Dvēseles mīlestības šķautnes

Atskaite par seansu ar Saules Brālību 15.07.26.

15 07 29 08

Noskaņošanās

Dārgie Saules Brāļi! Es pieņemu noskaņojumu.

Mēs mīlam tevi un visus mūsu zemes brāļus. Šodien mūsu vebinārs būs par mīlestību un viņas nozīmi katrā jūsu apziņas apakšlīmenī. Mēs parunāsim par jūsu pagātni un par tiem uzdevumiem, ar kuriem jūs atnācāt uz planētu.

Viens no galvenajiem uzdevumiem bija – iepazīt mīlestību šajā plānā un iemācīties viņu atšķirt, attīstīt un izsludināt, tas ir, aiznest viņu pēc iespējas vairāk prātiem. Visas īpašības bija jāapzinās, jāsaprot, ko tās izsaka, tas ir, bija jāveic noteikts darbs, lai aizvestu jūtas un emocijas līdz sapratnei, jānorobežo labais un ļaunais, jāatrod vājās vietas cilvēka psihē un jāmēģina to izlīdzināt uz labā pusi.

Stādieties priekšā, ka sākotnējā cilvēka jūtas bija mūsdienu suņa līmenī. Saimnieks sunim māca atšķirt labo no ļaunā – ko var izdarīt, un ko nevajag. Tieši tāpat mācās arī mazs bērns, bet viņš savā apziņas aprīkojumā atnes jau iestrādātas cilvēku kopdzīves iemaņas. Viņš ātrāk vērš savu prātu uz cilvēka saprāta aspektu attīstību.

Tāpēc pietiekoši izteikta pozitīva vide vērš jūsu prātu uz prātu sacensības pozitīvajiem aspektiem, bet negatīva – uz negatīvajiem.

Kāpēc jūs runājat par prātu sacensību?

Jūs prāts slīpējas un asinās cīņā un sacensībā, kaujās un pretnostatījumā. Tieši pretnostatījums deva vissarežģītākos prātu attīstības aspektus, kuri jums izdarīja pašu lielāko darbu saprāta attīstībā. Jūs kļuvāt izmanīgāki, elastīgāki, saprātīgāki un sākāt saprast, kādu vērtību gūstat zaudējot – ķermeni, bērnus, mīļotos, mīlestību, materiālās vērtības.

Kad jūs iemantojāt intelektu un saprātu sākotnējā etapā, jūsu pasaulē ienāca mīlestība, it kā Debesu Tēvs būtu ienācis jūsu ķermenī.

Un tas tā arī ir?

Nē, protams. Jūsu pasaulē ienāca dvēsele, kura tad arī izjūt mīlestību – cilvēcisko un augstāko.

Mums nepatīk termins Dievišķā Mīlestība, tāpēc ka visa mīlestība ir tās dvēseles veidojums, kura vienkārši interpretē šīs enerģijas caur savu apziņu, caur dvēseles īpašībām, līdz kurām ir aizsniegusies. Dvēsele ir radīta no mīlestības un gaismas, un jūs uzliekat uz viņas savas pieredzes nospiedumus.

 

Īsa atskaite par vebināru

 

Noskaņošanās, piesaukšana un atslābināšanās

15 07 29 09

Eņģeliska enerģija ienāk mūsu aurā. Mēs viņu pieņemam ar pateicību. Tas ir piemērs tam, kādi mēs bijām, kad atnācām uz Zemi pirmoreiz. Mēs atlaižam paškritiku un vienkārši uztveram bērnības enerģijas. Tie esam mēs.

Katrā līmenī mīlestība ir dažāda, un pašlaik mēs sajutām Eņģeļu mīlestību.

Viena no pašām svarīgākajām mūsu pieredzes daļām ir pieskaršanās mīlestībai.

15 07 29 10

Mūs nedaudz paceļ un ved uz Diženās Dievietes plānu; viņa pārvalda eņģeļus un Ercenģeļus. Tā ir Ercenģeļu mīlestība. Šeit mēs jūtam pieaugušas personības, tie ir mūsu Skolotāji. Gādība, siltums, maigums. Redzams, ka mūsu apziņa ir samērā maza, salīdzinot ar tiem, kas par mums gādā.

Mēs atšķiram šīs jūtas no eņģeļu mīlestības. Šeit ir jūtama lielāka pieredze, darbs, atbildība, mūžīga savu enerģiju slīpēšana.

