Radām Viena Apziņu

Atskaita par nodarbību ar Saules Brālību

15 11 04 04

Vebinārs 4. oktobrī

 

Ievads

 

Dārgie Saules Brāļi! Lūdzu dot noskaņojumu!

(Ieraudzīju mūsu nākamo savienojumu margrietiņas veidā, tikai lapiņu galiņi paceļas pār centru, mēs esam augstāk par centru pēc līmeņa.)

Paceļos augšup un izplūstu kupolā virs šīs margrietiņas, apklājot viņu ar sevi.

Klusēšana un kluss gaidošs noskaņojums, neviena nav...

No mums no mana kupola uz visām pusēm sāk iet mirdzošas auklas dažādos virzienos. Auklu galos rodas milzīgas Saules Brāļu figūras.

Klusums... Neviens nerunā, it kā neviena nebūtu...

Piesaucu Sanatu Kumaru.

Sanats Kumara: Es šodien pats vadīšu seansu. Vienkārši klausies un liec aiz auss.

Runa būs par visuma uzbūvi un planetārās pasaules, galaktiskās un plašāku pasauļu uzbūves līdzību.

Ja tās ir iekšējas, tad varbūt tās atomu līmenī ne tikai pēc enerģijām, bet arī pēc izmēra ir mazas? Un atoms tad arī ir atoma pasaule? (Atoma un subatoma vibrāciju plāns...)

Tu neesi tālu no patiesības, tikai apziņa tādām pasaulēm nav ne atoma apziņa, ne mentālā, bet ugunīgā. Kur nav telpas, tur nav iespējams noteikt valstības izmērus. Tā kā vācam nost telpas-laika redzējumu un neradām vairāk trīsdimensiju tēlus!

Kāpēc es nedzirdu Saules Brāļus?

Bet Es kas esmu?

Bet pārējie? Iespaids, ka vai nu viņi ir pārgājuši, vai arī noslēgti no mums.

Viņi ir šeit, taču šodien nodarbības vadīšu Es.

Es redzu sevi augstāk par parasto līmeni, un savienojums ar SB ir palicis lejā.

Tu esi manā līmenī, un šodien mēs varēsim skaidrāk veikt vebināru.

Kā notiek darbs ar šūnu?

Apstarojums satur visas vajadzīgās daļas iedarbībai uz fizisko ķermeni, lai būtu iespēja iziet pārorientāciju (šūnas kustības virziena, lidojuma trajektorijas maiņu).

Tāpat kā mūsu planēta un Saule ir nomainījušas lidojuma trajektoriju?

Jā, tam ir kopīga daba.

Ja šūnas ķermenī paliek uz vietas, kas mainās?

SK parādīja to momentu, kad es strādāju Kristus-apziņas ķermeņa līmenī un no radīšanas Čakras virzīju enerģijas kustības trajektoriju no “radīšanas kodiem”. Tie (enerģijas stariņi no “radīšanas kodu” sieta) visi gāja uz leju, tas ir, galvenā radīšana bija sakoncentrēta uz fizisko plānu un apakšējo līmeni. Es toreiz pacēlu enerģijas un pavērsu tās uz augšu, tas ir, nomainīju trajektoriju (enerģijas kustības virzienu). Atceros, ka toreiz guvu neizsakāmu apmierinājumu un pat baudu.

Tas tā ir?

Apmēram tā, kopīga daba. Tavs ķermenis un tavas šūnas arvien vairāk augšupceļas, arvien vairāk uztver mūsu apmācības un plūsmas. Nevis vienkārši ķermenis stāv zem plūsmas, bet saņem enerģijas, kuras viņā realizē pārkārtošanu, ja tā var teikt. Tas ir, viņš apgūst šīs ietekmes, nevis vienkārši stāv zem apstarojuma.

Kādās enerģijās tas ir, elektromagnētiskajās?

Nē, šos gaismas laukus jūs vēl neesat konstatējuši. Taču kas kopīgs ar magnētisko lauku ir.

Kā šos laukus var nosaukt?

Ugunīgie lauki, Sanata Kumaras lauki.

 

Nodarbība

 

Izejam uz Kristus-apziņas laukiem. Sveicam visus šajā līmenī.

Atslābināšanās, nomierināšanās.

