Atskaite par vebināru ar Saules Brālību 2015.06.26

15 07 01 01

2015.06.26

 

Noskaņošanās

Dārgie draugi! Lūdzu jūs dot noskaņojumu uz šodienas tikšanos.

Kā vienmēr tā būs neparasta. Mēs nopriecājāmies, ka jums ir paplašinājušās mūsu tikšanos tēmas. Mūs iepriecināja tikšanās ar Dievišķo Aizgādni. Jūs spējāt pacelties un sarunāties, pēc tam paieties pa Aizgādnes annālēm (pa pasaulēm) un sastapt ļoti daudz interesanta. Mēs ar prieku vērojām jūsu pārvietošanos.

Bet mēs taču tieši neko pārdabisku neredzējām mūsu ierobežojumu dēļ! Mēs atradāmies lieliskās enerģijās, bet ne pārāk apzinājāmies visus pārvietošanās jaukumus.

Nekas, drīz jūs iemācīsieties smalkajās pasaulēs atšķirt labāk, mēs taču arī vedam jūs, apmācot.

Šodien mums ir jauns darbs, veltīts tuvākā kosmosa apgūšanas programmai. Tuvākais kosmoss – tā ir Saules sistēma un Saules paradigma.

Ko tas nozīmē – Saules paradigma?

Tas ir realitāšu profils apkārt spīdeklim dažādās plaknēs un plānos. Lieta tā, ka, protams, Saules sistēma ne tuvu neaprobežojas ar planētām un asteroīdiem, tas ir, materiāliem objektiem. Viņā ir daudz realitāšu, un Mēs šodien pacentīsimies dot jums priekšstatus par Saules sistēmas dažādām realitātēm.

Vēl mēs pacentīsimies jums iemācīt atšķirt. Domāju, ka apmaiņa ar viedokļiem jums nekaitēs, centieties strādāt grupā, tāpēc ka viena galva ir labi, bet daudz – labāk.

Mūsu šodien arī ir daudz.

Pievēršu savu uzmanību, ka arī pieslēgums šodien ir pavisam jauns – no centra daudz pavedienu, katrā pavedienā karājās pa vienam cilvēkam. Šī konstrukcija no pavedieniem ir balstīta uz milzīgu spoli, kura kā kolonna apakšā balstās matērijā, bet tās augša izzūd mākoņos. Savienojuma augša deg ugunīs, to sedz ugunīgi mākoņi, kuri spīd. Tas viss ir līdzīgs tvaikiem no lokomotīves, kura sāk kustību no stacijas.

Tas ir mūsu starta laukums. Šodien Mēs no šejienes sāksim mūsu kustību jūsu apziņas paplašināšanā. Mēs sāksim ar dažu ceļojumu veikšanu uz citām planētām, bet pēc tam aizdrāzīsim uz Sauli un aiz viņas robežām.

Kā vienmēr aicinām jūs noskaņoties un labi atslābināties. Mēs esam ar jums un gaidām tikšanās sākumu.

Seanss – apziņas ceļojums

1. Tradicionālā atslābināšanās.

2. Saikne ar SB šodien ir līdzīga centram, no kura nāk pavedieni, uz katra pavediena ir vebināra dalībnieks.

3. Mums uzģērbj skafandrus, visiem ir dažādas formas skafandri (apspriešana).

4. Šodien apmeklēsim Marsu, Venēru, Jupiteru un Saturnu. Gribētos uz Urānu, bet vēl ir mazliet par agru.

5. Telpas attīrīšana zem kājām, tīrīšanās.

6. Taurē taure, gatavība, atpakaļ-skaitīšana, starts.

7. Viegli atraujamies un lidojam kā NLO.

15 07 01 02

8. Venēra. Sajūtamas patīkamas enerģijas, “atceroties” Venēru. Apstāšanās Venēras orbītā. Mēs ieejam stacijā, kura atrodas objektā blakus Venērai. Ieejam lielā apaļā zālē, kur ir daudz ļaužu. Visi pieceļas un sveic mūs.

