Negatīvās iekšējās programmas

Diženās Dievietes vebinārs 15.11.15.

15 11 23

Ievads

Dārgā DD! Es gaidu noskaņojumus.

Šodien mēs nodarbosimies ar bioloģiskajām šūnām, ar viņu noskaņošanu un ar viņu mentālu piepildīšanu – ar jūsu sava apģērba no bioloģiskā ķermeņa programmēšanu. Kad jūs apģērbjat apģērbu, jūs sekojat, lai tas būtu tīrs un gaišs. Jums gribas arī, lai tas ilgi kalpotu un būtu kvalitatīvi izgatavots. Jums ir arī nepieciešams, lai tas būtu skaists un ērts. Tādas pašas prasības jūs uzstādāt ķermenim, kad izvēlaties viņu. Ir dažas ķermeņu īpatnības: vieni ķermeņi ir tievi, otri pilnīgi, trešie mazi vai ļoti lieli. Taču viņi visi var būt pilnīgi veseli.

Aplūkosim jūsu sevis un sava ķermeņa programmēšanu.

Vislielākais jūsu trūkums ir vēlēšanās būt līdzīgiem savā starpā un vienmēr būt tieviem. Jūs visi esat radīti dažādi, un nevajag atkārtot vai kopēt, zaudējot turklāt savu individualitāti.

Tuklums ir saistīts ar slimībām, ar paaugstinātu spiedienu un citām nepatikšanām – holesterīnu, asins vadiem, diabētu u.c.

Pārliecīgs tuklums ir saistīts ar harmonijas traucējumiem.

Kā aizvākt šos traucējumus? Kā palīdzēt šūnām kļūt tīrām un netraucēt vispārējo ķermeņa harmoniju?

Ķermeņa harmonija arī var būt dažāda.

Šodien mēs iztirzāsim jūsu problēmas un sāksim sašaurināt mūsu iedarbību konkrētāk. Mēs nodiagnozēsim jūsu sistēmas un veiksim pieaugošo problēmu uzskaiti.

Bet kad mēs ārstēsimies?

Tieši šodien dienas laikā ar jums sāks strādāt jums nemanāmi un īpaši miegā. Mēs paskatīsimies, kā jūs iedarbojaties uz ķermeni ar savām bailēm un kā ķermenis atbild uz jūsu bailēm, kā jūsu rakstura trūkumi ietekmē jūsu virzību pa dzīvi un kā jūsu neveiksmes somatiski audzē jūsos negatīvu šūnu iekšienē.

 

Sakaru Seanss (īsa atskaite)

Diženās Dievietes piesaukšana. Atslābināšanās. Kanāla noslēgšana aizsardzībai.

Daudz mazu stariņu pa visu ķermeni. Norit šūnu testēšana.

Iedarbība ir kā viļņveida, tā arī korpuskulāra (uz punktiem).

Tiek atzīmēta šūnu enerģētiska piepildīšanās, un norit piebarošana ar enerģijām.

Es sāku atvērties, un ķermenis iztaisnojas.

Testē, cik lielā mērā ir aizsērējuši asinsvadi, kā strādā hormonālā sistēma, kā strādā enerģētiskā sistēma.

Ārstē visiem dažādus orgānus.

Vēlreiz atslābināmies pa īstam.

Enerģija izplūst pa ķermeni. Sākumā darbs bija ar orgāniem, ar vājo posmu sistēmā.

Cēloņi bieži slēpjas mūsu domās. Mēs nevaram līdz tiem nokļūt vai neveltām sev pietiekamu uzmanību.

Mūsu domu programma guļ virspusē (ne zemapziņā) un var tikt apzināta. Visu, ko mēs domājam, visums dzird un sāk gādāt mūsu iekšējās pārliecības pierādījumus un manifestāciju. “Es nevaru” – lūdzu, saņemiet! “Es varu” – lūdzu, saņemiet!!

Visi autori, kuri raksta par enerģētikas un informācijas mijiedarbību, saka, ka mūsu doma – tas ir mums iekšējais likumus. Kas mūsos ir ielikts, to arī iegūstam īstenībā.

(Pārliecības piemērs – es esmu atbildīga par savu dzimtas karmu. Mēs iegūstam darbu un apstiprinājumu šajā sfērā.)

