Ceļojums uz Galaktikas enerģētisko Centru

Meditācija Tjumeņā

Meditācija uz Galaktikas Kodolu ir kļuvusi tradicionāla manā pēdējā seminārā „Daudzimensionalitātes prakses”. Divi semināri pēc šīs programmas jau ir pagājuši – Tjumeņā un Permā. Meditācijas absolūti nav līdzīgas. Pats interesantākais, ka cilvēki, uzkāpjot Galaktikas Centrā, arī redz un jūt, un ar saviem stāstiem veido kopējo ainu. Viņu vārdi tekstā ir izcelti kursīvā.

15 07 II 01

Protams, mēs turp ceļojam mūsu Augstāko „Es” apziņā un uztveram ainu ar viņu apziņu, bet izejā informācija iegūst cilvēcisku tēlu, lūztot caur mūsu zemes priekšstatiem.

 

Meditācija

Mēs piesaucam Galaktiskā Kodola Būtības un lūdzam veikt ceļojumu-iepazīšanos uz Galaktikas Piena Ceļš Kodolu.

Pie mums ir atnākušas Lielas Gaišas Būtības.

Mēs sveicam jūs!

Galaktikas Skolotāju Sistēmas pārstāvis:

„Šodien mums būs īpašs ceļojums uz Galaktikas Centru. Mēs jums nodemonstrēsim vienu no tiešo sakaru portāliem, kurā jūs ieiesiet un nonāksiet citā dimensijā, kur nav laika un attāluma.”

Kāds Liels Spēks ietin mūs lielā zelta tīkliņā, savieno mūsu dvēseles klasterī, un šo tīkliņu ievieto portālā. Portāls – tā ir tāda caurspīdīga apaļa ieeja, kā mēs redzam filmās. Mēs ieskrūvējamies tajā pa spirāli un gluži kā ejam cauri garam plīvuram. Mēs atveramies lielā gaismā. Tagad mums vajag nedaudz laika, lai apzinātos, kas, kur un kā.

Katrs no mums piesauc savus Pavadoņus un lūdz paskaidrot un parādīt, palīdzēt šeit noorientēties, lai mēs spētu uzzināt, ieraudzīt un sajust, kur mēs esam nonākuši.

Aiz katra no mums stāv augsta figūra. Saplūstot ar mums apziņā, Skolotāji caur savām apziņām sāks mums demonstrēt to, ko mēs gribam ieraudzīt. Skolotāja Būtības apziņai iekšienē ir šīs realitātes izzināšanas instrumenti, bet mūsu apziņa saņem gatavu informāciju uztverei.

Mēs arī domās varam ieiet šajā Būtībā, kura stāv aiz muguras, palīdzēt viņai, sajust viņu... Mēs varam saplūst ar viņas apziņu...

Pašlaik es stādos priekšā Galaktikas Kodolu kā milzīgu mirdzošas enerģijas ūdenskritumu, kurš tek uz leju. Skats, līdzīgs Niagāras ūdenskritumam. Apakšā ir liels šīs enerģijas ezers, tas ir necaurspīdīgs, un mēs neredzam, kas ir aiz tā.

15 07 II 02

 

Es lūdzu palīdzēt mums saprast Galaktikas Kodola funkcijas. Pie mums atnāk Kodola Glabātājs – liela, ļoti gara mentālā plāna Būtība, es neteiktu, ka viņš stipri mirdz... Viņam ir maigas rožaini pelēkas vibrācijas (varbūt katrs uztver krāsas savā veidā). Mēs lūdzam Glabātājam (tāpat, kā lūdzam muzeja glabātājam) paradīt to, ko viņš uztur un apsargā. Glabātājs savāc mūs savā „Es”, mēs ieejam viņa ķermenī, ielidojam kā putniņi, bet, iespējams, viņš ievelk mūs ar vakuumu, un mēs saņemam informāciju, ka it kā atrodamies informācijas zālē. Mums rāda, kā šeit viss ir ierīkots.

Mēs visu paskatīsim, un es lūdzu visiem palīdzēt man radīt kopējo ainu.

– Es redzu milzīgu gredzenu vai stikla sfēru. Apkārt ir stikla logi, kā iluminatori, dažos var ieskatīties. Iekšā – operāciju iekārta pa apli. Tas ir fizisko enerģiju vadības Centrs. Pie vadības pultīm kāds ir!

Es redzu cilvēkiem līdzīgas pelēcīgi caurspīdīgas figūras. Visdrīzāk, tie pat nav cilvēki, bet dienesta būtības. Viņas ir līdzīgas robotiem: es mēģināju pie viņām vērsties un acīs neieraudzīju sapratni.

– Bet es vispār acis neredzu, tur ir caurspīdīgas būtnes, līdzīgas medūzām.

Varbūt es iedomājos acis, bet redzu, ka mans jautājums ir saprasts.

Es lūdzu Glabātājam paskaidrot mums, kur mēs esam nokļuvuši.

Glabātājs: „Šeit pirmkārt tiek regulēta gravitācija. Notek arī ūdens sadalīšana pa Galaktikas sistēmu. Enerģijas plūsmu regulēšana. Notiek enerģiju izsūkšana no Galaktikas.”

Es augšā redzu kaut kādus Būtību portretus. Es jautāju – kas tie ir?

„Tie ir Ercenģeļi, struktūras vadītāji.”

– Sfēra ir daudzslāņu, „slāņsecīgi horizontāla”. Aparatūrai seko vispār bezsejas būtības, caurspīdīgi gaišzilas. Viņas visas sēž, bet Ercenģeļi viņas vada – ar domas spēku. Šeit ir vairākas izejas, un caur tām notiek manipulēšana ar enerģijām (pēc plāna). Eksistē virzieni, pa kuriem iziet enerģija. Vadītas tiek tikai ārējās enerģijas.

Glabātājs: „Mēs atrodamies tikai vienā mazā Kodola fragmentā. Tas ir viens no vadības centriem, tādu centru ir miljoniem. Katrs centrs regulē savu Galaktikas rajonu. Un citos centros strādā citas būtnes. Jūs pašlaik bijāt tajā centrā, kurš nodarbojas ar Saules sistēmu.”

Es uzdodu Glabātājam jautājumu par Galaktikas Melnā cauruma uzbūvi. Pastāv viedoklis, ka enerģija tur tiek nepārtraukti iesūkta. Kas ar to notiek pēc tam? Kur tā paliek – anihilējas, transformējas jeb vēl kaut kas? Tas ir pats svarīgākais jautājums Galaktikas Kodola funkciju izpratnē.

„Es līdz galam pats vēl neesmu sapratis, bet ārēji tas notiek tā: daudz enerģiju, tajā skaitā ar tumšā enerģija, tiek iesūktas Kodolā, pārstrādātas, neitralizētas un izlaistas Kodola „otrā pusē” jaunai radīšanai. Tas ir, izstrādātā enerģija, tā, kura jau ir beigusi savu eksistenci un nespēj pretoties šai iesūcošajai plūsmai, kustībai, tiek iesūkta, anhilēta Kodola centrā un izgrūsta kā jauna enerģija radīšanai, neitrāla un apzinīga. Tur nav lādiņu, bet ir elementāra apziņa. No šīs enerģijas var uzreiz radīt.”

– Man rāda to vietu, kur mēs esam nonākuši – tā ir kapsula, nevis sfēra, tai apakša un augša ir plakana. Apakšā tiek ņemta enerģija, pa vidu ir kārba, kurā notiek tumšās, atstrādātās enerģijas iesūkšana, un iet tālāk uz augšu. Kapsulu, vienā no kurām mēs atrodamies, ir daudz, un visa enerģija sakrājas tur, kur notiek pārstrāde. Tas ir milzīgs ritenis, kurš griežas. Šajā ritenī ir daudz tādu kapsulu jeb vadības centru.

Iedomājieties milzīgu Gredzenu jeb Riteni, kuram pa malu ir daudz kapsulu, un no katras kapsulas iet daudz enerģijas kanālu uz Riteņa centru, kur tiek realizēta neitralizēšana.

– Riteņa centrā – tukšums, tur nekas nav redzams... Ir izejas uz augšu un leju...

Un mums ir likts priekšā tagad tur ienirt.

Glabātājs: „Nav nekā briesmīga, jūs netiksiet pārstrādāti! Jūs varat tur ielūkoties, tāpēc ka jums, protams, ir interesanti, kas tur ir. Mēs tagad jūs savācam caurspīdīgā kapsulā, lai jūs varētu vismaz kaut ko uztvert un ieraudzīt.”

Mūs nolaiž kaut kādā virvē, it kā vulkāna krāterī. Ļoti stipra gaisma (ārkārtīga). Mēs nolaižamies tieši šajā ugunī, tā, izrādās, nav ne auksta, ne karsta – neitrāla. Nav saprotams, vai tur ir augsta temperatūra, vai nav, tā kā tas ir nefizisks plāns.

– Galaktikas Centrs griežas ap asi, un ass pati veic peldošas šūpojošas kustības (kā atspole), viļņiem. Nav kustības pastāvīguma un ir 6 brīvības pakāpes.

Jautājums Glabātājam: vai ir izeja no apakšas? Enerģiju plūsma iet vienā virzienā? Šeit nonāk daudz plūsmu, un tās pazūd dziļumā, milzīgā ugunī. Mēs jau zinām, ka pluss un mīnuss dažreiz mainās vietām. Vai ir iespējama pretēja enerģijas kustība, kad šeit būs nevis izeja, bet pieplūde?

Glabātājs: „Uz šo momentu kustība iet vienā virzienā. Iespējams, kad beigsies Lielais Galaktiskais Cikls, tiks pilnībā pārskatīta un izmainīta visa enerģija.”

– Bet es redzu, ka viss šeit griežas un griežas...

Visa Galaktika griežas, un Galaktikas iekšienē visas daļiņas griežas...

– Galaktika griežas ap savu kodolu un vēl ir kustībā pa pasaules-ēku...

Mums iekšienē katrs atoms griežas...

Tā bija vienlaidu uguns, bet tagad mēs esam nolaidušies lielākā dziļumā, un ap mani ir dūmakaina tumsa... Iet un iet nolaišanās... Mēma tumsa, un tas atgādina nolaišanos minerālajā apziņā. Nekas nekustas, viss guļ... mēs apstājāmies, gluži kā būtu nogājuši līdz dibenam. Acs[*] sāk pierast pie tumsas, un mēs varam atstāt savu tīklu, savu kuģi. Kur šeit iet enerģija, nav saprotams...

Redzam kaut ko līdzīgu sietam, un cauri tam tiek tikai atomi. Tas ir molekulārs siets: šeit molekulas pārvēršas atomos, pilnībā neitralizējas un atkal iziet pasaulē, lai no viņām kaut ko varētu radīt.

Godīgi sakot, es nejūtu, ka šeit iesūknējas kaut kāda enerģijas plūsma, lai ietu cauri filtram. Nav īpašas enerģijas kustības, šeit ir tumšs un kluss, nav saprotams, kā plūsma šeit tiek padota.

Glabātājs: „Apakšā stāv magnēts, kurš velk ārā atomu kodolus. Magnētiskā sistēmā atomus nonullē. Nu, lūk... visu sapratāt. Tā arī ir. Ceļamies atpakaļ!”

– Redzu no augšas: enerģiju plūsmas šurp tiek savilktas no starpgalaktiskās telpas, tā enerģija, kura tiek savilkta šurp, nav galaktiskā. Es skatos no augšas un redzu – notiek apmaiņa ar citām galaktikām, visas starpgalaktiskās saiknes un plūsmas ir labi redzamas. Galaktiskā gredzena biezums ir ārkārtīgs. Šeit ir daudz slāņu, bet gredzens ir lokāli ierobežots.

Mans jautājums: „Mani interesē, vai turp tiek iesūktas triljoniem tonnu vielas? Kādā veidā viss tā filtrējas, ka plūsma apakšā nav sajūtama? Kā tas notiek?”

