Tēvs

Tēvs: Jūs atnācāt uz šo punktu, kad beidzās neinteresanta attīstība

Čenelings un audioieraksts

Lejupielādēt audiversiju

14 02 01 01(...) Marija, SK, Mihaēls – visi stāv šeit kā mani pavadoņi pie Tēva. Interesanti, ka Mihaēls pašreiz ir kaut kā pārmainījis vietu.

Es lūdzu Debesu Tēvu šodien pabeigt semināru ar savu runu, savu sprediķi, savu vēršanos pie mums.

Viņš liek priekšā saplūst ar Viņu, tāpēc es tagad velku laiku, lai mēģinātu labāk ieiet viņa apziņā un runāt no viņa apziņas. Viņš saka: mēs ar tevi esam Viens. Ieej manī un runā Manā Vārdā.

Tēvs saka: reiz Es biju tāds pats kā jūs. Reiz Es arī sāku kā mazs dvēseles fragments citā Visumā, Pasaules-ēkā. Protams, es nenojautu, kāds ceļš mani gaida. Es ļoti mīlēju savu Radītāju. Viņš Man bija tāds liels piemērs, Viņš bija man Viss, viss visums, visas zināšanas, kādas tik bija iespējamas, un ietilpināja visu manu Mīlestību, kādu Es vien varēju izjust.

Tā arī jūs tagad, atrodoties uz starta, pat nenojaušat, kādi piedzīvojumi un Spēki gaida jūs jūsu ceļā. Es gribu tikai svētīt jūs un teikt, ka šis ceļš ir brīnišķīgs. Lai jūs iepriekš neplānotu sev kaut kādas īpašas grūtības, šķēršļus vai bailes, briesmas šajā ceļā, tāpēc ka viss būs atkarīgs no tā, kā jūs paši būvēsiet savu nākotni. Jūs patiešām esat savas nākotnes radītāji. Jūs patiešām to darāt. Un kaut arī jūs pagaidām maz saprotat un maza ir jūsu skaidrība par savas nākotnes radīšanas ceļu, šis ceļš ir. Tas ir, Es tagad vienkārši izlieku to jūsu priekšā. Tas nav obligāti taisns, kā jums gribas. Jūs varat staigāt pa toru (pacelties un nolaisties). Jūs varat iet iekšā un paplašināties, pulsēt. Varat darīt to, ko tagad pagaidām jums neizskaidrot. Ir ļoti daudz iespēju jūsu dvēselei, būtībai noiet šo ceļu, savākt īpašas pieredzes, savas paša kļūdas, piedzīvojumus, taču tie vienmēr ir spēle. Tikai spēle. Tāpēc ka jūsu būtība ir nepārtraukta, nemirstīga un, neskatoties uz to, ka viņai dažreiz mēdz būt ne tik veiksmīgas spēles un ne tik lieliskas, kā gribētos, teiksim, Man vai pat jums, viņas visas attīstās tajā pakāpē, kādā jūs varat attīstīties, un visi uzdevumi jums ir pa spēkam, un vēl nav uzbūvēta tāda nākotne, kad jūs varētu pilnīgi izbeigties, neeksistēt, nebūt.

Visas mūsu programmas – mūsu pasaules-ēkas, mūsu visuma programmas ir paredzētas evolūcijai, paplašināšanai, vēl lielāka daudzuma dzīvību, gaismas, mīlestības piesaistīšanai Pasaules-ēkā. Katra daļiņa dara savu darbu un paplašinās, un ja to dara visi vienlaicīgi, tā ir gigantiska un strauja izaugsme. Jūsu uzdevums – iemācīties augt, iemācīt augt visām daļiņām, kuras ir ap jums, attīstīties, evolucionēt, nevis degradēties vai mirt.

Kāpēc jūs sperat soļus, sākot no vietas, kur jūs mirstat? Kāpēc šeit, uz pirmā pakāpiena, jums ir mirstība? Kāpēc te jūs esat, te jūsu nav šajā plānā? Lai jūs iemācītos novērtēt Dzīvi, saprastu, kādā vērtība tā ir, ka tās var arī nebūt, un censtos šīs dzīves laikā paspēt maksimāli daudz. Tas tieši skubina jūs, lai jūs attīstītos ātrāk.

