Galaktikas atvēršanās

Vebināra 15.11.21. saīsināts teksts

15 11 24

Noskaņošanās

Dārgie Saules Brāļi! Es gaidu noskaņojumus uz seansu!

Mieru un uzplaukumu jūsu dvēselēs, mūsu dārgie mācekļi! Mēs, jūsu Skolotāji, apsveicam jūs ar Ūdensvīra laikmeta iestāšanos un pateicamies par tiem pūliņiem, kurus ielikāt jaunās ēras pavēstījumā!

It kā jaunais laikmets būtu tikko iestājies?

Tagad visas pozitīvās pārbīdes ir notikušas, un galīgi Saule ir uzaususi! Miers arī ir pienācis, kā pienāk rīts!

Bet mums ir tik daudz karu un tik daudz nesaskaņu! Kas konkrēti ir noticis, ka jūs mani tā apsveicat?

Galaktikā ir iedegušās jaunas zvaigznes, un viņas ir pārgājušas galīgi, un visa Galaktika aiz viņām ir uzkāpusi jaunā savas dzīves līmenī, labvēlīgākā pēc saviem iekšējiem parametriem un attīstītākā pēc enerģijām. Tas nozīmē labklājību kosmiskā nozīmē, lielāku atvērtību un jaunas pieejas ilgotajām saudzējamajām pasaulēm.

It kā arī mūsu pasaule ir bijusi tāda aizvērta un saudzējama?

Planēta bija slēgta uz viņas notiekošā eksperimenta dēļ. Viņa patiešām atradās ēnā, lai uz viņas varētu atklāt bioloģisku dzīvību. Pakāpeniski gaismas līmenis uz Zemes palielināsies, un jūsu bioloģija kļūs citāda.

Balstīta uz silīciju?

Ne gluži. Balstīta uz jaunu imunitāti un piesūcināta ar sveķiem, kuri nostiprina ķermeni un kaulus. Silīcijs tiek ievadīts ļoti pakāpeniski, un tā daļa organismā diezin vai ātri izaugs. Šeit ir vajadzīgi citi nervi un jauna saikne ar šūnu apziņu. Jūsu ķermeņi kļūs stingrāki un izdevīgāki.

Kā saprast vārdu “izdevīgāki”?

Varēsiet pavadīt vairāk dzīves vienā ķermenī un panākt labākus rezultātus savās dzīves pieredzēs, pabūt ceļojumos pa visu pasauli, bez bailēm saslimt vai inficēties, bez īpašām fiziskām grūtībām.

Bet varbūt mēs sāksim lidot?

Tas vēl nebūs drīz. Pagaidām varat par to nedomāt. Jūs lidojat dažādās realitātēs, kuras jūs apmeklējat miegā, bet šeit pagaidām nav tādas dimensijas, un ķermenis ir pārāk smags.

Kāda ir mūsu nodarbību tēma šodien?

Tā būs veltīta jūsu apziņas un jūsu iespēju atklāšanai. Atklāšanai plašā nozīmē, pārejai jaunā apziņas stāvoklī, jaunos ķermeņu apvalkos, jaunos fiziskos apstākļos. It kā pasaule atvērsies jūsu priekšā, un jūs iemantosiet jaunu dzīves jēgu. Uz tikšanos!

 

Sakaru seanss

Atslābināšanās, piesaukšana, pacelšanās kanālā līdz Saules Brālībai.

Kas šodien notiek? Kāpēc mums šodien ir notikusi pasaules atklāšanās un ir iestājies Ūdensvīra Laikmets?

SB mūsu priekšā ir atvēruši kosmosa panorāmu – tā, kā Viņi redz un zina to. Un mēs visos punktos, kur eksistē saprātīga dzīvība, redzam gaviles, prieku un svētkus. Varbūt pat tas nav šodien, vienkārši mēs šajā laikā, šajā momentā atnācām, kad Galaktika atzīmē Pāreju. Mēs sirdī jūtam gaviles par to prieku, kurš nāk no visurienes. Un paši SB ir tik priecīgi, silti, labestīgi, ka mēs saprotam, ka arī viņi to jūt, redz.

