Jautājumi no vēstulēm un Šri Juktešvara atbildes

(Piektā saruna)

15 08 16 01

15.08.13.

Dārgais Šri Juktešvar, šodien man gribas apspriest divas tēmas, kuras atnāca no vēstulēm. Pirmā – kā strādā atskaite par vebināru? Lūk, pirmā vēstule:

“Mana mīļotā saulīte, sveicināta! Pašlaik iegāju vietnē paskatīties sarakstu un biju bezgala pārsteigta par to darbu, kuru jūs veicāt jau kopīgi ar grupu! MALAČI! Ļoti lieliski. Es vēl nepaspēju izskatīt visu materiālu. Sāku lasīt pēc Dvēseles aicinājuma no atskaites par vebināru 15.08.09. par tēmu: “Mūsu izrāviens Debesīs” Lieliski! Lasīju un pati piepildījos ar visām tām enerģijām, kuras jūs jutāt darba laikā.

Šajā sakarā man radās jautājums: es personīgi vebinārā 15.08.09. nepiedalījos, tikai lasīju par to atskaiti, bet man ir tāda sajūta, ka es biju ar jums vebinārā šodien, nevis 15.08.09. Es izjutu jūsu padarīto darbu, un man liekas, ka arī man šodien uzdāvināja visas tās enerģijas un darbu, kuri ar jums tika veikti vebināra norises laikā.

Esmu pareizi sapratusi, ka atskaišu par vebināru lasīšanas laikā (dabiski, ar Dvēseli, no klātbūtnes stāvokļa) cilvēks saņem to pašu darbu un rezultātu, kā grupā?! Ar nepacietību gaidu no tevis atbildi.

Mana darba procesā – par darbu es saucu to stāvokli, kuru izjutu atskaites par vebināru lasīšanas laikā, tad, lūk, šī darba laikā, vietā, kur tika apspriests jautājums par klātesošās Augstās Būtības vārdu, es izjutu vārdu PISANDRS.

Es tevi ļoti mīlu un priecājos, ka tu esi!!! Ar nepacietību gaidu no tevis atbildi. Ludmila.”

Es nespēšu precīzi atbildēt, tāpēc ka man pašai ļoti interesē uzzināt, vai visas enerģijas, kuras pie mums atnāca, darbojas lasot?

Protams, kad jūs noskaņojaties uz Saules Brālību, jums notiek Saules Brālības darba seanss ar jums. Tas nenozīmē, ka visi lasītāji uzreiz tiek uzņemti Saules Brālībā, kā tikāt uzņemti jūs pēdējā seansā.

Gribu nedaudz par to izjautāt, atvaino, ka pārtraucu.

Ne katrs, kurš lasa, ir izpelnījies Zemes Brālības un, vēl jo vairāk, Saules brālības titulu. Skaidrs?

Taču seanss lasītājam norit, un, ja runa ir par Vadītāju Pisandru (kā jūs viņu nosaucāt), tad arī viņa enerģijas no Viņa Vārda skan un palīdz jums par tām iegūt priekšstatu. Tāpat kā citām lielām Būtībām, Pisandram ir Pārstāvji, par kuriem teica Mihaēls. Taču viņiem nav savas ietekmes, un viņi kalpo tieši kā paša Pisandra ietekmes pārvadītāji.

Tā katrs cilvēks var piesaukt Mihaēlu (vai Pisandru), un viņa enerģijas un palīdzība atnāks jebkurā momentā, jā?

Ne gluži tā. Tu saproti lineāri, bet es saku: jebkuram cilvēkam, kurš piesauks, būs darīšana caur Pārstāvi, bet jūs redzējāt un sazinājāties ar Pašu Vadītāju! Tagad jums ir sakari ar Pašu Pisandru. Tā ir kā piededzināšana, kā zīme, ka jums ir pieejams daudz no tā, kas citiem nav aktivizēts.

Es jūtu neparastu satraukumu, dziļu pietāti un visdziļāko cieņu tavos vārdos. Pastāsti mums par Pisandru sīkāk, lūdzu!

