Viss Ir Viss

Seanss ar Dievišķo Aizgādni

15 09 15

15.08.30

Atslābināšanās, noskaņošanās, piesaukšana.

Atveram sirdi, piesedzam galvu.

Mēs esam šeit un tagad.

Iezemējamies un ceļam augšā savas enerģijas.

Manī ir tikai Dievišķā Aizgādne, Diženā Dieviete un Saules Brāļi.

Ceļam savu aspektu uz Saules aspektu. Klusums, miers, svētlaime.

DA lūdz mums ieiet sakrālajā sirds telpā, dziļi iekšā.

Šeit atrodam atklātu Visumu – DA...

Es esmu Viņas daļa, un Viņa – manis daļa...

Mūsu atslābums ir nepietiekams... Vēl atslābināšanās – izejam no fiziskās, astrālās un mentālās pasaules ietekmes, savā ugunīgajā serdenī.

Tagad mana lāse izšķist Visuma Okeānā un kļūst viss Okeāns – Viss, Kas Ir.

Galva guļ, bet sirds kļūst tā apziņa, kura dzīvo šajā telpā.

Nevajag domāt par to, kas ir pareizi vai nepareizi. Jūs vienkārši Esiet... Esiet grupā un jūtiet.

Atlaižam vērtējumus – „labi, lieliski”, tie ir salīdzinoši vērtējumi. Šeit nav salīdzināšanas un vērtēšanas. Mēs vienkārši Esam.

Mums stāv priekšā šodien izzināt mums kaut ko jaunu ne ar zemes saprātu, ārpus zemes saprāta analīzes un vērtējumiem. Mūs aicina Būt.

Mums ir jāatver jauns Saprāta šķēlums – Ercenģeliskais. Mēs par viņu neko nezinām, mēs esam gluži kā uz svešas planētas. Mēs šeit esam pirmoreiz un vienkārši jūtam.

Maksimāli ieslēdzam sajūtu, izšķīstam Tajā, kļūstam Tas un sākam Tam sekot sevī.

Saules aspekta apziņa ir palikusi „lejā”. Šeit ir jauna neitralitāte.

Vai šeit ir Vēlmes, neatnestas no citiem apziņas slāņiem?

Ir programma saplūšanai ar Debesu Tēvu, bet tā nav aicinājums, bet vienkārši nākotnes – attālinātas, programma.

Ugunīgās Būtības ir šo plānu mums atbrīvojušas, lai mēs to varētu piepildīt ar savu realitāti un savām patiesībām.

Kad mēs paceļamies šurp no zemes plāna, mūsos pazūd visas zemes vēlmes, vajadzības, baudas. Mēs kļūstam Citādi. Un mēs gribam saprast – kādi?

Mūsu intereses šeit ir galaktiku un daudzu citu realitāšu, miriāžu citu pasauļu līmenī. Šeit mēs varam sajust, ka mēs to zinām.

Kas tas ir – Es? Šeit Es ir kolektīvs, ugunīgs. Mēs šajā plānā aptveram (priekš mūsu saprāta) daudz pasauļu, galaktiku, iekļaujam tās sevī. Bet tā ir forma...

Bet kāda Būtība mums ir? Kas ir saprātīgums šajā plānā?

Man tā ir iedvesma, mēģinājumi izteikt sevi. Es iedvesmas viļņus uztveru no ārienes, kā augstāku plānu ietekmju viļņus. Šie augstie plāni mēģina caur mani pašizteikties, bet es esamu pašizteiksmes instruments. Esmu radītājs Radošās Būtības iedvesmā, un radu kaut ko, lai saprastu Sevi un to realitāti, kuru es radu. Esmu kā liels pētnieks, kurš pēta, kas es Esmu, bet Es Esmu tas, ko es radu. Manas domas rada realitāti, un es to pētu.

– Jūtu vēlmi mazliet radīt un papētīt.