Iedomājieties, ka šis plāns, kuru jūs tagad sev izdomājāt, bija paredzēts 1000 gadiem. Vai ka tas pats jums ir jāizdara 70 gados. Kā jūs paātrināties uz tā rēķina! Kā jūs intensificējaties uz tā rēķina. Jūs sablīvējaties, koncentrējaties savos uzdevumos, un iznāk daudz ātrāka attīstība nekā eņģeļu pasaulēs, kuri nekur nesteidzas, nekā tumšajās pasaulēs, kur karo, viņiem nav laika attīstīties. Lūk, pats brīnišķīgākais, ilgotākais, ko esmu atklājis personīgi Es – ka gaismas un tumsas savienojums un atrašanās uz šīs robežas dod maksimālu paplašināšanos, maksimālu izaugsmi ne tikai apziņai, bet visam – dzīvībai, enerģijai, saprātam un visam, visam, tajā skaitā arī Es uz jūsu rēķina attīstos uz šīs robežas ļoti ātri.

Bez tam, kad jūs attīstāt savu mentālu, savu loģiku, jūs kļūstat kaislīgi eksperimentētāji. Jūs gribat pamēģināt visu. Jūs sacerat miriādes variantu, un visus variantus cenšaties izrēķināt, izjust, izdzīvot, izskatīt, tāpēc ka jums kļūst interesanti. Bet tas, kas ir interesants, ātri attīstās. Tagad vairākuma uzdevums ir atklāt šīs intereses, radīt tās pārējiem cilvēkiem, lai viņiem būtu interesanti dzīvot, lai viņi gribētu dzīvot, lai viņi tiektos atnākt uz planētām, neskatoties uz to, ka dzīve uz planētām tagad ir ne pārāk salda, bet interesanta. Piekrītiet, ka jūs dzīvojat interesanti. Īpaši tagad – jūs atnācāt uz šo punktu, kad beidzās neinteresanta attīstība. Beidzās tā attīstība, kura bija paredzēta. Un pašreiz vēl nav radīta nekāda programma. Notiek vecās apjaušana un jūsu iespēju pārrēķināšana. Jūs tik ātri veicāt pēdējo lēcienu, ka mēs tagad pārskatām tās programmas, kuras tika ievestas cilvēces nākotnei. Jūs kļūstat par Manis un to Būtību, kuras rada jūsu plānos, līdzradītājiem. Un tiem no jums, kuri jau ir izgājuši uz mentālo plānu, kuri jau ir kļuvuši par radītājiem, viņiem ir interesanti palikt šeit, Zemes laukā, lai radītu jauno. Viņi jūt savu pieprasītību, viņi ir vajadzīgi. Tās ir jūsu daļas, es jums apgalvoju. Tajā skaitā tie ir jūsu Augstākie Es. Jums liekas, ka – viss, ka tik ātrāk, ātrāk jums aiziet no planētas, tāpēc ka šeit nav nemaz tik labi dzīvot. Bet pats interesantākais, ka, kad jūs paceļaties uz augstākiem plāniem, jūs nevarat aiziet no planētas, jums ir interesanti.

Kad jūs sākat salīdzināt citādu dzīvi un jūsu planētas dzīvi, jūs saprotat jūsu planētas priekšrocības, cik šeit ir piesātināta dzīve, cik tā ir interesanta, cik tā ir brīva pašreizējā momentā. Šeit tagad var radīt ļoti daudz, tāpēc ka tagad viss ir atļauts, pieļauts, un jūs varat izdarīt vēl vienu gigantisku izrāvienu, ja apzināsieties šo momentu.

Mēs negribam jums dot pārāk daudz zināšanu. Varētu likties, ka jūs tiecaties pēc iespējas vairāk uzzināt par to, kā tiek būvētas pasaules, bet Mēs negribam jūs programmēt. Mēs gribam, lai jūs paši tagad programmētu savu dzīvi, balstoties uz tiem uzskatiem, ideāliem un zināšanām, kuri jums ir pašiem. Gatavas zināšanas nevienu nesaviļņo, tāpēc ka tās ir jau noiets moments. Mums ir svarīgi, lai jūs atklātu kaut ko savu. To vēro simtiem civilizāciju. Viņas mācās no jums, mācās jūsu zinātni, jūsu izglītību, mākslu. Ja jums liekas, ka viņām ir augstāka apziņa, ka viņas ir neredzamajā plānā un viņas ir attīstītākas, tas nav vienmēr. Tehnoloģiski – jā, iespējams, bet sirsnīgi viņiem no jums ir ko pamācīties.