Man ir tāds noskaņojums, ka pats briesmīgākais ir aiz muguras, ka mēs kaut ko esam izgājuši. Un tagad mūsu uzdevums ir dzīvot jaunu dzīvi, neskatoties atpakaļ.

Gribu jūs noskaņot, ka mēs jutīsim caur emocionālo ķermeni, ne caur galvu, bet caur sirds centru.

Es nedaudz paceļoju: patiešām telpā ir ļoti daudz gaismas, visa telpa izstaro, mirdz. Tagad SB mūs pieskaņos jauniem Saules apstākļiem, lai atbilstu jaunajam Gaismas līmenim. Tas būs pakāpeniski, tāpēc ka rītausma notiek visu laiku, visu laiku Galaktiskā Saule uzlec un piepilda ar jaunām un jaunām enerģijām. Mūsu uzdevums – izjust to. Protams, mūsu augstākie ķermeņi ar to nodarbojas, bet mums ir interesanti to apzināties, apstiprināt, ka mēs spējam just un saprast tajā plānā, ka mēs atbilstam tam gaismas līmenim, kurš pašlaik rodas Galaktikā.

Galaktikā iestājas mīlestības Laikmets?

SB: Mīlestības Laikmets beidzas, iestājas varenības Laikmets.

Tas ir, mēs par vienu pakāpi, mazlietiņ esam atpalikuši uz tā rēķina, ka mēs attīstījām personisko individuālo varenību.

Mēs varam sevi iztēloties par tādu rozi, kā attēlā, bet tikai ne par tādu tumšu, bet gaišu, mirdzošu. Iedomāsimies, ka šī roze ir augusi ēnā, tāpēc mēs uzreiz neiziesim spožā saulē. Iestājas rītausma, gaisma nāk arvien vairāk un vairāk, ir kļuvis karsti.

Jūs savas ziedlapiņas varat plaši atvērt, un lai pašā dziļumā arī iekļūst gaisma.

Es vēroju un salīdzinu savus Saules aspektus pirms seansa un tagad, un man virs galvas stāv kaut kāds tumšs aspekts.

Pirmais Saules aspekts ir parasts, tāds kā vienmēr. Otrajam galvu pie galvas ir tumšs aspekts.

Pirmajā Saules aspektā ir apakša, tās ir mūsu saknes, kuras ieiet zemē. Tur ir apziņas mentālais aspekts, zemāk astrālais un fiziskais, ir arī 2. dimensijas zemes iekšējie aspekti. Bet otrajam Saules aspektam, kuram ir galva pie galvas, nav “apakšas”. Mēs nez kāpēc pašlaik esam atrauti no zemes, zemes apakšējās daļas nav, toties ir parādījies kosmiskais dubultnieks.

Cilvēce kā tāda savieno neitrālā punktā gaismu un tumsu, un mūsu uzdevums – kļūt par Visu, Kas Ir, ne tikai par Gaismu, bet par visu telpu, kura ietver sevī visas gaismas un tumsas nokrāsas. Turklāt mēs varam būt jebkurā aspektā, gan zemes daudzdimensionālajā, gan šajā kosmiskajā.

Es vienkārši redzu, ka šī tumšā būtne, kura stāv pret mani ar galvu, galvu pie galvas, ir līdzīga manam Skolotājam Irekam, kad viņš mani apmācīja mentālajam plānam.

Šī būtne ir daudzdimensionāla, arī viņai ir daudz ķermeņu dažādās dimensijās.