– Es jūtos kā inkubators, audzēju savas pasaules-atzarus. Varu izmantot savus starus dažādās kombinācijās. Izjūtu uzmanīgu apcerīgu mīlestību. Radu un izzinu.

Mēs radām mīlestību. Pamēģiniet kaut ko radīt šajā līmenī, un jūs sajutīsiet, ka visas enerģijas, kuras nāk ārā no mūsu radīšanas ģeneratoriem, atgādina cilvēku mīlestību. Mēs radām kā Debesu Tēvs, aiz mīlestības. Un sastāvam no viņas.

Man dzima jautājums: ja pasauli rada ugunīgas būtības aiz mīlestības, tad no kurienes gan rodas tumšas būtības ārpus mīlestības, kas viņas rada?

Atbilde: Debesu Tēvs.

– Es radu apstākļus mīlestības attīstībai telpā, kurā nav saprātīguma un mīlestības.

Ir augstu attīstītas tumšas pasaules... un pat pašām sākuma pasaulēm piemīt saprātīgums...

Ir sākotnējas dusošas enerģijas, kuras mēs modinām un radām, un, ko mēs radām – tumšas pasaules? Jeb mēs nevaram tās uzreiz apskaidrot un dodam kaut kādas kripatas, lai tās attīstītos pašas? Un kam tas ir vajadzīgs?

Mēs radām tumšas pasaules, tāpēc ka domājam par tām? No kurienes mums ir zināšanas par tumšajām pasaulēm šajā līmenī?

Es lūdzu DA mums palīdzēt. Ugunīgums un gaišās pasaule ir saprotams – mēs domājam, un tās parādās. Bet kurš domā par to, kas parādās tumsā? Ir citi radītāji?

Šeit slēpjas atbilde dzīvnieka saprātā. Ne uzreiz tika radīti tādi augsti saprāti kā cilvēkam. Tas nav tumšs vai slikts, bet vienkārši dzīvniekam piemītošs. Mēs zinām, ka augsti saprātīgumi, Riši, nolaidās dzīvnieka cilvēkā un uz tā rēķina aptumšojās...

– Mēs taču paši radām no saviem atkritumiem, kuras izmetam. Viņi taču ir sapratīgi un turpina savu dzīvi.

– Es tajā apziņā ZINU, kas tas ir no Debesu Tēva. Es mierīgi un skaidri pieņemu.

– Es pašlaik tikai par gaišo. Esmu iegājusi Dievietē. Es esmu prieks.

Man ir jautājums, kā saka, uz vietas. Mēs šeit tagad gan redzam, gan zinām šajā līmenī, gan mēģinām no šīs zināšanas izmakšķerēt atbildi uz jautājumu – kā izveidojās tumšās pasaules un kādēļ tās principā vajadzīgas. Tāpēc ka savā līmenī mēs pagaidām nevaram līdz tam aiziet. Protams, mēs daudz par to esam runājuši agrāk. Pašlaik mēs izslēdzam savas zināšanas un mēģinām no Dievišķās Aizgādnes šo zināšanu izvilkt, tāpēc ka mēs pašlaik atrodamies Viņas Saprātā.

Jo tā taču ir Viņa, kura pieved pie kādas savas patiesības atklāšanas. Mēs stāvam uz sliekšņa, taču mums traucē tās zināšanas, kuras mēs nevaram atslēgt.

Mēs saprotam, ka DA ir ne tikai gaisma, ne tikai šis Centrs, Viņa ir arī tumsa, Viņa ir Viss, Kas Ir.

– Man nāk fizisku procesu attēli. Sprādziens, gaismas un enerģijas izmešana un vienlaicīga tās absorbēšana. Tas ir, dzimst vienlaicīgi gaisma un tumsa – gaismas izplatīšana un gaismas absorbēšana,

– Bet kā atstrādāt izkropļotas domformas? Tikai blīvumā.