Tagad Saules Brāļi grib parādīt mīlestību savā līmenī. Mēs pēc vibrācijām nedaudz nolaižamies uz Augstāko Mentālu. Un mēs jūtam “vienkāršas”, pierastas enerģijas, tāpēc ka mēs pie šī līmeņa esam pieraduši un varam mīlēt no Saules Brāļu līmeņa. Mēs esam Mājās. Enerģijas gandrīz neatšķiras no attīstītas cilvēka apziņas.

Mūs paceļ uz augstāku aspektu. Šeit ir cita mīlestība – sievišķīgāka, silta, maiga mīlestība, beznosacījuma un bez piesaistēm, kā mīl Saule. Tā ir ļoti līdzīga godāšanai. Cieņa pret savu dzīvi, vienāda mīlestība pret visiem. Baudām šīs jūtas...

Man labi nolasās Venēras enerģijas – maigas, sievišķas, gādīgas un gudras. Mēs šajā līmenī mīlestību jūtam caur saviem Saules Brāļu Aspektiem.

 

Prometejs

15 07 29 11

Ir atnācis Prometejs, kuram mēs palūdzām atnākt pagājušajā reizē.

Pārejam Prometeja apziņā. Mūsu uzdevums ir atbrīvoties no visiem mums pazīstamajiem attēliem, izjust viņa Būtību. Arvien vairāk un vairāk uzplūst viņa enerģijas. Salīdzinām viņa enerģijas ar mūsu Augstāko Es enerģijām.

Viņš ir labā omā. Iekšējais spēks netiek izbīdīts priekšplānā, tas ir klātesošs būtnes dziļumā. Priekšplānā iznāk rāmums. Bet mums Prometeja tēls bija saistīts ar cīņu un ciešanām. Sajūta, ka pilnībā tiek pieņemta cilvēce un smalkās būtnes. “Es audzēju cilvēci, palīdzu un gādāju par viņu.” No vienas puses – pieaugusi, vīrišķa būtne, bet iekšienē – bērns, neaizsargāts, ievainojams...

– Man ir stipras vibrācijas pa ķermeni.

Droši vien Prometejs ir jūsu AEs?

– Jā.

– Kā kalnu kristāls, tīrs un skaidrs.

– Ļoti stiprs un gaišs.

– Enerģijas ir vīrišķas, aktīvas, bet mierīgas, daudz vieduma un maiguma.

– Cēlums.

Kas slēpjas leģendā, ka katru dienu ērglis knābāja tavas aknas?

Bija cīņa starp aizbildņiem, tiem, kuri vada cilvēci, un SB Pārstāvjiem. Viņi lika priekšā cilvēkus auklēt, nolaist Paradīzes Dārzā un, lai viņi klusiņām attīstās labumā un lieglaimē, dzīvo kā dzīvnieki (kā delfīni, ziloņi utt.). Bet cita grupa – Lucifers un Prometejs ar viņiem, bija orientēta uz materiālo pasauli. Viņi cilvēkiem iedeva saprātu, kurš cilvēkus sāka vērst uz mehānisku līdzekļu, mājokļu radīšanu, barības audzēšanu. Un par to viņš kaut kādā veidā samaksāja – par to, ka par spīti gaišajiem Ercenģeļiem deva cilvēcei īpašu saprātu un noslieci uz materiāliem atklājumiem un vērtībām, tas ir, īpašu mentālu domāšanu un īpaša uzdevuma mentālu ķermeni.

– Viņš apēnojās, lai būtu klātesošs cilvēcē.

– Nolaišanās pa vibrācijām sajūta.

– Mani appludina zeltaini violeta krāsa.

– Prometejs saka, ka nebija nekā šausmīga, bija vienošanās, nodomu apvienošana.

Man liekas, ka tā bija kaut kāda patvaļīga rīcība – nolemts un izdarīts. Cilvēku materiālās civilizācijas simbols – tā ir tā uguns, kuru deva Prometejs.

– Bija sadalīšanās, bet rezultātā apziņas saplūst, dažādas apziņas rezultātā absorbējas Vienotībā.

– Akmens pakāpieni uz leju un gaismas parādīšanās lejā.

– Bija iepriekšējas vienošanās nosacījumi.

Nosacījums tomēr bija: ja nesanāks, tad jūs maksājat. Brālība iesniedza ķīlas. Pašlaik visas ķīlas ir atgrieztas, un SB uz tā rēķina ir ļoti attīstījušies un pacēlušies.