Ķermenī tajā skaitā tā tad arī ir somatikas[1] izpausme.

Kā noritēs darbs. Jūs ieejat ķermenī, čakrās un sākat lasīt pārliecības. Šodien tu izrunāsi dažas pārliecības.

Mēs teorijā gan visu zinām, bet kad tiekam līdz praksei, tad kā vienmēr nav laika sev un atrodas citi iemesli, lai nepaklausītos sevi.

 

1. Pārliecība, ka cilvēks – tas ir ķermenis un ka viņš var ārstēties tikai fiziskajā plānā.

“Bet kvantu jeb ugunīgā dziedniecība līdz galam nepalīdz” – es saku Diženajai Dievietei.

DD: “Tāpēc arī nepalīdz, ka tā ir tava pārliecība kopš bērnības, ka tu esi ķermenis.”

Patiešām. Bērnībā un jaunībā manī bija attīstīta šī pārliecība kā bailes, taču tā no apziņas nav izņemta līdz šim laikam. Mēs neesam vākuši prom un neesam atvēruši tās “lietu” ķermenī.

Tagad mums rādīs pārliecību, ka ķermenis pats slimo, ķermenis atbild par visām mūsu problēmām. Es taču negribēju slimot, bet ķermenis slimo.

Pārliecības lokalizēšana – otrā čakra.

Tā ir ģimenes čakra. Iedzimtība nevis gēnos, bet ģimenes kvantu (morfoloģiskajā) laukā.

Atlaižam un vācam prom sava “bioloģiskuma” programmu – “es esmu tikai bioloģija”. Salokām rozē šo programmu, izgaisinām rozi debesīs.

Atbrīvotās telpas vietā ievedam gaismu un mīlestību.

 

2. Cilvēka spēku ierobežotība, nevis fiziskā nozīmē, bet psiholoģiskā. “Man nepietiks izturības, neatlaidības, drosmes, spēka neatskatīties mūsu misijā vai citās manās lietās.” “Es nevaru, neesmu spējīga, nav lemts.”

Programma ir dzimusi agrā bērnībā no bezspēcības, salīdzinot ar vecākiem. Viņi drīkst, bet es nē. Un arī vecāki audzināja – to nedrīkst, to nedrīkst, bet to drīkst. Un tas rada vājumu un nespēju kaut ko izdarīt. Tā bloķē spējas, talantus, iespējas.

Vajadzīga aktivitāte, radoša enerģija, pielikta kaut kādai darbībai, kuru Sets sauca par “agresivitāti” – spēju izdarīt kaut ko jaunu, dzemdināt savu darbību (zieda atvēršanās, bērna dzimšana, jūsu mērķa aktivizēšana).

 

3. Programma, saistīta ar agru bērnību – “vēlēšanās nepiepildās”, (sodīja un neiedeva, apsolīja un aizmirsa, nav naudas). Tā ir iekšēja vilšanās.

– Trešais uzstādījums ir saistīts ar gribas nospiešanu. Es esmu mana vēlēšanās un tās realizācija tagad.

Es konsultācijās noskaidroju, ka cilvēkam ļoti reti ir vēlēšanās... Vēlēšanās nepiepildās – velkam ārā briesmīgo bērnības vilšanos...

 

4. Cerība, ka kāds augstāks vai svešs priekš jums kaut ko izdarīs.

Es lūdzu un skaitu lūgšanas, izdariet priekš manis... turklāt mani spēki netiek izmantoti.

Es pati neko nevaru, izdariet priekš manis kaut ko. Upura pozīcija.

“Uz Dievu ceri, bet pats nerīkojies aplam (на Бога надейся, а сам не плошай)

Cilvēki visā meklē garīgus cēloņus. Ne vienmēr cēloņi atrodas garīgajā vai psihiskajā plānā. Dažreiz pašam jāveic elementāra rīcība.

Mēs lūdzam nevis palīdzēt mums, bet izdarīt mūsu vietā. Ar palīdzību mēs vienmēr varam rēķināties.

Izārstējiet mani. Dodiet naudu. Gribu iziet pie vīra.

– Atbildības par savu dzīvi pārlikšana uz citiem.