Bet kā šajā gaismā var izkropļot? Šeit it tāda pilnība...

DA: Bet tev neliekas, ka tumšās pasaules, kā tu tās sauc, arī ir pilnība?

Man neliekas.

DA: Bet padomā labāk. Kāpēc tev liekas, ka tā apskaidrība, kādā atrodos Es, ir pilnības paraugs? Pilnība var būt dažādos veidos. Jūs zināt tikai divu veidu pasaules – gaismu un tumsu, nu, un vēl starppasaules – pelēkās.

Pilnība var būt dažādās formās. Jūs pašlaik esat uz planētas, un jums ir planetārs dzīvesveids un planetārs domāšanas veids. Bet iedomājies, ka tu eksistē kā elektromagnētisks lauks. E-m lauka nepietiekamību tu novērtē kā tumsu, bet lielas e-m enerģijas tu novērtē kā gaismu. Un iedomājies, ka ir magnetāri, kuri iesūc visu, un tur ir milzīgs daudzums e-m enerģijas, koncentrāts, un viņas uz tā rēķina iesūc visu realitāti. Tas ir gaiši vai tumši? Tā ir pilnība vai nav?

Un iedomājies, ka eksistē tādi atomi, kuri ietilpina sevī visu Zemes masu. Viņiem piemīt tāda gravitācija, ka ir iesūkuši visus, teiksim, planētas atomus vienā atomā. Tā ir pilnība vai nav?

Mēs pašlaik ar jums paplašinām savu apziņu un saprotam, ka pilnība eksistē dažādos veidos, ne tikai gaisma, uguns, starojums, mīlestība... Jums ir ļoti ierobežota zināšana, un jūs nevarat iedomāties, ka pilnība var būt dažādās enerģijās, tajā skaitā arī saprāts var būt attīstīts dažādā veidā, taču viņš ir dievišķi pilnīgs.

Kā tu domā – neaizmirstule un roze ir dažādā veidā pilnīgas? Piekrīti, ka gan tas, gan tas ir evolūcijas un pilnības virsotne. Viena – neaizmirstuļu attīstības virsotne, bet otra – rožu attīstības virsotne. Abos ziedos dievišķais skaistums ir izpausts dažādā veidā.

– Sajūta, ka ir tikai jaunrades slāpes, bet tai vajadzīgs dažāds materiāls.

– Mums ir vajadzīgas daudzplānu, daudzfrekvenču enerģijas radīšanai.

– Ne visas domas ir lielas, dažas prasa dziļāku blīvuma analīzi.

DA: Mēs radām visos blīvumos uzreiz. Nav tā, ka Mēs sākumā radītu uguni, bet pēc tam sāktu viņu izplatīt un apgaismot blīvākas telpas. Mēs radām visās realitātēs uzreiz.

No kurienes tad ļaunums? Tā arī ir pilnība?

DA rāda zīmi iņ-jaņ. Tā tieši ir pilnības zīme.

DA: Lai kā tavs saprāts neprotestētu pret bēdām, kariem un pārdarījumiem, šis pretstatu savienojums ir pilnība.

– Ļaunums arī ir radīšanas instruments, bet ne tās rezultāts.

Kārdināšana ar ļaunumu ir radīšanas instruments, lai noasinātu zemes prātu. Bet kas tad ir radījis tos, kas kārdina?

DA atgādina, ka eņģeļi tika radīti pārī – pluss un mīnuss. Un, kad viņiem ir jāpilda īpaši uzdevumi, viņiem ir jāstrādā tikai pārī.

Uzreiz tika radītas vienas un otras pasaules?

DA: Jā, tika radītas ideālas un materiālas pasaules. Un mūsu uzdevums – savienot ideālās un materiālās pasaules kaut kādā vidējā – neitrālā, kas tad uz Zemes arī tiek darīts.Bet, lai sakrātu pieredzi, ir jāiziet gan vienas, gan otras pasaules, un jāsavieno tās neitrālā punktā, visu zināšanu koncentrātā. Bija svarīgi atrast konsensu un viena saprāta vadību pār visām pasaulēm uzreiz to mijiedarbībā, nevis cīņā.

