Kā saprast simbolus...

Kā saprast simbolus, kuri dzimst meditācijās un miegā?

 
Sets atbild Ludmilai Nikolajevnai

15.07.24.

Mūsu vebināri sāk modināt citas/augstākās/paralēlās apziņas ar savu daudzdimensionalitāti un citu realitāšu personiskās sajūtas. Cik svarīgi mums šajā ceļā ir saprast, ko tad mēs “redzam” citās realitātēs? Vai mēs neizdomājam savas vīzijas? Tas ir vispārējs jautājums visos semināros.

Mēs esam pieskārušies šiem jautājumiem vietnē un semināru procesā, bet tomēr “paklausīties gudru cilvēku” nekad nav lieki. Lūk, arī šodien es saņēmu, lūk, tādu vēstuli no Ludmilas Nikolajevnas, bet stundu vēlāk Sets pats atbildēja viņai caur grāmatu “Dvēseles mūžīgā realitāte”, uz kuru es ilgi metu skatus un beidzot atvēru.

Grāmatas 1. daļa: http://www.rulit.me/books/govorit-set-vechnaya-realnost-dushi-chast-1-read-314380-13.html

Grāmatas 2. daļa: http://coollib.com/b/258557/read

Tajā Sets atklāj apziņas dabu, un kā šī apziņa rada savu personisko/kolektīvo realitāti caur zemes realitātes simboliem.

 

Vēstule:

Jūs zināt, tas ir mans pirmais vebinārs, kad es tomēr kaut ko sajutu un ieraudzīju!!! Kad jūs teicāt, ka daži cilvēki ir mentālā un augstāk nav pacēlušies, es to attiecināju arī uz sevi. Ak, Kungs, kā es centos rāpties augšup, centos atslābināties, un gandrīz pašās beigās notika: es izšķīstu un redzu uz liela ekrāna, apmēram kā lapeni debesīs, tur, augšā, ar arku, viss ir baltā krāsā jeb Gaismā, pat liānas, galds, vāzīte, galdauts, viss tik ažūrs un balts, bet bija klāt tikko pamanāma citrona krāsa. Un pēc kāda laika pār to izlija zeltaini dzeltens stars, bet sfēras vai lodes veidā, it kā apklājot šo lapeni un galdu. Natālija Nikolajevna, kas tas bija? Lūdzu, ja iespējams paskatīties un pāris vārdus uzrakstīt. Būšu ļoti pateicīga, jo man nepiemīt Redzējuma velte šajā laikā momentā.

Kalpojot, Ludmila Nikolajevna.

Es īsiņi viņai atbildēju: “Dārgā Ludmila Nikolajevna. Mūsu smadzenes rada zemes plāna tēlus, iekrāsotus ar to, ko sirds uztver “tur”. Kā mēs vēl sapratīsim kaut ko, neiztēlojoties to zemes plāna simbolos? Lūk, jūs arī ieraudzījāt kaut ko debešķīgu, gaišu, saulē. Tas ir jums saprotams debesu daļas tēls. “Dzeltens stars, bet sfēras vai lodes veidā” – tā drīzāk ir būtība, viņas enerģijas, kuras ietin jūsu daļu, sirds Telpu. Es jūs apsveicu – jūs sākat redzēt, stādīties priekšā. Cilvēks tēlus rada pats, mentālā tā arī ir radīšana. Uztveršana un radīšana ir viens process, nav dažādi.

Ar mīlestību N. N. Koteļņikova”

Burtiski stundu vēlāk es sapratu, ka tā ir Seta vēstule-uzvedne. Ļoti bieži caur tādām lasītāju un klausītāju vēstulēm mani ved Skolotāji. Lūk, nodaļa no Seta grāmatas, kur viņš ļoti labi un pilnīgi atklāj mūsu iekšējo simbolismu, tas ir, ko mēs radām ar savu iztēli un smadzenēm miega vai meditācijas laikā.

 

Dž. Robertsa. Runā Gaisma. Dvēseles mūžīgā realitāte

18. nodaļa. Apziņas dažādas stadijas. Simbolika. Daudzējādais fokuss.