Šī būtība ir unikāla. Pateicoties viņas vadībai, Saules Brālība ir kļuvusi par unikālu konklāvu Galaktikā. Šeit uz daudzām planētām ir dzīvība, un konklāvā ietilpst Saules Sistēmas 10 planētas.

Tās ir fiziskās, astrālās vai mentālās planētas?

Dažādas, un Zemes pārstāvji arī tur ir.

Bet kāpēc ne visas planētas ietilpst konklāvā?

Grūti paskaidrot. Dažām planētām ir tikai mentālā realitāte, dažām tikai astrālā, bet dažām visas trīs. Tika izvēlētas gan tās, gan tās, lai būtu visu realitāšu pārstāvji un lai netīrumu būtu mazāk.

Skaidrs. Un ar ko konklāvs nodarbojas?

Tas ir pašpārvaldes orgāns, tajā ieiet Zemes Brālības pārstāvji.

Kādā plānā – mentālajā?

Jā, tieši tā. Cilvēce visvairāk ir nobriedusi mentālajā plānā un nes Zemei jūtamu labumu, savienojoties ar citu planētu pārstāvjiem.

Lūk, konkrēts jautājums, un es gribu, lai tu mums konkrēti atbildētu.

Esmu pareizi sapratusi, ka atskaišu par vebināru lasīšanas laikā (dabiski, ar Dvēseli, no klātbūtnes stāvokļa) cilvēks saņem to pašu darbu un rezultātu, kā grupā?

Klausīties mūziku un rakstīt par mūziku – tas ir viens un tas pats? Informācija nonāk pie lasītāja, un katrs rada savu sapratni un savu procesu šajā informācijas plūsmā, savu mūziku uz izlasītā pamata. Jūs meditējat, un jūs piepildāties ar to enerģiju, līdz kurai esat aizsniegušies šajā momentā.

Kā jūs domājat, kādēļ jums bija tik daudz treniņu? Mēs katrā vebinārā mazpamazām jūs attīrām, paceļam, apstarojam un mīlam. Ir starpība starp demitklasniekiem un otrklasniekiem? Tā ir Skola, un tā nepaiet velti tiem, kas viņā mācās. Es atbildēju tev KONKRĒTI?

Jā, mana Saule, tagad atbildēji saprotami. Pateicos!

Vēl par Vadītāju. Kāds viņam Vārds ir patiesībā?

(Saka vārdu): PISIR... (un tālāk ugunīgs nobeigums – vienkārši uguns garā šleifē jeb ugunīgi burti sistēmā).

Nu, mūsu vārds zemes valodā ir daudz saprotamāks un labskanīgāks. Tomēr sauksim viņu tā – Pisandrs. Viņš, šķiet, neiebilst?

Nē, ir svarīgi, KO jūs šajā Vārdā ieliekat.

Pisandrs bija uz Senču Zemes (Kur tas ir?) Uz Venēras, viņš tur apmācījās pēc inkarnācijām uz Marsa, taču ne uz fiziskā, bet uz Zemes Marsa.

Bet kas tas tāds ir?

Zemes Marss – tas ir tā, kā viņu radīja zemieši. Katra planēta radīja savu Marsu un apveltīja viņu ar savām enerģijām[1].

Katrs rada savu mūziku?

Apmēram tā.

Tātad, tie esam mēs, kuri apveltīja planētu Marss ar agresīvām kara enerģijām? Bet kāpēc?

Zemei un Marsam savā ziņā bija karš. Un tas beidzās ne ar ko, bet dažās realitātēs tas vēl arvien norit. Kara atbalsis jūs nododat ar negatīvu Marsa astroloģisko ietekmi.

Griezīsimies pie astroloģijas.

“Marsam ir sausa, ugunīga un vīrišķa daba – tā ir liela enerģiju planēta, spēka, jaudas, varonības un agresijas planēta, kura nosaka mūsu spēju uz spēka darbībām dzīvē. Stiprs un labvēlīgi novietojies Marss dod enerģiju, neatkarību, gribu un pārliecību par sevi, nepieciešamu plānu realizēšanai. Šīs īpašības ir rada Saulei. Bez Marsa enerģijām mēs zaudētu jebkādas kaislības un stimulus, mums nebūtu ne izlēmības, ne spējas novest lietu līdz galam.