9. Bet aiz mums kā pavadoņi nāk milzīgās Saules Būtnes-cilvēki, kuri sastāv no elektriskas uguns. Mēs ejam cauri zālei, kura mutuļoja ovācijās.

10. Bet tagad mēs ejam pie pašas Venēras, lidojumā jau bez jebkādām palīgierīcēm, vienkārši skafandros. Piezemējamies ļoti augstā Gaismas punktā. Mēs esam atnākuši uz Sanata Kumaras svētnīcu. Mūsu vibrāciju paaugstināšanās gaidīšanas vietā. SK ir atnācis pie mums ar savu daļu, esam Klātesoši.

11. Viņš samazina sevi līdz mūsu augumam. Mēs visi viņam pieskaramies. Jūtu ļoti klusu būtni, viss Viņam ir iekšienē, bet ārpusē – harmonija, klusums, mierīgums. Emocijas ir pašas augstākās – klusas, maigas, cēlas. Viņš uzlādē mūs ar šo noskaņojumu, piesūcina mūs ar savu mīlestību un klusumu, lai mēs varētu atdot viņa mīlestību arī citiem.

Viņš rāda mums piemēru, kādi mēs gribam būt – būtnes, kuras rada pasaules mierā un harmonijā, tēls, kura dēļ mēs šeit cīnāmies, priekš kā mums ir visa mūsu cīņa par gaišo nākotni.

12. Skatāmies Venēru. Pasakaina valstība, kristāla pilis, noslēpumaina mirgošana un spīdēšana. Mēs tuvojamies. Tā ir kā dūmaka, kā mirāža, un mēs slikti atšķiram būtnes, kuras lido iekšienē. Mēs to radījām ar savu iztēli, balstoties uz mūsu sajūtām par šīm vietām. Augsta prieka un smalkuma sajūta pēc šī rajona apmeklēšanas.

13. Apmeklējam vietas, kur mēs agrāk bijām uz Venēras ar saviem Augstākajiem Es. Mēs visi šeit bijām, nāk prātā pagātne, Mājas – tikai pats gaišākais un priecīgākais. Es šeit biju drakons, kurš barojās ar lavu no vulkāna krātera. Kļuva skaidrs Urālu kalnu sarkanā drakona tēls.

14. Marss. Šeit ir pavisam citādas enerģijas, vieglākas un tuvinātas zemes atmosfērai. Uz planētas virsmas stāv daudz konstrukciju. Planēta ir dzīva un plaukstoša. Mēs esam blakus Mācību iestādei. Patīkamas un vieglas enerģijas ir uz Marsa.

15. Salīdzinām Marsu un Venēru. Venēra ir maigāka. Marss ir tuvāks Zemei. Elpojam Marsa brīvību un radošo atmosfēru. Man šeit arī patīk... Uzzināsim, vai mēs esam bijuši uz Marsa.

16. Uzdodam jautājumu – kāpēc fiziskais Marss ir zaudējis atmosfēru? Man parādīja, ka Marss iegājis ugunīgā mākonī, kurš sadedzinājis atmosfēru un pārbīdījis orbītu. Tā ir kosmiska kataklizma, un nemaz ne marsiešu kodolkari.

17. Jūtam mūsu aspektu uz Marsa vecumu – dvēseles jaunību. Skatāmies uz ķermeņa formu – tā visiem ir dažāda.

18. Skatāmies uz Marsa virsmu – tā ir pārklāta ar ļoti augstu vibrāciju kristāliskiem gaismas augiem. Tā ir augu civilizācija. Bet mēs šeit savos ķermeņos spēlējam augstas apziņas dzīvnieku lomu. Mēs visi sazināmies, kaut arī ķermeņi mums ir dažādi.

19. Jupiters. Mūs ievelk gāzes planētas iekšienē, ar milzīgu spēku mēs ielidojam portālā planētas centrā. Šajā portālā notiek transformācija, es kļūstu mākonis, atoms no atoma atdalās, un realitāte te ir pavisam citāda. Apzināmies sevi šajā ķermenī un realitātē. Mēs peldam sīrupā kā lielas amēbas.

20. Olga: “Es esmu mākonis ar daudziem apziņas punktiem.” Jūtam mūsu kolektīvo apziņu. Katram apziņas punktam ir sava specializācija: viens jūt formu, otrs dzird skaņas, trešais domā, ceturtais analizē, piektais atbild par apzināšanos utt. Elpojam caur membrānu. Es esmu visu šo daļu kolektīvā apziņa. Jūtamies piepūsti.

21. Kā mēs šeit barojamies? Daļa mūsu būtņu izdala kādu gāzi caur saviem apvalkiem. Šī gāze piesaista daļiņas un atomus no telpas savos apvalkos. Šī barība taisni pa sutratmu ieiet sirds centrā caur “galvu”. Kādam enerģija iesūcas caur visu virsmu.

22. Mēs šeit esam dzīvnieki, kuri ir priekšteči tām nākotnes būtnēm, kuras sāk labi apzināties (uz Marsa). Šie ķermeņi un formas ir sākums mūsu apmācībai augstā apziņā. Zināšanas šeit ir tikai izdzīvošanas līmenī. Pēc tam mēs uz citām planētām sākām nolaisties blīvumā un krāt citu pieredzi.

23. Saturns. Planētas centrs ir tumšs, bet apvalks gaišs. Pasaule šeit ir primitīva, minerāla. Un būtnes šeit ir blīvas, minerālas. It kā no akmens vai metāla. Ķermenī jūtams smagums, un mēs gandrīz nekustamies. Sajūtas ir tikai ķermeniskas, nav ne saprātīgu darbību, ne mērķu... Nav elpošanas, formas ir akmeņainas, blīvas. Apziņa primitīva, pašā iesākumā. Šeit mēs veicām izlaušanos radīšanā, vienojot kopā matēriju un apziņu.

Jūs jūtat sevi kā vienu, atsevišķi no citiem, atšķirībā no smalkāku būtņu kolektīvās apziņas, šīs būtnes atnāca šurp, ieejot minerālajos ķermeņos.

24. Ejam iekšā Saulē. Transmutējas apvalks, skafandri kļūst ļoti blīvi. Uz Saules ir ļoti liela radioaktivitāte, magnētisms, gravitācija un temperatūra. Mēs esam milzīgā zvaigžņu kuģī. Mēs lidojumu jūtam it kā iešanu caur gaismas vēja, starojuma ķermeni. Tas nāk frontāli. Mēs ieejam ugunī. Es esmu saplūdusi ar kuģa apziņu un jūtu, kā mēs ejam caur plazmu.

25. Cita dimensija – dzīva uguns, ļoti spoža. Ejam tai cauri. Ieejam tajā telpā, kur mēs bijām pirmoreiz, kad ienācām Saulē, pirms iešanas uz planētām. Šī vieta ir planetāro Logosu savienojums, sakaru telpa starp planetārajiem Logosiem. No šejienes mēs sākām ceļu Saules sistēmā. Kādos ķermeņos un apziņās mēs atnācām uz Saules sistēmu?

26. Es jūtu sevi kā akmens gabalu, taču apzinošos kā būtību-asteroīdu. Šis ķermenis ceļoja pa kosmosu bez skafandriem un atmosfēras. Šeit, Saules sistēmā, apziņa devās pētīt materiālās un smalkās pasaules. Es esmu gaiša būtība, ar labām jūtām, Sanata Kumaras gabaliņš. Maigi nodomi, nav zinājusi ne labu, ne ļaunu, neko tādu, ko es izzināju uz Zemes. Taču salīdzinājumā ar limūriešu apziņu šī apziņa ir primitīva. Limūrieši sastrādāja skaistuma, filozofisku, tikumisku jēdzienu u.c. bagātu spektru. Uz Zemes es ļoti stipri bagātinājos kā dvēsele.

27. Visi dažādos ķermeņos atnāca šurp – “bišu māte”, starveidīga forma, tumša būtne... kaut kas milzīgs, ceriņkrāsā, un maigs... ugunīga lode.