Prometejs: Kā es saprotu mīlestību? Mīlestība civilizē cilvēku, viņa no dzīvnieka iztaisa humanoīdu, augstākā plāna būtni, kura kļūst līdzīga Tēvam-Radītājam. Tieši mīlestība attīsta cilvēku un atšķir viņu no dzīvniekiem. Viņa piešķir viņam dievišķību, aizdedzina, paceļ līdz dvēseles līmenim ar mīlestības liesmu. Dvēsele turklāt sāk izmainīties, aug. Parādās morāle, likumi, valstiskums, izglītība, kultūra un zināšanas.

Viss pārveidojas caur mīlestību. Mīlestība – tās ir tieši cilvēciskas jūtas. Mīlestība ir raksturīga arī augstākajiem dzīvniekiem, bet cilvēciskā mīlestība izceļas ar altruismu. Dzīvnieku mīlestība ir individuālistiska. Visu – man un manai ģimenei. Es tevi nogalināšu, lai izdzīvotu mani bērni. Es nodrošināšu saviem bērniem bezrūpīgu eksistenci nākotnē.

15 07 29 12

Bet cilvēks izceļas ar abstraktumu, altruismu, tiekšanos mīlestības dēļ pie dvēseles un gara. Tas viss ir mīlestības īpašības un funkcijas. Un, kad cilvēks iziet uz augsto plānu, viņš jūt to, kas viņam šeit pietrūkst – dievišķo mīlestību.

Ja cilvēks mīl, tad var teikt, ka viņš ir laimīgs.

(Spriešana par sava fiziskā ķermeņa vērtību. Nav mums pagaidām ķermeņa kultūras, iepotētas bērnībā. Dažreiz arī dvēsele izjūt pārslodzes.)

Ir atnākušas ļoti klusas, skaidras mierīgas sievišķas enerģijas, arī rāmas. Šai būtnei vispār nav apakšējo enerģiju. Tās nav mātes, meitenes vai sievietes enerģijas. Tas ir kaut kas iekšējs, intīms. Tā arī ir mīlestība – ne bērna, ne pusaudža, ne pieauguša... (Meklēju vārdu aprakstam.)

Tā ir gluži kā dibenplāna mīlestība, viņa sevi ne ar ko neparāda pasaulei, bet klusi eksistē tur, kur ir mūsu dvēsele... Burve, feja... nav tādām jūtām nosaukuma, nav tāda tipāža...

Tā ir mūsu dvēseles dievišķā rezerve, tas ir noskaņojums uz svētību un apskaidrību – dvēseles īpašība, šķautne, kura ir aiz vārdu ietvariem. Bet tā labi nolasās, tās ir skaidras un saprotamas enerģijas, vienkārši nav tādu nosaukumu. Tas nav ne poētiskums, ne romantisms, ne laipnums, tā ir klusa esamība, it kā iekšējais eņģelis cilvēkā, un viņš tā mīl.

– Dziedinoša žēlsirdība.

– Kaut kur dziļi.

– Kā neredzams apkampiens.

– Sajutu sirds čakras padmu.

– Pilnīga pieņemšana.

Beidzot pateica: tās ir dvēseles sajūtas, kad viņa iegāja bērnā. Visu pārējo jūs sastrādājāt savā dzīvē. Mugurā, septītās čakras padmā tieši atrodas pati agrākā bērnība, pašas pirmās cilvēka enerģijas. Dvēsele bērnā iegāja vēl māmiņas vēderiņā, savienojās ar viņu. Bērns ir ļoti smalka būtne. Šīs enerģijas kalpoja kā tilts starp dvēseli un bērnu.

15 07 29 13

Mēs sajutām dvēseles zemes fragmenta mīlestību. Tā ir mūsu daļa. Viņa šķiet pārāk nesasniedzama, pārāk smalka, ne cilvēciska. Trauslums un nemirstības sajūta.

Bet mēs taču neesam ķermenis. Mēs iepazinām ļoti smalka sevis aspekta mīlestību. Man bija ļoti interesanti, un es pateicos SB par tādu interesantu pieredzi. Mēs atstājam sev atmiņā šīs neparastās jūtas.

SB: “Kad jūs cīnīsieties, atcerieties šo pieredzi, un jums vairs negribēsies cīnīties.” Šeit ir tik klusi, tik harmoniski un mierīgi, ka nekādas cīņas nav vajadzīgas.