Bet no otras puses Marsa agresīvums rada sāncensību, domstarpības un konfliktus, mudinot mums savu personīgo gribu stādīt augstāk par citu cilvēku labumu. Jo Marss taču vienmēr ir bijis kara Dievs. Diemžēl viņš var padarīt cilvēku kareivīgu un cietsirdīgu, pārvērst viņu aukstasinīgā kareivī vai pat noziedzniekā. Slikti novietojies Marss var norādīt uz vardarbīgu nāvi vai mīļotā cilvēka zaudējumu (sieviešu horoskopā uz atraitnību) – tas ir vispārīgs traumu, nelaimes gadījumu un konfliktu signifikators. Marss rada pārpratumus, domstarpības un tiesas prāvas. Šajā nozīmē viņš simbolizē egoistisku gribu, kura neņem vērā svešus ieskatus un vajadzības.”

(Avots http://om-aditya.ru/astrologiya/planety/vliyanie-marsa/)

Viss, kas uzskaitīts, ir ne īpaši pareizi. Katrs saprot, ka pat zāles stiebriņi visi ir dažādi, nerunājot par cilvēku, un nevar viennozīmīgi spriest par visiem, kam planēta Marss ir horoskopā.

Mēs runājam par Pisandru.

Uz Marsa viņam bija draudzība ar Galaktiskajiem Atnācējiem, viņš mācījās pie viņiem un ātri pabeidza savas inkarnācijas. Mācoties uz Venēras, viņš savāca lielāku “punktu” skaitu un ar laiku nomainīja Vadītāju, kad tas pēc norīkojuma uzgāja augstāk.

Taisni kā uz Zemes!

Un kāda te ir kārtība? Mūsu!

Pisandrs ir ļoti vieds un pretrunīgs. No vienas puses, viņš saprot mūsu šķēršļus, piemēra mūsu prātus progresa vai uzticēto misiju sapratnei. No otras puses, Viņš mēģina pazemināt piezemētību un sniegt Saules Brālībai daudzu Galaktikas pirmrindas apziņu ieradumus. Vienā vārdā, Saules sistēma ir pirmrindas sistēmu vienība, kura nodarbojas ar smadzenēm un apziņu Galaktikā.

Ar saprātu, droši vien?

Jā, arī ar saprātu, ar attīstīta domāšanas orgāna, viņa savienojuma ar ugunīgo realitāti radīšanu, lai funkcionētu kā Radītājs. Runa ir par mierīgāku realitātes vadīšanu, par iekļūšanu ugunīgajās realitātēs, stāvot ar kājām uz Zemes, lai sāktu jaunu ēru iedarbībā uz matēriju ar augstāko apziņu un viņas pielietošanu attīstītā sabiedrības infrastruktūrā visu labumam.

Pārnestu akmeņus ar skaņu, levitētu, teleportētu, iegūtu enerģiju no telpas?

Kaut ko nozīmīgāku, bet arī to cilvēki pagaidām vēl nav sasnieguši. Bīstami ir dot jums tādu spēku. Tāpēc ar nāk daži ierobežojumi. Mēs gaidām, kad kari izbeigsies.

Bet kāpēc tie nevis izbeidzas, bet attīstās? Mēs gaidām visu konfliktu beigšanos un miermīlīgu noregulējumu, bet pagaidām izraisās arvien jauni kari.

Kara enerģijas pieklust. Ir būtnes, kuras izraisa karus, apmaksā tos. Tie ir ieroču pārdevēji.

Bet bieži tās ir valstis!

Jā.

Tomēr atgriezīsimies pie sarunas sākuma un vēstules. Ko vēl tu vari atbildēt uz tādiem jautājumiem?

Ja runa ir par kanālu un par enerģētisko ietekmi, tad, neapšaubāmi, kanāls stādā un ietekme nāk un apstaro, turklāt individuālā līmenī. Ja runā par iekļūšanas dziļumu un konkrētu darbu, teiksim, tikšanos ar Pisandru, tad diemžēl tas ir nedaudz zemāk. Vai grupa, kura gatavojas jau pusgadu, vai cilvēks, nejauši izlasījis rakstu, viņi taču ir dažādi gatavi?