 

5. Sevis noraidīšana, nepieņemšana – es esmu neglīta, necienīga... atrodas trešajā čakrā. Tas ir atbilstības vai neatbilstības jums uzspiestajiem šabloniem un paraugiem sociālais līmenis. Es neesmu tāda (veikla, gudra, slaida, ātra utt.). Tā dēļ mēs noraidām ķermeni. Es sev nepatīku. Liela paškritika.

Visums saka: Jā, tiks izdarīts, tu esi necienīga. Tu neesi mīlēta.

Iekšējais kritiķis reizēm mēdz būt divu stāvu augstumā... Pēc 2012. gada iekšējais kritiķis cilvēkiem kļuva mazāks.

Sevis fiziska nepieņemšana (ķermenis neatbilst manam tēlam).

Sevis intelektuāla nepieņemšana (es esmu stulba, es esmu aprobežota).

Noraidījums no partnera puses – es neesmu šī cilvēka cienīga, tāpēc viņš mani atstāja. Man nav lemts atrast pāri...

Noraidījums no vecāku vai bērnu puses – tu esi slikta mamma (tētis).

Bet, ja tu esi pieņemtais bērns, tad šī programma cilvēkā strādā ļoti stipri...

Tevi noraida, un tu sevi noraidi, cilvēks piekrīt negatīvai programmēšanai no apkārtējo puses. Tā ir trešā čakra, sociālais plāns.

Neskatoties uz to, ka programmas bija agrā bērnībā, tās ir dzīvas. Vēl vairāk, visas programmas cilvēkā attīstās. Mēs skatāmies šo programmu saknes, bet tās dod dzinumus nākamajā dzīvē. Mainās šūnu programmas, morfoloģiskā vide... Mēs vācam prom ne tikai priekš sevis, bet arī priekš pēctečiem, mazbērniem. Un darbā es sev nemanāmi kļūstu citāda.

 

6. Es negribu raudzīties savu domu dziļumā.

Es negribu tur skatīties.

Es baidos.

Man ir nepatīkami.

Es cenšos novērsties ar jebkuru darbu, lai tikai neapzinātos, kas ir manā iekšienē. Es cenšos savas jūtas ieslēgt savā iekšienē, sakrāmēt tās kaut kur un neapzināties. Es reti aizeju līdz savai sirdij, reti mēģinu saprast, kas ar mani ir. Negribu vandīt pagātni, man ir sāpīgi, tas ir bijis un pagājis.

Patiesībā tas viss sēž šūnu atmiņā un darbojas pret jums.

Ir jāatceras visas savas izgāšanās, negatīvos gadījumus, pārestības un jāatlaiž.

Tā ir otrā un trešā čakra.

Tā ir iekļūšana sava rakstura būtībā, jūs tiekat līdz savām jūtām. “Tāpēc es tā uzvedos!” Šī apzināšanās ir iekšējais transformācijas process attiecībā pret sevi.

– Bailes no patiesīguma.

– Kādēļ man to vajag...

Bailes no soda...

Sākām baidīties no atbildības, tāpēc ka sekos sods. Lūk, kādā krāsā tas ir uzplaucis! Mēs baidāmies spert lieku soli, mēs baidāmies pārbaudīt cilvēku... Mēs baidāmies no brīvības... Mēs tā esam pieraduši, kas tas viss nav priekš manis. Es sevi nepazīstu un domāju, ka...

Bailes no soda dzemdina melus, melošanu. Lūk, kur tā ir izaugusi. Mēs vai nu mēģinām nerunāt, apslēpt, vai teikt nepatiesību...

Apzināmies un vācam prom.

 

7. Vecāku spēks un gādība atņem mums iekšējo spēku, mēs kļūstam maz dzīvotspējīgi, infantili.

Atteikšanās no sava spēka.

Programma “varbūt (авось)”, viss pats atrisināsies. Savu uzdevumu pārlikšana uz citiem cilvēkiem. Cerība, ka viņi to izdarīs...

Bloks atrodas starp sirds centru un trešo čakru.

Mums neuzstāda vienkāršus uzdevumus, un reizēm mums tos nākas risināt vairākus gadus. Vienkārši to vajag saprast.

No vienas puses, mēs negribam ieguldīt savu spēku un mēģinām izmantot citus cilvēkus savu uzdevumu atrisināšanai.