Mums šodien savienojums ar SB iet pa horizontāli – mirdzošas zelta saiknes. Neparasts klusums. Iespaids, kas klases ir kļuvušas tukšas, un neviens nesaka, kas par lietu.

Atradu SB vēl augstāk pēc vibrācijām. Es saprotu tā, ka tas ir galaktiskais līmenis... Sācies troksnis, visi sākuši sveicināties un klaigāt... Lūk, viņi visi – pacēlušies par vienu plānu, salīdzinot ar to, kur mēs iedzīvojāmies nodarbībās. Lūdzu pastāstīt, kas noticis augustā.

Mēs esam pārbraukuši! Mēs diezgan ilgi būvējām savu jauno dzīves vietu. Un tagad mēs esam pārbraukuši un cerēsim, ka jums šeit patiks vairāk.

Mēs lūdzam mūs augšupcelt uz to līmeni, kur viņi atrodas.

Jūs tāpat būvēsiet savu mentālo plānu un augšupcelsieties uz turieni citam dzīves līmenim, kas notiek arī ar mums.

Mūs apkampj, sveic.

Ir beidzies mūsu Skolas attīstības cikls. Mēs pašlaik paceļamies uz nākamo apziņas līmeni – ugunīgo plānu. Apsēdieties un iekārtojieties.

Katru priecīgi sagaida, mūs šeit pazīst personīgi. Katram ir sagatavota vieta sēdēšanai.

Mūsos ieplūst jauna gaisma un siltums.

– Veikli mēs tevi piešmaucām! (paslēpāmies)

Mums uzģērbj apmetņus, ietīsta mūs pūkainā enerģijā, galvā uzliek kaut ko siltu, “kažokādu”, kājas arī ietīsta. Ietīstošā substance ieiet arī ķermeņa šūnās.

Klausītāji apstiprina šo maigumu un siltumu... un tas ieiet ķermenī caur ādu un aiziet līdz mugurkaula centram... Siltums paceļas pa centrālo kanālu, pagriežas uz augšu. Tas ir ārstniecības pasākums, apmēram kā šūnu sildīšana ar jaunu enerģiju (tā ienāk caur ādu, nevis pa centrālo kanālu).

Grupas centrā stāv liels konteiners, un no tā nāk caurules, pa kurām nāk siltas “putas” uz katru no mums. “Putas” ceļas pāri galvai.

Galva vibrē no skaņas iedarbības (zobi un galvaskauss vibrē). Skan vārds “kvazārs” – kaut kāds stars no kvazāra ir vērsts uz ķermeņu pārveidošanu. Caur galvu iet starveidīga enerģija – mentāla.

Visi SB seansa dalībnieki ļoti uzmanīgi pēta mūsu reakcijas un visu procedūru izprašanu.

– Mēs iedarbojamies uz jūsu šūnu apziņu.

– Šūnas šo enerģiju uztver kā Vienotību, uzsūc, cenšas.

Mēs paceļamies pa vibrācijām, putas ir noskalojušās. Es šo enerģiju jūtu kā Kristus-apziņas Vienotību.

Sajūta, ka mēs esam ieradušies īstajā vietā. Ar katru no mums strādā pa 2-3 cilvēkiem.

– Sajūta, ka man apkārt ir Vienota čakra.

Es sevi sajutu kā lodīti. Manī sāk ieplūst citi mūsu “ikriņi”. Mēs sākam veidot Vienotību.

No manis plūsmām iet ārā spēcīga mīlestība. Lūk, citu cilvēku “ikriņi” sāk nākt pie mums – mirdzošas zelta lodītes.

– Mums ilgāk skaidrot, nekā jūs paši sajutīsiet. Uzticieties mums. Ir ļoti grūti izskaidrot to, ko mēs darām. Galvai nav jāieslēdzas. Tūlīt jums viss būs skaidrs.

Apkopojam starprezultātu: ar katru no mums izdarīja attīrošas darbības, pacēla mūs un savienoja Vienotībā.

– Turpina strādāt ar šūnu.

Man ir iespaids, kas es esmu šūna. Mana apziņa ir savākusies...

– Piepildītības ar gaismu sajūta. Viss mirdz manī – vienotā veselā.

Visas mūsu lodītes ir savienojušās vienā lielā olā – ķermenī. Mēs esam kļuvuši par cits citu.