Tas ir mūsu galaktiskais aspekts, kurš kā Skolotājs ir ar mums savienojies. Mums ir priekšstats, ka, jo augstāka būtne, jo vairāk gaismas viņā ir jābūt. Taču pat mūsu Zemes Brālības aspekti, Kristus-apziņas aspekti var mirdzēt, bet var arī nemirdzēt. Gaismspējai nav nozīmes, tāpēc ka mēs mentālajā plānā varam gaismu ieslēgt un izslēgt. Šeit pašlaik ir tas pats. Man paskaidro, ka Galaktikā ne visam ir obligāti jāmirdz. Tas ir tīri fizisks, zemes plāna priekšstats, ka, jo vairāk gaismas, jo augstāk mēs esam.

Šobrīd es lūdzu man izskaidrot, kāpēc es šo savu Galaktisko aspektu redzu nemirdzošu?

SB: Tā ir virsgaisma.

To man izskaidroja jau Drunvalo Melhisedeks, kad stāstīja par Merkabu, ka paši galējie Merkabas punkti, apmalīte ir tumša, tāpēc ka gaismas ātrums tur pārsniedz cilvēka acij saredzamo gaismu. Vibrācijas ir augstākas, nekā mēs jūtam gaismu, un tāpēc tā mums liekas tumša.

SB: Pilnīgi pareizi.

Mums tas ir tik smalks aspekts, ka tas neietver redzamo gaismu, tāpat kā mēs neredzam rentgena starojumu, neredzam gamma starojumu. Mums katram ir piešķirts tāds savienojums. Es paskatījos uz grupu – visiem mums ir augstākie galaktiskie ķermeņi, kuri ir ienākuši galvu pie galvas, un mūsu apziņas ir savienojušās. Apziņas punkti ir savienojušies, bet ķermeņi paliek atsevišķi viens no otra. Un tagad mēs mūsu savienojumus testēsim.

SB: Jūs tagad augšupcelsieties!

Mēs šo aspektu varam izmanīt tā, kā mums gribas, izmainīt savā apziņā, iedegt vai izslēgt gaismu. Tagad patrenēsimies – caur galvu uz augšu. Jūtam atbildi ar sirdi. Pamēģināsim parunāt, nosūtīt verbālu vēstījumu, tas ir, ar jūtām, ne vārdiem. Mēs nosūtīsim jautājumu un saņemsim tādu pašu atbildi.

Tu esi Galaktika?

Es jūtu smieklus, tādus apmierinātus smieklus, kā reakciju uz bērna jautājumu. Galaktiskais aspekts: Visums – tā ir mūsu apziņa. Galaktiskā apziņa izplatās līdz Visumam, Visam, Kas Ir. Izjūtiet šo līmeni.

Mēs atveramies šai sajūtai un izplatām savas enerģijas kopā ar mūsu Augstākā Aspekta zināšanu līdz visuma līmenim.

Mēs palielinām vēl par vienu pakāpi mūsu apziņas līmeni, mūsu iespējas. Lai kaut kā apzinātu, lai mūsu prāts saprastu vismaz kaut ko, mēs tagad izdarīsim salīdzinājumu. Mēs ieslēdzam sava Zemes Brālības aspekta redzējumu – planētu ar viņu aptverošajiem vibrāciju plāniem. Teiksim, mēs riņķojam ap Sauli... un Saule arī riņķo, tikai lēnāk.

Tagad mēs varam izdarīt lēcienu apziņā un paskatīties fizisko Galaktiku tā, kā mēs esam pieraduši viņu redzēt attēlos.

Pievērsiet uzmanību, no kurienes jūs skatāties. No kādas pozīcijas jūs Galaktiku novērojat, kur ir novērotājs?

Mums ir nodoms šo pašu Galaktiku paskatīties astrālajā plānā. Galaktika ir paplašinājusies, kļuvusi gaišāka un smalkāka pēc vibrācijas. Pievērsiet uzmanību, ka viņa atrodas 90 grādu leņķi pret fizisko plānu, un viņa ir pavisam citāda. Viņa ir daudz reižu lielāka, labi mirdz maigā gaismā.