Viņi izkārto savu realitāti, un realitāte viņiem atbild tā, kā viņi to ir izkārtojuši.

Bet, kad mēs atrodamies Vienotībā, tad darbs norit caur šo apziņu un notiek pavisam citādi. Kāpēc mēs jums iesakām palikt grupā? Tāpēc ka ieraudzījām viņas efektivitāti un radošās iespējas. Mums gribas tās izmēģināt, vēršot enerģiju mūsu ideju gultnē.

Bet cik bieži Pisandrs pieņem tādus ciemiņus kā mēs? Nez kāpēc daži no SB teica, ka nav tikušies ar Viņu?

Tikšanās ar Pisandru tādā (zemes, vispār) līmenī ir milzīgs retums. Mēs esam pārsteigti, ka Viņš piekrita. Redzams, arī lejas pasaulē viss mainās. Līdz šim tie bija atsevišķi gadījumi, kad Viņš ir ticies ar fiziski orientētu humanoīdu grupu.

Es ceru, ka priekšā mums ar jums ir liels progress, tāpēc ka jūs izgājāt nevis uz vienkāršu meditāciju līmeni, nevis uz jebkuru augstu stāvu, bet drīzāk izgājāt uz balkona. Metafora ir saprotama?

Jā, no 85. stāva balkona paveras skats uz daudz lielāku telpu.

15 08 16 02

 

15 08 16 03

Ko Tu vēl gribi teikt šajā jautājumā?

Esmu pabeidzis.

Pateicos!

Mūsu otrais pieprasījums, kuru gribētos apspriest. Tas ir no Olgas vēstules.

“Pēc tam, kad viņš (Pisandrs) pieskārās sirdij, tajā neilgi saglabājās injekcijas-piededzināšanas sajūta, pēc tam jauna paplašināšanās, lidojums; ugunīga viršana. Sevis iekšienē es redzēju, kā vērās vaļā, griezās uz āru arvien jaunas struktūras un telpas. Es visa biju kā ugunīgs izvirdums (ķermenis šo liesmu juta: tūlīt, tūlīt uzlidošu, kā piezīmēja kāds no mums). Un visbeidzot es esmu maza, viegli izplūdusi gaismas lodīte (kvantu pāreja, kaut kur ļoti tālu pazibēja doma). Un, lūk, mēs visi savienojāmies. Atvērāmies kā ziedlapiņa, no kuras pacēlām mazu lodīti. (Tajā brīdī Natālija teica, ka mūs testē. Atkal “izlauzās” prāts: interesanti, uz visiem laikiem paņems vai atgriezīs?) Parādījās attēls, līdzīgs šūnām, saulespuķei bez sēkliņām. Vienā no šīm šūnām tika ievietota mūsu “lodīte”. (Uz visiem laikiem! – saprata prāts.) Bet visa šī telpa ar visiem uguns starojumiem, ar visiem attēliem pēkšņi satinās, kā audums rullī – maisiņā un kļuva līdzīga pumpuram (ziedpumpuram). Vēl viena dimensija! Un milzīga ugunīga “roka” to pastiepa man-mums... (tev, prāts, atbilde: ņem, bet atgriež daudzkārt vairāk!). Un šajā tēlā bija gan tieša saikne ar Vadītāju, Viņa velte, gan kop-sadarbības atzīšana... Gaviles, vispārēju svētku stāvoklis ieplūda katrā manā šūniņā... Un saglabājās vairākas dienas.

Kad spēju rakstīt, mans Saules Aspekts man parādīja brīnišķīgu “ēku-telpu”, kur ir atsevišķi kabineti-laboratorijas un lielas zāles. Ļoti līdzīgi institūtam, bet mēs – aspirantiem: mācāmies, strādājam. Taču apstājos (vai neesmu pārāk “paķērusi” ar aspirantūru?)

– Jā, raksti. Viss ir pareizi.

(S.B. Vadītājs! Cik vienkārši, uzreiz, no “manis” Viņš sāka runāt.)