– Procesa izpratnes būtība – Vienotības harmonizācija.

Vienotības būtība – es jūtu katru no jums sevī. Mūsu apziņas visas ir saistītas. Es jūs varu pat “ar rokām aptaustīt”.

Es (Vienotība) atveru sirdi, un caur sirds centru man aiziet izvērsums. Es kļūstu “iekšēja”. Atrodos sevis pašas iekšienē kopā ar visiem. Es iekšā esmu maza, bet ārpusē es – liela. Ikra apvalks – mūsu Vienotība, bet ikriņi – vienas “zivtiņas” bērni.

Tas, kas skatījās sevis iekšienē – Būtības Acs. No šīs Acs pāri visam apvalkam ir sācis rasties jauns apvalks. Tas apklāj visu mūsu pirmo apvalku. Tas ir tumšs.

– Tas ir blīvāks.

Sanats Kumara saka: vāciet prom stereotipu, ka tumšs – tas ir slikti. Tā vienkārši ir nespīdoša matērija.

– Man viss ir manī. Es skatos sevī un redzu kustības.

– Manā sirdī ir visi ikriņi, visi mēs, bet es jūtu sevi.

– Uzplūst zelta enerģija ar tumšām dzīsliņām.

Izveidojas ola, pa virsu mēs pārklājam to ar čaumalu. Tas ir kolektīvās dvēseles tēls. Lūk, tā mēs savienosimies klasteros, kolektīvajā dvēselē.

Mēs esam pievilkušies pēc vibrācijām. Ja mēs savienotos ar zemām dvēselēm, stādāties priekšā, ko mēs justu?

Telpa var būt gan gaiša, gan tumša, un tas ir atkarīgs no mums.

Lūk, tā veidojas kolektīvā dvēsele.

Izjūtieе, vai jums ir komfortabli šī ķermeņa iekšienē? Vai nav pretrunu, nepatīkamu emociju?

– Nāk siltums, mīlestība, prieks un interese.

– Kaut kur jūtama neuzticēšanās.

– Komfortabli. Visus mīlu.

– Komfortabli un silti.

– Visus mīlu.

– Silta neitralitāte.

No olas augšējā punkta izšāva ugunīga strūklaka, kā saules protuberance.

Uguns enerģijas šļāciens no olas virsotnes. Būtības Acs ir nedaudz sāņus.

Dvēsele ir sākusi kaut ko būvēt. Jautājam sev – bet ko es būvēju?

– Visdimensiju apziņa pagaidām gluži kā pēta, nosaka...

SK paskaidro: Kad mēs savienojamies, un šodien mūsu ir 24, tad tās nav 24 cilvēku enerģijas, bet gandrīz vai 200 cilvēku enerģijas. Tiek taisīts drošības ventilis liekas enerģijas izšļākšanai. Un mums iznāca lieka enerģija. Un šī enerģija nav priecīga, bet dedzinoša, saspringta, ar vieglu negatīvu... Izmetām kaut ko lieku, kas mums traucē, piemēram, neuzticēšanos.

– Diezgan cieta enerģija, izgāja ar sāpēm.

– Jā, kļuva vieglāk.

Iekšā mūsu ola vārās, burbuļo, pārtek ar uguni. Notiek uguns nogulsnēšana – alķīmisks process. Tā ir mūsu radīšana sevis iekšienē.

No olas parādījies ugunīgs Lielais Cilvēks. Viņam ir galva un apmetnis, viņa enerģiju stāvoklis – kā elektriskā gaisma.

Kā es saprotu, no Vienotības ir piedzimusi Viena Apziņa.

Izjutīsim Viena Apziņu. Monoapziņa, ugunīgs kristāls. Apzināmies starpību starp Vienotības un Viena apziņu.

– Es esmu Virsapziņa.

– Es esmu kā Ādams un Ieva vienlaicīgi. Apziņa ir skaidra, tīra, augsta.

– Es esmu liela. Es esmu viena.

Skatāmies mīlestības līmeni šai būtnei. Cilvēks ir pieradis vērst mīlestību uz kādu. Jūs esat viens, šeit nav kam viņu just.

– Ļoti neitrāls stāvoklis.