Tagad paskatīsimies uz Galaktiku mentālajā plānā. Viņa ir daudzslāņaina, nav vienota centra, eksistē vairāki līmeņi, un katrā līmenī ir sava Galaktika. Slāņi veido apvērstu piramīdu, ar smaili uz leju. Lejā ir blīvākas un tumšākas pasaules, augšā plašākas un smalkākas pasaules. Jo augstāka (priekš mums) dimensija, jo lielāks apjoms.

Tagad ir saprotams, kāpēc mūsu mentālie aspekti savienojas ar mums ar savu apakšējo daļu. Viņi savienojas ar mums ar savu blīvāko daļu, bet smalkākas daļas atrodas augstāk.

SB: Pareizi, apķērāties.

Pārejam uz ugunīgo plānu. Mēs esam sakaros ar Skolotāju un vienkārši vērojam Galaktiku ugunīgajā plānā.

Viņa ir maza, manuprāt. Tā ir tāda neliela lode, salīdzinot ar Augstāko Mentālu...

SB: Viņa ugunīgajā plānā ir jauna, pavisam neliela. Viņa attīstās uz tā rēķina, ka savienojas ar to būtņu ugunīgajiem ķermeņiem, kuras attīstās Galaktikā. Tās ir vecas dvēseles, uz mūsu Galaktiku atnākušas no citas dimensijas, viņu nav tik daudz, un viņas tad arī ir jauno enerģiju un izmaiņu pavēstītājas. Galaktikā pagaidām vēl norit involucionārs apziņas nolaišanas blīvumā process. Vēl nav atvērti ugunīgie ķermeņi cilvēkiem, kuri šajā Galaktikā ir dzimuši.

Bet mēs ar jums, kā es esmu teikusi, esam katalizatori, kuri šo procesu paātrina.

SB: Šai nelielajai ugunīgajai Galaktikas būtnei ir ļoti dziļas dimensijas, ja iet dziļumā, tad tur ir bezgalība.

Tur ir atomu, subatomu pasaule, apziņa atrodas ļoti smalkos, atoma līmeņos, tāpēc tie neaizņem daudz vietas, nav tādas plašas telpas...

Mēs ejam uz nākamo līmeni – atmisko plānu, Visa, Kas Ir plānu. Mēs uzreiz sākam paplašināties un aptvert milzīgas telpas savā iztēlē, sajūtā. Šis plāns liekas neizmērojams, bezgalīgs un tukšs, taču tas ir pats attīstītākais plāns, pats vecākais, tāpēc ka mēs uz šo plānu iznācām no monādiskā plāna un sākām radīt dvēseli. Dvēsele eksistē visvecākajā, sākotnējā veidā. Dvēsele aizņēma visu telpu, te visas apziņas ir savienotas Vienotībā, un Visa, Kas Ir jušana ir ļoti laba. Tieši šeit pašlaik attīstās varenība. Tās būtības, kurām ir savienojums ar šo plānu, šajā atmiskajā plānā pašlaik būvē jaunas pasaules, tādā veidā paužot savu radošumu, radīšanu un varenību.

Sajūta, ka atveries, izplūsti, izšķīsti šajā telpā, sajūta, ka tu esi Viss, Kas Ir, tāpēc ka nav tevis atsevišķi kā cilvēka. Tu esi visur klātesošs.

Ko tas mums dod? Kā tas paplašina mūsu apziņu, kā šī zināšana mums palīdz?

SB: Pirmām kārtām, nevajag sevi uzskatīt par zemes plāna cilvēku. Lūk, jūsu pašreizējā apziņa, un jūs no šī skatpunkta jau varat spriest, kā jums palīdz tas, ka jūs iemiesojaties uz planētām, ka jūs iemiesojaties mentālajos ķermeņos, budhiālajos ķermeņos? No šejienes spriediet, kā jums tas palīdz attīstīties. Tas būs pareizs redzes viedoklis. Neuzskatiet sevi tikai par šo mazo cilvēku uz planētas Zeme.