Šī mijiedarbība ir Radītāja uzdevums, kurš stāv priekšā visām radošām būtībām. Tā tad arī ir realitātes apgūšana. Ja mēs apzināmies vienu no daudzām realitātēm – tā nav realitātes apgūšana. Kad mēs apgūstam visu realitāšu visas atšķirības, mēs varam radīt savus visumus. Tā tad arī ir apmācīšanās radīšanā.

– Jauns spēcīgs radīšanas motors.

DA rāda koncentriskus realitāšu gredzenus dažādā krāsā un piepildījumā, vienu iekš otra, un tā tad arī kopība. Tas ir saprotams simbols – apgūt visu, nesaucot par sliktu vai labu, viņas visas ir vajadzīgas kā ritenīši pulkstenī.

Paceļoties uz šo līmeni, jums ir jāiziet no dualitātes un cīņas, vērtējuma un pat no saprašanas – tā ir pilnība, bet tā nepilnība. Nav nepilnības, ir vienkārši dažādas realitātes.

Gan tumšajās, gan gaišajās pasaulēs ir ielikti vieni un tie paši atomi, kuri nes vienādas apziņas, un tikai augstāks saprāts, kurš pārvalda zemāko matēriju, var radīt ļauno un labo. Tas ir, var iekrāsot šo matēriju ar tām vai citām darbībām, kuras rada vai iznīcina. Mēs zinām, ka iznīcināšana un radīšana – tās ir viena un tā paša procesa divas daļas.

Mums tumšā pasaule ir jāattīra no savas nepareizās vadības, nevis jāatmet šī pasaule.

Mēs esam nonākuši līdz atskaites punktam – to vai citu pasauli rada tas, kurš pārvalda kvantus, viļņus, atomus, molekulas... Tā apziņa, kura pārvalda matēriju, vērš viņu uz to vai citu darbību, un tas ir ļaunais vai labais. Un, kad mēs matēriju attīrīsim no savas ietekmes, viņa kļūs pilnība jebkurā blīvumā.

Nolaižoties matērijā, mums ir jāiemācās atšķirt ļauno no labā un kļūt neitrāliem, iekļaujot sevī gan blīvo matēriju, gan smalko.

– Viss ir atkarīgs no apziņas. Apziņa pievelk dažādas enerģijas.

Ar apziņu mēs aptveram visu, bet saprāts atšķir un sadala „labajā” un „sliktajā”.

– Savienojot pretstatus, pieņemot, līdzsvarojot, mēs paceļamies uz beznosacījuma mīlestības, tas ir, Kristus-apziņas līmeni. Bet tur ir savi pretstati? Un tā katrā līmenī, savienojot un līdzsvarojot, paceļamies augstāk?

Šī pacelšanās pa neitrālu kanālu tad arī ir augšupcelšanās.

– Tad varbūt neattīrīties, ja viss ir pilnīgs?

Mēs attīrāmies nevis no netīrumiem, bet no savām domām. Bet cilvēki domas tieši ir nepilnīgas.

Mēs par Ercenģeļu un DA, Mihaēla gaišajām, smalkajām pasaulēm runājam kā par pilnību, bet cilvēks ir kropļojošs sākums mēģinājumā apzināties tās pasaules, kurās viņš izvietots. Mūsu saprāts pagaidām nav pilnīgs. Mēs mēģinām radīt kaut ko citu, jaunu, izkropļojot Dievišķos Sākumus.

Mēģinājumos apzināties realitātes mēs uzdodam „bērnišķīgus” jautājumus, bet uz dažiem no tiem nav atbildēts pat tajā līmenī...