Es esmu aiz emociju un zemes domu ietvariem. Neitrāls – tātad, mēs nevērtējam.

– Grūti uztvert – ne jā, ne nē.

Šeit neitrāls ir gan jā, gan nē uzreiz. Šajā stāvoklī es esmu savas realitātes radītājs. Bez manis neviena nav, es atbildu par visu, ko es daru, savā priekšā. Nav kam uzgāzt. Nav ar ko salīdzināt – tu esi viss.

Sajūtiet, kādas jums ir vēlēšanās. Šeit viss ir visu vēlēšanos momentānai apmierināšanai. Vēlēšanās atkrīt. Tev neko nevajag, un nevajag kaut ko darīt, lai kaut kas būtu.

Tu esi ideāls, pilnīgs. Visas zemes intereses krīt lejā... Un parādās jaunas vajadzības... Radīšanas lauks ir palicis atvērts. Un mums ir neparastas spējas pārpilnības lauku izmantot savā veidā. Tas ir jāizdomā, jārada...

Ir jāpaceļas uz šejieni biežāk, lai apgūtu šo apziņas līmeni.

Šeit ir visas radīšanas iespējas. Varenība ir. Humānisma apziņa ir. Rodas impulss radīt savu pasauli vai vēl kādu vienu ar apziņu. Manā līmenī radīt pasauli, kura mani atspoguļotu – visu pašu augstāko un skaistāko, ko es esmu sastrādājusi visu zemes iemiesojumu laikā – izteikt sevi caur pasauli, radīt atspulgu...

Drunvalo Melhisedeks rakstīja, ka zinātnieki ir fiksējuši tūkstošiem gamma staru uzliesmojumu kosmosā. Mēs ar jums arī esam uzliesmojuši šajā augstajā līmenī. Mūsu augstākās apziņas savienojās un apdomā savu radīšanu.

Es jautāju Sanatam Kumaram par to, ko viņš apsolīja pašā sākumā, un konkrēti:

“Runa būs par visuma uzbūvi un planetārās pasaules, galaktiskās un plašāku pasauļu uzbūves līdzību.”

Sanats Kumara: Lūk, tagad nu mēs arī esam piegājuši tam, kā dzimst pasaules. Katrā pasaulē ieiet Dibinātāji un rada savu izpausmi.

Man rādīja, kā mans AEs savienojās Vienotībā ar citiem tādiem pašiem Dibinātājiem uz Zemes (visas vecās dvēseles ietilpa Dibinātājos), un viņi mēģināja izteikt sevi planetārā līmenī – savu patiesību, prasmes un skaistumu, radot civilizāciju pēc civilizācijas.

Arī šeit ir tieši tāpat – mēs uzliesmojām kā gamma starojums un sākam radīt jaunu pasauli.

Jūtu: mēs negribam atkal radīt planetāru pasauli. Mēs negribam atgriezties pie tā paša blīvuma. Mēs gribam radīt kaut ko pilnīgi jaunu, nesaistītu ne ar dzīvniekiem, ne ar augiem, ne ar zemi.

Pajautāsim sev: un kas mūs šeit interesē?

Mani interesē saticība starp mums, saskaņa, saskaņošanās...

– Skaistums, savienība.

– Ieraudzīt, iepazīt, uz ko mēs esam spējīgi.

– Skaistums.

– Skaistas attiecības un draudzība.

– Pieskarties antipasaulēm.

– Uzaust audumu no enerģijām.

– Zeltīta atmosfēra, gaiss – gaviles...

– Kristālskaidras tīrības sajūta...

Bet kas ir skaistums šajā līmenī? Ir jānoskaidro, tāpēc ka nav ideāla, parauga...

– Gaismas mūzikas un tīrības spēle...

– Sākumā apmierināt dvēseli ar harmoniskām attiecībām.

– Kaut kas briest, deg un gaida.

– Ļoti augsta darba sajūta.

Mēs varam paskatīties, ko mēs esam radījuši un kur – iekšienē, no ārpuses vai vēl kaut kur?

Mēs pārveidojam sevi, nav pasaules apkārt. Es pati no savām domām pārveidojos.

Jūtu, kā ārējā telpa arī esmu es. Es jūtu gan ārējo, gan iekšējo telpu kā sevi.

– Es dzirdu un jūtu sevi visos virzienos.

