Atsauksmes par Saules Brālības Skolas pirmo vebināru

15 10 05 10

Otrajā oktobrī notika Saules Brālības Skolas pirmais vebinārs. Tas apgāza visas manas gaidas – ka tiks dotas zināšanas par visuma vai cilvēka uzbūvi, viņa daudzdimensionalitātes, magnētisko lauku vai šūnas konstrukciju.

Saules Brāļi uzsvaru lika uz dvēseles personīgo pieredzi, nevis uz gatavām zināšanām vai lekcijām. Tas ir prātīgi, katram mums daudzās realitātēs ir sastrādāta sava patiesība, un caur dvēseles pieredzes filtru mēs radām savu pasauli un uztveram savā veidā.

Mēs pabijām Dvēseles Matricā kā viss kolektīvs. Jāsaka, ka tas ir ļoti augsts pacelšanās līmenis, praktiski pirms atmiskā ķermeņa. Pašā sākumā mēs saplūdām ar savu Saules aspektu un iegājām Saules Brālībā. Sīkāk es uzrakstīšu atskaitē.

Saprotu, ka ir izdarīts solīds pieprasījums. SB nesāka ar mums auklēties, bet uzreiz sāka strādāt pie apziņas paplašināšanas mums maksimāli iespējamajā līmenī. Šie vingrinājumi apziņas atvēršanai, dabiski, nevar uzreiz dot 100% sekmes, jo grupa ir dažāda. Turklāt katram bija sava personīgā pieredze caur savas apziņas filtru, kā mums parādīja Nikolajs. Un tas ir normāli, jo ar mums savienojas ļoti augsti mūsu aspekti ar savu vēsturi un pat ar savu realitāti un dvēseles uzdevumiem. Nākamajos vebināros nekautrējieties, ka jums ir savs. Un kā gan jūsu Ģimenei ir jāizved jūs uz sava ceļa?

Mūsu vebināri stumj mūs uz apziņas atvēršanu, un ne uzreiz nodarbības vedīs pie meklētā, vajag atkārtot un atkārtot, un vienkārši apbruņoties ar pacietību un pieredzi. Pēc gada mūs nevarēs pazīt!

Šeit es publicēju pirmās atsauksmes par vebināru. Tā mēs attīstāmies, un tā mēs esam sākuši lidot. Es priecājos par mūsu lidojošajiem studentiem!

15 10 05 11

Labvakar! Gribu pateikties par veikto vebināru.

Darbs noritēja spēcīgs. Tādu lielisku sajūtu sen nebiju izjutusi!

Savienošanās ar SB ir kā iemīlēšanās jaunībā, kad mīļotajā cilvēkā pilnībā izšķīsti.

Ludmila Čupetkina

 

Liels paldies par čenelingu – viss patika, parādījās jaunas sajūtas, ir informācijai pārdomām un darbam ar sevi.

Zoja Popova

 

Pēc vebināra nogulēju līdz pusnaktij. Sākšu ar to, ka vienmēr sarunājos ar sauli, sveicu Dievu tēvu Hēliju, Dievieti māti Vestu, Elohimu Amonu Rs un iekšējās saules iedzīvotājus. Nesen vasarnīcā uz vakara pusi apstājos parunāt. Ar normālu redzi redzu, ka saules disks kļūst apžilbinoši balts, sāk griezties un virzās pie manis! Kaut kas tāds vēl nav bijis, neizmērojami priecājos. Saule apstājās tuvējās ābeles zaros, es ne uzreiz pamanīju, ka starp mums pārlec bezgalības cilpa rožainā ceriņkrāsā, spoža, 10-15 cm platumā. Sakari!

Kad galaktiskie aktivizētāji strādāja ar mūsu grupu, tad arī savienojās ar bezgalības cilpu ar katru.

Pacelties pa sutratmu sākumā sāku no sirds, jo redzēju agrāk meditācijā, ka viņa sākas no Radītāja zvaigznes un aiziet līdz sirdij, un uz viņas ir iemiesojumu pērles. Pacelties uz augšu nebija grūti. Gluži kā no sfēras, aizgāju līdz tās ārējai robežai zili gaišzilā krāsā, taču neatdūros ar galvvidu, bet uzgāju nedaudz augstāk, robeža gāja caur pieres vidu.

