Ir citas pasaules...

Ir citas pasaules un mūsu citas apziņas, kuras dzīvo šajās pasaulēs

Atskaite par apziņas veikto darbu ar Dievišķo Aizgādni

15 08 07

15.07.31.

Noskaņošanās

Dārgā Dievišķā Aizgādne, es sveicu Tevi!

DA: Es esmu atnākusi. Šodien Mēs parunāsim par laiku un telpu. Jūs nonāksiet pasaulē “bez laika un telpas”, un ieraudzīsiet, ka tā atbilst jūsu iekšējam iekārtojumam.

Kas ir laiks? Tas ir tīkls, izmests realitātē, lai jūs, tam pieskaroties, labāk justu savu pasauli un labāk saglabātu to stabilu un nekustīgu, fiksētu savus priekšmetus ap sevi. Tas jums palīdz jūsu pasauli ieraudzīt fiksētu un vērš jūsu prātu uz noteiktu sakārtojumu, uz vērošanu jūsu realitātes Radītāju lēmumu un uzstādījumu gultnē. (Tas ir, caur savu apziņu vērot fizisko blīvo pasauli, kā bija realitātes Radītāju noteikts, nevis apziņas enerģētiskos tīklus. Ieraudzīju vissmalkāko tīmekli un mūs, staigājošus pa laika tīmekli kā pa apziņas balstu.)

Laiks – tā ir enerģiju apgriešanās atpakaļ, aplis, cikls, atgriešanās un atkārtojums. Ja nebūtu lineārā laika, viss uz planētas iegrimtu aizmirstībā, un nekrātos pieredze no dzīves uz dzīvi dvēselei. Daudz reižu iziet vienu un to pašu apli, reizi pēc reizes kļūstot pilnīgākai apzinātībā un atšķiršanā – tas ir apziņas kvalitātes sastrādāšanas un mainīšanas ceļš. Svarīga ir ne katra pieredze, bet tā, kura audzē Dvēseli un padaru viņu apzinošāku. Protams, nav iespējams virzīties pa dzīvi, ņemot vērā tikai šo uzdevumu – procesā dzimst arī simtiem citu, jaunu uzdevumu, tiek pieļautas nepatīkamas un traģiskas kļūdas, kuras nemaz nebija ieplānotas. Un, tikai noejot līdz apļa vidum, jūs sākat pārvaldīt laiku un sataustīt to kā blīvumu.

Tas nozīmē, ka pirmās rases neapzinājās blīvumu un nesaprata laiku?

Ne tā. Jūs ar saviem noietā atkārtojumiem radāt jaunas realitātes, sablīvējot tās ar sevi reizi pēc reizes. Tieši tādēļ, ka jūs jūsu enerģētiskās realitātes, jūsu telpas apveltāt ar jaunām un arvien izturīgākām enerģijām, jūs ar savu pieredzi blīvējat laiku un telpu uz Zemes. Jūs ne reizi vien esat dzirdējuši, ka aiz fiz. realitātes robežām telpas nav. Kāpēc? Vai tad viss kļūst par Neko, punktu?

Nē, protams. Atnākot pie Manis, jūs redzējāt, ka jūsu saprātam telpa paliek. Jūs esat iemācījušies to radīt ar savu pieredzi uz Zemes, un jūsu saprāts atjauno savas pierastās bildītes un simbolus visur, kur nonāk. Viņš tā uztver realitāti, viņš vienkārši nevar tik ātri pārkārtoties.

Bet mēs taču miegā mēdzam būt smalkajās realitātēs. Tur mūsu saprāts jau ir pieradis pie smalkās pasaules telpas un laika. Kāpēc mēs nevaram uz jaunu redzējumu pārslēgties meditācijā?

Jūs to varat saukt par šizofrēniju vai vājprātu. Jūs esat piemēroti vienam, un pēkšņi realitāte sajaucas un kļūst neatpazīstama tam prātam, kurš pa naktīm guļ. Viņš nav iemācījies uztvert un radīt jums tēlus, pēc kuriem jūs pazīsiet savu sapņu pasauli realitātē. Viņš ir ļoti neatlaidīgs un stiprs, un viņš neatslēdzas, kamēr ķermenis neguļ.

