Ceļojums uz Dvēseli un Virsdvēseli

Atskaite par vebināru 15.11.14.

 

15 11 21

 

Dievišķās Aizgādnes piesaukšana.

Mēs lūdzam noturēt sakaru seansu.

Pašlaik pats svarīgākais – labi atslābināties, novest sevi meditatīvā stāvoklī, svētlaimīgā lūgšanu stāvoklī. Visas blakus domas, ziņu traģēdijas, visas nepatikšanas atstājam aiz mūsu istabas durvīm.

Es pagaidām nolasīšu šodienas ievadu. Tieši pirms sēsties pie datora, es šodien paskatījos televizoru un, protams, ieraudzīja terora aktus Francijā. Garastāvoklis, protams, sabojājās ne tikai man, bet arī DA.

 

Ievads un nosakņošanās

Dārgā Dievišķā Aizgādne! Es gaidu šodienas noskaņojumus!

DA: Ar Svēto Garu piepildoties, jūs pa laika un telpas spirāli uzlidojat tajā apgabalā, kurā nav ne zemes dzīves apstākļu, ne dvēseles pūliņu veltīguma savu trūkumu pārvarēšanā.

Šeit valda gara varenība un dvēseles uzplaukums. Vēršoties pie savas gaišās puses, dvēseles telpā, jūs iemantojat brīvības izpratni Vienotības kontekstā. Šeit nav vispārēja izlaidīguma un nepareizuma, tas ir, vainas.

Jūs vienmēr varat balstīties uz Mums, jūsu Ciltsvecākiem, un pieplakt pie taisnprātīguma avota savā iekšienē.

Manas enerģijas un iedarbība atrodas nepietiekamā tuvumā, pie Manis ir jāaizsniedzas, lai saprastu dabisko skaistumu un svētlaimi, tāpēc Es atrodos zināmā pieejas ierobežotībā. Jūs nevarat atrast mani netīrumos vai kūtī, un pat savā zemes dvēselē, ja nepieplaksiet pie Būtības potenciāla, neapturēsiet savu ikdienas domu skrējienu, neatraidīsiet kritiku un neapmierinātību ar savi, ja nesāksiet lūgties par piedošanu un aizsardzību.

Katram ir dots, bet ne katrs paņems. Kādēļ? Jo pazīst viņš lietas bālas, un Debesu Gaisma viņam bojā redzi, apdedzinot viņa acis, jo nav pieradis viņš celties Debesu Staros, un nespēs viņš sajust mani.

Katram ir dots...

Bet nezina viņš, cik smagi nācās mums atļaut nešķīstību, netikumus, vardarbību. Mēs radījām citādus, līdzīgus Sev, taču neuzdrošinājāmies iebilst, kad jūs pašiem gribējās radīt ko jaunu, vēl nesaprotot, pie kā tas jūs novedīs.

Mēs piekritām, un pagriezt atpakaļ mums vairs nav pa spēkam.

Pieņemt kā pašsaprotamu Mēs arī nevaram, tas apgāna mūsu augstos principus – „nekaitē”, „radi sev līdzību”, „mīli sevis un citus”, „kas augšā, tas arī apakšā”.

„Iemīliet cits citu un kļūstiet brāļi” – šo lozungu jūs nedzirdat un neuztverat kā dzīves programmu. Jūs nevarat piekrist un negribat piekāpties. Jūsu pasaule ir baiļu un vardarbības pilna. Cik žēl, ka jūs ko tādu radījāt savā iekšienē. Tagad jūs meklējat attaisnojumu savai pārliecībai un mēģināt saprast, kādēļ jūs esat šeit, ko jūs darāt šajā pasaulē, kā pretoties vardarbībai un vest cilvēkus uz mīlestību?

Lai veltām mēs šodienas seansu beznosacījuma mīlestībai un miera sarunām kā pretsvaram vardarbībai un svētuma zaimošanai. Pasaule ar Islāma Valsts palīdzību iet uz jauna pasaules kara izraisīšanu, ko tik ļoti gribi varenie jūsu pusē. Mēs esam pret to un apelējam pie jūsu saprāta – nepieļaut iznīcinoša kara izraisīšanu, kurā ies bojā jūsu pasaule.

Sargājiet savu pasauli, tie esat jūs un jūsu saprāts. Viņš iziet dažādus attīstības periodus. Un ir svarīgi, lai jūs dzīvē iemiesotu pašus skaistākos principus, uz kādiem jūs esat spējīgi – godu un sirdsapziņu, prieku un mīlestību, visas ģimenes laimi, dziļu atšķiršanu, spēju uz atklāsmēm un garīgām apskaidrībām, radot sabiedrību un sevi.

Priecājieties, ka jums pašlaik viss ir labi. Ar to arī sāksim.

 

Seanss ar DA

 

Neparasts ievads, kuru, protams, izprovocējām mēs paši uz Zemes ar savām darbībām, tāpēc ka uz Zemes viss ir savstarpēji saistīts. Protams, cilvēces iekšienē nav miera, un arī katra cilvēka iekšienē nav miera, ne tikai starp vīrieti un sievieti, ģimenē, bet arī valstī notiek iekšēji kari. Un tas, kas notiek uz planētas, ir šī iekšējā atspulgs, jo cilvēcei kā vienotai būtnei nav miera iekšienē un nav iekšienē tiekšanās uz mieru.