(Ar nelieliem īsinājumiem un maniem komentāriem. Izcēlums mans. N.K.)

 

Jūsu pašu personībā apvienojas apziņas visas šķautnes, vai jūs to zināt, vai nē. (Personība ir daudzdimensionāla, visur, visos līmeņos jūsu personiskās apziņas “Es” Klātbūtne paliek, kamēr jūs pilnībā neieplūdīsiet Tēva-Radītāja okeānā. N.K)

Dabiski, saziņu var vērst dažādos virzienos, kā uz iekšieni, tā arī uz āru. Jūs pastāvīgi sašaurināt vai paplašināt uzmanības robežas. Jūs varat koncentrēties uz vienu vienīgu objektu, reizēm līdz pārējā pilnīgai izslēgšanai, tā, ka burtiski pārstājat apzināties istabu, kurā atrodaties.

Jūs varat būt “apziņā” un tik stipri reaģēt uz prātā iespiedušos notikumu, ka pārstājat apzināties īstenību. Visas šīs svārstības jūs uztverat kā pienācīgas, tās jūs neuztrauc. Ja jūs esat aizrāvušies ar grāmatu un pārstājat apzināties savu apkārtni, tad nebaidāties, ka tā izzudīs, kad jūs vēlēsieties atkal pievērst tai uzmanību. Kad jūs sapņojat (vai meditējat), tad arī neuztraucaties par mierīgu atgriešanos īstenībā.

Kaut kādā ziņā tas viss ir nelieli piemēri par apziņas kustīgumu un viņas izmantošanas iespējamo vieglumu. Zināmā nozīmē simbolus var uzlūkot kā uztveršanas dažādos līmeņos paņēmienu paraugus. To mainīgās formas var uzskatīt par norādītājiem. Piemēram, uguns – tas ir simbols, kurš ir kļuvis fizisks, tāpēc reāla uguns jums saka, ka jūs realitāti uztverat ar fiziski noskaņotu apziņu.

Uguns aina domās jums automātiski saka, ka tiek izmantots cits apziņas tips. Domās ieraudzītai ugunij, kura silda, bet nesadedzina, acīmredzot ir cita nozīme. Visi simboli – tas ir mēģinājums izteikt sajūtas, kuras nav iespējams adekvāti pateikt caur valodu. Simboli pauž bezgalīgi daudzveidīgas sajūtas, kuras apziņas dažādos līmeņos parādās dažādā izskatā, bet ir ar jums vienmēr.

Taču tomēr eksistē daži izņēmumi, kad tīrai zināšanai vai sajūtai simboli nav vajadzīgi. Šie apziņas līmeņi ir neparasti un reti parādās normālā apziņas stāvoklī.

Ņemsim kādu sajūtu un aplūkosim tās izpausmi dažādos apziņas līmeņos. Sākumā apskatīsim prieku. Parastā apziņas stāvoklī jūs tiešo apkārtni uztversiet citādi, nekā, piemēram, depresijas stāvoklī. Prieka sajūta maina objektus, uztverošais tos redz spilgtākā gaismā. Viņš rada skaidrākus un spilgtākus objektus. Un, pateicoties atgriezeniskajai saitei, tāda apkārtne pastiprina viņa prieku.

Taču tas, ko viņš redz, joprojām ir materiālās pasaules fiziskie objekti. Tagad pieņemsim, ka šis cilvēks ir aizsapņojies un ieslīdzis domīgumā. Viņa iekšējā saprātā rodas materiālu priekšmetu, cilvēku vai notikumu ainas vai simboli no pagātnes, tagadnes vai nākotnes. Tagad prieks domās izpaužas ar lielāku brīvību, bet caur simboliem.

Prieks, tā sakot, iestiepjas nākotnē, met gaismu uz pagātni un var aptvert lielākus ilguma apgabalus, nekā šajā brīdī var izteikt fiziski. Tagad iedomājieties, ka mūsu cilvēks no domīguma pāriet transā vai dziļā sapnī. Viņš var redzēt tēlus, kuriem priekš viņa piemīt liela simboliska prieka, sajūsmas nozīme. Loģiski tie var būt gandrīz nesaistīti, taču intuitīvi to sakars ir acīmredzams. Tagad cilvēks domu sajūtās ieiet dziļāk, nekā domīguma stāvoklī. Viņš var pārdzīvot virkni sapņa epizodu, kurās spēj izteikt savu prieku un dalīties tajā ar citiem.