Glabātājs: „Sākumā tiek atlasīta vielas enerģija, kura iet Galaktikas būvniecībai. No vielas atomiem tiek paņemta enerģētika, tāpēc viņi kļūst tādi apdzisuši un nespīd. Mēs zinām, ka katras atoms iekšienē satur milzīgu daudzumu enerģijas, kura pēc tam tiek izmantota Galaktikas tālākai attīstībai (no mūsu puses). Tas ir kodolreaktors, tajā pašā laikā...”

– Šeit nav atsevišķi tumša un gaiša plakne, viss griežas pa spirāli, un notiek apmaiņa – te uz augšu, te uz leju, un gandrīz viendabības enerģijas... Notiek enerģiju uzskaite.

Mēs gribētu paskatīties uz tiem, kas tieši apkalpo Kodolu un vada enerģijas, ieraudzīt pašas būtības un sajust viņu apziņas... Kas nodarbojas ar tehnoloģiju un vada sistēmu? Mēs, Zemes Logoss, gribam iepazīties ar Piena Ceļa Centrālo Būtni.

Tā ir apzinoša Būtne, bet viņai nav dvēseles, viņa ir bezpersoniska, tāpēc mums ir ļoti grūti ar viņu runāt. Mēs varam runāt ar tiem, kam, tāpat kā Monādei, ir Personība – ar monādisku Būtni. Bet šī Būtne ir no citas pasaules – visdrīzāk, no Svētā Gara pasaules. Tas ir ticamāk, nekā no Debesu Tēva. Mēs, protams, pacentīsimies atrast kopīgu valodu, lai saprastu un izjustu...

Tiek ielieta informācija mūsos (ar paketi), čeneleri – klausieties, kas mums tiek dots...

„Tā kā jūs stādāties priekšā Kodolu – kā lodi, tā šeit nav, tāpēc ka Centrā eksistē daudz sfēru... Tas ir milzīgs apgabals, kur ir daudz dažādu fizisku ierīču – planētu, izlietas uguns veidā, kā galaktikas galaktiku iekšienē... Tas ir savākts sistēmā, kura dod enerģiju galaktikas pārējai daļai, vispirms.

Otrkārt, savu laiku nodzīvojušās enerģijas tiek pārstrādātas.

Treškārt, šeit dzimst pašas augstākās galaktiskās Kodola apziņas. Šī vieta ir kā apziņu tīģelis. Tās galaktikas daļas, pasaules, kuras tiek iesūktas Kodolā un beidz savu dzīves ciklu, atdod savas apziņas. Šīs apziņas tiek saliedētas vienotā kolektīvā, un izaug spēcīgas augstas ugunīgas apziņas Būtības. Šeit notiek ne tikai atomu, bet arī apziņu „pārstrāde”. Gan visas sīkās apziņas, kuras ienāk kopā ar vielu, gan visas Būtības, kuras mīt Kodola tuvumā, saplūst nepazūdot, apvienojas un ieiet Galaktiskā Kodola apziņā. Apziņa vispār neanihilējas, bet paliek dzīvot. Apziņa un pieredze koncentrējas Galaktikas Kodola Būtnē. Katrā Galaktiskajā Centrā tiek radīta Jauna Būtne, kura pieaug uz to pieredzes uzsūkšanas rēķina, kas nonāk šajā apgabalā.

Šajā momentā notiek ne tikai Zemes un Saules sistēmas atjaunošanās. Notiek arī Galaktikas Kodola Būtnes atjaunošanās, Kodols pāriet uz jaunu līmeni.”

Kāda ir šī atjaunošanās? No kāda līmeņa uz kādu tā pāriet?

„Ja Kodola enerģētisko potenciālu var salīdzināt ar simts vatiem, tad tagad tas ir kļuvis tūkstoš vatu liels. Tas ir, potenciāls paceļas desmitiem reižu sakarā ar to, ka visa Galaktika pāriet uz jaunu apziņas līmeni, un šī apziņa prasa vairāk enerģijas. Jūs esat klāt mirklī, kad šī transformācija notiek.”