Protams, ļoti daudz cilvēku tiecas uz mieru. Taču pašlaik es jūtu cilvēces Planētāro Radību. Jūs arī varat iziet uz Planetārās Brālības līmeni, un jūs jutīsiet, ka nav miera, nav tiekšanās visu noregulēt. Pasaule ir sašutusi, pasaule grib atriebties, grib paust vardarbību pret vardarbību. Tas pašlaik dominē visā pasaulē. Jūs to pašlaik varat sajust, ja jūs esat izgājuši uz Noosfēras līmeni.

Mēs tagad, redzams, strādāsim Noosfēras labā, tāpēc ka mēs nekā citādi nespēsim ietekmēt cilvēci. Bet ar DA tas ir vienkārši. Mēs piešķiram savus saprātus un savus ķermeņus Vienotībā, lai nomierinātu pasaules būtni, pasaules zemes saprātu, lai ietekmētu viņu caur gaismu un mīlestību.

Tātad mēs ar jums traucamies pa sutratmu augšup, uz pašu augstāko līmeni, kuru jūs varat sasniegt. Atceramies, ka DA, tāpat kā Mihaēls, tāpat kā Debesu Tēvs, ir klātesoši visos plānos, tāpēc pat nav tik svarīgi, kurp jūs paceļaties. Taču, kā DA saka, „Es neesmu pārāk pieejama, bet pie Manis vajag aizsniegties.”

Tā DA aizsargā sevi no piesārņojuma, apejot neērtas vietas, tāpēc mums nāksies nedaudz pacelties, tā, kā mēs varam, lai ieietu Viņas apziņā, saplūstu ar Viņu un justu tās Enerģijas un to Klātbūtni, kurās mēs varam ieiet.

Un, lai labāk uztvertu Mīlestību un Mieru, gaismu un mierīgumu, mums pašlaik ir jāaizmirst par traģēdiju Parīzē, par lidmašīnu, kura mums uzsprāga, un par visām pārējām kataklizmām, kuras ir uz Zemes. Tagad mēs esam sevī, un mūsos tā visa nav. Mūsos ir jāiestājas mierīgumam un mieram, un sapratnei, ka cilvēce pagaidām vēl nav gaiša. Un mūsu uzdevums ir apgaismot cilvēci caur Apziņas Režģi, caur tiešu atgādināšanu par mieru, caur darbībām miera aizsargāšanā, caur nepiekrišanu šīs pasaules varenajiem.

Es saprotu, ka mūsu iekšienē pašlaik rodas zināma bezspēcība: bet ko mēs varam izdarīt? Bet mēs taču arī nestrādājam no mazā cilvēka apziņas, tas ir veltīgi – strādāt no mazā cilvēka apziņas, un, kad mēs gribam aptvert visu planētu ar savu ietekmi, mēs strādājam no Planetārās Vienotības vismaz, un augstāk, no Galaktiskās Vienotības.

Tieši Galaktiskā Vienotība negrib šo karu, un mēs šodien esam Galaktiskās Vienotības instruments, mēs esam viņas rupors. Viņa nevar paziņot par sevi citādāk, un Viņa nevar rīkoties vardarbīgi, tāpēc ka vardarbība pret vardarbību ir karš.

Tāpēc Viņa balstās uz sapratīgām radībām, kuras ir uz Zemes, uz griešanos pie viņu saprāta caur Kolektīvo apziņu.

Un tagad Dievišķā Aizgādne grib aizvest mūs uz planētu, kura ir tikusi galā ar tādām problēmām un pretrunām kā uz Zemes.

Mēs tagad savā apziņā apmeklēsim šo planētu, kur šīs problēmas ir atrisinātas un katra miers un labklājība ir šīs sabiedrības stūrakmens. Turklāt katrs cilvēks ir spēcīgs, viņš nebaidās ne no mijiedarbības, ne no kaut kādiem spēkiem, viņš necīnās, bet tajā pašā laikā viņš ir apveltīts ar iekšēju spēku, baiļu neesamību, dabiskuma dabas sapratni, sapratni, no kurienes dzimst negatīvas emocijas. Pasaule balstās nevis uz katra vājumu, bet uz spēku, uz miermīlīgu spēku, uz dvēseļu burvīgu mijiedarbību.

Šī planēta atrodas netālu no Sīriusa, un nav pat īpaši svarīgi, kur atrodas, mums svarīga ir būtība. Tagad mēs pacentīsimies tuvoties viņas Planetārajai Vienotībai un just cilvēku mijiedarbības principus, sociālās sabiedrības radīšanas principus un, kas tas ir – miers uz zemes.

Vienkārši telepātiski dodamies uz šo planētu, un tagad jūtam maigas siltas un draudzīgas enerģijas, kuras sveic mūs un demonstrē mums informāciju par planētu, par to, kā viņa dzīvo.

Protams, mums sākumā rāda bērnus. Bērni ir ļoti, ļoti gaiši, turklāt ļoti viedi, jau pavīd viedums šajā mazajā būtnē. Viņi ātri mācās, sazinās telepātiski, un katrs pieslēdzas planētas informācijas sfērai un smeļ visu, ko vēlas, it kā pa telepātisku internetu.

Man uzreiz rodas jautājums: vai tad šīm būtnēm nevajag domāt, ja viņām ir gatavas atbildes uz visiem jautājumiem?

Eksistē gatavu zināšanu līmenis, bet šajās būtnēs no mazotnes ir ielikti jautājumi, kuri iet augstāk par šo informācijas latiņu, kuri liek cilvēkam iziet uz nākamo jautājumu līmeni un radīt atbildes uz jauniem jautājumiem, un vēl radīt jautājumus, un tā tālāk. Tādā veidā viņas mācās domāt un risināt uzdevumus, un radīt.