Enerģijas izmainās.

Pēc kontrasta ir atnākusi liela un blīva mentāla enerģija. Ir atnākusi pavisam citas kvalitātes mīlestība, un mana sirds ietrīsējās. Pārpilnības stāvoklis, daudz visa kā, pietiekami enerģiju, un piepildīšanās nāk un nāk. Tā ir mūsu Apvalku – fiziskā ķermeņa – Radītāja Mīlestība.

Katra Ģimene piedalās cilvēka radīšanā, bet pēc savas specializācijas. Sanata Kumaras Ģimene nodarbojas ar apziņu un saprātu.

Jūtu dažādu aspektu pārpilnību, un tās ir mierīgākas, dienas laika, atklātas, brīvas jūtas. Tās ir sējēja jūtas, kad uzartā zemē sēj sēklas un vēl vislabāko tiem, kurus sēj.

Mēs kolektīvā Radītāja personā apsējām planētu ar daudzām dzīvu būtņu sugām. Ne uz visām planētām ir tik milzīgs sugu daudzums, tāpēc ka tā ir dievu, ercenģeļu, nākamo sējēju planēta. Un visu, ko mēs radījām priekš fiziskajām planētām, mēs pacentāmies savienot uz mūsu planētas.

Planēta taisa Pāreju, un fiziskās sugas tiek pārnestas uz fiziskām planētām, kur komfortabli dzīvos. Ne visas dzīvo būtņu sugas augšupcelsies uz nākamo dimensiju, tāpēc ka astrālajā pasaulē jau ir pietiekami attīstīta dzīvnieku kopiena.

Biocenoze[1] astrālajā un fiziskajā pasaulē ir dažāda, un nez kāpēc rāda, ka sugu daudzums astrālajā pasaulē ir mazāks.

– Es jūtu vairākas enerģijas, tās ir plašas un gaišas, un tās mainās.

– Satriecoši!!! Neietilpināma ietilpība!

Tieši galvā ienāca stars no Gudrā Radītāja: “Visam savs laiks. Katram laikam savas dzīvu būtņu, apziņu plūsmas. Pārejā uz augstākām vibrācijām tiek dalītas pēc apziņām tās, kuras dzīvos uz planētām, un tās, kuras dzīvos citās realitātēs, jo sugas tiek saudzētas, nav radīts nemaz tik daudz sugu, lai visas sugas varētu pacelt uz vienas planētas. Gribas ar šīm sugām papildināt citas planētas.”

– Būs citas sugas astrālajā dimensijā.

– Vārpiņas tēls – dzīvu būtņu sugas pulcējas, lai pārietu uz citu realitāti vienotībā.

15 07 29 14

Izmainās enerģijas. Ir atnākušas maigas mierīgas enerģijas, šeit ir klātesoša romantisma, franču smaržu nokrāsa, viegls plīvurs... Enerģijas atvieglojas un kļūst maigākas. Tā ir meitene, taču ne ņipra, bet domīga. Ar tādu mīlestības enerģiju sirdī dzīvoja raganas, kuras dzīvoja mežā, sarunājās ar dzīvniekiem, ārstēja viņus. Iekšējs klusums, rāmums, nepretošanās ļaunumam.

Vāja nervu sistēma, liela ievainojamība, smalks jutīgums, jaunavīga enerģija.

Salīdzinot ar dvēseles smalko enerģiju, šeit dziļumā mēs jūtam dzīves pieredzi. Viņa mierīgi dzīvo šajā plānā, ne no kā nebaidās, neskatoties uz ievainojamību. Baiļu neesamība šai būtnei – tā ir saikne ar AEs. Šī būtne dzīvo divās pasaulēs, no šejienes tādas augstas mīlestības īpašības.

– Vienotība ar pasauli un dabu.

– Maigs apskāviens.

Sievišķas enerģijas, pat tuvāk eņģeliskajām.

– Izpaustāka zemes gaišā mīlestība.

– Trauslums, tīrība un vienlaicīga neievainojamība.

– Maiga visa aptveršana.

Šajā stāvoklī tika doti Iesvētījumi (atcerējos savus iesvētījumus mūsu dārzā), tāpēc ka šeit ir klātesoša īpaša tīrība. Pirms iesvētījuma Skolotāji izved uz tādu līmeni, lai cilvēks nomestu visas domas, piesaistes, aizmirstu nepatikšanas.