Paskatieties, milzīgs daudzums tādu ķermeņu, tādu apziņu, tādu iemiesojumu, klātbūtņu ne tikai uz planētām, bet arī dažādās dimensijās, uz mākslīgām sfērām, vielās plūsmās, materiālos un magnētiskos laukos, gaismā, radiācijas starojumā – visur jūs esat klātesoši jūsu apziņā un attīstāt sevi no visiem skatpunktiem. Tas ir mūsu kolektīvais Visa, Kas Ir aspekts, un katrā no mums ir tā daļiņa, sīciņa daļa. Taču mums ir šī kopējā apziņa, un attīstām viņu kopīgi.

Es jautāju Sev Lielajai: kādēļ man vajadzīgi šie iemiesojumi?

Atbilde: mani motivē tikai interese – un kas ir tur? Parādījās vēlēšanās uzzināt – kā es varu dzīvot šajos punktos?

Kāpēc mums šeit viss izliekas tuksnešains? Tāpēc ka šeit nav ne domu, ne emociju, kuras mēs esam pieraduši just uz Zemes.

Mēs nepilnvērtīgi savienojāmies ar atmisko aspektu, tāpēc ka tas ir pārāk sarežģīti uzreiz. Taču mēs varam just eksistences komfortu, šeit ir labi, silti, sirsnīgi. Skaistuma sajūta arī ir.

Mēģinām noformulēt patiesību šajā līmenī. Katra patiesība sāk vest uz savu pusi, tā sāk individuāli un neatkarīgi attīstīties. Tā mēs attīstām šo pasauli.

(Spriešana par patiesībām dažādos ķermeņos un dimensijās.)

Mums liek priekšā no cilvēku viedokļa noformulēt patiesību. Kas es esmu, piemēram?

Man ir radies iespaids, ka Es Esmu Uguns un Gaisma, bet es ne Esmu Avots, es esmu šī Avota atvasinājums, mani kāds ir radījis vai varbūt emanējis no sevis un apveltījis ar apziņu. Un tā ir mana patiesība, ka ir Kāds, Kurš mani ir radījis.

Es esmu būtne, kura var pilnveidoties, uzlaboties. Vajag palielināt spēku un spriegumu, varenību šai daļiņai, šai apziņai.

Uzdodam Sev Lielajam jautājumus:

Kā es labāk varu sevi pārradīt?

Ko es varu priekš sevis izdarīt?

Kā es attīstos?

Kāda ir šīs pilnveidošanās jēga? Kādēļ tas viss?

 

Šajā līmenī es neatrodu jēgu, izņemot to, ka dzīvot, plaukt un zelt... Kaut kāda jēga kā augam... Pati dzīve ir jēga šai būtnei...

Šeit ir tik labi un komfortabli, ka cilvēks šeit neatrastu jēgu attīstīties, pielikt kaut kādas pūles, tāpēc ka arī tāpat ir labi, lieliski.

Te ir izzināšana. Bet, lūk, kaut kāda mērķa kā cilvēciska jēdziena, – nav.

– Es kā potenciāls pat nesapratīšu – gribu to atklāt, vai nē.

– Neinteresantuma sajūta šajā līmenī.

Šajā līmenī vēl nebija to uzdevumu un mērķu, kuri attīstījās vēlāk blīvākos ķermeņos.

Saprāts sāka attīstīties zemāk. Šeit cilvēka mērķtiecīga instrumenta – saprāta – kā tāda nav. Viņš attīstīsies vēlāk, lai paātrinātu šo pilnveidošanos un attīstīšanos visos plānos. Un mēs uz šejieni savus uzdevumus un savas metodes atnesīsim. Mēs atnesīsim savu daļiņu – lūk, šo saprāta un apziņas pilnveidošanās punktu. Nu, saņemam no šejienes bezgalīga prieka un mīlestības, iekšēja komforta stāvokli.

Iznāk, ka cilvēka apziņa un visuma apziņa ir nesavietojamas?