28. Mēs atnācām šurp ar primitīvu apziņu. Paceļas mūsu apziņas evolūcijas apzināšanās – kādi mēs atnācām un kādi kļuvām. Ķermenis ir kļuvis ievainojamāks, bet kā ir izaugusi apziņa! Kļūst saprotams, kādēļ mēs atnācām uz planētu.

S.B: “Kādēļ Mēs jums to rādām – skatieties, ka jūs neesat zemāki par mums, bet jūsu loma ir vienlīdzīga mūsējai.”

Mums rāda, kas mēs esam. Kāpēc ar mums sarunājas visi, ar ko gadās satikties, palīdz visi, kas ir apkārt? Mums palīdz, tāpēc ka mēs radām un apzināmies priekš visiem.

29. Ceļojuma pēdējais punkts – atvērtās apziņas iziešana Galaktikā. Esmu izšķīdusi vispārējā apziņā kā tvaiki mākonī. Es esmu daļa no vispārējā... Viņi rāda mums Saules Brālības apziņu, mēs esam viņu ķermeņos. Šiem ķermeņiem praktiski ne no kā nav jābaidās Kosmosā, tāpēc ka Mēs varam skatīties uz priekšu un uzsākt aizsardzības darbības. Apzināmies realitāti un savu eksistenci. Es esmu telpa un laiks. Es esmu šīs telpas radītājs, un viss ir manī.

30. Šeit nav ne Saules, ne zvaigžņu. Mēs esam izgājuši aiz šīs dimensijas robežām, un tā ir kolapsējusies. Bet kas es esmu par būtni? Es esmu zvaigžņu putekļu mākonis, ne gaišs, nevienmērīgs. Manā iekšienē ir mirdzošas zvaigznes. Tad no kurienes nāk gaisma, es taču sevi redzu no ārpuses? Es ar sevi apgaismoju telpu. Es savu redzi varu noskaņot uz dažādām frekvencēm. Tā ir redze radioaktīvajā diapazonā, un šeit es jūtu radioaktīvo daļiņu mirdzēšanu, kuras man rada formas un gaismas sajūtu.

31. Katrs no mums pašlaik ir rentgena būtne. Šajā līmenī mēs esam, lūk, tādi. Formas ir dažādas – mākoņi un dzīvnieki – raja, spārnots lauva, “izsmērēta” forma, mākonis...

Kāds ir apziņas un barības līmenis?

Es no ārpuses neņemu enerģijas, es kaut ko dodu uz iekšieni, un man kaut ko dod no iekšienes. Es kā šī būtne barojos patstāvīgi no sevis – enerģiju riņķojums. Tādēļ manī dzimstot ir ielikts milzīgs dzīvības potenciāls, kurš cirkulē ķermenī.

Bet augstākajai būtnei es adodu ļoti maz, tikai niecīgu informācijas daļu.

Laika šeit nav.

Es varu telpu salocīt un atlocīt. Uzmanība un doma izpauž gaismu no sevis.

Ārpus laika barība nav nepieciešama.

Cilvēkam ir ļoti grūti pagaidām apzināties eksistēšanas mērķus un jēgas šajā dzīves diapazonā ar savu ierobežoto domāšanu.

Manā centrā dzimst augsta apzināšanās – uz planētām, uz Saulēm. Perifērija un serdenis atšķiras pēc apziņas un nozīmes.

Tas nav nedzīvs ķermenis, tā ir dzīva visuma būtne...

Eksistēju pati par sevi, un man nekā netrūkst...

Viss skaidrs, man šeit viss ir skaidrs, un viss patīk...

Man likās, ka jebkura kosmosa būtne zina par Radītāju, bet, šķiet, šī būtne par to neaizdomājas. Viņai tas nav vajadzīgs.

Izplatiet šīs zināšanas citās pasaulēs. Paskatieties, ka ir tādas pašas citas radības. Skatāmies uz formām, blīvumiem, apziņām – viss ir dažāds.

33. Divu stundu ceļojuma pabeigšana. Pateicības un atzinība.

 

Pievienots 01.07.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/otchet-o-vebinare-s-solnechnim-bratstvom-26-06-2015

Tulkoja Jānis Oppe