– Es esmu visur, un es esmu vienmēr.

Tas ir jauns stāvoklis, kurš nav līdzīgs nevienam cilvēka stāvoklim.

Pamēģiniet apzināties jūsu dzimšanas punktu – tas ir bezgalībā. Un nav nāves punkta. Gan pagātne, gan nākotne savienojas...

SB pašlaik skatās caur mums, caur mūsu apziņu mācās... Šajā Vienā būtnē esam viis mēs – mūsu Saules Es un mūsu skolotāji – SB.

Nav nekā ārpusē, ļoti nepierasti.

Es mēģināju apzināties šīs būtnes projekciju un mūsu fizisko ķermeni. Tās ir tikai Adžna un Sahasrāra. Tā ir cilvēka būtnes attīstības robeža.

Iespējams, balstās uz 6. čakru.

SB: Jūs esat iegājuši Sahasrāras punktā. Tas ir Viens.

Pamēģināsim atrast mūsu Galaktiku mūsu iekšienē.

Daudz galaktiku ir iekšienē. Galaktikas – mans piepildījums – kā orgāni...

SK: Lūk, jums arī visuma uzbūve – viss, ko tu gribēji uzzināt. Skaties, uzzini, aplūko.

Apzinos, ka mēs mēģinām stādīties priekšā trīsdimensiju tēlus, bet atrodamies ugunīgajā plānā. Pamēģināsim ugunīgajā plānā ieraudzīt mūsu pasauli.

Ieraudzīju griežošos ugunīgu spirāli. Centra ass – pa horizontāli.

SK: Tu ieraudzīji sevi iekšienē ugunīgajā plānā. Tu tad arī esi šī pasaules-ēka.

(Izlaižu mūsu vispārīgo pasaules aprakstu.)

Pilnīgi citāda pasaule, gan vajadzības, gan vēlmes, cilvēka prāta neizzinātas. Grūti iedomāties, kāda te ir pašizteiksme.

Mēģinām stādīties priekšā...

– Es esmu visa Esamība.

Nu, es varu aplūkot, precizēt, palabot, dziedināt utt. Rūpēties par visām pasaulēm, kas ir manā iekšienē... Varbūt tā arī ir mana misija? Garlaicīgi...

SK: Tu iedomājies, ka tie ir tavi bērni, ka tu to esi saradījusi. Kā ir ar tavu mātes instinktu – neko nesaka?

Nedzimst man priekšstati par vēlmēm un radīšanām šajā līmenī.

Ass centrā ir pārveidotājs, serdenis. Zinātnieki galaktiku centrā ir ieraudzījuši melnos caurumus, tas arī ir enerģijas pārveidotājs.

Atrodam jēgu pašā esamībā. Es esmu dzīvība, es – dzīva būtne. Tas jau ir radītāju milzīgs nopelns formu un apziņu radīšanā.

Bet Radītāji radīja tādu rasi kā cilvēks. Mēs esam radīšanas instruments. Mums tā ir iekārtotas smadzenes, ka mēs gribam radīt, mainīt. Mums nav interesanti sēdēt bez darba un bez domas. Mēs ap sevi mainām visu. Mums pat ir uzstādīts “skaitītājs” – laiks, lai mēs visu darītu momentāni.

Ieejam savā apziņā, pašā centrā. Tas izstaro enerģiju uz visām pusēm. Bet otrā pusē (ārpusē) – uzsūcošais centrs.

Apkopojam Vienotības un Viena Apziņas sajūtas rezultātus.

Mēs radām savu pasauli ar savu apziņu. Un katra būtne rada savu pasauli ar savu apziņu.

– Es mīlu sevi, sevi mīl mani, bet mani mīl es! (joks)

Es esmu viss un katra būtne, dažādos līmeņos es esmu dažāds.

Konstatējam, ka mūsu saiknes grupas līmenī mentālajā plānā ir palikušas.

SK: Lūk, tā tad arī ir slēgta grupa.

Apzināmies savu radīto saikni. Kā klasteri, kristālu zvaigznāju. Apkampjamies un spiežam cits citam rokas. Apmaināmies ar sirsnību un siltumu.

Pateicības...

 

Pievienots 04.11.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/sozdaem-soznanie-odnogo

Tulkoja Jānis Oppe