Astrālā elementālā apziņa

Dārgā Aizgādne! Lūdzu atkal parunāt ar mani par tēmu: dzīvnieku un augu, akmeņu un kristālu, stihiju un stihiāļu apziņa.

Šī tēma pie jums gandrīz nav pētīta. Tu vēl nepateici – “tumšo būtību apziņa”, jo ar gaišajām tu sen draudzējies, bet par tumšajām tev ir visai trūcīgs priekšstats. Šī tēma ir plaša, un mēs sākam ar cilvēka apziņu.

Cilvēkam iekšienē ir visi apziņas veidi, piemēram, stihiāļu – ūdens, gaiss, domas uguns, zeme un minerāli. Ir arī tā sauktais “ēters”. Tas ir ēteriskais ķermenis, pēc tam astrālais un mentālais apvalki – ķermeņa šūnām. Cilvēkam ir dažādi pielietojamie ķermeņa apvalki – vēlmju, programmu un atmiņas. Ir visas vertikāles apziņa, un sāk veidoties kolektīvā apziņa, komunikabilitāte (horizontāle). Tāpat ir augu un dzīvnieka apziņa, minerāla apziņa un šūnas apziņa. Cilvēks ir apvienojis visas apziņas, bet nevis tādēļ, lai spētu viņas vadīt, bet lai apzinātos zemes un kosmiskās dzīves visas detaļas, saprastu un zinātu.

Mūsu atmiņa ir ieslēgta magnētiskā apvalkā?

Atmiņa ir ieslēgta mentālajā apvalkā, Saprāta kristāliskajā struktūrā. Saprāts ir balstīts uz atmiņu. Saprāts ir balstīts arī uz audzināšanu mitināšanās vidē. Cilvēka saprāts vēl ir balstīts uz savienojumu ar savu Augstāko un zemāko Saprātu.

Jā, ar interesi lasu un klausos savus čenelingus. To tiešām nesaku es, man ko tādu nekad nepateikt un neuzrakstīt...

Ja tu uzskati sevi par ķermeni, tad jā.

Nekādi nevaru no tā atiet! Un es patiešām uzskatu sevi par ķermeni? Lūk, jautājums...

Tu neuzskati sevi par ķermeni, tas ir ieradums domāt caur zemes vajadzībām un darīšanām, kurš ved jūs pie noskaņojuma uz Augstāko Es atslēgšanās. Jūs varētu jau pamatīgi pavirzīties jūsu meklējumos un sekmēs, ja pielietotu savas Augstākās Īpašības un Iespējas...

Bet mums par tām nesaka un nemāca radīt...

Tas katram izpaudīsies savā veidā, tu taču zini, ka pasaule ir neatkārtojama. Un katram ir sevi jāatrod patstāvīgi. Runāsim par lietu. Tātad mūsu tēma – stihiāļi un elementāļi.

Tie ir gari, jūsuprāt, mūsuprāt astrālas būtības, līdzīgas citām astrālām būtnēm. Viņas ir ar dažādu blīvumu: ir gaišas, ir arī neitrālas, ir arī dēmoniskas. Varu teikt vienu – viņas visas ir uz Zemes nepieciešamas, tāpat kā nepieciešami ir, teiksim, kukaiņi. Tāpēc ka katrs gars izpilda savu uzdevumu.

Bet kā ir astrālajām pasaulēm, kuras eksistē tieši šeit, mūsu realitātē?

Tās eksistē savā realitātē un nekādi jūs neaizskar. Vairumā tās ir neitrālas.

Bet kādai pasaulei pieder cilvēks?

Vairums cilvēku ir neitrāli. Tādus jūs radīja un deva gribas brīvību. Daļa nolaidās tumšajās pasaulēs, daļa pacēlās uz gaišajām, taču vairums cilvēku ir vienkārši neitrāli.

Pastāsti par apsēstību. Nekādi nevaru saprast, kāpēc dažreiz cilvēkam mēdz būt tik stipra apsēstība, ka viņš saslimst, un kā ar viņu tikt galā? Kas tās ir par būtībām? Ar ko viņas atšķiras no parastajām parazitējošajām būtnēm?

Tās ir dzīvas būtnes ar dvēseli. Viņas ir pacēlušās no tumšās pasaules un ir ļoti stipri attīstītas. Tādā mērā, ka ir spējušas pakļaut sev cilvēka ķermeni un barojas uz viņa enerģiju rēķina.

Vai ir iespēja šīs dvēseles atdalīt no cilvēka dvēseles?

Protams, ir. Taču tev mēs tādu spēku nedodam. Tev ir misija, un saproti, ka, ja tu sāksi vākt prom apsēstību, tad tikai ar to arī nodarbosies. Apsēstība cilvēkam ir dota par mācību, pēc viņa karmiskajām lietām.