Kāpēc viņš neatslēdzas? Vai tad nav paņēmienu, kuri palīdzēti mums nesajukt prātā, bet tomēr pavirzīt mūs uz citas realitātes apzināšanās jaunu līmeni, kaut vai dziļā meditācijā?

Mēs šodien tieši tādu izmēģinājumu veiksim. Bet ir jānoskaņojas un dziļi jānotic, ka ir citas pasaules un jūsu citas apziņas, kurās jūs šajās pasaulēs dzīvojat. Netaisīšu sarežģītus izmēģinājumus, sākumā iztiksim ar vienkāršiem un sākuma līmenī, bet arī tie prasīs pilnu atdevi un izšķīšanu manā realitātē un apziņā. Es šodien kļūšu par jūsu pavadoni pieredzes pasaulē, kurā jūs ieejat dziļu sapņu laikā, bet jūsu uzdevums – pievērst uzmanību laika un telpas atšķirībai šajās pasaulēs, izejot noteiktu virkni vingrinājumu un uz katru izmēģinājumu atsaucoties ar apzināšanos un spriedumiem. Bez tā (bez apzināšanos pieraksta) nav fiksācijas, un jūsu prāts vienkārši aizmirsīs visus piedzīvojumus un jaunās pasaules apzināšanos.

Mūs arī interesē, cik pilnīga ir jūsu apziņa un kā jūsu prāts reaģēs uz jaunām varbūtīgām realitātēm. Neaizmirsti, ka jūsu saprātu būvē viss visums, kā saka, no maza līdz lielam. Saprāts – tā ir visu Radītāju radīšanas virsotne. Saprāts – tā apzināta visu realitāšu vadīšana, jo, kā jūs jau zināt, realitāte tiek radīta, vadīta un attīstās ar dažāda veida un blīvuma saprātīgu būtņu palīdzību.

Man ir izveidojies priekšstats, ka visu mūsu pieredzi var nofiksēt vienā Centrālajā Atomā, un tieši viņš tad arī būs katras apzinīgas vienības darbības uz planētām rezultāts. Vai tas tā ir? Vai tiešām visas mūsu dzīves var ielikt vienā atomā?

Visu realitāti var salikt tā, ka tā aizņems viena vienīga atoma vietu. Telpas dziļums ir telpas garums. Jums, jūsu realitātē, jūs nevarat saprast vārdus “Telpas dziļums”, tas nav realitātes dziļumā, bet uz iekšieni.

Lūk, mēs tad arī nonācām pie jūsu plakaniskā reālisma atšķirības no manas “Visa Iekšienē”.

Mēs zinām un saprotam, ka Tu esi klātesoša tāpat, kā mūsu Debesu Tēvs, visa, katra atoma un katra saprāta iekšienē. Gribētos par vairāk just Tavu Klātbūtni savā iekšienē. Vai mēs šodien nevaram pieņemt tādu pieredzi?

Jūsu manas un citu Augstu Klātbūtņu jušana pieaugs samērā ar jūsu apziņas kļūšanu smalkākai ar jūsu treniņu palīdzību. Viss atnāks savā laikā, pie visa ir jābūt pieradumam un pieejai. Jūsu pieredze pamazām radīs to apziņas spilvenu, kurš piesegs jūsu materiālo prātu un pieņems ārpuslaika un ārpustelpas Klātbūtni smalkajās pasaulēs.

 

Meditācija un apziņas vingrinājumi

Noskaņošanās un detalizēta atslābināšanās.

Paceļamies uz augstāko mentālo Plānu, paplašināmies līdz Planetārajai Vienotībai un Viena Apziņai.

Sevis Šeit un Tagad sajūta. Es esmu Vienmēr un Visur.

Sajūta, ka es varu būt klāt jebkurā VISA apziņā.

Mīlestību visu iekrāso un pārveido, izdedzina visas sirdis un attīra viņas.

Mēs nezaudējam savu fizisko aspektu, taču atrodamies savā augstākajā apziņā.

Ieejam iekšā DA, ielidojam ugunīgā telpā kā putniņi. Skaisti...

 

1. Fiksējam stāvokļu Šeit un Tagad starpību uz Zemes un šeit.

Mana atbilde: Šeit ir klātbūtne VIENMĒR, bet uz Zemes – šajā mirklī...

Es arī šeit augu, bet uz Zemes – es esmu telpas daļa.

Šeit nav pagātnes un nākotnes, ir VIENMĒR. Es esmu klātesoša visās vietās, kur gribu, tādēļ man nevajag pārvietoties, es jau tur esmu. Tie ir mani neironi, viņi ir visur, kā ķermenī.

“Es tad arī esmu visums” – šie DA vārdi kļūst saprotami, es tā arī jūtu.

Citas atbildes:

– Miers un aprimums. Bet ko šeit darīt?

– Šeit es esmu VISS. Nav ierobežotības jēdziena, kā uz Zemes.

– Apziņa ir viļņveida, ne uz ko nefiksēta.

 

2. Mēs varam apziņu fiksēt uz objektu. Izvirzām uzdevumu – atrast Galaktiku, Saules sistēmu un Zemi.

Mūsu uzdevums – konkretizēt šīs sajūtas, nevis vienkārši “peldēt” šajā svētlaimē un skaistumā. Ko mūsu apziņa var šajā līmenī “izvilkt” un apzināties?

– Sapratni un telpas momentānu izmaiņu.

Tikko kā mēs apziņas staru kaut kur vēršam, šī telpa mums atveras.

 

3. Kas ir mīlestība šajā līmenī?

Mana atbilde: Cilvēkam mīlestība saistās ar pieķeršanos – cilvēkam, valstij, planētai, visumam. Šeit mīlestība nav piesaistīta nekam. Tā ir manā iekšienē un neizstarojas, bet silda un baro. Tā var būt radoša, bet, kad tu esi apcerē, tā uzstājas kā visu radīšanas enerģiju ģenerators.

– Mīlestība gluži kā izplūst telpā, tā ir ļoti mierīga.

– Tā ir aktīva, priecīga, radoša.

– Beznosacījuma mīlestība...

 

4. DA: Kā jūs jūtat Mani?

Mana atbilde: Es tad arī esmu D... es esmu klātesoša kaut kur DA stūrītī, taču apziņa var aptvert visu DA klātbūtni. Es nevaru apzināties visus viņas līmeņus un radīt tā, kā Viņa, bet mums ir tāda iespēja paplašināties pa visu Visumu un apzināties sevi kā Visumu.

 

– DA manī? Drīzāk es esmu Viņā – vērīgi un pētoši.

Bailes un pieķeršanās savam ego traucē izšķīst visumā.

 

5. Mēģinām sajust starpību starp galaktikām enerģētikā.

Konstatēju, ka ķermenī dažādās vietās ir atsaukšanās uz dažādu galaktiku un zvaigžņu enerģiju. Ķermenis ir kā saka: to es zinu, to es arī esmu izgājusi... Un mēs ar apziņu varam pievilkt tikai to, ko jau pazīstam...

Salīdzinām dažādu zvaigžņu enerģiju ar Saules sistēmas enerģijām.

 

6. Ar ko šo vietu apziņas līmenis atšķiras no Saules apziņas?

Konstatēju, ka tas ir iespējams – salīdzināt un atšķirt zvaigžņu apziņas līmeņus. Es esmu DA, un visas zvaigznes ir manas daļiņas, Es redzu viņu stāvokli, uzdevumu un lomas visumā.

– Lielā Lācene ir pieaugušāka, bet mūsu Saules sistēma ir jaunāka un aktīvāka, kā mazs sprigans kucēns.

– Patiešām, ķermenis labi jūt un atšķir aktīvas un mierīgas enerģijas.

– Parādījās sevis-Mātes sajūta un tēls; viņa maigi rokās pēta visas galaktikas un zvaigznes.

– Apziņa it kā ar stariem ievelk zvaigznes, planētas un sistēmas, dzird viņas un atšķir. Saule ir jauna un aktīva.

Bet man ir sajūta, ka Man kā DA ir iedotas lielas vērtības, ļoti sarežģītas sistēmas glabāšanai un attīstībai, un DA Sev jautā, ko darīt ar to vai citu, kā visu savienot, lai tas būtu sistēmā, kam kādu lomu dot.