No otras puses, ir pazīstama paruna: “Tev vajag, tu arī dari!” Ja cilvēks atnāk pie tevis un lūdz kaut ko izdarīt, tad tas ir nākamais solis tavā attīstībā. Izpildot vai rīkojoties, tev ir jāpārkāpj kaut kam, kur neesi stiprs, kur tu krāj kvalifikāciju.

Atteikšanās no sava spēka ir ļoti nopietna un globāla programma uz planētas. Cilvēks atsakās no attīstības, no pašapzināšanās – kas viņš un ko viņš. Viņš atsakās no savu Skolotāju un savu Spēku atbalsta.

Rezultātā Spēki, kuriem šajā darbībā bija jāizvēršas, saraujas un iekūņojas. Šīs spējas, kuras tev dotas, lai izvērstos, saraujas. Tu neej tev paredzēto ceļu.

– Bet kā uzzināt savas spējas, ja neko nedari?

Kad mēs augam kā cilvēki, kā dvēseles, kā enerģija, mūsu šūnu pa to laiku transformējas uz šo jauno programmu, kuras mēs atveram, rēķina. Kad mēs no tā atsakāmies, ķermeņa šūnas sāk slimot, ķermenis zaudē spēju augt, šūnām ir maz enerģijas, ķermenis sāk novecot un mirt. Kad mēs augam, šūnas turpina attīstīties savā nākamajā dzīves periodā.

Šeit tiek bloķēta arī dvēseles attīstība, atteikšanās no attīstības ir piektās čakras bloķēšana.

Tā ir pati spēcīgākā programma, negaišu būtību mūsos ielikta, lai cilvēce neattīstītos un ietu bojā.

Tā ir cilvēka pašiznīcināšanās programma.

Mēs paši ieliekam savos bērnos šo bezspēcības programmu viņu bērnībā. Tā bija ielikta mūsos, bet mēs to attīstām un pilnveidojam ar savu gādību un aizbildniecību.

– Šī programma ir kā sēnes, aptver visas šūnas ar saviem micēlijiem.

– Tā ir cilvēces kolektīvā programma.

Tā ir arī reliģija: kas tu tāda esi, lūdz piedošanu par saviem grēkiem. Cilvēks grēkā dzimst un grēkā mirst.

Tā ir programma, kad cilvēks no 50 gadiem sāk mirt, novecot.

Kā ar to tikt galā?

Apzināties savas domas, saprast un sākt ar to strādāt. Sākt ķert sevī šīs programmas atskaņas, domas, kuras jūs aptur un neļauj jums kaut ko izdarīt: labāk pavāļāties, man ir slinkums. Jūsu Skolotāji vienmēr palīdzēs jums apzināties šīs domas un atklāt jums jūsu nākamo uzdevumu.

– Es no 50 gadiem ķeru sevī šīs programmas atskaņas.

– Vienkārši spert soļus atkal un atkal.

Šī programma sēž katrā šūnā. Iesūkta caur vecākiem, reliģiju, bērnudārzu, skolu, institūtu un apstiprinās darbā. Visa cilvēces sociālā sistēma aizklāj garīgo un dvēselisko attīstību.

Bet cilvēka tehniskā attīstība nedod viņam spēkus, otrādi, padara viņu nespēcīgu. Ķermenis no tā sāk ciest.

Jūs varat strādāt profesijā un taisīt tur karjeru. To mēs nedomājam. Tā nav iekšējās būtnes izaugsme. Tā ir cilvēka īpašību viena šķautne. Ir attiecību, bērnu audzināšanas, pašdziedināšanās, radošuma, brīvības un attieksmes pret Zemi šķautne.

 

8. Daudzdimensionāla programma. Mūsu pašu dzīves radīšanas uz Zemes plānu nepildīšana. Dvēseles vilšanās programma.

Mēs iedarbojamies uz Zemes programmām caur apziņu, kā fiziskajā plānā, tā arī mentālajā.

Mūsu mentālo aspektu rūgtums un sāpēs: mūsu mēģinājumi atkal ved ne tur. Cilvēce stūrē iekšā pilnīgi citās attiecībās, kuras nebija ieplānotas.

Tas ir bloks trešajā čakrā.

Programmai, kuru mēs ievedam uz Zemes, ir jātiek realizētai sociālajā plānā: attiecībās starp valstīm, ģimenē, starp atsevišķiem cilvēkiem, attieksmē pret dabu un dzīvniekiem.

