Vecās dvēseles

15.05.31.

“Kas tas ir – veca dvēsele?” Krajons caur Lī Kerolu[1]:

“Mēs teicām, lai jūs atslābinātos un vienkārši “būtu šeit”. Mēs teicām jums, ka nav nozīmes, ko jūs darāt un ka ne tiks svarīgs ir jūsu darbs, kā jūsu klātbūtne.”

“Tava vienkārša klātbūtne krēslā šodien palīdz šai planētai! Kristāliskais Režģis atceras, ko tu dari, un enerģija, tavu apzināto meklējumu radīta, paliek paaudzēm.”

Es ne gluži šajā gadījumā piekrītu tādam veco dvēseļu traktējumam. Man liekas, ka veco dvēseļu apzinīgi pūliņi nekad planētai nekaitēs. Ja nebūtu skolotāju, čeneleru, dziednieku, enerģiju pārvadītāju, rakstnieku un zināšanu pārvadītāju, nebūtu Lī Kerola, tad cilvēce nebūtu tālu aizgājusi. Lūdzu mani palabot.

Es piesaucu Sanatu Kumaru. Ko Tu vari teikt par “vecajām” dvēselēm?

Mana dārgā, ne visas “vecās” dvēseles ir pamodinātas. Ne visas viņas saprot, kādēļ ir atnākušas un ko var. Kerols vērsās pie tām, kas nevar iegūt kaut kādu jēgu un labumu no sava “vecuma”. Tad lai kaut vai vienkārši ir klāt uz Zemes.

Tu uzreiz sāki šaubīties par tiem darbiem, kurus Mēs ar jums veicam vebināros. Protams, tie ir vajadzīgi. Protams, pamodinātajām dvēselēm saskaņā ar misiju ir jānes planētai labums un jēga. Taču ne visas to var sava konservatīvisma vai viņu tuvinieku konservatīvisma dēļ. Dažas dod priekšroku nerādīt savu atmošanos, tāpēc ka viņas var “pierakstīt” pie prātā jukušajiem. Līdz šim laikam daudz cilvēku pat nestādās priekšā, ko var cilvēks un kā viņš strādā smalkajā plānā.

Tas pirmkārt ir saistīts ar reliģiju. Atcerēsimies autodafē[2], atcerēsimies raganu vajāšanu, anatēmas nevēlamajiem, krusta gājienus un baznīcas atteikšanu nevēlamu uzskatu dēļ. Tas viss ir ieēdies jūsu atmiņā un tagad dod par sevi zināt ar bailēm mistiskā priekšā.

Patiešām, tāda cilvēka vienkārša atrašanās uz planētas, ja viņš ir pietiekami attīrīts, palīdz jaunām dvēselēm iekārtoties sistēmā, jo parasti tādas vecas dvēseles kalpo kā skolotāji, ārsti, zinātniski darbinieki un... apkopēji.

Jā, tu nepārklausījies. Sētnieki, apkopējas un medmāsas/auklītes bieži ir vecas dvēseles. Attīrīt visumu ir svarīgs darbs... tu arī esi apkopējs...

Es zinu. Bet jebkura sieviete ir apkopējs savā mājā, vai tad ne tā?

Protams... Domāju, esmu atbildējis uz jautājumu?

Jā, protams. Parunāsim par mūsu darbiem vebināros.

Tā ir ļoti svarīga tēma. Gribu dot uzvedni tiem, kas pagaidām ne pārāk ir iesaistījušies darbā un nedaudz snauž, ka jūs uz grupas rēķina sāksiet labāk redzēt un just. Vienkārši iesaistieties un uzvedieties aktīvi, no jums, no katra ir ļoti daudz atkarīgs, tāpēc ka jūsu enerģijas var būt īpašas, neatkārtojamas, individuālas, un to klātbūtne grupā ir nepieciešama, lai sasniegtu enerģiju pareizu izvietojumu, to pilnību. Pat, ja jūs pagaidām “nevelkat”, ziniet, ka atrašanās vebinārā vienmēr nes konkrētu labumu jūsu daudzdimensionalitātei, tas ir, visiem jūsu aspektiem. Ceru, jūs jau esat iegaumējuši, ka jūs neesat fiziskais ķermenis?

Bet arī fiziskais ķermenis ir svarīgs.

Bet šajā gadījumā (vebināros) mēs apzināti nesam atbildību par mūsu darbu visos līmeņos un apzināmies, cik svarīgs jums ir jūsu “dvēseles mitināšanās ķermenis”.

Interesants nosaukums, saprotams. Interesanti, cik “mitināšanās ķermeņu” ir manai zemes dvēselei?

Vairāki, ir atkarīgs no laika, dažreiz līdz pieciem, dažreiz mazāk.

Bet Džvals Kuls caur Alisi Beiliju[3] rakstīja par zemes dvēseļu 12 fragmentiem.