Atkal skan šis vārds – humānisms. (Tas jau daudzas reizes ir skanējis man galvā.) Tā ir tā vērtība, kuru cilvēce ir attīstījusi un kura uz daudzām planētām vēl nav sasniedzama. Humānisms – tas ir tas, ko mēs esam sapratuši visu mūsu ciešanu, karu un piedzīvojumu rezultātā. Humānisms ir saistīts ar viedumu un mīlestību, ar piedošanu, ar pārpilnību un gaismu, ar tiekšanos ieiet gaismā, ar reliģiozitāti.

Lūk, šis apvienojums no visa tā, ko Mēs uzskaitījām, tad arī deva jums jaunu humānisma sapratni. No šejienes jūs nosaucāt vairākas rases par humanoīdiem, līdzīgiem jums. Apgalvoju jums, ne visi humanoīdi ir humāni. Eksistē daudz atzarojumu, daudz rasu, tajā skaitā arī bioloģisku, gan astrālos ķermeņos, gan citos ķermeņos, un viņas katru reizi attīsta savas iezīmes. Viņās ir tās iezīmes, kuru nav jums un otrādi. Tas ir normāli. Tas netiek nosodīts, tāpēc ka rezultātā jūs vienalga ieiesiet Vienotībā un būsiet Viena Būtne augstākajos līmeņos. Visa šī pieredze savienosies, konsolidēsies un kļūs pieejama visiem. Tad to, ko ir attīstījušas citas rases, jūs zināsiet augstākajos plānos, bet jūs bagātināsiet viņas ar savu paša pieredzi, humānismu, sirsnīgumu, mīlestību, maigumu.

Jūsos savienojas nesavienojamais, piemēram, spēks un mīlestība, gaisma un tumsa, tieksme visu uzzināt un tieksme visu saglabāt noslēpumā. Tie ir nelieli piemēri tam, kas savienojas jūsu iekšienē...

Es saprotu, ka jūs gaidāt vēršanos personīgi pie jums, nevis vienkārši zināšanas, kuras Es jums dodu. Kas attiecas personīgi uz jums, to grupu, kurā Es šodien esmu atnācis – Es ļoti augstu vērtēju jūsu tiekšanos. Un Es pazīstu katru no jums tāpat, kā jūs pazīstat Mani. Es izeju savas mācības caur katru cilvēku.

Ar ko tieši jūs esat vērtīgi man, tā grupa, kura šeit sēž: jūs esat kļuvuši kā bērni. Jūs sajutāt, ka esat kļuvuši naivāki, atvērtāki, tīrāki, gaišāki? Pragmātisks skats uz lietām, uz finansēm pakāpeniski sāk aiziet no jūsu dzīves, nostājas dibenplānā, bet priekšplānā nostājas interese par kosmisko dzīvi, par saviem Augstākajiem Es, par veselību, tāpēc ka tā arī ir saistīta ar cēloņiem, kuri atrodas mentālajā plānā, interese par attīrīšanos, interese par Mani.

Jums ir parādījusies interese par Mani, un Es to jūtu. Un jūs sev uzdodat jautājumu: kas tas tāds ir – Debesu Tēvs, kurš it kā runā ar Natālijas muti? Varbūt tas nav nekāds Debesu Tēvs, bet eņģelis? Bet jūs sajūtiet Mani savās krūtīs, sajūtiet, ka Es esmu katrā, ka Es varu runāt no turienes, ka Es mīlu katru no jums. Un ka jūs mīlat Mani, katrs no jums.