Mēs rasi pēc rases mēģinām ievest mums vajadzīgās harmoniskās programmas uz Zemes, nākam uz šejieni un, kļūstam kā visi cilvēki, ļoti vāji uztverot vadību un strāvas no AEs. AEs jūt mums līdzi, nožēlo, redz mūs, tādus nepilnīgus un nezina, kā izlabot šo situāciju.

Tā ir dvēseles vilšanās programma. Tā cilvēkiem izraisa depresīvus stāvokļus. Dvēsele nāk uz Zemi ar noteiktiem mērķiem, ieprogrammēta noteiktām darbībām, bet saņem ne to, ko grib.

Ļoti daudz cilvēku gadiem atrodas depresīvā stāvoklī. Viņi ir neapmierināti ar to, kas ar viņiem notiek. Viņiem nolaižas rokas. Viņi saprot, ka viņi ir dzimuši kam citam, bet nevar sevi iemantot.

Šo vilšanās programmu vajag aizvākt no šūnām. Tās ir tumšas tīmekļa veida šūnu un starpšūnu enerģijas. Mēs redzam, kā realitāte ik reizi sadauza visus mūsu mēģinājumus izlabot stāvokli, un visi mūsu gaišie ideāli brūk. Taču mēs nedrīkstam zaudēt galvu, un tomēr mēs izgājām 12. gadu! Tātad visi mūsu pūliņi nav bijuši velti.

Ir atnākuši jaunie bērni ļoti augstā apziņā. Zeme uzkrāj transformācijas enerģijas. Un neviens nezaudē cerību, ka viss izlabosies. Mums no mentālajiem ķermeņiem un domām ir jāaizvāc nepiepildītas cerības un apgāzti plāni.

– Skan kā “veltīgi”!

– Dzīves jēgas zaudēšana, vēlmju neesamība.

– Neskatīties televizoru, kur realitāti neparādīs, audzēt sevī iekšējo prieku. Es tā daru, un pamazītēm mainās.

No mentālā ķermeņa izdalām šo enerģiju, debesīs izgaisinām un sakām: “Nekas nav zaudēts, un viss ir priekšā. Ir vienkārši jāstrādā tajā vietā, kur tu atrodies, jākārto sava dzīve soli pa solim.”

Katram ir jāparādās saviem mērķiem nākamajai attīstībai. Uz ko es tiecos? Mums ir jāatver, jāatklāj dvēseles visas jaunās programmas. Un mēs būsim veseli zem šīm programmām.

Tāpat kā mūsu misijām tiek dota nauda, tiek dotas enerģijas, tā tām tiek dota arī veselība. Lai mēs varētu veikt savas misijas, ar godu tās pabeigt, lai pēc dzīves pabeigšanas atnāktu un teiktu sev: “Šajā dzīvē es daudz ko sapratu, apzinājos un darbojos par visiem 100%.”

Mums aplaudē un atbalsta mūs. Patiešām, galaktiskās Būtības nāk tagad uz Zemi caur jaunajiem bērniem un kā aizvietotāji pieaugušās dvēselēs.

“Mēs ievedam jaunas programmas atbilstoši cilvēces izaugsmei. Mēs neapstājamies, saprotam, ka mēs augam, lēni vai ātri, kā iznāk. Nekas ļoti ātri un vienkārši negadās, mēdz būt arī atkāpšanās un zaudējumi ceļā, bet tas nenozīmē, ka cilvēce ir apstājusies un iet bojā. Pats galvenais – tas ir jāsaprot, un nedrīkst ļaut cilvēcei iet bojā caur savām atbalstošajām domām.”

 

9. Pozitīva šūnu kvantu dziedināšanas programma, kur strādā ar šūnu morfoloģisko lauku. Iedarbošanās uz šūnu stāvokli no mūsu Saules Brālības aspekta.

Šūnu dziedināšana.

Visa programmas lauka atjaunošana no jauna.

Ugunīgo ķermeņu iedarbība uz ķermeņa ugunīgajām šūnām.

(Apmācība, kā strādāt ar ugunīgajām šūnām, kuras izpaudās 2015. g. augustā.)

Noskaņojamies uz saviem Saules sistēmas AEs. Šūnas iedegas pakāpeniski un nemanāmi. Man ir iededzies ēteriskais ķermenis, norit darbs īpaši kājās (šodien, kad es rakstu, mana problēma ar kājām ir atslābusi).