Tomēr viņam joprojām ir darīšana ar fiziski orientētiem simboliem. Tā kā mēs šo piemēru izmantojam skaidrojumam, tad novedīsim to vēl tālāk. Sapnī šis cilvēks var formēt pilsētu vai cilvēku tēlus, priecīgus pēc savas dabas, tulkot savas emocijas simbolos, kuri viņam šķiet piemēroti. Sajūsma var pārkodēties rotaļīgu dzīvnieku, lidojošu cilvēku vai brīnišķīgu dzīvnieku un ainavu tēlos. Loģisku sakaru var arī nebūt, taču visa epizode būs saistīta ar emociju.

Fiziskajam ķermenim tas viss nāk par labu, tāpēc ka patīkamas sajūtas automātiski atjauno un restaurē viņa reģeneratīvās spējas. Tagad prieka sajūta var izraisīt Kristus, Budas vai praviešu tēlus. Šie simboli ir apziņas mainīgu ainu raksturojumi dažādos līmeņos. Šīs sajūtas var uzskatīt par radīšanu – radīšanas akts apziņai ir raksturīgs jebkurā līmenī.

Tālāk nāk līmeņi, kuros simboli sāk pazust, kļūt neskaidri un tāli. Cilvēks sāk ieiet apziņas apgabalos, kur vajadzība pēc simboliem ir arvien mazāka. Tās patiesi ir neapdzīvotas zonas. Apziņa arvien mazāk ir orientēta fiziski. Šajā līmenī dvēsele izrādās vienatnē ar savām sajūtām, atbrīvojas no simboliem un apzīmējumiem un sāk uztvert pašas zināšanu milzīgo realitāti.

Viņa jūt tiešo pieredzi. Ja ņemam prieku – visi viņas domu simboli un tēli izzūd. Viņa pati tos ir radījusi, bet tagad tie atkrīt, jo ir nevis faktiskā sajūta, bet vienkārši blakus produkts. Pēc tam dvēsele sāk pētīt prieka realitāti ar paņēmienu, kuru ir ļoti grūti izskaidrot, un procesā apgūst uztveres, izteiksmes un realizācijas metodes, kuras agrāk viņai nebija pieejamas.

Tātad fiziskie objekti ir paši acīmredzamākie simboli, un tieši šī iemesla dēļ jūs nesaprotat, ka tie ir simboli.

Dažādos līmeņos apziņa strādā ar dažādiem simbolu tipiem. Simboli – tā ir iekšējās realitātes izteiksmes metode. Strādājot vienā virzienā, dvēsele, izmantojot apziņu, pauž iekšējo realitāti caur maksimāli iespējamo simbolu daudzumu – caur dzīvu un mainīgu simboliku. Katram atsevišķam simbolam zināmā mērā piemīt apziņa, individualitāte un apzinātība.

Tādejādi dvēsele pastāvīgi rada iekšējās realitātes jaunus variantus pētīšanai. Strādājot, tā teikt, pretējā virzienā, dvēsele atbrīvojas no visiem simboliem, visiem apzīmējumiem un izmanto apziņu citādāk, mācoties pētīt savu tiešo pieredzi. (Vebināros mēs pētām savu tiešo pieredzi, tāpēc ir tik svarīgi sevi saprast caur šiem dvēseles ceļojumiem.) Kad starp dvēseli un šo pieredzi nestāv simboli, dvēsele pilnveidojas tādu vērtību realizēšanā, kādas jūs pašlaik varat saprast tikai caur simboliem.