Nākamais attīstītības līmenis, kā pie mums 15 – 16 gados. Bērni ir pabeiguši savu apmācību un rada jaunatnes sistēmas, radošus jaunatnes projektus – kopīgus, grupveida. Viņi apvienojas pēc saviem principiem, pēc mīlestības uz kaut ko, pēc nosliecēm un vēlmēm radošās grupās. Viņas sevi sauc par „zvaigžņu” grupām. Un katra grupa strādā pie noteikta projekta. Viņi strādā absolūti pie visa, kas sabiedrībā būtu jādara tālāk – atveseļošanu, audzināšanu, ceļojumu kosmosā, risina zinātniskas problēmas, iepazīst kosmosu...

Nākamais apziņu vilnis – tie jau apmēram 30-gadīgie. Tās jau ir nobriedušas būtnes, kuras ļoti daudz ceļo kosmosā, rada kosmiskās stacijas dažādās vietās, tādā veidā pēta dažādas cilvēces. Daudzas no viņām uzlabo savus ķermeņus, radot kaut kādas izmaiņas, nodarbojas ar gēnu inženieriju. Reliģijas kā tādas nav, tāpēc ka tas, ko jūs saucat par reliģiozitāti, tas ir, par dievišķajām enerģijām, ir pieņemtas sabiedrībā, un nav nekā speciāla, tāpēc ka viss planētas informācijas slānis ir caurausts ar smalko pasauļu zināšanām, un katrs ceļotājs un katrs interesents var ienest savu atklājumus daudzdimensionalitātes, dievišķības un radīšanas sfērās.

Šajā vecumā viņi vēl nedzemdē bērnus. Tas ir tāds aktīvs vecums, kad visiem ir jānes maksimāls labums sabiedrībai, notiek atklājumi, un šis ir pašas lielākās enerģijas laiks cilvēkiem (apmēram no 30 līdz 60), pats radošākais laiks. Pēc 60 gadiem cilvēks ir gatavs radīt ģimeni. Šajā laikā viņi rada pēcnācējus. Viņi dzīvo apmēram līdz 200 gadiem...

Viņiem mēdz maksimums divi bērni.

Ģimene sastāv no 3, 4, 5 cilvēkiem. Tas nav saistīts ar bērna radīšanu, tā ir mini-šūniņa, kura nodarbojas ar jaunradi, kopīgu projektu. To var saukt par ģimenes zinātnisku institūtu vai biznesu. Viņi cits citu atrod pēc interesēm.

Jā, rada visa ģimene, un mīlestība rodas nevis starp dzimumiem, nevis starp vīrieti un sievieti, tāpēc ka tur nav dzimumu, bet mīlestība pret bērnu. Bērns piedzimst tādā ģimenē, un šeit ne tikai māte ir spiesta viena audzināt bērnu tajā laikā, kad vīrs iet uz darbu. Pirmo laiku bērns atrodas neierobežotā mīlestībā. Līdz kādam laikam bērns atrodas ģimenē, un, kad viņš sāk apmācību, viņš no ģimenes, šķiet, aiziet.

Bērnam ir jākontaktējas ar tādiem pašiem kā viņš, un nemaz ne pa internetu. Tā ir dzīva audzināšana uz zemes, ar augiem, ar dzīvniekiem, ar putniem un tā tālāk. Apmācības kurss – uz savienošanos ar planētu, ar viņas informācijas slāni, ar planētas apziņu, ar Kosmisko Vienotību. Tas bērnos kļūst dabisks.

Šī planēta ir augstāk pēc vibrācijām nekā fiziskā, ne gluži astrāla, mazliet augstāk nekā 3. dimensija. Bet tomēr tā ir fiziska planēta un fiziski ķermeņi. Tā kā tur apziņa ir ļoti augsta, tad arī vibrācijas ir ļoti augstas.

Mēs pateicamies DA par tādu interesantu ceļojumu. Mēs saprotam, ka augsta apziņa sniedz pavisam citu dzīves līmeni, bet, ka tas viss ir iespējams arī fiziskajā plānā. Un cilvēka pašus augstākos nodomus, pašas augstākās programmas sabiedrība cenšas iemiesot. Tieši ar to nodarbojas jaunatnes zvaigžņu komandas un ģimenes uzņēmumi.

Uz šīs planētas pārejas moments, kā pie mums pašlaik, nav bijis, tāpēc ka nav bijusi tāda nolaišanās blīvumā. Un nav bijušas tādas patvaļības, dumpja, revolūcijas, pretnostatījuma un karu programmas.

Un Mēs rādām jums citu Planetāro programmu, ne to, kuru jums gribējās iemiesot. Mēs sakām, ka ir iespējams arī uz fiziskajām Planētām mājot augstā apziņā, Vienotības un Brālības sajūtā.

Ne visas planētas iet jūsu (Lucifera) ceļu. Vienīgais, viņu saprāts ir attīstījies ilgāk, daudz ilgā nekā uz jūsu planētas, toties bez kataklizmām, pakāpeniski, miermīlīgi un klusi.

Šo planētu uzreiz sāka apdzīvot dievišķīgas būtnes. Un viņas neļāva sev nolaisties. Mēs zinām, ka jums arī nāca dievišķīgas būtnes, bet tomēr, lūk, kas tagad pie jums notiek.