Šī mīlestība nav saistīta ar miesiskām vēlmēm. Tā vairāk ir saistīta ar mijiedarbību ar Zemes gariem, bet tajā pašā laikā tā ir pieauguša cilvēka apziņa.

– Ir ļoti silti, gluži kā maigums būtu ieguvis blīvumu un ietinis...

SB: Ja reiz jūs to jūtat, tātad, jums šis stāvoklis ir pazīstams. Iespējams, jums viena, divas inkarnācijas bija tādā stāvoklī.

Enerģijas mainās. Nāk Saules Brālības mīlestības enerģijas.

– Plašums...

Manā dvēselē nekas neizmainās, it kā es būtu mājās. Pierasti, it kā šeit es esmu vienmēr.

Cilvēka apiņa eksistē vairākās frekvencēs vienlaicīgi, viņa mājo un svārstās – te augstākajās frekvencēs, te fiziskajā plānā. Kāds apziņā ir aizsniedzies līdz astrālajam plānam, kāds līdz mentālajam.

SB: “Mūsu uzdevums ir parādīt, ka tā tad arī ir JŪSU mīlestība. Jums nevajag pielikt nekādas pūles vai kaut kā sevi mainīt, tāpēc ka jūs jau esat sasnieguši šo apziņas līmeni, tātad, šo mīlestības līmeni.”

– Mums rāda mūsu mīlestību – cik mēs viņu pieņēmām uz Zemes, kā mēs viņu audzējām.

Bet miegā mēs paceļamies vēl augstāk. Mums mēģina parādīt, ka tie tad arī esam mēs šajā līmenī, saplūduši ar šī jūtām, emocijām, un projicējam to uz Zemi. Tā mēs apmācām mīlestībā visus cilvēkus.

SB grib, lai tādu cilvēku būtu vairāk.

– Telpas palielināšanās ne tikai plašumā, bet arī lielāks virzienu skaits. Vairāk nekā dziļums, augstums un platums.

Mēs zinām, ka mentālajā plānā ir daudz torsionu lauku ar toru asu dažādiem virzieniem.

SB (smejas). Mēs atvedām jūs vietā, parādījām, un jūs sapratāt vai nē? Jeb jums vēl kaut kas jāpierāda, jāskaidro? Jūs tad arī esat Saules Brāļi! Jūs aktivizējāt Saules aspektu, un jūs jau atšķīrāt enerģijas un ārstējāt šajā līmenī.

Izmainās enerģijas. Atnāca blīvākas un cietākas enerģijas, rupjākas...

15 07 29 15

Tā ir jūsu vecāku paaudzes enerģētika, pirms gadiem 50, pēckara periods, kad dvēseles nocietinājās un saspringa, lai izdzīvotu.

Mūsu nolaišana 1950-to gadu blīvumā ir noderīga, lai saprastu, kur mēs tagad esam iznākuši.

– Vibrāciju pazemināšanās, durstīšana ķermeņa apakšējā daļā, liels blīvums.

– Tieši pazvanīja māmiņa, kad gāju uz leju.

Tas ir kultūras un civilizācijas kopumā šķērsgriezums pēckara laikā. Vecākiem dvēsele nogura un novārga. No jūtām aizgāja smalkums, aizgāja prieka sajūta. Dvēsele nevarēja mīlēt pilnā mērā, tā, kā mums tas liekas tagad.

Enerģija ir gaiša un matēta, piezemēta. Mums mēģina parādīt, kādu lēcienu mēs esam izdarījuši apziņā un mīlestības jūtās pēdējo 50 gadu laikā.

SB: Pateicieties saviem vecākiem, ka viņi, maksājot ar savu dzīvību, izglāba civilizāciju no vēl lielākiem zaudējumiem. Uz kara rēķina cilvēce izdarīja milzīgu lēcienu savā attīstībā, kā garīgajā, tā ar materiālajā. Tas cilvēcei tika dots, maksājot ar pazaudētām dzīvībām, materiāliem zaudējumiem un pat ar mīlestību.

Mēs izejam no šīs enerģijas. Tas bija neparasti...

Pateiksimies saviem vecākiem, ka viņi deva mums iespēju piedzimt... Dziļa paklanīšanās viņiem par to. Viņiem nebija viegli tajā laikā, bet viņi gribēja bērnus. Atcerēsimies savus vecākus un pateiksimies.

(Saruna par vecākiem un mūsu attieksmi pret viņiem.)

15 07 29 16

Mēs paši izvēlējāmies tādu ceļu, un viņi vienkārši mums palīdzēja. SB iesaka pārskatīt savu attieksmi pret vecākiem, padarīt to cienīgāku, bez konfliktiem un dūrieniem, pastrādāt ar piedošanu vecākiem. Dvēselei ir svarīgi, lai viņa nebūtu piesaistīta zemes dzīvei konfliktu un nepiedošanas veidā. Piedošana – tā ir nepieķeršanās Zemei.

Iedomāsimies, ka mēs pašlaik esam satikuši vecākus Debesīs. Kādas jūtas mēs izjūtam? Tur visas jūtas ir kā uz delnas, viss ir atklāts, neko nenoslēpsi.

Mēs savās attiecībās varam pabeigt to, kas vēl nav pabeigts...

Mēs aizvācam pieaugušu cilvēku jūtas, ja tās mums traucē būt bērniem, un pārejam tajās bērna sajūtās, kad vecāki bija paši galvenie cilvēki, paši skaistākie, mīļākie, paši gudrākie, un mums bez viņiem bija ļoti slikti. Šīs mīlestības jūtas atstājam sev.

Es iedomājos, ka es kā mazs bērns esmu ierakusies māmiņas brunčos, un māmiņa glāsta man galviņu un saka: viss ir labi, manu meitenīt, viss ir labi! Mēs esam piedevušas viena otrai, tu taču zini, ka mēs piedevām viena otrai...

Lai paliek tikai pašas maigākās, svētīgākās, pateicīgākās bērna jūtas attiecībā pret vecākiem.

SB saka, ka tās ir tīri cilvēciskas jūtas, dzīvnieki tādas nepazīst. Tās ir attīstījušās uz Zemes.

Enerģiju maiņa. Pateicamies SB par šīm jūtām.

15 07 29 17

Iestājas brālīga mīlestība pret saviem brāļiem, māsām, radiniekiem, draugiem. Mēs sākam atšķirt šīs mīlestības šķautnes, ko tas nozīmē mūsu dzīvē. Kam nav pieķeršanās saviem brāļiem un māsām, radiet tagad šīs savstarpējās attiecības kā radītāji. Bet tie, kuri sajuta šo mīlestību, padariet to cildenāku un padariet laimīgu to cilvēku, kuru jūs mīlat.

Izlec notis skaudībai pret māsu vai brāli... konkurencei vecāku priekšā... Kā izmainīt attieksmi pret radinieku? Iedomājieties, ka jūs esat uz neapdzīvotas salas, un visi panākumi vai bagātība šeit nespēlē nekādu lomu. Nozīme ir tikai jūsu attiecībām vienam ar otru, jūsu dvēseles īpašībām.

Attīrām brālīgās enerģijas, atlaižam viņu vainu, nelabvēlību, skaudību, atstājam mīlestības – dzimto asiņu, DNS – kodolu.

Tagad atrodiet savus brāļus un māsas SB līmenī, jeb atrodiet viņu kolektīvo Es. Ja jūs neatradīsiet, tad salīdziniet zemes un debesu brālīgās jūtas. Tas mums palīdzēs iemīlēt brāļus un māsas vairāk, jo tur ir tīra būtība, nenovārtīta ar zemes problēmām un atgadījumiem. Mēs viņus pieņemam tādus, kādi viņi ir, caur savu brālīgo mīlestību uz Saules.

15 07 29 18

Tagad mūs nolaiž pie mīļotajiem – mīlestību šeit, uz Zemes, iekrāso cieņa, tiekšanās būt kopā... Mēs pašlaik atceramies un atkal izjūtam to mīlestību, kura, iespējams, jau ir pagājusi, vai ir pašlaik.

Nomainot šīs zemes jūtas ar brālīgajām Saules jūtām. Vienkārši ņemiet un nomainiet. Un pacentieties tās noturēt kā Saules Būtne uz Zemes. Sāciet dzīvot tajās enerģijās, tajā mīlestībā, kuru jūs sastrādājāt Saules apziņā, nesiet tās uz Zemi. Tas, protams, ir grūti, tas ir uzdevums, kuru mēs pakāpeniski apgūsim, kā mēs apgūstam SB apziņu.

– Pēc nomaiņas krūtis piepildījās ar jaunām jūtām...