Es esmu tāds pats cilvēks kā jūs. Tai pat laikā Man nav bijusi cilvēciska inkarnācija, tāpēc kā šī bioloģiskā rase ir radīta nesen. Es biju citāds tai laikā, kad mitinājos fiziskajos plānos. Nu un tad? Toties Es izgāju garu evolūcijas ceļu un vēl arvien to izeju caur visām tām apziņām, kuras Mani apzinās. Es esmu it kā Pasaules-ēkas saprātīgās daļas liels Vadītājs, Radītājs un Vadītājs. Es esmu jūsu Tēvs. Tas patiešām ir tā. Tēvs vai Māte – tam nav nozīmes.

Esmu tas, kurš vadīja cilvēku rases radīšanu, sākot no astrālā, no mentālā un no budhiālā plāna, tas ir, sākumā jūs tikāt radīti mentālā, dabiski, tāpēc ka tā ir doma, un dvēsele, jūsu fragments, dzima budhiālajā plānā.

Jāsaka, ka Mēs daudz reižu dzēsām to, ko Mēs bijām radījuši, vācām prom, kā lapiņu rāvām ārā no Dzīvības Grāmatas. Mums nepatika šis, Mums nepatika tas. Es neteikšu, ka Mums patīk viss, kas ar jums notiek, bet Mēs redzam sava darba rezultātus un redzam, ka tas, kam Mēs pielikām pūles, pietiekamā pakāpē jau ir attīstījies un to var saglabāt, lai attīstītu tālāk.

Jūs esat apzinošās daļas pārstāvji, tas ir, jūs saprotat, par ko Es runāju. Apgalvoju jums, vairums cilvēku nesapratīs pat vienu desmito daļu no tā, ko Es tagad saku, bet jūs to saprotat un apgūstat savā mentālajā laukā, un pieņemat no manis karogu.

Katram no jums Es tagad dodu rokās karogu, lai jūs vestu savu “bērnudārza grupu” pāri ceļam, lai jūs vadītu savu grupu ceļā pie Tēva, garīgajā ceļā, vestu uz augstākiem vibrāciju plāniem pie sava Augstākā Es.

Bet šie cilvēki izvēlēsies to ceļu, kuru viņiem gribēsies – ne obligāti tieši, tieši līdz Man, bet tā, kā viņi spēs attīstīties. Bet pats galvenais, ka Es dodu rokās karogu katram no jums. Apzinieties to. Jūs jau esat nobrieduši līdz audzinātājiem, līdz skolotājiem. Jūs ļoti daudz protat un varat, un šajā ceļā jūs iemācīsieties desmitiem reižu vairāk, vienkārši vajag iet. Mierīgi, pacietīgi iet un saprast, ka jums ir mērķis, un dot šo mērķi katram no jums: dvēseles apskaidrošanu.

Man kā Natālijai gribas pajautāt: kas tas ir – dvēseles apskaidrošana?

Apskaidrota dvēsele – ko tas nozīmē? Kāpēc mums ir tāds mērķis un kā tas saistīts ar ceļu uz Tēvu?

Tu uzdod labu jautājumu, saka Tēvs, pareizu. Tūlīt mēs to apskatīsim. Mēs taču saprotam, ka mēs ejam apzināti jebkuru ceļu, mums jāsaprot, kādēļ, kā un kāpēc.

Kas tas ir – ceļš uz Tēvu? Tas ir ceļš uz pašām augstākajām vibrācijām, tā ir jebkuras būtnes attīstības virsotne. Un mani plāni jebkuras būtnes radīšanā vainagojās ar to, ka Es ieliku jūsos plānu iet uz virsotni, plānu iekarot šo virsotni, nostāties uz tās un radīt Pasaules-ēkas nākošā līmeņa nākošo plānu.