Bet karma vairumam cilvēku ir gandrīz izspēlēta, taču apsēstība nav salauzta.

Uzskati to par slimību. Jūs taču ne visas slimības ārstējat? Ne ar visām tiekat galā? Un ne katru vajag ārstēt?

Tu uzskati, ka Radītāji paši tiks skaidrībā ar savām dvēselēm?

Katra dvēsele saņem attīstības virzienu, ar viņu noņemas, audzina, savalda, atbalsta un atmaksā. Ir eksperimenti, ir vienkārši sods, ir smagas problēmas. Katram savs.

Tu nedomā, ka smalkajās pasaulēs viss ir ideāli, un neviens neslimo un nekādi nav saistīts ar pienākumiem un uzdevumiem. Katra dvēsele iegūst savas dzīves jēgu, uzdevumu un zināmu likteni. Jūs varat darboties pavisam citādāk, pēc savas gribas, taču, ja uzdevums netiek pildīts, tad cilvēks aizkavējas uz planētām. Kamēr viņš neiegūs galaktisko apziņu, kamēr viņš sevi uzskatīs par pilnīgi bezatbildīgu, viņš no planētas neizies.

Un darboties šajā pasaulē viņam palīdz smalkā plāna neredzamas būtnes. Viņas rada situācijas un būvē problēmas, kuras jūs saucat par “mācībām”. Tā tad arī ir apmācība, tas tad arī ir liktenis. Jūs viņas saucat par elementālajām būtnēm.

Es atcerējos “noras cilvēkus” vienā no aktivizācijām. Kas viņi ir?

Tās ir meža būtnes, ir ūdens būtnes, ir kalnu būtnes. Bez jums uz zemes dzīvo daudz dažāda garuma, veida un uzdevumu būtņu.

Jā, es foto esmu redzējusi milzīgu meža devu.

15 05 30 01

Meža brīnums. Šeit ir vairāki devi... Vienam liela galva virs ūdens priekšplānā, ar atvērtu muti, otrs, gaišzilos toņos stāv uz ūdeņiem aizmugurē pilnā augumā. Labi ir redzamas ausis, acis un visa galva, ķepas un kaut kas it kā rags uz galvas (vienradzis?). Vairāk pa kreisi ceriņkrāsas brīnums...

Vēl mēs cēlām no zemes apakšas cilvēkus caur Lucifera krustu, bet kas ir šie cilvēki?

Tie ir pazemes iedzīvotāji. Pienācis laiks arī viņiem iznākt gaismā, un viņi spēja izmantot jūs.

Interesanti, ka mūs tajā vietā gaidīja. Tieši tāpat noritēja darbs Utrišā, kad mēs cēlām cilvēkus no ūdens apakšas. Kā viņi uzzināja, ka mēs atnāksim? Kā tas ir sasniegts?

Mēs varam caurskatīt tuvāko nākotni un koriģēt to kādam par labu, vai par sliktu, kas arī mēdz būt vajadzīgs, lai kādu apturētu. Un kā gan tiek sasniegts viss uz Zemes, tiek koriģēti visi notikumi, un izpaužas sinhronisms?

Interesanti, aktivizācijās es jutu, ka vietējie gari neredzami ir klāt ar mums, piedalās mūsu meditācijās. Un citplanētieši aktivizācijās arī ir piedalījušies, pat uz foto ir...

Bet mūsu kalnā ar Vladimiru mums konkrēti palīdzēja divi drakoniņi.

15 05 30 02

Tas nav atspīdums no kameras, tie ir konkrēti kuģi

15 05 30 03

15 05 30 04

Pasaule ir dzīva, un jūs to tagad ne tikai jūtat, bet arī redzat daudzos foto un video. Viņa ir klātesoša blakus un redz jūs. Jūs varat kalpot viņai kā informācijas un enerģijas avots, šīs būtnes var palīdzēt jums un mīlēt jūs. Viņas var jums arī kaitēt. Astrālajā pasaulē ir daudz briesmu un daudz burvīguma.

15 05 30 05

15 05 30 06

Foto no vietnes fedpost.ru

Man gribētos aprakstīt šo būtņu (astrālo dabas garu) apziņu.

Apraksti sava ķermeņa apziņu, tas tad arī būs portrets vienam no elementāļiem.

Priekš tā man nācās atlidot nost no ķermeņa... Ķermeņa apziņas iekšienē parādījās cilvēka dzīvnieka vai neandertālieša stingrums un raupjums. Nekā agresīva, tikai primitīvisms un zināms trulums. Dabas spēks, izturība un izdzīvojamība. Nekādu mērķu, domas lidojuma, pārdomu.