Ne gluži sapratu, no kādas matricas iznākam, bet, tā kā pēdējais darbs grupā bija dvēseles kolektīvās matricas apmeklējums, tad novietoju to starp plaukstām, sāka nākt stiprs siltums, es sāku pacelties, sākumā lēni. Uztvēru sevi tumšā sfērā, pēc tam sākās atvēršanās, es it kā izniru no tās gaišākā telpā, kļuva viegli, dabiski, neierobežoti. Jaunā telpa sāka apliekt tumšo sfēru un saslēdzās ap to, taču tā vairs nebija sfēra, bet neliela izstiepta tās daļa, it kā no tās būtu izlēkusi uz augšu ugunīga sēkla.

Viegluma, dabiska prieka sajūtas par atrašanos šajā telpā stāvoklis, ka pēc kāda laika atslēdzos. Ļoti stipri sāpēja kājas, ieskaitot ceļgalus, noteikti gandrīz ir pārgājis.

Pateicos par veikto darbu. Sekmīgu sadarbību ar SB visiem mums!

Natālija Kaļinovska

 

...Kā jūs arī likāt priekšā, Nataša, es atvēros caur galvvidus centru un pacēlos pa sutratmu augšup, cik man tas bija iespējams. Manā būtībā sāka līt ļoti gaišas, mierīgas un vēsas (es gaidīju karstas), enerģijas, kuras pakāpeniski nolaidās līdz pēdām un aizgāja tālāk uz leju. Es ieraudzīju, kā pilnībā atvērās un iemirdzējās iekšējā gaismā (tieši no iekšienes) tūkstošlapu lotoss uz mana galvvidus. Pēc tam mēs salīdzinājām Sanata Kumaras Skolas un Saules Brālības Skolas apziņas. Tālāk jūs lasījāt izvilkumus no Džeinas Robertsas grāmatas...

Pa to laiku manas būtības piesātināšanas ar gaismu process turpinājās, ievelkot arvien jaunas un jaunas manas daļas apgaismotajā telpā. Elpot kļuva arvien vieglāk un mierīgāk. Tālāk jūs likāt priekšā saplūst as Saules Brālības apziņu, kļūt par Viņu, atlaist visas savas šūniņas, un arī tas man izdevās.

Bet pēc tam mana uzmanība arvien vairāk sāka pārslēgties uz citu procesu, kurš notika kaut kur paralēlā realitātē. Šo procesu es uztvēru ar manas apziņas pakauša daļu. Es sāku vērot gigantisku planētu, līdzīgu Saturnam (varbūt viņš tas arī bija). Apkārt planētai bija plats plakans gredzens, bet precīzāk daudz tievu gredzenu, saplūdušu vienā, kurš milzīgā ātrumā griezās apkārt planētai. Planēta bija ļoti tumša, gandrīz melna, bet, lūk, gredzeni, neskatoties uz jūtamo blīvumu, bija ļoti gaiši, praktiski balti un atgādināja elektronisku gaismas joslu, kāda mēdz būt apkārt apskaidrotām personībām.

Pakāpeniski planēta sāka kļūt mīkstāka un saspiesties no polu puses, bet lodes forma sāka transformēties ovālā. Uz tumšās un ļoti blīvās melnās virsmas, kura sākumā atgādināja grieķu rieksta cieto čaumalu, sāka parādīties bezdibenīgas plaisas, kuras ātri vilkās kopā un atkal parādījās citos iecirkņos. Plaisas bija gigantiskas, šķērsojot visu planētu dažādos virzienos, un no šīm plaisām nepārtraukti lauzās ārā tādi paši sazaroti plazmas zibeņi, kādi spēra pa gaišo gredzenu, kurš griezās apkārt planētai. Process pieņēmās spēkā, un kaut kādā momentā melnā cietā čaumala-bruņas, kurā bija tērpta planēta, vienkārši izzuda. Nepalika arī viņu apjožošais gredzens, bet bijušās tumšās planētas vietā ar maigu, bet vienmērīgu un stipru gaismu iemirdzējās zvaigzne – lode, nometusi visus tumšos un blīvos apsegus.