SB: Iedomājies, ka tu esi dzemdējusi bērnu, viņam ir parādījušies vēl bērni, bērniem vēl bērni, un tie bērni ir dzimuši, lai attīstītu jūs – zemes kopienu vai Saules Brālību. Visas paaudzes, visi nākamie attīstītības līmeņi paaugstinās, tāpēc kaut kā radīšana palielina jūsu potenciālu un tādā veidā attīsta jūs.

Es sapratu, ka šis potenciāls attīstās neapzināti. Skaidras sava mērķa apzināšanās šeit nav. Tas pamazītēm attīstās, kā attīstās augs... neatbilstība cilvēka saprātam, apjēdzošam un loģiskam.

Un Visums tieši to arī dabūja – apjēgšanu un loģiku uz tādu humanoīdu kā mēs rēķina. Mēs sniedzam dziļu apjēgšanu, analīzi, loģisku aptveršanu. Un mūsu nākamās paaudzes vēl vairāk to ienesīs pasaulē. Pašā pirmajā grāmatā Sanats Kumara deva jēdzienu – matērija attīsta saprātu. Tie, kuri ir pieskārušies materiālām pasaulēm, dot grūdienu attīstīties citiem plāniem uz apziņas metodikas rēķina.

 

Mēs tagad ejam uz Saules Brālību, atgriežamies Saules sistēmas līmenī. Tagad sāksies mūsu apstarošana. Šis darbs bija ar apziņu, bet tagad noritēs nodarbība ar formām.

Šajā līmenī nav vīrieša un sievietes, tas ir pats vienkāršākais, ko mums izdosies izjust. Mēs varam savienoties ar jebkuriem Saules Skolotājiem, kuri ir ap mums.

Kā piemēru skatāmies Sanatu Kumaru. Viņš izceļas SB vidū. Bezpersoniskas enerģijas. Tā ir Kolektīvā būtība... uzreiz kļuva ļoti karsti – sajutām ugunīgu Būtību. Šeit nav ne vīrieša, ne sievietes, tas viss ir saplūdis, pieredze ir savienojusies vienotībā.

Spēks ir neitrāls, viņš vienkārši ir.

Mīlestība – gan vīrišķā, gan sievišķā. Radītāja mīlestība pret sevi, pret radību, pret kolektīvu, pret Visu, Kas Ir...

 

Vai šajā līmenī ir bērni?

SB: Bērni dzimst uz planētām, kā sēklas... Attīstoties nākamajās apziņās, viņi pakāpeniski izaug cauri astrālajai apziņai, cauri mentālajai apziņai budhiālajā. Kad viņi aizsniedzas līdz budhiālajai apziņai, tad viena no Būtībām “pievāc” sev šo apziņu savā kolektīvā.

Iznāk, ka šis zemes ķermenis ir kā biorobots? Kāpēc šīm ķermenim ir patstāvīgi jāiepotē nākamie apziņas līmeņi?

Vienmēr ir vadītāji, ir tas, kurš nolaiž šo ķermeni, tas, kurš viņam iepotē apziņu, tas ir, Dārznieks – dvēseles fragmentam. Viņš reizi pēc reizes virza šī cilvēka attīstību.

Kad cilvēks nolaižas blīvumā, kāpēc viņš zaudē saikni ar astrālo plānu?

Dvēseles uzdevums ir sastrādāt atgriezenisko saiti ar astrālu un mentālu, šī saite kādu laiku eksistē (bērnībā), bet pēc tam tā zūd fiziskajā plānā. Un, lūk, šo atgriezenisko saiti vajag sastrādāt (tas, ko mēs darām). Cilvēku vairākums tā arī staigā bez saiknes ar AEs.

Ir vēl arī cilvēki bez AEs. Viņiem ir Skolotāji, kuri nolaida dvēseli uz Zemes, taču nav apziņas pretējās kustības. Cilvēka uzdevums ir savienot smalkos ķermeņus ar cilvēka apziņas saprātīgo daļu un izkārtot viņus, aktivizēt. Augstāko aspektu aktivizācija notiek dažādi.