Stāvoklis šeit un tagad. Cilvēks pastāvīgi domā par pagātni un nākotni, bet šeit redzesloks un perspektīva ir minimāli. No vienas puses, nav nekādu interešu, gausums un vienaldzība, no otrs puses, brīvība no nosacītībām, pienākuma, vēlmēm (brīvība no civilizētības un tikumiskuma).

Nav vēlmju (cilvēcisku, iespējams). Augu būtne...

Tas ir pareizi, cilvēka ķermeņa elementālais gars ir iekārtots tā, lai nebūtu pretrunā ar cilvēka gara vēlmēm un mērķiem. Cilvēka dvēsele fizisko ķermeni pilnīgi pakļauj savām iegribām un vēlmēm, un ķermeņa elementālis nav spējīgs pretoties. Tikai izdzīvošanas apstākļos viņš var iznākt pirmajā vietā un intuitīvi pateikt priekšā vajadzīgo darbību.

No otras puses, tieši caur šo apziņu jūs kontaktējaties ar tādiem pašiem dabas gariem – augiem, deviem, Zemes un gaisa astrālajiem gariem. Šī pati apziņa atšķir garus un enerģijas kopumā.

Kā attīstīt saziņu ar elemntālajiem gariem?

Tā ir smalka jušana, ķermeniskas sajūtas, uz zemes dzimuša bērna apziņa. Civilizācija aizver šo jušanas avotu, bet daba atver.

Jūs esat tik agresīvi, ka no jums baidās visi gari. Viņi nenāks uz kontaktu paši, lai sevi neizdotu. Un viņiem no jums neko nevajag, otrādi, jūsu ir “pārāk daudz” viņu dzīvē.

Jā, reiz, strādājot pilsētā, mēs skvērā satikām apvidus garu-glabātāju, kuru bija atspiedušas mājas un ceļi. Viņš vientuļi dzīvoja skvērā un baidījās no visa. Viņš par mums priecājās, ka mēs esam pamanījuši viņa klātbūtni.

Nesaprotu, kā es pamanu šīs klātbūtnes?

(Atbildu sev): tagad apzinos, kas notiek, kad es domāju par viņiem. Man palīdz mana apakšējā djaņ tjaņ apziņa. Šī vieta (vēders) saspringa, kad es atcerējos šo garu. Tā ir elementālās apziņas vieta?

Jā, visas dzīvnieka jūtas jums rodas šeit. Tas ir dabas cilvēka zemākais saprāts. Sirds centrs – tā ir dvēsele, mīlestība, bet augšējais djaņ tjaņ – attīstīta, civilizēta cilvēka saprāts, viņa prāts.

Vēl jautājums – daži astrālie gari nez kāpēc bez prasīšanas pieslēdzas sirds centram, kurš no muguras, bet kurš arī no priekšas. Kāpēc viņi neprasa atļauju?

Viņi, iespējams, arī prasa, bet jūs nesaprotat, nedzirdat.

Bet tā taču ir agresija?

Nezāles arī aug, kur ienāk prātā, tāda ir daba. Viņām nav civilizācijas un morāles. Un viņām nav īpašuma. Nezāles nezina, ka sakņu vai puķu dobe pieder jums.

Tikumiskums no dzīvnieka taisa cilvēku – cilvēku saprātīgo, bet mīlestība – cilvēku cildeno. Tā tad arī ir sevis iemantošana?

Jā, jūsu tikumiskuma aizmetņi paceļ jūs pāri dabai, bet dažreiz mēdz būt – nolaiž zemāk, nekā jūs esat dzemdēti. Bet cilvēka uzdevums ir visu laiku augt gan apziņā, gan vibrācijās. Kļūt civilizētam un viedam, mīlošam un saprātīgam.

Kādas izmaiņas ir uz planētas attiecībā pret elementāļiem?

Daļa no viņiem ir izgājusi uz gaismu, izgājusi no savas pasaules un apgūst astrālo pasauli ap jums. Pārējie gaida, kad jūs varēsiet atstāt fizisko pasauli un atbrīvot viņiem uz planētas vietu. Viņi nav ne labāki, ne sliktāk par jums. Viņi vienkārši ir citādi. Ceram, ka viņi ņems vērā jūsu kļūdas un radīs uz fiziskās Zemes labāku pasauli.

Bet cik vēl eksistēs fiziskā planēta?

Vēl ne vienu desmitgadi vien, pilnīgi pietiekami, lai uz Zemes adaptētos jaunā elementālā apziņa.

Kā izpaudīsies viņu izaugsme, kā viņi izmainīsies?

Tā būs cita civilizācija, un attīstība notiks savā veidā. