Gulbja zvaigznājs

Atskaite par vebināru 2015.07.12.

15 07 16 01

Kad es sāku meklēt fona attēlu 12. jūlija vebināram, tieši pie šī attēla palika SB, kad es pajautāju, ko šodienai uzlikt. Viņi mani pie tās atgrieza. No tā es saprotu, ka pagaidām mēs viņiem izskatāmies tā.

Noskaņošanās

Dārgie Saules draugi! Es klausos jūs!

Šodien ir svētku diena (mana meita Helēna ir dzimusi šajā dienā, un mājās bija viņas viesi). Un jums stāv priekšā brauciens uz Gulbja zvaigznāju. (Kā es uzzināju vēlāk, Gulbja zvaigznāju agrāk sauca par Svētās Helēnas Krustu.)

Pa ceļam mēs mainīsimies ar zināšanām, ārstēsim jūs un dziedināsim jūsu atmiņu.

Jūs daudzi esat atnākuši no turienes, no zvaigznēm. Jūsu zvaigžņu atmiņa pirmoreiz ierunāsies šodien tikšanās reizē ar Mums, tiem, kas nesen ir atgriezušies no zvaigžņu ceļojuma Mājās – uz mūsu Alma-mater.

(Kā es saprotu, šī frāze liecina par to, ka pirms augšupcelšanās/pāriešanas Būtības atgriežas uz Alma-mater un pēc tam izvēlas sev nākamo soli kosmiskajā dzīvē. Lūk, kāpēc visi Skolotāji uz kādu laiku mūs pameta, bet pēc tam atgriezās, piemēram, Sanats Kumara, Lucifers, Mihaēls utt.)

Jums katram ir Mājas, jūs tās saucat par Alma-mater. Tā ir mātesplate, tā ir jūsu likteņa sākotne Gulbja zvaigznājā. Katrs no jums daļu savas inkarnācijas ir izgājis šeit, obligāti, tāpēc ka tā ir Alma-mater mums visiem.

Es zinu, ka tiku audzināta uz Kentaura Alfas...

Tas ir tava likteņa sākums, tālāk tu pabiji daudzos visuma punktos. Un tagad tu sāksi likt savas vēstures mozaīku. Un katrs no jums sajutīs dzimtās enerģijas un sen aizmirstas dvēseles melodijas, it kā atmiņas uzbrāzīsies jums... Bet šis atmiņas nebūs tik spilgtas kā zemes dzīves.

Mēs pacentīsimies, lai mums viss paietu labi.

Kā mums noskaņoties?

Noskaņošanās parastā.

15 07 16 02

Gulbis (latīniski Cygnus, Cyg) – zvaigžņotās debess ziemeļu puslodes zvaigznājs. Spožās zvaigznes veido raksturīgu krustveida zīmējumu, asterismu[1] Ziemeļu krusts, izstieptu gar Piena Ceļu, kurš senatnes cilvēkiem asociējās ar lidojošu putnu. Babilonieši zvaigznāju sauca par “meža putnu”, arābi – par “vistu”.

Krievijas vidējos platuma grādos zvaigznāju var sameklēt jebkurā gadalaikā, taču vislabākie novērošanas apstākļi ir vasarā un agrā rudenī.

(No Vikipēdijas)

15 07 16 03Denebs (Gulbja Alfa) – pati spožākā zvaigzne Gulbja zvaigznājā, ļoti spoža zvaigzne pie debesīm, balts pārmilzis ar 67 000 reižu lielāku spīdību nekā Saulei, un pēc spožuma divdesmitā zvaigzne pie nakts debesīm, ar redzamo lielumu +1,25m. Denebs kopā ar zvaigznēm Vega un Altairs veido “vasaras-rudens trīsstūri”, kurš Ziemeļu puslodē redzams vasaras un rudens mēnešos. Attēlā dzeltenais punkts – mūsu Saule, attēla baltā daļa pa kreisi – Deneba fragments.