Skaidrība parādās, kad mēs atšķiram. Mūsu saprāta darbība ir atšķiršana, balstoties uz salīdzināšanu un analīzi. Pasaules mēs radījām + un - sava analizējošā saprāta attīstībai, kurš sadala elementos visu dabu, un tādā veidā apgūst katru elementu, pēc tam savelkot visu vienotībā.

– Harmonizēt visu sevī, un es esmu pilnīga, neitrāla?

DA: Tāda būtne jau ir, tā esmu Es. Daba necieš atkārtojumus. Neviens negrib atkārtot Mani, un Es negribu, lai būtu otrā, trešā, desmitā, tūkstošā un miljonā DA.

Ejiet savu ceļu, ko gribiet, to arī dariet, ķepurojieties, uzdauziet punus, bet Mēs paskatīsimies, ar ko tas beigsies. Jūsos ir ielikta vajadzība iet uz lielāku saprātīgumu. Jums ir jāatnes Mums sava jaunā pieredze. Mēs jūsu pasaules apgūstam caur jums. Ja jūs būtu nepilnīgi un mežonīgi, vai tad Mēs ar jums runātu?

– Tātad jādzīvo pa pilnam un nav jābaidās kļūdīties un krist.

Jāsaprot, no kā ir vērts baidīties un ko vajag saprast... ne viss ir tik vienkārši.

DA: Es vēroju jūsu domu gājienu, pētu jūsu saprātu jūsu līmenī un saprotu, ka jums vienkārši trūkst ugunīgās prakses, principiālas klātbūtnes ugunīgajos plānos. Nepietiek pieredzes, lai apzinātos to, ko Es gribētu jums nodot. Jūsu pašu atklāšanai.

Tur ir viengabalainība. Jūsos sēž duālisms, bet tur ir viengabalainība, taču mums šī sapratne sev ir jāatklāj pašiem. DA sevi redz kā punktu, kā vienu atomu, kā veselumu.

– Mūs atbrīvo no daudziem ierobežojumiem.

Mēs esam pacelti uz augstāko saprātu, mēs no turienes skatāmies uz dualitāti, tā palika lejā, bet šajā plānā mums pašiem ir jāatklāj sev Viengabalainība. Sākumā ir jāsajūt, jāizjūt, jāsaprot ar sirdi, bet pēc tam arī jānoformulē, jāapzinās.

DA: Es jūs ļoti mīlu.

DA skatās uz mums kā uz kādiem saprātīgiem mehānismiem. Mūsos trūkst sajūtas, ka Visuma Dzīve ir viengabalaina, ne mehāniska, bet no dabas, Dzīve no Debesu Tēva. Mums arī civilizācija ir mehāniska, un domājam mēs tāpat – no fizikas, datoriem...

– Mēs to esam aizmirsuši, ir jāatceras.

Ar galvu mēs gan neatcerēsimies, tas galvā nekad nav bijis. Tas nav bijis mūsu mentālajā zemes līmenī. Mēs esam aiz zemes mentāla robežām, un ir jānostrādā jutīgajām sapratnēm.

Es jūtu, ka DA ar mīlestību tur mūsu grupu kā kādu graudu, kuru viņa silda ar savu ķermeni, ar savu apziņu, aplaista ar savu mīlestību, rūpējas par viņu, lai viņš dotu kādu jaunu dēstu. Lai dēsts atvērtos, pieņemot viņas mīlestību, un šī zināšana piedzimtu, patiesība izšķiltos.

DA: Cilvēks ir radīts, lai apgūtu gaišas un tumšas apziņas un pasaules un radītu neitrālas dievišķas apziņas un pasaules. Tāpēc Mēs sakām, ka jūs esat radīti pēc Debesu Tēva līdzības, kurā ir visas pasaules. Jūs atkārtojat Viņu mazā līmenī, kā fraktālis.

Es jums nedaudz palīdzēšu. Attīstība norit no pilnības uz nepilnību, nevis otrādi. Tas, ko jūs saucat par pilnību – tie esam Mēs, un Mēs radījām daudz nepilnīgu būtību, lai katra atklātu un radītu savu pasauli. Ja tā būs tikpat pilnīga, ja Es visu, kas manī ir, ielikšu šajā būtnē, Es vienkārši atkārtošos. Tāpēc katru būtni mēs radījām sākotnēji nepilnīgu un izlaidām pasaulē, lai viņa radītu pilnību, katra savā līmenī.

Arī cilvēku rase ir radīta nepilnīga, lai viņa radītu pilnību savā līmenī. Lai tā būtu mehāniska daba. Kurš ir teicis, ka mehāniska daba būs nepilnīga? Tas būs viens no realitātes atzariem.

Kurš ir teicis, ka bioloģiska daba var būt nepilnīga? Tā var būt liela attīstība, lielisks radīšanas atzars. Man gribētos, lai jūs atklātu savu patiesību un dalītos tajā ar Mani. Man nav gatavu zināšanu, nav tā, ko Es gribu jums dot. Es gribu, lai jūs to tagad radītu. Un Es arī no tā iegūšu.

– Visa, Kas Ir vērtības apzināšanās. Tumšajās pasaulē arī norit cīņa. Tām ir vajadzīga mīlestība un palīdzība.

– Kad visas pasaules apzinies vienlaicīgi. Pieņemt visu un priecāties par to.

Aplūkojam simbolu – Koku, kā apakšējo un augšējo pasauļu viengabalainības paraugu – mūsu visuma simbolu. Un mēs bijām nolēmuši, ka sakne – tas ir slikti, bet stumbrs un zari – tas ir labi, tikai tāpēc, ka mēs atrodamies uz robežas un domājam, ka augam uz gaismu. Patiesībā mēs augam uz abām pusēm, tikai tumsai nav jābūt ļaunumam. Tai, tāpat kā gaismai, ir jābūt neitrālai.

Es kā ercenģelis pašlaik radu realitāti un apveltu to ar dažādām figūrām, kuras man gādās pieredzi. Viņas ir nekādas – ne labas un ne sliktas. Un katru būtni es atlaižu pasaulē un lieku priekšā viņai attīstīties tā, kā viņa grib. Viena ieiet zemē, otra aug uz gaismu, trešā paliek neitrālā...

DA: Tieši tā mēs arī radījām būtnes. Mēs nekad nedevām viņām vērtējumus un uzdevumus: tas radīs ļauno, bet šis labo. Tā attīstās viņu saprāts. Taču Mēs nesakām, ka viena jāatstāj, bet otra jāaizvāc.

DA atgādina, ka arī ķermenis ir ierīkots tā, ka savieno gaismu un tumsu. Mēs Esam Viss – Debesu Tēva fraktālisms. Iekšā mums ir daudz apziņu, no visiem līmeņiem un plāniem, un mums tas ir jāapzinās.

Viss ir Es.

– Es sajutu šo ticību manī, šo spēku-spēju modificēt pasaules, radīt patstāvīgi.

– Atnāca sapratne, ka katram radījumam jābūt iekļautam jau eksistējošajā. Viss ietekmē Visu.

– Radām saskaņā ar savu saprātu. Un mūsu radījumi iegūst savu saprātu, pateicoties kuram, arī mēs kļūstam sapratīgāki.

Pašlaik es jūtu, ka DA tomēr manī ir sasniegusi sapratni, ka Viss Ir mans radījums, ka viss ir vajadzīgs, ka saknes bez virsotnes neeksistē, kaut arī galva to vienmēr ir „zinājusi”. Bet pašreiz ir atnākusi kāda iekšēja Viengabalainība, gluži kā Viņa būtu ienākusi manī un parādījusi šo Viengabalainību, ka visas pasaules ir nepieciešamas un pilnīgas. Šī sapratne no iekšienes atnāca pie manis. Un visi mani jautājumi sakarā ar labo un ļauno, gaismu un tumsu ir beigušies.