Tas viss notiek neatkarīgi no tā, vai jūs esat nomodā, vai guļat. Taču, ja jūs apzināsieties notiekošo, tad pamanīsiet sev dažādus apziņas līmeņus, bet dažreiz pat spēsiet sekot savai virzībai, īpaši pēc miega stāvokļiem. Jūsu ķermenis pašlaik ir jums pats tuvākais simbols un jums pats acīmredzamākais.

Jūs ķermeņa ideju izmantosiet apziņas līmeņu vairumā. Kad jūs pametat fizisko ķermeni, izmantojot jebkura veida izeju, tad patiesībā to darāt citā ķermenī, nedaudz mazāk fiziskā. Viņš savukārt “vēlāk’ nomainās uz vēl mazāk fizisku, taču formas koncepcija jums ir tik svarīgs simbols, ka jūs to iekļaujat jebkuros reliģiskos tekstos vai leģendās par pēcnāvi.

Kaut kādā momentā ķermenis izzūd kopā ar citiem simboliem. Bija laiks, ja runājam jūsu vārdiem, līdz simbolu radīšanai; laiks, tik tālu attālināts no jūsu priekšstatiem par realitāti, ka atmiņa par to atgriežas tikai pašos aizsargātākajos miega apgabalos. Jums liekas, ka simbolu neesamība – tā ir jūsu neesamība, bet tas ir dabiski, jo jūs esat ļoti orientēti uz simboliem.

Apziņas stāvokļi, kuri rodas pēc nāves, vienalga operē ar simboliem, kaut arī tie tiek izmantoti daudz brīvāk un ar lielāku jēgas sapratni. Taču apziņas augstākajos līmeņos simboli vairs nav vajadzīgi, radīšana notiek bez to izmantošanas.

Dabiski, pašlaik jūs nevarat saprast šo apziņas stadiju, bet varat sekot, kā simboli parādās nomoda un miega stāvokļos, un iemācīties tos saistīt ar sajūtām, kuras tie apzīmē. Jūs uzzināsiet, ka kaut kādi simboli parādās jums personīgi noteiktos apziņas līmeņos. Tie būs nosacīti apzīmējumi jūsu pētījumos. Piemēram, kad Ruburts[1] gatavojas iziet no ķermeņa miega stāvoklī, viņš bieži izrādās nepazīstamā mājā vai dzīvoklī, kur eksistē lielākas iespējas izpētei.

Šīs mājas vai dzīvokļi katru reizi ir dažādi, bet pats simbols vienmēr norāda uz to, ka tas ir sasniedzis noteiktu apziņas punktu un ir gatavs ieiet citā stāvoklī. (Miega stāvoklī dvēsele pakāpeniski pāriet uz no zemes līmeņa arvien attālinātākiem apziņas līmeņiem, uz īpaši aizsargātiem līmeņiem, vāc tur pieredzi un pēc tam caur sapņiem mēģina to pielietot. Sapņos simboli jau ir no zemes plāna.) Jums katram ir noteikti, individuāli simboli, kuri spēlē to pašu lomu. Bet, ja jūs neveiksiet nodomātu pašizpēti, šie simboliskie norādītāji nenesīs jums apzinātu jēgu.

Daži tādi simboli paliek ar jums uz visu dzīvi. Daži var iegūt citu izskatu globālu izmaiņu periodos, un zemapziņā pazīstamu simbolu transformācija izraisa zināmu dezorientāciju. To pašu var teikt arī par jūsu fizisko dzīvi. Piemēram, suns jums var būt dabiska prieka vai brīvības simbols. Bet, ja jūs kļūsiet par nelaimes gadījuma liecinieku, kurā ies bojā suns, viņš tālāk var jums nozīmēt kaut ko citu.

Tas viss ir acīmredzams, bet tāda pati simbolu maiņa var notikt arī miega stāvoklī. Ja reiz sākām par to runāt, tad nelaimes gadījums ar suni var notikt arī sapnī, kas izmainīs jūsu suņu apzināto simbolisko uztveri nomoda stāvoklī. Cilvēks var simbolizēt bailes kā dēmonu, kā naidīgi noskaņotu dzīvnieku vai pat kā pietiekami vienkāršu un parasti nekaitīgu priekšmetu. Bet, ja jūs zināt savu simbolu nozīmi, tad varat nevis vienkārši tulkot savus sapņus, bet arī saprast norādījumus uz apziņas stāvokļiem, kuros tie notiek.