 

Mēs arī dotu priekšroku attīstīties tālāk, bet saprātīgāk un vieglāk. Un viņi ir sasnieguši daudz vairāk nekā mēs. Bet mēs pacentīsimies šodien atcerēties medus mucu, nevis darvas karoti.

 

Pašlaik Dieviete mierina mūs, sūtot tādas miermīlīgas un barojošas, tādas garšīgas enerģijas, kuras piesātina mūsu ķermeni, šūnas, starpšūnu telpu ar tādu blīvumu un maigumu. Droši vien tā ir pārpilnības enerģija.

– Es esmu neizmērojami priecīga, ka atnācu uz planētu Zeme.

Var saprast, ka mēs atnācām uz planētu, nevis kur ir viegli, bet kur mēs gribētu radītu un līdzradīt Vienotību priekā un mīlestībā. Es domāju, ka miljoniem cilvēku, tādu kā mēs ar jums, pārvarēs un pārlauzīs šo telpu, to, kas pašlaik notiek, un mēs atradīsimies Uzvarā, Virsotnē.

DA saka, ka mēs esam neizmērojami mīlēti. Kā māte ieliek savu enerģiju nevis sekmīgā bērnā, bet vairāk kādā neveiksmīgā un slimīgā dēlā.

Un visi, kuri uz šīs planētas ir aizsniegušies līdz DA, ir trīskārt mīlēti, tāpēc ka Viņa saprot, cik grūti bija lauzties cauri tumšajai planetārajai apziņai, iedegt šeit savas zvaigznītes, ieslēgt savas uguntiņas un spīdēt. Viņa neslavē mūs. Viņa rāda, ka Viņa to lieliski saprot un novērtē.

Pateiksimies par to, ka Viņa to jūt.

 

Tagad nāk prieka enerģija. Šis prieks nav saistīts ne ar ko, kas ir ap mums. Viņa rada šīs prieka vibrācijas.

– Visi atskrēja – gan bērni, gan suņi, un visiem gribējās šo enerģiju!

Prieka enerģija piepilda eņģeli, kurš dzīvo mūsu sirds centrā. Viņš jau ir sācis skandināt savus zvaniņus un rāda, ka notiek visu enerģiju, kuras mēs pazaudējām šajā rītā, piepildīšana, augšāmcelšana jeb atjaunošana.

Piepildīšanās ar burvīgu mīkstumu, gaismu un tādu maigumu, tik dabisku, tādu, ko mēs saucam par dievišķību. Avota enerģija, kura atjauno ne tikai cilvēka būtni, bet visas ķermeņa šūniņas.

Īpaši ķermeņa šūniņas, saka DA, tāpēc ka jūsu pašsajūta, protams, pirmām kārtām ir saistīta ar jūsu fizisko ķermeni.

Dvēsele attīrās, ir atžirgusi, atdzīvojusies. Mēs esam pacēlušies pa vibrācijām. Šeit vairs nav nekādu negatīvu sajūtu, kuras bija kopš rīta, nav sajūtas, ka ir izgāzusies mūsu operācija Zemes glābšanā, tāpēc ka vienmēr, kad uz Zemes notiek kaut kādi sāpīgi triecieni, mēs paši saprotam, ka mēs neesam to izdarījuši, mēs neesam sapratuši, neesam izkustinājuši citus. Mēs taču uzņemamies atbildību par to, ka tie esam mēs, zemieši, zemes atmosfēras iekšienē, Vienotības iekšienē... Nav pagaidām Vienotības...

Aiziet pārdzīvojumi, un mēs pārceļamies uz klusu Dārzu, kurš ir ļoti līdzīgs Diženās Dievietes Dārzam.

DA: Jā, tieši uz turieni es jūs arī atvedu, lai jūs mazliet atdzistu.. Kā atved bērnus, kuri ir gana draiskuļojošies vai kuriem nodarīts pāri, izvilktiem no kautiņa... un būtu spējīgi uztvert augstākas noskaņas.

Mēs, kā mūsu Eņģeļi, esam atnākuši šurp, lai „nosusinātu asariņas”, nomierinātu sevi un saprastu, ka pasaule ir brīnišķīga un apbrīnojama, pasaule ir apburoša. Un tas viss ir mūsu dvēselē iekšienē. Es redzu, kā izšķīst kristāli jūsu dvēseļu iekšienē, tie kūst gluži kā ledus.

Nekādā gadījumā nevispāriniet to, kas notika Francijā, nepārvadiet uz visām valstīm. Saprotiet to neitrāli, bez traģēdijas iekšienē. Atkāpieties no šī vispārējā pārdzīvojuma un enerģijas krišanas uz planētas stāvokļa, turiet gaismu, turiet apziņu, turiet mīlestību.

Tagad mēs ieejam Planetārajā Vienotībā, visos Apziņas Režģos. Mūsu portāls, dabiski, caururbj visus Režģus.

Tagad mēs visus Apziņas Režģus piepildām ar to enerģiju, kura mūsos pašlaik pārpilnībā nāk no DA. Strādājam ar planētu, apgaismojot, nomierinot un harmonizējot enerģijas.

Dabiska skaistuma, mierīguma un svētlaimes enerģijas...

Mums ir tāds Liels Palīgs – DA, mums to ir ļoti vienkārši izdarīt!

Piepildām sevi (Zemi) iekšēji ar gaismu un mīlestību.

Visu, ko mēs pašlaik redzam negatīvu, mēs apgaismojam.