Mīlestība nekad neiet bojā, viņa pāriet uz nākamajām inkarnācijām. Mīlestība – tas ir tas, ko mēs saglabājam uz planētām.

Atgriežamies pie savas zemes mīlestības. Dažādos dzīves etapos šīs jūtas bija dažādas... Izvēlēsimies pašu laimīgāko mīlestību.

Paceļamies uz augstāko plānu, atrodam tur savus partnerus un salīdzinām savas jūtas.

Zemes jūtas ir spilgtākas un attīstītākas nekā tur. Debesīs šīs jūtas ir vēsākas, neitrālas. Nomaiņu netaisīsim, atstāsim to, ko mēs sastrādājām. Mēs vēl varam attīstīt šīs jūtas, padarīt tās spilgtākas, radošas, piepildītas un uz tā rēķina kļūt laimīgākam cilvēkam, pat jā šī mīlestība beidzās neveiksmīgi. Tā bija gaišs plankums dvēselē un pacēla jūs līdz laimes stāvoklim.

SB: Iemācieties caur to novērtēt sevi, savu fizisko dzīvi. Ne viss tas, kas ir augšā, ir augstāks un vērtīgāks nekā šeit, uz Zemes. Jūs šeit esat spilgtāki un ievērojamāki kaut kādās epizodēs, nekā jūs tur. Ne velti jūsu dzīve ir apmācība, lai jūs kļūtu citāds pēc katras dzīves.

Pašas lieliskākās jūtas, kuras mēs pārdzīvojām, bija mīlestība pret partneriem.

– Tur brālīgā mīlestība ir spilgtāka.

– Es zemes partnerim SB līmenī pajautāju, kāpēc uz Zemes viņu ir tik grūti mīlēt? Saka, ka viņam zemes plānā ir ļoti grūti. Bet dvēsele strādā un meklē sevi.

– Man mīlestība ir spilgtāka šeit nekā tur.

Lūk, kādus atklājumus mēs ar jums veicām. Tā ir atklāsme, pie kuras mūs atveda Saules Brāļi. Šeit mīlestība ir stiprāka!

Pateicības.

– Pateicos SB, ka atgriež mūs pie sevis.

– Man bija attiecību izdziedināšana.

– Kāds maigs vebinārs!

– Pret radiniekiem augstākajos plānos ir vairāk maiguma, bet lielajā mīlestībā pret partneri šeit bija daudz spilgtāk!

15 07 29 19

Mēs piesaucam Debesu Tēvu, lai Viņš mūs tagad pavadītu. Tā ir vēl viena mūsu kā dvēseles iespēju šķautne.

Uz šīs brīnišķīgās nots mēs beidzam mūsu vebināru.

Debesu Tēvs: “Mani bērni, Es radīju jūs līdzīgus Sev, jūs esat Manis sīciņas daļiņas, bet... Manis! Jūs jūtat arī manu mīlestību, un tas jūs virza pa garīgo ceļu.

Augstākajos plānos visas šīs jūtas, kuras jūs šodien izjutāt, saucas dažādi, un jūs sākat atšķirt šīs šķautnes, saukt tās savos vārdos. Jūs varat vēl daudz šo jūtu šķautņu izjust – pret bērniem, dzīvniekiem, pret zivtiņām, pret dabu, pret Dievu, pret panākumiem, naudu. Bet piekrītiet, ka jūs esat daudzdimensionālas būtnes ar attīstītu dvēseli. Es gribu aktivizēt šo jūsu mīlestības šķautni – Debesu Tēva, Radītāja Mīlestību.” (SB arī pašlaik ir pamirusi un uzklausa šo pārpilno plūsmu.)

Šī plūsma apsedz visas mūsu šķautnes ar vienu lielu pārklāju un paceļ mūs.

Skaitums, pilnība, harmonija, tīrība un VISS, KAS IR.

Tieši pašlaik savā starpā apmaināmies ar šīm jūtām – brālīgajām un zemes plāna... mēs balstāmies cits uz cita spēku. Pateicoties mūsu saķēdējumam, ar mums strādā arī lielie Skolotāji.

Pateicības.

 

Pievienots 29.07.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/grani-liubvi-dushi

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Biocenoze (no grieķuβίος – “dzīvība” un κοινός – “kopīgs”) – tas ir vēsturiski izveidojies dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu kopums, kurš apdzīvo relatīvi viendabīgu dzīves telpu (Vikipēdija)