12 dvēseļu – tas ir pārāk daudz, lai vienlaikus atrastos ķermenī.

Man ir neatbildēts jautājums: kā iznāk, ka pagājušām dzīvēm, no vienas puses, ir noteikta rezonanse tajā mūsu tagadējās dzīves vecumā, kad pagājušajā dzīvē ir noticis smags notikums. Tas šeit var izpausties kā maģiska iedarbība, trauma, fantoma sāpes, skatoties, kas ir noticis “tur”. Tas liecina par visu dzīvju sinhronismu vienā punktā.

No otras puses, mēs sakām, ka tās ir pagājušās, un veca dvēsele krāj daudzu dzīvju pieredzi. Pieredzējušie mūsu izpratnē ir dzīvojušie daudz, daudz dzīvju uz planētas. Drunvalo runā par 2000 – 2500 dzīvēm. Protams, mani pieci aspekti vienā un tajā pašā laikā nevarēja nodzīvot tik daudz dzīvju. Tad, kā mūsu dzīves var tecēt vienmēr vienā punktā? Un karma ir viena uz visām dzīvēm, jo karma pieder nevis ķermenim, bet dvēselei?

Eksistē attīstības fāzes, viļņi un periodi. Vienā periodā visas dzīves norit vienā punktā. Nākamajā dzīvju periodā (komplektā) jūs atkal dzīvojat vienā punktā. Tie ir it kā realitātes nošķēlumi. Šajā nošķēlumā jūs krājat izdzīvošanas pieredzi, nākamajā – cīņas, nākamajā – mātes vai tēva lomas u.c. pieredzi. Tas ir, ne visas dzīves norit vienā realitātes nošķēlumā, vienā enerģiju vilnī. Katra fāze atbilst enerģiju salikumam un apziņu pacēlumam.

Kas tas ir – veca dvēsele? Viņai ir īpašas enerģijas – viedums un mīlestība. Tas pie dvēseles atnāk ne uzreiz. Viņai ir jāizdzīvo visi nošķēlumi, jābagātinās ar visām enerģijām, jākļūst “gatavai”, un tad viņu var “nosaukt” par vecu.

Parasti mēs vārdu “gatavais” lietojam negatīvi nicīgā nozīmē: gatavais birokrāts un vilcinātājs, nelietis, gatavais dzērājs u.c.

Tas nemaina jēgu – procesa pabeigšana jebkurā nozīmē ir nobeigums. Dzīvju ciklu nobeigums vienmēr ir pilns ar dzīves jēgas un cilvēces eksistēšanas jēgas vispār meklējumiem.

Kā tu vari raksturot dzīves jēgu no tavas vecās dvēseles viedokļa?

Jā, pieķēries! Es uzskatu, ka visu kustību, visu darbību un stāvokļu jēga ir vairot pieredzi un apzināšanos visā: gan realitātes izzināšanas nozīmē, gan radīšanas nozīmē, gan apziņas savienošanas visos līmeņos Vienotajā Dvēselē nozīmē.

Ir daudz vajadzību, un galvenā – apzināties sevi kā Vienoto dvēseli. Tad tu patiešām vari radīt un izmantot laikmetu zināšanas.

Paskaidro, kāpēc mēs izmainījām Ēģiptes inkarnāciju pieredzi?

Tā bija noteicošā šajā enerģiju nošķēlumā, un, nomainot to, Mēs zaudējām visus vecos noskaņojumus, salauzām “aparātu”, lai atvērtos jaunām un pašām nopietnākajām programmām. Bērnība paiet, un mums kļūt nemājīgi bērnu gultiņā.

Salauzām “aparātu”?

Viss, ko Mēs darām, ir droši visiem. Mēs simts reižu pārdomājam un pārspēlējam mūsu programmas, kuras atnāk vebināros.

Un nepasūti vebināra tēmas, lūdzu (atbilde uz manu domu – veikt vebināru, veltītu dvēselei). Mēs paši zinām, kas nepieciešams un kā to vajag veikt. Paļaujies uz Mums, uzticies Mums, un viss būs labi.

Pašās beigās paskaidro par kodiem. (Paskaidroju: kad vakar es sarunājos ar Saules Brāļiem pirms vebināra, es gribēju uzrakstīt “kodu maiņa”, uz ko saņēmu noraidījumu: “Tie ir nevis kodi, kas mainās, bet programmas.”)

Visi kodi ir sen atklāti. Kodi – tā ir vecā programmēšana. Tie ir pārāk rupji un ļāva taisīt daudz kļūdu. Programma ir izstrādāta sistēma, stingrāka un nopietnāka par jebkuriem gaismas kodiem.

Pateicos par izskaidrojumu! Līdz rītam!

Pievienots 01.06.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/starie-dushi

Tulkoja Jānis Oppe