 

DA: Ar ko Islāma Valsts un tai līdzīgie atšķiras no jums? Mēs saprotam, ka viņi dara savu darbu, bet jūs savu.

Viņi dara, bet jūs nē. Viņi rīkojas, bet jūs nē.

Taisiet tādas meditācijas tagad katru dienu, nav obligāti grupā, var radīt grupu un ieiet viņā virtuāli, kā mēs tagad.

Mēs varam atstāt grupas enerģiju katrai dienai, un iet iekšā un piebarot ar labestību, gaismu, cēlsirdību, godīgumu, sirdsapziņu, prieku un visām pozitīvajām jūtām. Piebarot katru dienu, lai mēs arī rīkotos!

Īpaša enerģiju vēršana uz Parīzi. Žēlsirdība, līdzcietība un emociju nomierināšana, lai šie bērni arī „atdzistu”.

Tagad dodam nomierināšanas programmas, cīņas pret terorismu programmas piepildām ar pozitīvu enerģiju, lai pietiktu spēku, enerģijas, naudas. Piepildām programmas ar pietiekamu enerģijas daudzumu.

No otras puses, tā nedrīkst būt atriebības enerģija. Tai ir jābūt – saglabāt Pasauli par katru cenu, saglabāt mieru pretdarbībā visiem, kas mēģina izraisīt karu. Viss paies, vienkārši vajag pielikt pūles.

Es nupat Parīzē atradu aparātu, kurš uzkurina histēriju. Es domāju, ka ne viens vien tāds aparāts stāv Parīzē. Strādājam ar tiem un slāpējam tos.

Mēs piesaucam Palīgus palīdzēt mums novākt iedarbību aparātiem, kuri mākslīgi uzbudina cilvēkus, uzkurina histēriju, bailes un zemas enerģijas. Lūdzam atrast šos instrumentus un aizvākt tos.

Var pavērst to iedarbību vēl uz kaut kurieni, tā, lai tie nedarbotos. Tagad jāiedarbojas uz masu informācijas līdzekļiem visu kontinentu visās galvaspilsētās.

Mēs sūtām uz televīzijas studijām un starptautisko kontaktu žurnālistu aģentūrām arī daudz, daudz enerģiju, lai nomierinātu un ievestu kārtību, un atskurbinātu cilvēkus, lai viņi neuzbudinātu Zemi. Sūtām ļoti daudz mīlestības, kura pārklāj visas bailes, dod spēkus cilvēkiem atcerēties, ka viņi ir cilvēki. Atgādināt cilvēkiem, ka viņi ir mīlēti, par savām ģimenēm, tuviniekiem, par savām cilvēciskajām vērtībām, kuras ir vērts aizsargāt.

Pašlaik, strādājot ar Ameriku, ar Vašingtonu un Ņujorku, es sapratu, ka cilvēki sāk aizdomāties arī tur. Ir notikusi jauna apjēgšana par to, ko viņi dara.

Vēršam cilvēku domas pie saviem bērniem, lai katrs atcerētos, ka viņam ir bērns vai bērni, kuri dzīvo blakus. Cilvēces pašas lielākās vērtības – tie ir bērni, mazbērni, mazmazbērni. Šīs vērtības liek cilvēkam novērtēt mieru un apstāties šajā mežonīgajā sprieguma pieaugšanas skrējienā.

Arvien augstāk un augstāk mēs paceļamies pa sutratmu, mūs velk uz āru. Šeit nav nekā no zemes pasaules, nav DA, tā ir ar gaismu piepildīta telpa. Šeit nav ne emociju, ne zemes domu. Tas ir dvēseles apgabals.

Varam paskatīties, kāda bija radīta dvēsele. Ar kādām īpašībām un kādiem dotumiem, tāpēc ka DA tādus, kā mēs, radīja pēc Sevis. Viņa nevarēja piepildīt mūs ar kaut kādām enerģijām, kuras Viņai nepiederētu tajā laikā. Dvēseles līmenī mēs varam uztvert visas savas dievišķās īpašības, varam tās tagad uzskaitīt un pamēģināt izjust.

Kā pirmo mums piedāvā izjust – Saskaņu. Mūsu dvēseles bija piepildītas ar Saskaņu, kad viņas bija radītas. Tā ir galvenā īpašība Vienotībā – nebūt pretrunā. Tāpat kā ķermeņa šūnām. Iedomājieties, ka katrai šūniņai būtu sava iedaba – par ko pārvērstos mūsu organisms? Tieši visu šūnu saskaņa, tieši vienota apziņa tad arī dod mums iespēju dzīvot ķermenī.

Mēs esam kā šūniņas ap DA, kuras piekrīt cita citai. Šūnas saskaņas principus atrod iekšienē, tādas viņas ir radītas, mīlestības līmenī.

Tās ir lieliskas īpašības, kuras diemžēl nav raksturīgas cilvēkam. Tagad mums tās sevī ir jāatgriež dzīvē, jāsaprot, kas tas tāds ir.

Tas, protams, ir arī: pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Atgādinu, ka mums ir jāpauž jūtas savā līmenī tiem, kam mēs nepiekrītam. Protams, ir zemākas cilvēku būtnes, kurām mēs varbūt nepiekrītam. Mēs nevibrējam ar viņām vienā līmenī, un mums nenāksies ar viņām savienoties Vienotībā. Viņas veidos Vienotību savā starpā, un viņām būs sava kopiena.

Tiem, kas ir aizsniegušies līdz šim līmenim, ir dabiski jāatrodas Saskaņā.