Lūk, šis ceļš, kuru es izteicu 3-4 vārdos, patiešām ir jūsu ceļš. Jūs kā dvēsele esat nostājušies uz šī ceļa. Jūs nolika, kā Es saprotu, Skolotāji, bet jūs piekritāt visos plānos iet pa šo ceļu. Šis ceļš ir pats interesantākais. Droši vien viņš nav pats vieglākais. Pats vieglākais – tas ir sēdēt uz vietas un neko nedarīt, bet tas ir neinteresanti. Tādā ceļā jūs neattīstīsieties, bet kad jūs ejat uz virsotni, jūs attīstīsieties ļoti ātri, tāpēc ka jūs esat uzstādījuši visaugstāko mērķi, jums tas ir jāsasniedz un jāpāraug šis mērķis. Un šajā ceļā jūs vienmēr atbalstīšu Es. Es vienmēr būšu ar jums, turēšu jūs pie rokas un teikšu: mans dēls, Es esmu ar tevi. Paskaties, tava roka ir manā rokā, un Es ar mīlestību un pacietību, ar žēlsirdību vedu tevi pa šo ceļu pie tevis mājās, uz tavu pašu brīnišķīgāko, pašu gaišāko, apburošāko nākotni, uz kādu tikai vien esmu spējīgs Es, tavs Radītājs, jo Es taču radīju šo nākotni priekš jums, priekš tiem, kuri spēj iekarot šīs virsotnes, spēj aptvert neaptveramo un kļūt tādiem pašiem kā Es.

Eksistē kalni un pakalni, eksistē zemienes un ieplakas. Tieši tāpat cilvēces vidū eksistē tie, kuri spēj iekarot virsotnes, un ir tie, kuri netaisās turp iet, bet klīdīs ap kalnu vai vispār iekritīs ieplakā. Mēs visu atļaujam, visu ļaujam, mums viss ir interesants, vienkārši Es gribu teikt, ka ne katram ir dots vai vajadzīgs iet un iekarot virsotnes. Un jūs vēl varat pārdomāt – tie, kuri ne tik sen ir nostājušies uz šī ceļa. Varat izbīties un teikt: nē, Tēvs, tu zini, es kaut kad nākotnē pie tā ķeršos, bet tagad es vēl pagaidām neesmu gatavs, es atpūtīšos, es sakrāšu spēkus.

Mēs jūs, protams, sapratīsim. Neviens jūs nedzen. Nav nekādu ne pienākumu, ne plānu, kurus vajag pildīt tādā vai citādā veidā. Jūs vienmēr varat padomāt un jūsu līmenī vēl varat pateikt: jā, droši vien es pagaidām pagaisīšu.

Viņš to saka tādēļ, ka mēs ar Vladimiru jau – viss, otrā pusē stāvam, un mums vairs nav kur atkāpties, tāpēc ka visi mūsu Augstākie Es jau ir izkārtoti līdz Tēvam. Mēs vienkārši iekarosim virsotni pēc virsotnes katrā dzīvē, astrālajā, mentālajā, un mūsu dzīve jau ir izkārtota. Mēs saprotam, ka tas ir tā.

Jūsu dzīvē nav nekā briesmīga, nekā smaga. Un viss, kas gadās jūsu ceļā, ir pārvarams, ticiet. Visas jūsu problēmas – tie ir uzdevumi, uz kuriem jūs augat. Jūs kļūstat viedi, jūs atvieglojat sevi, attīrāt sevi to kataklizmu rezultātā, kuras gadās ar jums. Jums vēl ir vairākas dzīves, lai atkārtotu šo ceļu, ja jums neizdosies šajā reizē. Jūs varat atnākt vēl pāris reižu, lai veiktu 2-ro, 3-šo mēģinājumu, un apgalvoju jums, ar katru reizi tas būs daudz vieglāk un ātrāk.

Ar to Es beidzu, mani draugi, un vienkārši sūtīšu jums savu mīlestību, maigumu un atzinību, kuri nāks no jūsu sirds centra, no manas klātbūtnes punkta jūsos, mani bērni, mana mīlestība, jūs, mani mīļumi.

Pieņemiet manu pateicību, jūsu Radītāja pateicību par to, ka jūs esat izauguši līdz Man. Jūs esat spēruši lielu soli, veikuši daudz darba, tas viss tiek ļoti augstu novērtēts, bet tagad jūs vienkārši to ne pārāk saprotat. Tāpēc Es jums to saku. Visu labu, mani dārgie, līdz nākošai reizei. Piesauciet Mani mājās, Es labprāt ar jums parunāšu.

Ar to SK Skola tiek slēgta. Es arī pateicos visiem, kuri bija šeit.

 

Pievienots 01.02.2014, atjaunots 22.06.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-3/otets

Tulkoja Jānis Oppe