Jāsaka, ka visu notiekošo es ne tikai redzēju, bet arī jutu-izdzīvoju ar savas galvas augšējo daļu, it kā planēta būtu viena no manu galvas smadzeņu augšējām daivām. Kad process beidzās, man kļuva viegli un gaiši, un izdevās atkal vairāk sakoncentrēties uz vebināra galveno līniju, kur jūs, Nataša, tajā brīdī likāt priekšā savienoties ar Dvēseles Matricu.

Nezinu, vai nu es nonācu kaut kur “ne tur”, kamēr izdzīvoju planētas transformēšanos zvaigznē, vai arī tālāk notiekošais bija saistīts ar uz mani visu dienu vērsto aizkaitinājuma enerģētiku, bet dvēseles matricas, par kuru jūs teicāt, Nataša, vietā es virs galvas sajutu un ieraudzīju ļoti lielu un pilnīgi nelabvēlīgu tumšu bezveidīgu masu, kura atgādināja gigantisku spietu (kosmisku mērogu) ar iztraucētām bitēm, no kurām nāca drauds. Šai masai bija skaidra vēlēšanās ieiet manī no augšas caur manu uz augšu atvērto apziņu. Es sliecos uzticēties sajūtām un neizvarot sevi: par to daudz ir runājuši mūsu Skolotāji. Tāpēc, piesaucot ES ESMU KLĀTBŪTNI, es biju spiests aizvērties, aizsargāties tādā veidā no nelabvēlīgā bezveidīgā formējuma, kurš karājās man virs galvas un pēc vibrācijām ļoti atgādināja destruktīvās un graujošās aizkaitinājuma enerģijas, vērstas uz mani pa dienu.

Pa to laiku vēsā nomierinošā Gaisma turpināja no augšas līt manā būtībā. Pēc tam mēs savācām savas enerģijas no visiem tiem plāniem, kurp mūs aicinājāt jūs, Nataša, un Saules Brālība. Jāatzīst, savākties izdevās ne uzreiz: kam gan gribas pamest gaismas, iekšējā klusuma un līdzsvara pasaules. Un tikai tad, kad es pietiekošā pakāpē biju savācis savas enerģijas atpakaļ, galvā un ķermenī beidzot sāka nākt Saules karstās enerģijas...

Iegūtās pieredzes galvenā daļa pilnīgi neatbilda manam priekšstatam par ugunīgajām Saules enerģijām: karstuma vietā – svaigums un vēsums! Varbūt es vebināra laikā klīdu mentāla līmenī? Varbūt mani vada kaut kāda mana tumša pagātne? Ceru, ka atbilde atnāks.

Tomēr, pieredze, bagātinājusi mani (un caur mani arī mūsu grupu – jo mēs taču apvienojāmies?), nepašaubāmi, bija.

Gribu konstatēt, ka līdztekus Saules Brālības darbam ar mums caur uzticībā atvērto apziņas augšējo centru, līdztekus kāpšanai pa mūsu apziņas sutratmu augšup un viņas sazarošanai apakšējos plānos un daļās, vienlaikus noritēja darbs (vismaz manī) apziņas paplašināšanā plašumā, virzienos no vertikāles, it kā Saules sistēmas plaknē. Šo darbu es skaidri apzinājos ar galvas (apziņas) pakauša (reptiloīda?) daļas palīdzību. Veiktais darbs bagātināja mani ar vēl līdz galam nesaprastu pieredzi mijiedarbībā ar nelabvēlīgo enerģētisko masu, kura, kā es to jūtu un redzu, slikti sevi paš-apzinās un nav strukturēta. Drīzāk tā ir inerta masa – mazkustīgs pelēks starpplanētu mēroga mīkstmiesis, enerģētisks sakopojums, kuram tomēr ir iekšēja savu radītāju programmatiska vēlme realizēt enerģijas, kuras atbilst aizkaitinājuma, nepieņemšanas un graušanas emocijām...

Paldies, Nataša, par iegūto pieredzi! Paldies Saules Brālībai un Skolotājiem, kuri ved mūs pie jaunām sapratnēm! Paldies visiem grupas biedriem!

Visu labu!

Nikolajs Bogdanovs

 

Pievienots 05.10.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/otzivi-na-perviy-vebinar-shkoli-solnechnogo-bratstva

Tulkoja Jānis Oppe