– Mani šodien samierināja ar tumsu. Pateicos.

Ne visās pasaulēs tiecas uz gaismu. Tā ir mūsu reliģija un mūsu saprātīgums, tā ir iepriekšējo civilizāciju, kuras gāja bojā no tumsas, pieredze. Tas ir zemes civilizāciju pieredzes radījums jeb ražojums. Tas ienāca mūsos no kolektīvās pieredzes. Mēs paceļamies uz augstākajām apziņām, papildinām un attīstām šo pieredzi. Ir civilizācijas, kuras ar savu apziņu iedziļinās atoma iekšienē. Mēs dzīvojam ar ārpuses apziņu, bet ir tie, kas dzīvo sevis iekšienē. Ir citi, kuri attīsta nevis saprātu, bet jūtas. Ir tie, kas attīsta apziņu. Ir civilizācijas, kuras attīsta gaismu. Ir tie, kas attīsta tumsu.

Ir dažādas Visa variācijas. Un šodienas at-ierobežošana dod mums visa, kas eksistē, lielāku spektru. Bet mēs vienmēr no tumsas gājām uz gaismu. Ir daudz citu pasauļu, kuras attīstās citādā veidā. Tām nav svarīgas gaisma un tumsa. Tām norādījums un uzdevums ir cits.

Uzreiz kļuva kaut kā viegli.

DA: Viss Ir Viss.

Tāda universāla frāze! Nav atsevišķu pasauļu. Katra pasaule – tas ir Viss. Mums tāpat ir ierīkots ķermenis – katra šūniņa – tas ir cilvēks, vesels organisms. Nav atsevišķu orgānu, viss ir atkarīgs no visa. Ja viens orgāns mirst, tas mirst viss organisms.

– Kļuva viegli, gaiši un mierīgi.

Ir novākta duālā pretruna. Kaut gan mēs ar „galvām” teicām, ka mēs to visu „zinām”, mums visi ir jāmīl, bet patiesībā tas ir novākts tikai tagad. Un dod Dievs, lai šī apzināšanās paliktu mums iekšienē, lai duālā apziņa nepārvestu mūs uz pretējām sliedēm.

– Mēs padziļinājām Viengabalainību.

– Vienotības izpratne kļuva skaidrāka.

Jā, mēs sapratām Viengabalainības pašu būtību. Bet mēs vienmēr bijām sadalīti.

Mēs saprotam, ka vienalga paliekam pasaulē, kur ir vīrietis un sieviete, nakts un diena, gaisma un tumsa, bet tagad tas nesatrauc un nerada dualitātes iekšējās pretrunas. Padziļinājām Viengabalainību.

Mums jāiemācās to kaut kādā veidā izskaidrot citiem cilvēkiem. Mēs iepazinām šo patiesību, taču mums jāiemācās to izteikt, verbalizēt, lai varētu to nodot.

Manī pašlaik ir visdziļākā Viengabalainība. Apbrīnojami, it kā no manis kaut ko ir izņēmuši un ielikuši citu. Es pašlaik esmu cits cilvēks.

Nofiksējiet šo sajūtu, ja reiz mēs to esam izzinājuši, vienmēr varam atgriezties šurp.

Mēs esam dabūjuši Viengabalainības poti tajā mazajā apziņā, kura stāv starp gaismu un tumsu. Tā ir Viena Apziņa. Tas ir nākamais apziņas līmenis pēc Vienotība, pēc Zemes Kristus-apziņas.

Pateicības.

Ieceram nākamo vebināru ar Saules Brālību pēc Lielā Utriša, lai dotu iespēju turpināt darbu ar šūnu.

 

Pievienots 15.09.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/vs-est-vs

Tulkoja Jānis Oppe