– Pacelšanās, gaismas augšanas sajūta... Viss kļūst mīkstāks...

Kas tas ir – mīksta un cieta apziņa? Ciets, tas visdrīzāk ir tehnoloģisks, bet mīksts – tuvināts dievišķībai.

Piesaucam Strēlnieka Spirālzara Būtību un lūdzam palīdzēt saprast Galaktikas Spirālzaru Būtību nozīmi un funkcijas.

Parādījās Būtība, es viņu jūtu ļoti vāji, bet varu nodot informāciju, kuru viņa sūta.

Strēlnieka Spirālzara Būtība: „Jūs esat ļoti zinātkāri un mēģināt uzzināt to, ko jums uzzināt vēl ir par agru. Es mēģināšu jums izskaidrot jūsu sapratnes līmenī. Pati Galaktikas konstrukcija – tas ir liels enerģiju ģenerators. Daudz griežošos objektu, sākot ar atomiem un starpplanētu putekļiem, līdz planētām un zvaigznēm – viss kas griežas, pats par sevi rada milzīgu enerģijas daudzumu, tāpēc ka tas ir kustībā. Kustība ir enerģija.

Un mēs iemācījāmies šo enerģiju atražot un izmantot. Tā ir matērijas visu daļiņu berzes un kustības enerģija. Mēs iemācījāmies šo enerģiju atlasīt un izmantot savām vajadzībām. Ar šīs enerģijas palīdzību mēs vadām galaktiku. Konkrēti Es vadu Strēlnieka Spirālzaru. Manos uzdevumos ietilpst visu debesu ķermeņu piepildīšana ar enerģiju, pārstrādātās enerģijas – augstākas, kuru izstrādā katra būtne un planēta, atlase.”

Un kurp šī enerģija iet?

Rāda Lielu Gaismu. Saprotu, ka tā ir pēc vibrācijām augstāku Būtību barošana.

„Tās nav Būtības, bet pasaules, kuras strādā no mūsu pārstrādātās enerģijas. Viņas eksistē šajos augstajos plānos.

Mēs uzturam arī Galaktikas Spirālzara katru būtni un pat katru atomu.

Mēs radām arī zināmu telpas ierobežojumu, lai enerģija neizplūstu telpā. Galaktikas Spirālzars griežas jau miljardiem gadu un saglabā savu spirālzara formu. Adhēzija[**] – saturēšana formā, nesadrumstalošana ir mūsu speciālistu darbs, lai uzturētu katru Spirālzaru un pat katru Spirālzara daļiņu, kura atdalījusies no viņa.

Katra būtne, kura ieiet Galaktikas Centrā ar savu apziņu, var iekļauties Galaktiskajā Vienotībā, strādāt Galaktiskās Vienotības līmenī, lietot Galaktiskās Vienotības līmeņa enerģijas, savienoties ar šī līmeņa apziņām, un principā saņem ceļazīmi dzīvei pavisam uz citām planētām pēc tam, kad beidzas šīs dzīves etaps uz kaut kādiem nesējiem (planētas, saules). Mēs apsveicam jūs ar augstu apziņu, ar to, ka jūs sākat just Mūs šeit, lietot zināšanas un enerģijas un atstāt savas enerģijas šeit kā parakstu. Jūs jau esat fiksēti Galaktikas Centrā, un mēs pazīstam jūs pēc Vārdiem.”

Mēs pateicamies visiem, kas mūs veda! Pateicamies par šodien iegūto milzīgo informācijas daudzumu, un līdz nākamajām tikšanās reizēm!

15.05.01.

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 4. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe


[*] Domāju: kāpēc nepateicu “acis”? Un pēc tam atcerējos, ka, patiešām, tajā ugunīgajā ķermenī ir viena Acs.

[**] Adhēzija (no latīņu adhaesio – pielipšana) fizikā – dažādu cietu un/vai šķidru ķermeņu saķere. Adhēziju nosaka molekulu mijiedarbība virsmas slānī, un to raksturo ar īpatnējo darbu, kurš nepieciešams virsmu atdalīšanai. (Vikipēdija)