Viss darbs norit ļoti nemanāmi un lēni. Aura ir iedegusies.

Viss ķermenis ir izpleties un iztaisnojies.

Mūs pašlaik sūta ķermenī: ko es priekš sevis varu izdarīt?

Mīlēt sevi!

Vienkārši iemīlēsim sevi un piedosim sev visus savus trūkumus. Mana dvēsele ar mīlestību izvēlējās šo ķermeni un ar mīlestību attiecas pret savu iemiesojumu.

Dvēsele visas pieredzes pieņem mierā, neitrāli, bez problēmām un traģēdijām. Dodoties ceļojumā uz Zemi, mēs saprotam zemes ceļa grūtības un negaidītos šķēršļus.

Mēs tagad atpakosim nākamās paketes ar uzdevumiem, un tur ir jaunas zināšanas un prasmes, nākamā pieredze. Tai nav jābūt ar “medu smērētai”, tur var būt kļūdas un pārrēķināšanās, tas viss tika paredzēts, kad mēs nācām šurp. Velkam sevi ārā no vilšanās, depresijas, no visiem iespējamiem atteikumiem no spēka un citām negatīvām programmām.

Apklājam to visu ar mīlestību un sapratni, ka dvēsele gūst pieredzi. Arī Zeme apmācās un apzinās pieredzi caur cilvēkiem. Arī mūsu daudzdimensionālais Es mācās uz Zemes to, ko viņš vēl nav iemācījies.

Ja mācība ir iemācīta, tad atkārtojumu nebūs. Ja ir atkārtojumi, tātad jūs kaut ko neesat apzinājušies.

Mums pateicas par seansu, par to, ka mēs ļaujam ar sevi strādāt. Mūs pēta un veic izmēģinājumus, kā izdarīt izmaiņas DNS, imunitātē, virza uz Zemi fizisko veselību, šūnu apziņu u.c.

Pateikšanās Diženajai Dievietei.

Pateikšanās tiem, kas ar mums strādāja.

 

Pielikums

Negatīvās programmas no vietnes http://julvius.org/e-motsional-naya-ochistka/

 

Mēs esam spiesti darboties, balstoties uz bailēm un upura apziņu.

Mums ir tikai viena radniecīgā Dvēsele.

Mums vajadzīga ārēja atzinība, lai pašapliecinātos.

Svētīts var būt tikai kāds cits.

Nauda un garīgums ir nesavienojami.

Mums ir jāslēpjas un jāizliekas mazākiem, nekā esam.

Mums ir jākonkurē ar citiem cilvēkiem.

Mēs, lai arī kādā veidā tas nebūtu un lai arī kāds iemesls tam nebūtu, esam atdalīti no visa un visiem, kas ir ap mums.

 

Negatīvās programmas no Dž. Robertsas grāmatas „Personiskās realitātes daba”[2]

 

“Jūsu pārliecības var kļūt līdzīgas barjerām, kuras ielenc jūs.

Pirmām kārtām jums ir jāatzīst tamlīdzīgu barjeru eksistēšana. Jums tās jāierauga, citādi jūs vispār nesapratīsiet, ka neesat brīvi, vienkārši tāpēc, ka tālāk par šīm barjerām jūs neko neredzat (Pārliecinošā tonī.) Tās kļūs par jūsu eksistēšanas robežām.

Taču pastāv pārliecība, kura iznīcina uztveres mākslīgās barjeras; pārliecība, kura pastāvīgi paplašinās un automātiski grauj maldīgas un ierobežojošas idejas.”

“Personībai nav robežu. Tā ir fakta konstatācija. Tas patiešām ir tā, neatkarīgi no tā, vai jūs tam ticat, vai nē. Aiz šīs koncepcijas nāk cita:

neeksistē “Es” robežas vai dalījums. Ja jūs kaut ko līdzīgu jūtat – tas ir maldīgu priekšstatu rezultāts. Un pēc tā nāk koncepcija, kuru es jau minēju:

Jūs paši radāt savu realitāti. Lai saprastu sevi un to, kas jūs esat, jūs varat iemācīties uztvert sevi atsevišķi no jūsu priekšstatiem par sevi. Man gribētos palūgt lasītājam pasēdēt mierīgi. Aizveriet acis. Pamēģiniet sajust sevī jūtu dziļos toņus, par kuriem es runāju agrāk (613. seanss, 1. nodaļa). Tas nav tik sarežģīti.