Mēs tagad piepildām savas sirdis ar šo enerģiju, kura ir vāji izpausta cilvēkā, vēl pēc tam pamēģināsim izšļākt šo enerģiju Zemes līmenī. Pašlaik piepildāmies ar to.

Mums tas saucas paklausīšana, piemērošanās, bet jēgu jūs saprotat – lai atrastu ceļu citam pie cita. Mums ir jāsaprot, kam piekrītam (protams, var kaut kam arī nepiekrist), bet citādi mūsu dzīve pārvērtīsies karā.

 

Mūsu dvēsele ir piepildīta ar šī jūtām. Mēs varam tās smelt, tās ir bezgalīgas, tās ir sākotnējas, tas ir mūsu dvēseles avots. Mēs tādi esam radīti. Tagad nāk apgaismošana. Nāk ļoti spēcīgs gaismas stars, tas dod tādu brīvību, tādu vieglumu, tas paceļ mūs un izmet lidojumā. Bezgalīgs svētlaimīgs lidojuma stāvoklis...

It kā kaut kādas važas būtu nokritušas, mēs esam nometuši nastu... Kaut kas ir aizgājis...

Atveramies arvien plašāk un plašāk, izplūstam, izšķīstam šajā nepārredzamajā telpā...

Mēs kļūstam caurspīdīgi, viegli un smalki...

Notiek zemapziņas attīrīšana. Protams, zemapziņā ir sakrāta ne viena vien negatīva enerģija, ne viena vien negatīva programma, tajā skaitā ar vainu, ar atbildību par to, kas notiek uz Zemes, ar pārdzīvojumiem, ar ciešanām... Un pašlaik tas viss tiek vilkts ārā un iet prom no mums.

Un mums demonstrē dvēseles nemirstību.

Kāpēc mēs neejam prom no Zemes? Jo mēs taču varētu dot priekšroku citai planētai?

Jūs visi ļoti mīlat Zemi, tāpēc ka tieši Zeme sniedz neparastas mīlestības pret sevi sajūtu, piesaista pie sevis, un jūs tiecaties glābt viņu, kā Sanats Kumara.

Mūsu planēta ir viena no pašām skaistākajām planētām mūsu Galaktikā! Protams, es nekur neesmu bijusi, bet man ir tāds priekšstats par mūsu planētu!

Man saka, ka es kļūdos...

DA liek mums priekšā no šejienes paskatīties uz Zemi. Viss, ko mēs uzskaitījām – dabas, cilvēku, bērnu skaistums, visas planētas skaistums ir palicis, bet negatīva šeit nav. Kad mēs no aiziesim no planētas, mēs atmiņās atstāsim tikai pašu labāko, kas bija uz Zemes.

Es saprotu, ka šeit mēs izstarojam to, ko domājam, mūsu pārliecība izstarojas no mums šajā līmenī. Mēs paši radām planētu no savām iztēles, atmiņas, domām un pārliecības. Un, lūk, kāpēc mums vēl saka, lai mēs pozitīvi domātu, lai mēs, aizejot no planētas, paņemtu to, ko paši sastrādājām uz planētas.

Kāpēc mums ir jāiet prom no planētas, ja mēs viņu tā mīlam?

Mums ir daudz attīstības variantu. Mēs varam daļu savas enerģijas atstāt uz Zemes un doties nākamajā ceļā, attīstīties tālāk. Tāpēc dvēsele, kā ir atnākusi šurp uz Zemi, tā var arī aiziet. Viņa var šeit atstāt 2-3 enkurus, lai viņi turpinātu šeit dzīvot. Visas šīs būtnes, kuras paliek dzīvot, paliek attīstīties patstāvīgi. Dvēsele var attīstīties savā veidā, bet viņas nekur nepazudīs, iet tālāk.

 

Mēs piepildāmies ar burvīgu kristālisku enerģiju. Mēs gluži kā nonākam Sniega karalienes telpā. Šeit ir daudz mīlestības, nav nekāda ļaunuma, viss ir maigi un caurspīdīgi.

Vēl augstāk paceļamies, Tā ir kristāliska, caurspīdīga, ar lieglaimi piepildīta telpa. Mēs šo pasauli radām ar savu apziņu, jūtam un tajā pašā laikā radām. Sajūta atbilst mūsu iekšējām programmām, pārliecībai, radījumiem. Mēs redzam to, ko mēs gribam redzēt un kas ir mūsu apziņas projekcija.

Kristāliska pasaule, mūsu sajūsma un mūsu prieks, smalkas enerģijas...

Pašlaik ļoti stipri piepildās mūsu ķermenis, viņš šajās enerģijās pārvēršas. Stari ieiet ķermenī. Mēs ļaujam viņiem ieiet, lai viņi pilnībā piepildītu mūs. Viņi iedarbojas uz mūsu galvenajām daļām: uz sirdi, uz saprātu, un ķermeņa veselību, uz apzināšanos un uz apziņas transformāciju. Viņi atjauno mūsu programmas...

DA lūdz mums katram ieiet savā iekšienē, atrast tur, ko jūs gribētu aizvākt. Izjūtiet, kā jūs jūtat savus orgānus, rokas, kājas, pirkstus katru dienu, tāpat varat izjust lietas savā iekšienē, kuras jums gribētos tagad aizvākt. Tās var būt bailes, kaut kādas slimības, tās var būt nepiedošanas...