Tavs minējums ir pareizs. Precīzi atbilst aspirantūras zemes priekšstatiem. Kur turpinās mācības, tiek veikti zinātniskās pētniecības darbi pēc interesēm un priekšrokām. Mēs ar jums atveram Pētniecības Centru. Plānojam šeit pieņemt viesus no draudzīgajām Pasaulēm, citām Galaktikām, lai mainītos ar pieredzi, iepazītos...

Mani spārnotie! Esmu jums pateicīgs par jūsu tiekšanos augt, izzināt, palīdzēt. Jūs esat pieņemti. Jūs esat iestājušies “aspirantūrā”. Es jūs apsveicu. Es gaidu jūsu JAUNĀS dzīves sākumu. Uz tikšanos. Jūsu “Vadītājs”.”

Ļoti interesanta vēstule, kuru gribētos apspriest.

Jā, iespējams, augstā līmenī jūs atverat Universitāti, kur apmācība norit no pētījumiem. Šajā līmenī nav gatavu zināšanu, un jūs paši, būdami zināšanu radītāji, veicat atklājumus-veidojumus. Jūs paši, atklājot visuma likumus, pildāt ar detaļām programmas savām pašu sapratnēm, atbilstoši zemes saucienam (attīstībai?)

Sauciens un atsaukšanās. Jūs dodat saucienus un saņemat sev atsaukšanos, daudzkārt palielinātu un sazarotu, no visiem, kas dzird jūsu saucienu. Tā strādā visums. Vai tad jūs to vēl neesat sapratuši? Vajag tikai tā augstāk kliegt, lai vilnis tā tālāk izplatītos, un jūs saņemtu atbildi no visiem, kas ir sadarbībā ar jums.

Jūs arī tālāk attīstīsiet to, ar ko nodarbojas planēta un visi darbinieki – ar visa tā attīstīšanu un sazarošanu, paplašināšanu un padziļināšanu, ko esat spējuši atklāt, jūs un jūsu pēcteči nākotnē.

Bet pagātni tu prātā neņem?

Nē, pagātne ir aizgājusi uz visiem laikiem. Tagad un nākotne – lūk, mūsu prioritātes. Viss ir tādā pakāpē izmainījies, ka pagātne būs vienkārši par apgrūtinājumu, kā svaru bumbas pie kājām. Neņemiet vecas zināšanas, vienmēr esiet plūsmā, no tīras lapas lasiet, radiet zināšanas šeit un tagad, no starojuma, kuru uztverat šai mirklī, no jušanas. Un pagātne aizies, jo jūs taču uz jaunu realitāti pārpeldat...

Bet cilvēka prāts (gribēju teikt, bērna prāts) ir noskaņots uz to, ka pieredze ļauj apzināties to jauno, ko es redzu šajā momentā. Bez atbalsta vecajā ir grūti vienkārši apzināties, ko redzu. Vienmēr nāk uzvedne-atšifrējums...

Es taču zinu, jo uz Zemes taču esmu bijis ne mazāk reižu kā tu! Ko man stāstīt, kā izzināt jūs? Es tāds pats biju!

Bet lieta tā, ka mēs ar tevi dzīvojām dažādos laikmetos. Laikmets ir mainījies. Un jauno ar varu neiestūķēsi! Bet apzināties visu jauno jūs nevarat, kamēr jūsu skats uz lietām nav izmainīts. Gribu, lai no jauna, kā bērns nesaprātīgs, nāktu jūs uz plānu, kur ir atvērusies Universitāte. Lai no jauna sāktu saprātīgumu mācīties, bet zem cita leņķa. Bet šeit, uz Terras, tu vienkārši vari aizmirst tās lietas, kuras šķiet nepieciešamas.

Jā, esmu sākusi aizmirst daudz ko, Vladimirs atceras visādas detaļas, bet es it kā neesmu ne tā teikusi, ne tā rīkojusies...

Nav briesmīgi, pagājušais aktīvi aiziet, lai pašreizējam dotu handikapu, atbrīvotu to vietu, kuru nedaudzi tā aizpilda, kā mēs ar tevi.

Bet kā es tālāk atcerēšos?

Arvien tāpat. Tu esi apstājusies uz robežas, aiz kuras tālāk tev būs sarežģīti dzīvot. Ne no kā nebaidies! Viss ir uz labu! Kaut kāda iemesla dēļ ir vajadzīgs! Arī tālāk tu nebūsi garā vāja un ar Alcheimeru nesaslimsi... Pazīstu bailes, tās ir redzamas. NE NO KĀ NEBAIDIES!