Ir dzīvnieka apziņas cilvēki, taču viņu ir palicis nedaudz. Tajā pašā laikā katram tādam „biorobotam” ir ļauts aktivizēt savu augstāko ķermeni – astrālo, mentālo. Tas ir līdzīgi potēšanai. Teiksim, jūsu apziņu ir iepotējuši kokam (fiziskajam ķermenim), un jūs aktivizējat to, kas bija šajā apziņā, aktivizējat šo daudzimensionalitāti Skolotāju vadībā. Viņi veicina, lai jūs ar to nodarbotos, biksta jūs, rada interesi, noteiktas situācijas, kur jūs satiekaties ar cilvēkiem…

Lūk, tagad es saprotu Setu, kurš ir teicis, ka būtne, iesēta uz Zemes, turpina patstāvīgi attīstīties, pat, ja Būtība aiziet no planētas vai sistēmas.

 

Nolaižamies Zemes Brālībā, mentālajā apziņā. Šajā zemes apziņā ir savākti visi jūsu aktivizētie Kristus-apziņas mentālie aspekti.

Šeit nemaz nav daudz cilvēku… mums vajag ienest kaut kādu jaunu ieguldījuma šajā līmenī, tā kā šis līmenis ir kaut kā nedaudz padzisis… Es to redzu, kā tādu… dogmatisku līmeni. Šeit ir tādas „cietas” zināšanas, kaut kāda cietība, sastingums… Tas ir jūtams, kad nolaidies no augšas uz šejieni…

Te trūkst elastīguma un pieskaņošanas, atbilstības citam ar citu, tā, ko mēs redzējām pie D. Aizgādnes. Lai savienotos Vienotībā, vajag vairāk elastīguma un pilnīgas citam cita pieņemšanas. Katrā Skolā un Ģimenē ir kaut kādas fundamentālas zināšanas, kuras nepieņem citi Skolotāji un Ģimenes.

Mūs mazlietiņ apstaro ar zināmu vieglumu, brīvību, aizvāc fundamentu, fundamentālo zināšanu, uz ko mēs dibināmies, tāpēc ka mums ir jāuztver „šeit un tagad”. Nevis kaut kad kaut ko agrāk mēs izlasījām, un uz šīm zināšanām mēs balstāmies, bet nepastarpināti smelt no Zemes informācijas slāņa, telepātiski. Zināšanas mūsu laikā pastāvīgi mainās, attīstās, paaugstinās dimensija, no kuras zināšanas uztver Skolotāji (no cita līmeņa), un viņi uzreiz mēģina mums nodot to, ko ir uzzinājuši paši.

Mūsu vibrāciju plāns paceļas, un mentālais plāns pāriet uz nākamo dimensiju, kur pagaidām nav radītas fundamentālas zināšanas. Šeit ir liela brīvība un cits piepildījums.

Tagad jūs eksistēsiet tikai šeit. Jūs gluži kā esat iznākuši no senas bibliotēkas un iegremdējušies dzīvā pasaulē.

Jā, tās ir kā Akašas Hronikas – arī ir pacēlušās uz šo līmeni, un mēs pašlaik atbilstam šim līmenim, mēs varam šeit uzdot jautājumu un saņemt atbildi telepātiski.

Uzdodam vienkāršus jautājumus un saņemam atbildi telepātiski.

 

Tagad pamēģiniet mani atrast šajā līmenī, Natāliju Koteļņikovu.

Skatāmies cits uz citu SB līmenī.

Skatāmies savu Kristus-apziņas zemes mentālo aspektu.

Bet tagad, ja mēs redzam savus SB un ZB aspektus, ieiesim viņos un sajutīsim mīlestības līmeni. Ar ko atšķiras mīlestība šajos līmeņos?