Zināšana par viņu eksistenci palīdzēs jums savā iekšienē pamanīt to dziļos ritmus. Katrs tos jūt savā veidā, tāpēc nedomājiet par to, kas jums jāsajūt. Vienkārši sakiet sev, ka tie eksistē un veidojas no jūsu būtnes, iemiesotas ķermenī, milzīgās enerģijas.

Pēc tam ļaujiet sev just. Ja jūs esat pieraduši lietot terminu “meditācija” un tam līdzīgus – aizmirstiet to uz vingrinājuma laiku. Neizmantojiet nosaukumus. Atbrīvojiet sevi no jebkurām koncepcijām; jūtiet, kā ir būt pašam, sajūtiet savu dzīvības enerģiju. Nejautājiet sev: “Vai tas ir pareizi? Vai es visu daru, kā vajag? Vai es jūtu to, ko pienākas?” Tas ir šīs grāmatas pirmais vingrinājums. Jūs nedrīkstat izmantot citu cilvēku kritērijus. Neeksistē nekādi standarti, izņemot jūsu pašu sajūtas. Vingrinājuma izpildīšanas laiks ir brīvs. Jums no tā ir jāgūst labpatika. Visu notiekošo pieņemiet kā savu, unikālu. Šis vingrinājums jums palīdzēs sajust sevi, atgriezīs jūs pie sevis. Kad jūs nervozējat vai esat uztraukti, izlietojiet dažas sekundes, lai sajustu savu jūtu toņus. Jūs spēsiet sakoncentrēties uz sevi un jutīsieties pārliecinātāki.

Kad jūs šo vingrinājumu izpildīsiet vairākas reizes, pamēģiniet sajust, kā šie dziļie ritmi iziet no jums uz visām pusēm – patiesībā tas tā arī ir. Tie faktiski ir jūsu fiziskās būtnes elektromagnētiskais starojums. Un – es to paskaidrošu vēlāk – tie formē ne tikai jūsu fizisko izskatu, bet arī jūsu apkārtni.”

Es tagad nosaukšu dažas maldīgas pārliecības, kuras ierobežo cilvēku. Ja jūs pamanīsiet, ka piekrītat jebkurām no tām, – tas ir norādījums, ka jums personīgi ir jāpastrādā pie šīs sfēras.

1. Dzīve – tā ir bēdu ieleja.

2. Ķermenis ir sekundārs. Viņš ir dvēseles trauks, tāpēc automātiski ir nepilnīgs un aptraipīts.

Jums var likties, ka miesa pēc savas būtības ir slikta, ļauna, viņas vēlmes ir nepareizas. Kristieši var ķermeni uzskatīt par “nicināmu”, tāpēc ka dvēsele ir viņā nolaidusies. Bet “nolaišanās” pēc noklusējuma nozīmē augstāka, labāka stāvokļa izmainīšanos uz sliktāku.

Austrumu reliģiju sekotāji arī bieži uzskata par savu pienākumu noliegt miesu, tā teikt, pacelties virs viņas – stāvoklī, kurā nepaliek vēlēšanās. (Kā, piemēram, “Tukšums” daoismā.) Citiem vārdiem runājot, arī viņi tic, ka pati par sevi eksistēšana uz zemes ir nevēlama.

3. Es esmu bezpalīdzīgs apstākļu priekšā, kurus nevaru kontrolēt.

4. Es esmu bezpalīdzīgs, mana personība un raksturs ir noformējušies bērnībā, tāpēc es atrodos pagātnes varā.

5. Es esmu bezpalīdzīgs, tāpēc ka atrodos pagājušo dzīvju un citu iemiesojumu notikumu varā, kurus nevaru kontrolēt. Mani ir nepieciešams sodīt, jeb es pats sevi sodu par sliktu apiešanos ar cilvēkiem pagājušajās dzīvēs. Man ir jāpieņem šīs dzīves negatīvie aspekti savas karmas dēļ[*].