Ko tu gribi piebilst šai informācijai?

Pisandrs grib ar tevi vārdu pārmīt.

Sveicu tevi, Pisandr! Es priecājos par mūsu jauno tikšanos!

Gribu teikt, ka man bija prieks par mūsu iepazīšanos. Pārsteidzāt jūs mani... Jā, redzams, viss mainās, laikmets liek pārskatīt visus mūsu nolikumus par Klaidoņu saprātīgumu...

Par Klaidoņiem tu sauc visus uz Zemes?

Nē, Runājošie[2], Teicēji, Bojāni – tā jūs sauca sen un dažādās zemēs. Taču man likās, ka jūsu saprāts ir apdzisis Zemes Dermas iedarbībā. Bet tagad redzu, ka atdzīvojas jūsu nešķiramība, ka pārgalvīgas programmas, mērķus sev stādāt.

Nu, Juktešvar, pateicos tev par to, ko izdarīji tu! Droši vien, ne tik drīz Es pats nonāktu līdz tādam ātrumam, kādā Tu man par viņiem liki zināt. Panāksim garām palaisto laiku, sāksim mēs ar jums ražot Klaidoņus, un drīz uz Zemes kļūs par šauru no tādu blīvuma.

Uzturam sakarus vebināros. Un ienāc pie Manis biežāk, mums ir ko apspriest!

Pateicos tev, Pisandr! Protams, pieņemu uzaicinājumu!

Un tev, Šri Juktešvar, Skolotājs acuraugs mans, pateicos no sirds!! Mīlu tevi, un esmu pateicīga visiem taviem vārdiem!

Vēl pateicos par interesantajām un pamācošajām vēstulēm Ludmilai un Olgai!

Rakstiet man, Klaidoņi!

 

Pievienots 16.08.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/voprosi-iz-pisem-i-otveti-shri-ukteshvara

Tulkoja Jānis Oppe


[1] a) Alisei Beilijai caur Džualu Khūlu ir tādas zināšanas. Ir Saules sistēmas no katras planētas “redzes viedokļa”.

b) “Tā runāja Sets”: “Ja eksistē atsevišķi varbūtīgi “es”, tad eksistē arī varbūtīgas Zemes, kuras iet pa ceļiem, no kuriem jūs atteicāties.”

[2] “Tā runāja Sets”: Daļu no savām koncepcijām druīdi pārņēma no Runājošajiem. Tāpat kā ēģiptieši. Runājošie nāca pa priekšu jebkurai reliģijai, kura jums zināma. Runājošo reliģijas spontāni radās dažādos apgabalos un kā ugunsgrēks izplatījās no Āfrikas un Austrālijas sirds. Viena atsevišķa grupa eksistēja tur, kur vēlāk mitinājās acteki, kaut gan zeme toreiz izskatījās citādāk, un pašas dziļākās alas dažreiz izrādījās zem ūdens.

Dažādas Runājošo grupas eksistēja gadsimtiem. Tā kā viņus labi apmācīja, viņu vēstījumi saglabājās neizkropļoti. Taču viņi uzskatīja, ka pierakstīt vārdus ir nepareizi, tāpēc to nedarīja. Viņi arī izmantoja Zemei raksturīgos simbolus. Atsevišķi Runājošie eksistēja akmens laikmetā un bija vadoņi. Viņu spējas palīdzēja alu cilvēkiem izdzīvot. Taču tajā periodā starp Runājošajiem fiziskais kontakts bija minimāls, un daži vispār nenojauta, ka eksistē pārējie.

Viņu vēstījumi bija tik “tīri” un neizkropļoti, cik vispār iespējams. Bet tieši šī iemesla dēļ gadsimtu laikā tie, kas tos dzirdēja, bieži tos pārtulkoja leģendās un pasakās. Piemēram, būtiskas jūdu Rakstu daļas satur agrīno Runājošo vēstījumu atbalsis, bet arī te kropļojumi ir noslēpuši pašus vēstījumus.