Mēs lūdzam pilnībā nodzēst atzīmētos failus no mūsu atmiņas, lai tie nerastos zemapziņā un neaptumšotu mūsu nākotni.

Un atkal prieks silda mūs, jau tāds lielāks prieks, kaut kāda spilgta enerģija, no Saules, vēl augstāk par Sauli... Un viņa dzēš visus šos failus, atbrīvo mūs vēl vairāk, dod brīvības un prieka pilnas atbilstības Dievišķajai Aizgādnei sajūtu.

No vienas puses, mēs šo atbilstību un piekrišanu varam uztvert kā ierobežojumu, no otras puses, ir prieks, ka mēs atbilstam tādām augstām enerģijām, ka mēs tikām šeit pieņemti, tāpēc ka mēs spējām pārvarēt savus trūkumus, negatīvu, saprast un piemēroties šīm enerģijām un eksistēt viņās kā pašās brīnišķīgākajās, pašās augstākajās un satriecošākajās. It kā jauna pasaule, it kā jauna mīlestības, prieka telpa atveras manā priekšā. It kā no pumpura viņa ir atvērusies, kā milzīga valsts... Lūk, viņa, jaunā pasaule, kurā pašlaik ieiet mūsu dvēsele un pēta viņu.

Dvēsele: Vai tiešām tā esmu es, tā esmu es tik skaista?

Viņa redz ap sevi savu atspulgu un saprot, ka tas ir tik lieliski!

Vispirms mums jāsaprot, ka tieši to, ko mēs jūtam, mēs paši radām. Mēs paši radām savā iekšienē.

Bezgalīga sniegbalta gaisma, īpašs skaistums, kristālisks skaistums un tajā pašā laikā maigums un dvēselisks siltums. Man ir ļoti komfortabli šajos apstākļos. Tas ir dvēseles komforts, šeit nav balstīšanās uz lietām, formām un uz zemes jēdzieniem. Aprakstīt to ir ļoti grūti.

Tā ir pilnīga aizsargātība, sajūta, ka neviens mani nepadraud. Nevienam neko no manis nevajag, es šeit esmu ne gluži pilnīgi viena, taču neaizskarama.

– Pilnīga bažu neesamība.

Sajūtiet, kas pietrūkst dvēselei šajā līmenī. It kā pietiekoši enerģijas, it kā viss ir komfortabli, no otras puses, mēs esam sastinguši... šeit gandrīz nav kustību, tāda apturēta svētlaime. Mirkli, tu esi skaists, jel kavējies!

Un tā kā mēs esam radīti kā radītāji un bezgalīgi domājam, un visu laiku mūsu iekšienē norit mūsu domu un radošuma kustība, mums šeit kļūst ne gluži nekomfortabli, bet droši vien garlaicīgi...

– Vieglums un gaisīgums...

– Dvēsele vienmēr meklē, kurp nosūtīt enerģiju.

Diezgan ilgstoša atrašanās šeit rāda, ka mēs esam sastinguši. Mēs esam pieraduši pie kustības, un mums šis stāvoklis ir nekomfortabls. Protams, dvēsele šeit atveras un atpūšas...

Mēs noenkurosim un nosauksim šo telpu par Paradīzi Dvēselei. Un varam šeit bieži iznākt un atpūsties.

DA: Labi, jūs visu pareizi sapratāt. Bet tagad Es vedīšu jūs turp, kur jūsu dvēseles saņem radīšanas un jaunrades impulsu.

Man liekas, ka es pārvēršos diedziņā... eju augšup pati par sevi un atveros jaunā līmenī. Tie ir ugunīgie ķermeņi...

Un atkal DA pievērš uzmanību sirdij – jaunrades un radīšanas avotam, mūsu sirdij. Šeit ir ielikta jaunrades un radīšanas programma no paša Radītāja.

Es jautāju: tā vairs nav dvēsele, tas ir monādiskais plāns?

Nē, tā arī ir dvēsele, nedaudz cits līmenis. Jūs esat pieraduši, ka dvēsele var eksistēt tikai vienā līmenī. Dvēsele eksistē dažādās realitātēs, dažādos plānos, dažādās iespējās. Vienu no iespējām jūs pašlaik jūtat. Tā ir pieejama cilvēka sapratnei, tāpēc Mēs to izvēlējāmies. Tā ir jaunrades iespēja. Cilvēks ir radīts radošs un jaunradošs, kreatīvs, kā jūs sakāt. Tā ir īpaša iezīme, principā piemītoša humanoīdu rasei. Jaunrade – tā ir vides izmainīšana uz savas zemes. Jūs izmainījāt dabas stāvokli un fiziskos ķermeņus, klimatu. Tas dzimst cilvēka dvēselē, un jūs to tagad varat paskatīties.

Es jūtu, ka es stāvu zem lielas, lielas mirdzošas gāzes strūklakas, tā, it kā tur tecētu upe, un piepildos ar strūklām, stariem un plūsmām, kuras katrā šūnā ienes izmaiņas.

DA: Dvēsele principā var šajā līmenī palikt neradoša, viņai būs citas funkcijas, un viņa nodarbosies ar šī līmeņa apkalpošanu, nodarbosies ar zinātni, bet radošās spējas viņa var neuztvert. Taču būtnes, kuras iet inkarnācijās, pie mums noteikti tiek piesūcinātas ar šīm enerģijām.

Vēlreiz saku, ka katrā šūniņā, iekš DNS tiek ienests tāds failiņš, kur neļauj cilvēkam vienkārši sēdēt uz vietas un spiež viņu kaut ko radīt, izmainīt, uzlabot, pārtaisīt un tā tālāk.