(No Vikipēdijas)

15 07 16 04Gulbis X (angliski Cygnus X) – gigantisks molekulārs mākonis, plašs zvaigžņu veidošanās apgabals, kurš atrodas Gulbja zvaigznājā apmēram 5000 gaismas gadus no Saules. Ir daļa no molekulāru mākoņu kompleksa Gulbī. Apgabals sevī ietver daudz masīvu jaunu zvaigžņu, kā arī sarežģītas pavedienu un globulu struktūras, kas ir apgabali, kuros notiek zvaigžņu nākamo paaudžu dzimšanas process. Šo haotisko struktūru veido zvaigžņu vēja un starojuma plūsmas, kuras izstaro visspēcīgākās zvaigznes. Asociācija Cygnus OB2, kura saistīta ar mākoni, sastāv no tūkstošiem zvaigžņu, kuras sevi uzrāda caur iedarbību uz apkārtējo vidi. Šīs mijiedarbības rezultāts ir “mirdzums” mākoņa centrā, redzams putekļu un gāzes sasiluma dēļ.

Pavedienveida veidojumu un šķiedru tīkls ir intensīvas zvaigžņu veidošanās apgabali.

(Tur līdz šim laikam ir zvaigžņu Alma-mater!)

 

15 07 16 05

Gulbja zvaigznājs

http://lubosvet.org.ua/2013/04/giperboreya-lebediya/

“Gulbja zvaigznāju bieži sauc par Ziemeļu Krustu, Krucifiksu, “Kristus Krustu” un “Sv. Helēnas Krustu”. Sākot ar XVII gadsimtu, uz ilustrētajām planisfērām[2] Gulbja zvaigznājs reizēm tika attēlots krustā sista Jēzus veidā, bet tā sešas pašas spožākās zvaigznes atbilda ērkšķu kronim, trim naglām plaukstās un pēdās, brūcei no šķēpa gurnā un visbeidzot svētajai sirdij. Gulbja zvaigznāja identificējums ar Krucifiksu attiecas uz m.ē. 592. gadu. Šajā gadā Tūras Svētais Gregors[3] (544.-595.), franču bīskaps, uzrakstīja traktātu “Par zvaigžņu ceļu”. Tajā ne tikai bija pieminēts Lielais Krusts, bet bija arī norādīts, ka tas ir Gulbja zvaigznājs.”

Hiperborejieši ir titānu pēcteči, Titānomahijas[4] liecinieki un dalībnieki. Uz to tieši norāda antīkie autori: “Hiperborejieši bija cēlušies no titāniem... Viņi uzauga no agrāk bijušo titānu asinīm.” Atcerēsimies, ka jūru Hiperborejas tuvumā sauca par Kronīdu, titānu galvas Krona – Zeva tēva – vārdā. Un arī pats Krons, ja atraujamies no vēlīnās proolimpiskās versijas par nogāšanu Tartarā, turpināja valdīt Paradīzes Salās[5], kuras maz atšķiras no zemes paradīzes un atkal taču atrodas uz Hiperborejas platuma grāda. Dzīve Paradīzes Salās, kādu to iztēlojās un aprakstīja antīkie autori, sakrīt ar hiperborejiešu dzīves aprakstu.

Kā jau ne reizi vien ir minēts, starp titāniem – Eirāzijas Ziemeļu saimniekiem – bija arī Japets (Iapets), kurš kļuva par prototipu Bībeles Jafetam, no kura dēla – Mešeha (Мосоха (Мосха, Моска)) cēlās Moskovīti – Maskavas un Moskovijas iedzīvotāji. Antīkajā tradīcijā šis titānu laikmets ir ieguvis “zelta laikmeta” – laimes, labuma, taisnīguma un pārpilnības valstības – nosaukumu. Krievu tautai atmiņa par Zelta laikmetu ir saglabājusies Zelta valstības – bagātības, labklājības un uzplaukuma avota – pasaku tēla veidā.

Apolons ir klasisks Saules dievs. Viņa kosmisko zvaigžņu būtību nosaka arī izcelsme. Māte Lēto savu sauli nesošo dēlu dzemdēja uz salas Astērija, kas nozīmē “zvaigzne”. Astērija (Zvaigzne) bija arī Lēto māsas vārds. Eksistē versija, ka Apolona kults Vidusjūras rajonā atkārtoti tika ienests Senās Romas laikos. Šurp visindoeropiešu Saules dievu atnesa protoslāvu venēdu ciltis, kuras dibināja un deva nosaukumus mūsdienu pilsētām Venēcijai un Vīnei.

No Lukiāna[6] ir saglabājies apraksts par lidojošu Hiperborejas magu, kurš apmeklējis Hellādu: pārsteigto skatītāju acu priekšā viņš lidoja pa gaisu, staigāja pa ūdeni un lēnā solī gāja cauri ugunij.

Lidojoša bija arī pati titanīda Lēto, kad, greizsirdīgās Hēras vajāta, traucās prom no Hiperborejas robežām pa visu pasauli meklēt patvērumu, kur viņa varētu dzemdēt. Tādu vietu viņa atrada uz Delosas salas, kur vēlāk radās Apolona svētnīca, uz kurieni hiperborejieši pastāvīgi sūtīja savas veltes. Lidojoši, dabiski, bija arī Lēto-Latonas bērni – Artemīda un Apolons. Hiperborejas Saules dievs Apolons nereti tika attēlots kā lidojošs uz savu dzimteni kaujas ratos, kuros iejūgti gulbji, vai uz “aparāta” ar gulbja spārniem.

15 07 16 06

 

Īsa atskaite par mūsu ceļojumu uz Gulbja zvaigznāju

 

Atslābināšanās.

Mūs sapulcina visus kopā, un mēs dodamies uz Gulbja zvaigznāju.

Mēs piezemējamies uz Gulbja centrālās zvaigznes, viņa sirdī – zvaigznē Sadrā, uz vienas no viņas planētām. Tieši šeit mēs reiz bijām. Mums ir ļoti grūti kaut ko sajust, un mums tiek dots laiks pierast pie enerģiju pārmaiņas.

Kopienas vadītājam šajā zvaigznājā bija putna forma, līdzīga Gulbim. Mums it nemaz nebija cilvēku ķermeņi. Šeit attīstījās izglītota civilizācija, kura iemantoja sakarus visā kosmosā. Šī asociācija sarīkoja ceļojumus no šīs planētas dažādos virzienos ar humanitāru mērķi – savākt informāciju par aborigēniem uz dažādām apdzīvotām zvaigznēm ar mērķi palīdzēt neattīstītām civilizācijām. Viena no komandām ieradās uz Zemes, kur tajā laikā jau dzīvoja cilvēki. Tā kā atnācēji bija ar daudz augstāku apziņu, tad cilvēki viņus uztvēra kā dievus un sāka viņus pielūgt. Viņi aizgāja, atstājuši daudz zināšanu, kultūru, valodas aizmetņus. Viņi paredzēja kontinentu applūšanu, bet aizlidoja ilgi pirms tam. Tā bija draudzīga akcija.

SB jautājums: Kurš no jums atlidoja pašā pirmajā ekspedīcijā? Viens no jums bija šajā kuģī. (Es nebiju)...

Bija vēl un vēl atlidošanas ar humanitārām akcijām. Viņi aicināja šurp arī citas civilizācijas, kuras arī nāca uz Zemi un par kuru atlidošanām ir saglabājušies vēsturiski dati – zīmējumi, ikonas, skulptūras, attēli uz akmens un māla plāksnītēm.

Paši hiperborejieši nebija Hiperborejas kodols, tāpēc ka viņu bija maz. Viņi kļuva par audzinātājiem, dieviem, kuri šeit ielika pamatus kultūrai, kuru iepotēja cilvēkiem. Vietēji viņu sekotāji kļuva par skolotājiem jaunām paaudzēm.

Man liekas, ka tas bija mentālajā plānā... Man ir grūti to saistīt ar fizisko Hiperboreju...

Man saka, ka Hiperboreja tomēr bija mentālajā plānā. Tie bija priekšteči lemūriešiem, kuri nolaidās uz astrālo plānu.

Pie katra no mums ir atnācis Pavadonis. Mēs “paņemam viņu aiz rokas” un caur viņu jūtam to, ko viņi grib nodot (savienojamies ar viņu apziņā). Viņi grib pavērt mūsu dzīves lappusītes Gulbja zvaigznājā. Neiztēlojieties cilvēkus, nebūs ne māju, ne zemes dabas. Viss būs jūtams tikai caur ķermeņa apziņu, ne caur acīm vai citiem zemes orgāniem. Pacentieties sajust vismaz kaut ko – savu formu un, kā izskatās planēta, uz kuras jūs reiz iemiesojāties. Šeit nav ne vīru, ne sievu (mēs nezinām, kādas bija ģimenes), taču katrā ziņā bija vecāki. Mēs ar apziņas stariņu meklējam savus ciltsvecākus...

15 07 16 07Es atradu... un mēs saplūstam sirds centros. Tā ir siržu saruna, bez vārdiem, tikai ar enerģijām. To nav iespējams aprakstīt vārdos... Tas ir enerģiju avots, kurš ir mani radījis, iedvesmo mani, atveseļo un līdz šim laikam mīl. Mūsos ielika ļoti augstas idejas, attīstības programmas un virzienus, mēs tās pašlaik esam nedaudz iezemējuši atbilstoši mūsu nodomiem. Bet tur nolasās ļoti augstas vibrācijas, ļoti augsti nodomi, patiesības un dievišķās zināšanas.

“Lūkojos apkārt”...

Jūtu vēdisku vidi un senindiešu dievību un varoņu enerģijas – ieraudzīju Ganēšu, spārnotas dievības... Lūk, no kurienes hinduisms un vēdiskā kultūra!

Jūtu, ka hiperborejieši ienesa vēdisko kultu divos punktos – Hiperborejā un Indijā. Divas civilizācijas attīstījās paralēli un vienlaicīgi. Āriji glābās no iebrukuma un gāja no Arkaima un no citām Krievijas vietām uz Indiju pie saviem reliģijas un kultūras domubiedriem. Viņus Indijā pieņēma kā savējos, tāpēc ka kultūra bija līdzīga.

Norāda uz Indonēziju (bijusī Lemūrijas daļa), tieši no turienes, agrīnākos laikos, mācība ienāca Indijā.

Enerģijas pašlaik nāk ļoti vēdiskas. Arī Jēzum šeit ir daļiņa, un arī Viņš ir šeit ar mums.

SB kopā ar šo atmiņu mēģina aktivizēt visas zināšanas, kuras bija vai tagad ir šajā aspektā, kurš atrodas šeit, lai mums būtu vieglāk uztvert to jauno, kas pašlaik norit uz Zemes. Tāpēc ka šis jaunais ar lielām grūtībām iekļūst mūsu šabloniskajā apziņā, piepildītā ar trīsdimensiju tēliem. Mēs esam ļoti stipri sazemēti, un mums ir ļoti grūti uztvert kaut ko, kas nepieder zemes plānam. Tā ir mūsu augstākās hiperborejiskās apziņas aktivizēšana.

Tagad mums rāda, ka daļa no mums atnāca uz Indiju, bet daļa uz ziemeļiem, Hiperborejā. Mūsu grupā ir gan tie, gan tie. Pašlaik mūsu grupā ir savienojušās gan ziemeļu, gan dienvidu apziņas un zināšanas, un norit apmaiņa ar šīm zināšanām.

Meditējam uz centrālo zvaigzni Sadru, lai konkretizētu mūsu zināšanas.

Tur bija kolektīvā apziņa. Individuālais “es” bija vājš un pavisam neliels. Liek priekšā izjust un izdzīvot Vienotības apziņu – kas tas ir.

Šeit mēs jūtamies visi uzreiz, kas ir ļoti svarīgi apziņas attīstībai uz Zemes. Kas tas ir – es un mēs?

Kā mēs dzimām? Mūs sintezēja ļoti daudzas būtības. Tā bija kolektīva radīšana. Katra būtība deva savu daļiņu: kāda enerģiju, kāda magnētisko lauku, likteni, vārdu, formu...

Es Esmu Viss... bet kur ir jūsu mazā mozaīkas daļiņa šajā kolektīvajā mozaīkas panno? Šo daļiņu var atrast, atradīsim... Es jūtu – esmu atradusi, taču noturēt šo apziņu ir grūti, uzreiz pāreju uz “Mēs”.

(N.K. komentārs. No šejienes ir skaidrāk redzams, kā mēs pa solīšiem gājām pie individuālas apziņas radīšanas. Šeit individualitāte vēl gandrīz nav attīstīta, ir pārāk liela saplūšana ar kolektīvo apziņu – gan ietekme, gan atkarība, gan piesaiste. Uz Zemes mēs jau praktiski esam nonākuši pie pilnīgas atdalīšanās no visas Vienotības. Ir pagājis milzīgs laika periods un bezgalīgi daudz radīšanu – starp to apziņu un mūsējo. Milzīgs daudzums radītāju nodarbojās ar jauno apziņu, kuru mēs iemiesojām uz Zemes. Bet droši vien mūsu apziņa pagaidām ir tik nepilnīga, ka ilgi viņā ne planēta, ne cilvēks nevar atrasties. Klausieties, sāksim novērtēt to ceļu, kādu mēs esam veikuši šurp no zvaigznēm! Un, pat ja mums nav ne jausmas, kāda vērtība ir mūsu “zemajai” apziņai, vienkārši sapratīsim, ka mums tas bija vajadzīgs. Tagad mums stāv priekšā izkārtot visu apziņu spektru pa vertikāli – no pašas “zemākās” līdz pašai “augstākajai”, ko mēs arī darām tādās meditācijās.)

Tādā apziņā ir grūti karot... paši ar sevi? Un hiperborejieši droši vien atnāca šurp tādā Vienotības apziņā kā kolektīvas būtības... Jahve arī bija kolektīva būtība.

Pameklējam šeit mīlestību. Kāda tā šeit ir?

Mēs esam pieraduši pie karstās zemes mīlestības, pie spilgtām jūtām. Šeit mīlestība ir vēsa, mierīga, neitrāla.

– Mīlestība ir kā vilnis, var vērst, koncentrēt.

– Mīlestība ir plaša, mierīga, vienmērīga, izplatīta pār visiem.

– Mīlestība ir ļoti mierīga, uztveru gaismu un gaismas kristālus.

Man ir mīlestība indigo krāsā – tumši zila, ne karsta, tuvāk neitrālam.

– Jā, tieši zila!

Salīdzinājumā ar mūsu zemes mīlestību tā ir neitrāla.

– Spilgts neitrāls!

– Es iemiesojos Indijā, tur mīlestība ir sirsnīgāka, žēlsirdīgāka, ziemeļos – majestātiskās hiperborejiskās enerģijas.

Es pēkšņi ieraudzīju, ka esmu bijusi Apolona grupā, Viņš bija vadītājs vai Skolotājs, lūk, kāpēc es jutu tādu saikni ar Apolonu, es biju viņa mācekle! No viņa es pirmoreiz uzzināju par Saules sistēmu. Un viņš bija starp hiperborejiešiem, kuri atnāca uz Zemi... Es droši vien atnācu uz Zemi vēlāk par viņu.

Tēma ir ļoti sarežģīta, norit ļoti augstas apziņas aktivizēšana. Taču mūsu auditorija ir gatava. Mēs jau pusgadu uz to ejam!

– Saprotu, kā radām sevi. Saikne ir līdz šim laikam!

Tas nav vienkārši ceļojums, tā nav ekskursija, tas ir nākamais solis mūsu augstās apziņas aktivizēšanā, mūsu senās atmiņas aktivizēšana.

Pati meditācija uz Gulbja zvaigznāju un uz gulbja simbola attēlu kaut ko iekšienē atver kā apziņas failus...

Jūtu to mūsu saziņu enerģijas – maigas, siltas un ļoti tīras, priecīgas... tur nebija dubulta dibena kā tagad – vienu domāju, otru saku. Tur viss mirdzēja, dzirkstīja...

– Saprotu, kādēļ tiek aktivizētas hiperborejiskās enerģijas – tas ir Radītāja Diženums, Slava, Varenība, kas savienoti ar augstām Jūtām.

Šīs augstās jūtas mums atklājās jau augstākajā mentālā, tagad, šajā atmiņā tās tad arī parādās. Mēs tās apgūsim. Pacentieties saprast, ka jūs tikai atceraties.

Mani piepilda ugunīga plūsma, ļoti spoža, skaidra, tīra, dzimta.

Tieši manā priekšā stāv krieviska tipa Augsts Cilvēks... Nevaru viņu atcerēties... Kas mūsu priekšā stāv? Tas ir Iļjas Muromieša tips – liels, labestīgs, gara auguma, mierīgs... Viņš ir bijis ekspedīcijas uz Hiperboreju vadītājs vairākas reizes, Viņš ir ciltstēvs hiperborejiskajām enerģijām, kuru kultūra piedzima Ziemeļos.

Pienāk vārds “Skaidrā saulīte” vai kaut kas skaidrs...

Viņš savienojas ar mūsu Vienotību un ar sevi ienes mūsu Vienotībā zināšanas... Tāds prieks sirdī, tādi svētki! It kā kaut kas noskaidrojas. Viņš cenšas mums izskaidrot mūsu vēsturi! Viņš to nes savā atmiņā! Katrs sirdī uzdod viņam jautājumu un saņem savu seno vēsturi, un mūsu DNS daļa – vēsturiskā daļa, aktivizējas.

Dzirdu pazīstamu jautājumu: kādēļ tas vajadzīgs? Mēs ejam uz saviem AEs, un viena no augstākajiem aspektiem atmiņa pašlaik aktivizējas. Šī atmiņa nepastarpināti ir saistīta ar Zemi. Mēs neaktivizējam savas Venēras vai Marsa annāles, bet tikai vēstures daļu, kura saistīta ar planētu Zeme.

Katrs no mums tādā vai citādā veidā ir tieši saistīts ar Hiperboreju – vai nu ir inkarnējies Hiperborejā, vai arī ir bijis uz tām zvaigznēm, kur dzīvoja vec-hiperborejieši. Un jūs atnācāt ar ekspedīcijām ziemeļos un dienvidos. Mēs te iemācījāmies karot (atcerēsimies indiešu eposu).

Mēs apguvām tehnoloģijas Hiperborejā, bet pēc tam atnesām tās uz Atlantīdu. Bet tur apziņa kļuva personiskāka, notika sadalīšanās klasēs, attīstījās konkurence un sacensība – “es esmu pats, pats labākais”.

Personības nošķiršanās veda pie pretnostatījuma un kariem. Konkurence mums bija vajadzīga apziņas attīstīšanai, taču šeit attīstība aizgāja ne pa to ceļu, un mēs šo lappusi aizvērām.

Šī atmiņa, kuru mēs aktivizējam, bija ar mums līdz pat Atlantīdai. Atlanti bija saistīti ar šīm enerģijām, kuras mēs tagad atklājam. Mums jau ir pieejami apziņas atlantiskie līmeņi. Un mēs ejam tālāk.

Līdz Zemei mēs izgājām vairākas zvaigznes un vairākas Saules sistēmas planētas, savācām ļoti daudz zināšanu, un Zemi mēs atnācām kā pieredzējušas dvēseles, kuras šīs zināšanas pielietoja uz Zemes.

– Mēs kā hiperborejieši iemiesojāmies uz Zemes, paņemot dažādas īpašības, un sākām tas izmēģināt, sadalot savu apziņu.

– Tiek ielikta apvienotības un apziņas savienošanās platforma.

Mūs apmāca vienotā apziņā – “Es esmu visi cilvēki”, lai mēs izietu uz galaktisko Vienotību un lai tas mums jau būtu, un lai mēs atnesu uz Zemi šo apziņu.

Mēs ar lielu prieku apkampjamies ar Saules Brāļiem uz šīs planētas – savienojam savas enerģijas. Mums māca Vienotību ļoti augstā līmenī.

Ļoti tumšā plānā arī ir Viena, vienota apziņa, taču ne kolektīva, bet sākotnēja. Mēs esam attīstījušies no šīs Vienas, izauguši un kļuvuši par pumpuriem Kokā. Un pašlaik mēs savienojam visas Koka apziņas.

Mans mazais es ir izšķīdis kā piliens okeānā. Manis nekur nav, un es esmu viss.

Manī ir ļoti daudz avotu, man ir pieslēgts ļoti daudz staru, kuri mani baro, dod informāciju, baro ar enerģijām...

Sajūtiet, ka jums ir nevis divi poli, bet ļoti daudz polu. No katra pola nāk kaut kas savs.

15 07 16 08

(Saules magnetosfēra s2.fm-gc.com) (adrese nav pieejama)

Manī ir dažādi apgabali – blīvāki, irdenāki, gaišāki... Katrs blīvums spēlē savu lomu manā vienotībā. Katram blīvumam ir savi realitātes izzināšanas paņēmieni un metodes. Mēs tos savienojam Vienotībā, apvienojot ar citām metodēm.

Vai te ir saikne ar Augstāko Es?

Ļoti liela saikne ar AEs! Tur atklājās kaut kas apbrīnojams... aprakstīt to nav iespējams... Tur ir vēl pilnīgāka Vienotība, augsta dievišķība. Es izšķīstu, un mana cilvēka apziņa šeit ir viens atoms. Bet pats apbrīnojamākais, ka es to kaut kā jūtu! Šī Vienotība ir saistīta ar vēl augstāku Vienotību – Augstāko Es.

Viņš ieiet manī, es viņā... un manas ķermeniskās šūnas pašlaik reaģē ar pilnīgu izšķīšanu... To var sajust tikai ar ķermenisko apziņu, kura nav aizvērta. Mūsu galva šeit nekādi nepalīdzēs.

Tas ir ļoti augstas apziņas punkts, un šeit mūsu pavadoņi liek noslēdzošo punktu. Tagad mūsu mentālie aspekti ir saistīti ar šo apziņu tiešā veidā.

Mēs esam uzrāpušies augstāk par Diženo Dievieti un zemāk par Dievišķo Aizgādni.

15 07 16 09

Man pielēca, kas pie mums ir atnācis – tas ir Gabriēls! Nekad viņu tā neesmu redzējusi – Skaidrā Rīta Zvaigzne – tas ir viņa Vārds no Urantijas! Tas pēc Dievišķās Aizgādnes ir pirmais līmenis pēc vibrācijām!

Gabriēls smejas, apkampjas. (Aprakstu, kā agrāk viņu redzēju.)

Asaras no acīm. Brīnišķīgas enerģijas... Apstiprina, kas tas tā ir!

(Semināra dalībnieki apstiprina)

Līksmība, augstākais prieks, sajūsma, laime...

“Tā ir atkalapvienošanās,” – saka Gabriēls. – “Es jūs reiz atlaidu no sevis tālā ceļā. Es jūs atbalstīju visas šīs dzīves. Vērsu jūs te uz vienu vietu, te uz otru. Vienmēr jūs mīlēju un zināju, kur jūs esat.”

– Eņģeļu koris!

– Smejas un ieplūst manī ar mirdzumu un mīlestību...

– Ļoti priekpilns, jā, viņš! Sākumā vārds bija Skaidrā Gaisma.

Mēs esam pacēlušies uz to plānu, kurā reiz bijām, un Gabriēls ir atkalapvienojies ar mums tieši šajā plānā. Un mēs uzzinājām nedaudz vēstures gan par sevi, gan par Zemi, gan par Gabriēlu. Lūk, viņš, apstiprinājums, ka mēs esam ercenģeļi! Mēs esam pacēlušies maksimāli augstu.

Es visus apsveicu!

Pateicības...

 

Tatjanas Balceres atsauksme par seansu ar Saules Brālību 15.07.15.

 

Sveicināta, dārgā Natālija! Nolēmu nedaudz uzrakstīt par saviem pārdzīvojumiem vakardienas tikšanās ar Saules Brālību laikā.

Apbrīnojams seanss. No rīta bija impulss iztīrīt “apakšas”. Uzaicināju Dievieti Venēru un palūdzu palīdzēt. Redzams, jutu, ka “iesim” augstu.

Gulbja zvaigznājs aptina mani ar kaut ko tuvu un dzimtu. Pajautāju A.Es: “Tās ir manas Mājas?” – “Nē, bet es tur esmu bijusi.”

Mūs pārvietoja uz vienu no Gulbja zvaigznāja planētām. Taču mani pie sevis vilka zvaigzne Denebs, kura ir vairākas reizes lielāka par mūsu fizisko sauli. Deneba kolosālie apmēri vienkārši rada iespaidu, liekot aizdomāties par sevi – mazo. Nebija iespējams noturēties, un es uz kādu momentu viņā iegāju. Grūti izturēt tādas vibrācijas, vēl jo vairāk kaut ko tur apzināties, un es atgriezos.

Mums līdzi atnāca Skolotāji, vēlāk citu civilizāciju pārstāvji. Tie ir tie, kuri dibināja Hiperboreju. Es apsveicinājos ar Viņiem. Abās pusēs man nostājās Pavadoņi. Turklāt enerģijas Viņiem dažādas, bet tik dzimtas un pazīstamas. Es paplašinājos mīlestības, pateicībās enerģijās, un pēkšņi atvērās mans pols (Es – sfēra, atvērās liels segments) un tajā sāka ieiet spēcīga, milzīga atbildes plūsma. Es nejutu, ka kaut kur vēl, iespējams, atvērās poli, bet šo izjutu labi.

Meditācijas beigās visiem lika priekšā iet pa sutratmu augstāk un augstāk. Visi pacēlās līdz mūsu ceļojuma galapunktam – Ercenģeļa Gabriēla enerģijai, kuru daudzi sākumā neatpazina šajā plānā, un es arī.

Meditācija beidzās, bet man sākās “cita dziesma”: es sāku strauji pacelties, turklāt izeju uz jaunu plānu un tālāk, tālāk... Pajautāju: “Kāpēc mani velk augšup?” – “Nataša teica, ka tu ej pie Dievišķās Aizgādnes.” Es patiešām pie Viņas atnācu. Daudz viegluma, gaismas, vienkārši dieva svētība un patīkama, vēsa uguns. Pat ne uguns, bet viegls ugunīgums. Pateicos Dievišķajai Aizgādnei par tādu dāvanu (поДАРок)! Un palūdzu Viņai vadību un prasmi atšķirt. Sajutu prieka enerģiju. “Bet tu to jau izmanto,” – Viņa pasmaidīja un uzaicināja nākt biežāk. – “Neizmērojami pateicos!”

Enerģijas izmainījās, un ir laiks atgriezties. Savācu visu savu, ko “nēsāju sev līdzi”, un atgriezos. Bet vēl ilgi ar mani bija manai sirdij dārgās Skolotāju enerģijas.

Sirsnīgi pateicos VISIEM dalībniekiem, Saules Brālība, Natašai, Volodjam par aparatūras darbības uzturēšanu un VISIEM, kas palīdzēja! Un sev, protams!

15.07.12. Balcere Tatjana

 

Pievienots 16.07.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/sozvezdie-lebed

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Asterisms (Tulk. piezīme)

[2] Skat. Planisphere (Tulk. piezīme)

[3] Skat. Gregory of Tours (Tulk. piezīme)

[4] Skat. Titanomachy (Tulk. piezīme)

[5] Skat. Fortunate Isles (Tulk. piezīme)

[6] Skat. Samosatas Lukiāns (Tulk. piezīme)