SB līmenī man viss ir labi, bet zemes aspekta līmenī – tāda liela vilšanās mīlestībā, tāpēc ka, lai kā mēs netiektos, lai kā mēs ar sevi nestrādātu, zemes līmenī personiskajā dzīvē attiecībās ar citiem cilvēkiem, planetārajā attiecībā pagaidām viss neatbilst Kristus-apziņas līmenim. Es jūtu, ka mans aspekts ir vīlies, ka viss aizgājis ne tā, kā rakstīja Krajons – nebūs karu. Sākās karš ar Ukrainu, bombardēšana Sīrijā, notiek pavisam ne tas, ko mēs gaidījām. Tie ir kā triecieni pa visu planētas Kristus-apziņu, un tas ir ļoti sāpīgi.

Es jūtu, ka šeit mīlestība visu laiku ir pakļauta uzbrukumiem, kaut kādiem sitieniem no visām pusēm. Mūsu uzdevums – noturēties un pieņemt to, ka Galaktika ir pārgājusi, un vienalga mums šeit, uz Zemes, būs vieglāk. Šai noskaņai, neskatoties ne uz ko, ir jāsaglabājas. Mums ir jātur gaisma un mīlestība uz Zemes.

Sajūtiet, kā mēs tagad planētas Kristus-apziņas līmenī mentālajā plānā joprojām esam atbildīgi par situāciju uz Zemes. Redzams, mums notiek labs darbs, tāpēc ka tur ir daudz šo enerģiju. Man saka priekšā, ka mēs galaktiskajās apspriedēs piedalāmies kā Zemes pārstāvji, kolektīvajā apziņā, un saņemam no turienes gan padomus, gan vēlējumus, gan norīkojumus, un tie ir jāpilda. Darbs, darbs, darbs tur norit, tāds darba stāvoklis!

Atšķiršanas sajūta zemes un saules aspektā arī ir dažāda. Zemes aspektā mēs atšķiram gaismu, tumsu, pelēcību, tas viss mums ir ļoti svarīgs. Saules līmenī mums nav tādu domu, tādu atšķiršanu un pat mēģinājumu. Tur ir sapulcējušies visi aspekti, un nav gaišā un tumšā… tāda demokrātija. Šeit mums rūp miera nodibināšana. Tur tas viss ir aizgājis, palicis uz Zemes.

Tagad nolaižamies vēl par vienu pakāpīti zemāk, uz astrālo plānu. Vairumam no mums astrālie ķermeņi jau ir sapludināti ar fiziskajiem, bet vienalga mēs varam izdalīt astrālo plānu. Pamēģināsim to aplūkot. (Skatāmies gaišo un vidējo astrālu.)

Tagad mums ir iespēja salīdzināt astrālo un mentālo ķermeni, un, ar ko viņi atšķiras. Iekšējā emocionālā sajūta: ko es jūtu šajā aspektā?

Man ir sajūta, ka es atstāju šo līmeni, es šeit visu esmu pabeigusi, un nekas nav palicis. Sajūta, ka ir apstrādāta telpa, kura kā kosmiskā stacija ir palikusi tukša, no turienes ir aizgājusi doma, kustība…

Visi mūsu galvenie atbalsta punkti ir aizgājuši mentālā. Astrāls ir atbrīvojies, lai mēs paši radītu šo pasauli ar savām pārliecībām, saviem būvējumiem, programmām, kuras ir mūsu iekšienē. Tāpēc mēs mūsu pārliecības attīstām līdz tīrībai, līdz priekam, līdz gaismai, lai mēs astrālā uzbūvētu brīnišķīgu pasauli bez pretrunām, mīlestībā, gaismā un priekā.

Pateiksimies saviem augstākajiem aspektiem par to, ko mēs šodien ieguvām, apzinājāmies, ieraudzījām, sajutām. Pateiksimies arī visiem mūsu Skolotājiem!

Es pateicos jums visiem! Laimi, visu labu, uz redzēšanos, līdz nākamai tikšanās reizei!

 

Pievienots 24.11.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/raskritie-galaktiki

Tulkoja Jānis Oppe