 

7. Salīdzinām savu galaktiku ar citām galaktikām.

Mana atbilde: Priekš manis galaktikas ir ķermeņa daļas vai orgāni, tās ir būtnes, kuras veido Manu Veselo. Attieksme pret viņām, no vienas puses, ir mīloša, no otras puses, lietišķa. DA visu laiku ir darbā. No viņas iziet miljardiem stariņu, un katrs dara savu darbu. Tas ir līdzīgi mūsu neironu tīklam. Tikai mums ir iesaistīta viena saikne, bet šeit katrs starts nes tūkstošiem saikņu, un tās ir daudzdimensionālas un daudznozīmju.

 

8. Ko mēs šeit varam teikt par laiku?

– Laiks nav sajūtams.

– Es visa esmu Šeit un Tagad.

Mana atbilde: Laiks – tā ir mana Klātbūtne. Nav Klātbūtnes – nav laika, nav telpas. Ārpus manis nav nekā. Es Esmu Viss. Tikko es sevi izņemu no kaut kādas telpas – klātbūtnes, tā kolapsējas, tās vienkārši nav. Es ar savu uzmanību apgaismoju telpu, un tā parādās.

 

9. Apzināmies citas Būtības, kas vēl šeit ir?

Kā mēs varam atšķirt smalku būtību klātbūtni? Kurp mēs vēršam savu skatu – uz iekšu, apkārt, uz āru?

Mana atbilde: Citu sajūtas – tās ir manas daļiņas, manā iekšienē, kā mana ķermeņa šūniņas.

Šeit darbojas ķermeniskā apziņa, šūnu apziņa. Šūniņas lasa un atšķir enerģijas šajā līmenī – vai šī enerģija man ir labvēlīga, vai nē? Ja labvēlīga – mēs mēģinām pievilkties, saplūst, paņemt, atdot kaut ko... Bet ja Manī ir negatīva enerģija – kā es viņu jutīšu? Saspiežoties noteiktām ķermeņa daļām...

Atlaižam negatīvu, tam šeit ir tiesības eksistēt.

– Es it kā palielināju gaismu iekšienē un aplūkoju.

– Būtības ir apzinošas – gan planētu, gan zvaigznāju.

 

10. Pievilksim sevī pašus lieliskākos Gaismas un Visuma Pārstāvjus un piesūcināsimies ar viņiem.

Izvēlamies Mihaēlu un pamēģināsim saplūst ar Viņu caur DA. Viņš ir uzgājis ļoti augstu, izgājis aiz mūsu visuma robežām. Viņš caurauž DA, tā ir lielāka un augstāka apziņa...

Mihaēls atnāca, un katra mana daļiņa ieskanējās pretī, ievibrējās, apgaismojās un ielīksmojās... Nāk laba plūsma. Valdzina viņa vienkāršums, nav pašcildināšanas vai nepieejamības sajūtas viņa augstumā.

DA (smejas): Kā jums patīk, kad jūs tā ārstē un mīl! Mums vispār ir nedaudz citi plāni, bet Es dodu iespēju jums tikties ar jūsu mīļoto Mihaēlu!

 

11. Analizējam un salīdzinām M un DA enerģijas.

Mana atbilde: Viņa enerģija vairs nav ne sievišķa, ne vīrišķa, tā ir kļuvusi neitrāla, ietver sevī VISU. Ļoti smalkas atšķirības starp M un DA, taču mans saprāts nav spējīgs nosaukt šīs smalkās atšķirības, izņemot lielumu un spīdamību.

– Es redzēju Saules un Brāļu Sejas, daudz seju, visiem ir nopietnas sejas, momenta svarīguma sajūta.

Pašlaik tiek testēts cilvēka saprāts. Iedomājieties, ka jūs esat radījuši saprātu un sākat viņu analizēt un pētīt attiecībā uz to, ko viņš var uztvert.

Lieku priekšā pilnīgi saplūst ar Mihaēla apziņu, bet pēc tam iziet un saplūst ar DA apziņu.

Mana atbilde: Mihaēlā ir vairākas tādas būtības kā DA.

Mihaēls: Jums pagaidām nav aktivizēta apziņa šajā līmenī, un jūs mēģināt visu saprast ar galvu, bet šeit ir jājūt.

Atveramies kā zieds M un DA iekšienē. Iedomāsimies, ka mums nav smadzeņu, un mēs esam augi, sajūtam pasauli caur ķermeni (caur šūnu apziņu).