6. Cilvēki pēc savas būtības ir slikti un izturas pret mani naidīgi.

7. Es zinu patiesību, kuru vairāk neviens nezina. Vai: mana grupa zina patiesību, un vairāk neviens.

8. Kad es novecošu, tad kļūšu trausls, slims un zaudēšu spēku.

9. Mana eksistence ir atkarīga no dzīves miesā. Kad nomirs ķermenis, apziņa nomirs līdz ar viņu.

Piezīme: tas bija kļūdainu pārliecību vispārējs saraksts. Tālāk seko saraksts ar konkrētākām, personiskākām pārliecībām par sevi pašiem, pie kurām jūs varat pieturēties.

1. Es esmu slimīgs un vienmēr tāds esmu bijis.

2. Nauda – tā nav tik laba lieta. Cilvēki, kam tā ir, ir mantkārīgi, mazāk garīgi nekā nabagie. Viņi ir snobi un vispār mazāk laimīgi.

3. Man nav radošu spēju un iztēles.

4. Es nekad nevarēšu darīt to, ko gribu.

5. Es nepatīku cilvēkiem.

6. Es esmu resns.

7. Man vienmēr neveicas.

Šīs pārliecības ir raksturīgas ļoti daudziem. Tie, kam tās ir, sadursies ar to dzīvē. Tādejādi, vienmēr liekas, ka fiziskie fakti apstiprina pārliecības, bet patiesībā tās ir pārliecības, kuras formē realitāti. Mēs pamēģināsim atbrīvoties no tamlīdzīgām, jūs ierobežojošām, pārliecībām.

Pirmām kārtām, jums ir jāsaprot, ka neviens jūsu vietā nevar izmainīt jūsu pārliecības. Tās nevar uzspiest jums no ārienes. Un jūs patiešām varat tās izmainīt paši, ja jūsu rīcībā ir zināšanas un metodika.

Palūkojieties apkārt. Visa jūsu fiziskā apkārtne ir jūsu pārliecību iemiesojums. Prieka, skumju, veselības vai slimības sajūtu – to visu izraisa jūsu pārliecības. Ja jūs ticat, ka kāda situācija padarīs jūs nelaimīgu, tad tā arī notiks; bet nelaime tikai pastiprinās jūsu pārliecību.

Jums piemīt spēja mainīt savus priekšstatus par realitāti un par sevi pašiem, radīt paša dzīvi, kura apmierinās gan jūs, gan citus. Es gribētu, lai jūs pierakstītu savus priekšstatus par sevi samērā ar to, kā jūs tos atklājat. Pašlaik jūs pat iedomāties nevarat, kā šis saraksts jums noderēs vēlāk.”

 

Pievienots 23.11.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/negativnie-vnutrennie-programmi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Somatiska slimība (no sengrieķu σῶμα – ķermenis) – ķermeņa slimība, pretēji psihiskai slimībai.

Šajā slimību grupā tiek apvienotas slimības, kuru izraisītājas ir ārējas iedarbības vai arī orgānu un sistēmu darbības iekšēji traucējumi un kuras nav saistītas ar cilvēka psihisko darbību. Kopumā ievērojama daļa slimību ir tieši somatiskas, piemēram, visas traumas un ģenētiski iedzimtās slimības ir somatiskas.

Pie somatiskajām slimībām pieder:

  • Sirds un asinsvadu slimības
  • Elpošanas sistēmas slimības
  • Aknu un nieru bojājumi, virkne kuņģa un zarnu trakta bojājumu
  • Traumas, apdegumi un ievainojumi
  • Iedzimtās ģenētiskās slimības
  • Nervu sistēmas organiski bojājumi
  • Infekcijas un to izprovocētie iekšējo orgānu bojājumi
  • Parazitārās invāzijas
  • Endokrīnās slimības

[2] Skat. http://www.koob.ru/roberts_j/seth_speaks (Tulk. piezīme)

[*] Hinduismā un budismā tiek uzskatīts, ka karma – tā ir cilvēka vienas dzīves laika visu darbību pilnā morālā summa. No tās ir atkarīgs cilvēka liktenis nākamajā dzīvē. Sets uzskata, ka visas reinkarnācijas eksistē vienlaicīgi, tāpēc starp tām notiek pastāvīga apmaiņa. Tātad arī “nākamā” dzīve var ietekmēt “pagājušo”, un karma vārda tradicionālajā nozīmē neeksistē.