Un tagad var salīdzināt sevi līdz tam, kad mēs iegājām portālā, kur mēs piesūcināmies ar radošumu, un pēc viņa, lai saprastu, kā mēs izmainījāmies, kas notiek pēc tam, kad mēs piepildāmies ar tādām enerģijām. Līdz tam es sevi redzu vienkārši kā mazu bērnu, bet tagad es sevi redzu kā pavisam pieaugušu meiteni, pavisam jaunu, bet jau daudz vecāku. Tas ir apziņas līmenis, kurš paaugstinās dvēselei. Paceļas apziņa un radošuma enerģija.

DA: Un pēdējais, ko mēs šodien varam izdarīt – iekļūt Manis iekšējā svētnīcā, iekļūt Visuma Centrā.

Mēs tagad dodamies uz vissvētāko vietu, uz pašu Centru, mūs turp neapturami velk, mūsu dvēseles turp peld pašas, pievelkoties ar DA iekšējo gravitāciju.

Es saprotu, ka vienalga notiek attīrīšana un noskaņošana. Pašas tīrākās domas, pats mierīgākais iekšējais stāvoklis, harmonija, citādi mēs vienkārši tur neiekļūsim.

Lūk, atveras portāls, mēs kā tauriņi lidojam uz gaismu. Pilnīgi cita, ugunīga enerģija, taču viņa nav karsta, šeit ir parastā temperatūra, „aukstā kodolsintēze”.

Piedāvāju jums nolaisties sirdī. Galva šeit vispār neko nevar saprast, tikai sajūtas...

Nevaru teikt, ka šeit ir miers kā paradīzē. Šeit ir aktīva miera sajūta, nav emociju, bet no otras puses, smadzenes un apziņa ir ļoti aktīvi. Šeit ir Lielā Klātbūtne.

– Dinamika, uguns.

Tā nav vienkārša kustība, bet kustība, atšķirīga no tā, ko mēs redzējām dvēselē. Pārāk maza iespēja saprast, kas šeit ir. Mēs lūdzam DA parādīt, palīdzēt, būt mūsu Pavadonim šajā vietā.

DA: Tās ir Visuma sākotnējās enerģijas, tas, no kā viss Visums izauga, tas, ko jūs saucat par Sākotni. Ir vēl vairāk iekšējas daļas, līdz kurām jūs pagaidām neesat izauguši, bet tas, ko jūs tagad jūtat, tā ir atklāsme...

Es lieku priekšā jums tagad atteikties no visiem saviem priekšstatiem un gaidām, kuri rada to, kā nav, vai izkropļo to, kas ir. Tāpēc vienkārši pārvēršamies sajūtās bez gaidām un izslēdzam savu galvu, kura bezgalīgi rausta: kas ir te un kas ir tur...

Pirmām kārtām mums jāsaprot, ka šeit ir liels komforts, no vienas puses. No otras puses, šeit ir čakla būtne, kura nenīkuļo svētlaimē un atpūtā, kā Mēs iedomājamies sevi Debesīs, bet ir darbos un rūpēs.

Kad es pievērsu uzmanību zināšanām, tad to cilvēka sapratnē kā zinātne, kā intelekts, kā jaunā uzkrāšana – šeit nav. Šeit nav tāda jēdziena kā atmiņa, enciklopēdisks aspekts, kaut kāda uzkrāšana, tāpēc ka viss, kas DA vajadzīgs, ir ietverts Viņas iekšienē, un Viņa to zina. Visuma informācija ir pieejama jebkurā momentā. Domāšanas funkcijas nerada spriegumu, tādu, kā pie mums, kad mēs domājam. Es sajutu šī Radīšanas Centra saikni ar daudziem citiem apziņas centriem, ir nepastarpināta saikne ar Palīgiem un visām būtnēm, kuras viņa ir radījusi vai kuras ir šurp atnākušas. It kā no manis izietu tūkstošiem staru, un katra stara galiņā – Būtība, turklāt Es izstaroju Visām šīm Būtībām, es neatņemu viņām enerģiju, bet sūtu viņām. Pat ne enerģiju, bet informāciju. Tāda vadoša ierīce. Kaut gan nē, no priekšas stariņi atdod, bet no aizmugures saņem.

Un es no aizmugures saņēmu atgriezenisko saiti.

DA: Jūsu ceļojums uz Manis Centru ir beidzies. Kā redzat, šeit nav ne melno caurumu, ne telpu, kuras ievelk enerģiju, bet otrādi, jūs redzējāt, kā Es kā enerģijas Avots atdodu visām pārējām Būtībām. Protams, Es arī ieņemu, bet galvenokārt atdodu. Es esmu izstarojoša Būtība, kura silda ar savu siltumu, pārvalda ar savu informāciju visu visumu. Es pateicos jums par šodienas dalību, ceru, ka Es atvedu jūs no tā garastāvokļa, kādā mēs sākām seansu, šajā gaismā, šajā mīlestībā, radošumā, aktivitātē, priekā, vienkārši Esamībā, eksistencē, kurā atrodas jūsu dvēseles un virsdvēseles. Es ļoti priecājos par šodienas tikšanos! Jūsu Dievišķā Aizgādne.

 

Mūsu pateicības...

 

Pievienots 21.11.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/puteshestvie-v-dushu-i-v-sverchdushu

Tulkoja Jānis Oppe