Mana atbilde: M ir nākotne, uz kuru mēs aiziesim, tā būs jauna attīstības pakāpe. Pašlaik M mums palīdz apzināties savas attīstības mērķi. Bet DA ir mūsu tagadne.

Mihaēls: Es noliecu galvu cilvēces priekšā.

(Es nenoticēju, kā, piemēram, cilvēks var klanīties skudras priekšā?)

M: Jums pagaidām nav attīstīts visuma saprāts. Jūs nevarat stādīties priekšā cilvēka lomu visumā. Mums tumšās pasaules bija aizvērtas, un Mēs centāmies tur “nebāzties”. Un mūsu bērni pieteicās šīs pasaules apgūt un uzturēt tajās kārtību. Lūk, kāpēc Mēs tā pret jums attiecamies. Jūs esat kā tie komjaunieši, celmlauži, kuri apguva neskartās zemes PSRS laikā.

Mana atbilde: Mihaēls ir kā Tēvs... DA nav tik silta, bet stingra un maiga... Piekrītiet, ka tas Mihaēls, kurš bija pirms Pārejas, bija pavisam citāds. Viņš tagad ir kļuvis daudz reižu lielāks, interesantāks.

– Man AM ir kā Brālis un Draugs, bet DA – kā stingrs Skolotājs.

– Man DA ir kā vieda māte.

– Mihaēls ir fundamentālāks un blīvāks, daudzdimensionālāks. Es jūtu sevi Viņā... Neizpētītā plašumi... un Tēvs.

– Bet Mihaēls ir kā stiprs Tēvs un Brālis-aizsargātājs.

Mihaēls: Es esmu klātesošs caur saviem Pārstāvjiem uz Zemes un visās vietās, katrā visumā un katrā visuma segmentā. Es deleģēju atbildību un enerģijas, tā ir mana Klātbūtne katrā vietā.

Šī Būtne-Pārstāvis ne vienkārši ir klātesošs katrā punktā. Viņš ir šie punkti, ir klāt katrā atomā, tajā skaitā, arī jūsos. Lūk, tā mēs arī jūtam Mihaēlu caur šīm Būtībām – viņa enerģijas Transformatoriem.

 

12. Atradīsim DA klātbūtnes enerģijas Mihaēlā, un otrādi, M enerģijas Dievišķajā Aizgādnē.

Pievēršam uzmanību Mīlestības plūsmām...

Mana atbilde: M ir apvalks ap DA, saglabā viņu un baro, bet DA Mihaēlā ir kā ugunīgs kodols. M ne tikai ietver Viņu sevī, bet arī barojas no Viņas. Viņa ir blīvāka, piesātināta, enerģētiska, M ir smalkāks, salīdzinot ar Viņu.

– Mihaēls DA iekšienē ir kā Novērotājs. Viņa Mihaēla iekšienē ir aktīvā daļa.

– DA ir kā M kodols, bet Viņš kā Viņas Smalkais ķermenis.

– DA sajūtama kā enerģija, kura vērsta uz iekšu, blīvējoša, vācoša, bet M enerģija ir uz āru plūstoša, izsūcoša...

 

13. Vai atšķiras laiks M iekšienē un DA iekšienē?

Mana atbilde: Starpība ir. Mihaēlā laika vispār nav. Viņš kā zvaigzne visu laiku izstaro telpā savas enerģijas. Dievišķajā Aizgādnē laiks ir, sajūtams kā garums, ilgums.

– Dievišķajā Aizgādnē ir gan atmiņas, gan gaidas uz kaut ko...

– Mihaēlam ir mūžība, Dievišķajai Aizgādnei ir momenta un cikla sajūta...

Eksistēšana Mihaēlā ir tik patīkama, viss ķermenis uz to atsaucas ar svētlaimi un dievišķām emocijām, eņģeļu kori... Eksistence, Esamība – lieliska, dzirkstoša, pārpilna, brīnišķīga...