Tātad simboli dažādos apziņas līmeņos var mainīties. Ar te var nebūt loģikas, taču intuitīva radīšana maina simbolu, kā mākslinieks maina krāsas.

Tātad visi simboli apzīmē iekšējās realitātes, un, kad jūs pārcilājat simbolus, tad pārcilājat arī iekšējās realitātes. Jebkura ārēja kustība izpildās iekšējā vidē, visās iekšējās apkārtnēs, kurās jūs esat iesaistīti.

Simboli – tās ir enerģētiskas daļiņas ar lielu lādiņu, kurām piemīt spilgti izteiktas pievilkšanas un paplašināšanās īpašības, kuras savukārt apzīmē iekšējo realizāciju un realitātes, neuztveramas tiešā izzināšanā (ar izzināšanu tiek domāta momentāna uztveršana, bez ietērpšanas simbolos).

Atbilstoši pat simboli dažādās apziņas stadijās izskatīsies citādāk (un meditācijās arī!). Daži tieksies iegūt stabilitāti un pastāvīgumu kā jūsu fiziskie objekti, sekojot bāzes pieļāvumiem materiālajā realitātē. Daži mainās daudz ātrāk, kā tas ir miega stāvoklī, – tie ir nepastarpinātāki un uztverīgāki sajūtu norādītāji. Dažādiem apziņas līmeņiem, šķiet, piemīt, sava paša vide, kurā šie simboli parādās, – kā parādās objekti fiziskos apstākļos.

It kā nestabili domu objekti parādās miega apstākļos noteiktos līmeņos. Tas ir, abos gadījumos simboli seko noteikumiem. Kā jau tika teikts, miega visums ir ne mazāk “objektīvs” kā materiālais. Viņa objekti un simboli ir tikpat precīza sapņu dzīves izpausme, kā fiziskie objekti – nomoda dzīvē.

Tātad simbola daba var kļūt par norādi ne tikai uz jūsu apkārtni, bet arī uz jūsu apziņas stāvokli tajā. Parastā miegā, parastas sapņošanas kontekstā, objekti jums liekas diezgan pastāvīgi. Jūs tos pieņemat kā pašsaprotamus. Jūs vēl arvien esat orientēti fiziski.

Tomēr citos apziņas stāvokļos sapnī mājas var pēkšņi pazust. Būdu var nomainīt mūsdienīga ēka. Bērns var pārvērsties tulpē. Tagad simboli skaidri uzvedas citādāk. Šajā vidē pastāvīgums nav bāzes pieļāvums. Loģiskas secības nedarbojas.

Tāda simbolu uzvedība var jums liecināt, ka tagad jūs atrodaties citā apziņas līmenī, pilnīgi citā iekšējā vidē. Sajūtu un pieredzes izpausmi neierobežo stigri strukturizēti objekti, sastinguši citam citu nomainošos mirkļos. Sajūtas automātiski pārveidojas un izpaužas jaunā, elastīgā, nepastarpinātā veidā. Kaut kādā ziņā apziņa ātrāk noskaņojas.

Realizācija neievelkas uz ilgām stundām vai dienām. Pieredze ir brīva no laika konteksta. Šajā apziņas līmenī var uzrakstīt veselu grāmatu vai rūpīgi izpētīt dzīves plānus. Jūsu tagadnes laiks ir viens no daudzām dimensijām, kuras formē konkrētais apziņas līmenis. Tātad jūsu pagātne, tagadne un nākotne tajā eksistē, taču tās ir tikai iekšējās vides daļas. Jums tur jāiemācās orientēties, tāpēc ka apziņas līmeņiem un to videi piemīt garums, kā, pieņemsim, jūsu pasaulei garums telpā. Šajā līmenī nav tik grūti sevi apzināties, dodot sev atbilstošu iedvesumu pirms miega.

 

Pievienots 26.07.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/kak-ponyat-simvoli

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Jane Roberts (Tulk. piezīme)