 

14. Pievēršam uzmanību M un DA telpai. Ar ko tās raksturīgas?

Mana atbilde: Iespaids, ka Mihaēlam nav telpas, vienkārši ļoti spoža zvaigzne, izstarojošs punkts, koncentrējošs visu sevī, bet Dievišķajai Aizgādnei – telpa tiek radīta, ja mēs gribam to radīt. Bet, ja ar apziņu to neradām, tad tās nav. Bet Mihaēlā to pat radīt nav iespējams – visu vai neko, visur un nekur. M kā Radītājs izstaro savus Plānus un Idejas, bet tādi kā DA ir šo ideju izpildītāji, viņi tās iemieso dzīvē.

– Telpa Mihaēlā tiek izstarota uz visām pusēm, bet Dievišķajā Aizgādnē no visurienes tiek vākta centrā.

– Mihaēlam ir izstarojums...

– M ir ideja, bet DA – forma...

 

15. Pacentīsimies paskatīties uz savu saikni no DA pie sevis fiziskās. Meklējam mūsu Galaktiku, Saules sistēmu, Zemi un sevi fiz. ķermenī. Ko es kā DA jūtu attiecībā pret šo cilvēku? Kādas jūtas dzimst krūtīs? Kādēļ Dievišķajai Aizgādnei šī saikne?

Mana atbilde: Redzu sevi fizisko-astrāli-mentālo.

DA: Jūs esat mans balsts, jūs – mana Klātbūtne. Man ir svarīgi visi, kas Mani jūt un dzird uz Zemes. Tā nav mana bezpersoniska klātbūtne uz planētas, bet caur konkrētām personām, kuras pieņem un pārraida manas enerģijas, turklāt saprotot, kas notiek.

DA ar mūsu smadzenēm un apziņu uztver Zemi. Turklāt Viņa necenšas mūs koriģēt vai palabot. Viņa vienkārši skatās, kā lodziņā, caur mums...

Mēs DA caur savu apziņu rādām visu pašu labāko, kas ir uz Zemes...

DA: Bet kā jums ir ar mīlestību pret sevi?

Rādām Viņai...

DA: Ar to jums ir sliktāk... (Es pēc grupas jūtu, kā viss kļuva nespodrs).

DA: Es uzsveru lielo nozīmi Augstākās Apziņas kontaktam ar sākuma apziņu uz Zemes, kura caur savu realitāti un priekšstatiem jūt Mani. Tas ir ļoti svarīgs jūsu kā Būtības biogrāfijas moments. Cilvēka Būtībai ir jāsavieno visi apziņas līmeņi, paši augstākie un paši zemākie, ar ko mēs ar jums pašlaik arī nodarbojamies. Tas ir visuma mēroga uzdevums, tas nav tikai jūsu vai Manis personīgs uzdevums, visuma visas apziņas ir radītas savienoties un radīt Vienoto Lielo Kolektīvo Apziņu, kurā jūs nepazudīsiet kā personība, bet jums piemitīs visu būtņu visas zināšanas.

Es pievienoju Sev visas nobriedušās apziņas, un jūs caur sastrādātajiem sakariem (kā mēs ar jums pašlaik tos sastrādājam) jutīsiet pārējās pašas smalkākās un pašas blīvākās būtnes. Tas tad arī ir saplūšanas vienā punktā, vienā apziņā, vienā realitātes kritērijā, vienotā apziņas laukā – moments.

Neceriet, ka saikne ar Mani ir panaceja no visām slimībām vai visu dzīves mācību apiešana. Es esmu tikai Novērotājs. Jums ir gan Glabātāji, gan Skolotāji, gan Kosmiskā medicīna. Jums ir pielikts klāt daudz auklīšu!

Es biju ļoti priecīga par mūsu ciešo pazīšanos. Laimi jums un labklājību dzīvē! Un līdz jaunām tikšanās reizēm!

***

Mēs jūtam savu daudzdimensionālo mīlestību pret sevi visos līmeņos, kurus mēs sasniedzām, cik daudz tur ir prieka un laimes.

Es augstākajos līmeņos pirmoreiz jutu izzināšanas, piedzīvojumu slāpes, dzīves slāpes, neapslābstību. Šī mana Būtība nepavadīs laiku Paradīzē, viņa ir veidota kā radītājs, kā darbinieks, aicināta izmainīt pasauli ar sevi.

 

Mūsu pateicības no visiem apziņas līmeņiem...

 

Pievienots 07.08.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/est-drugie-miri

Tulkoja Jānis Oppe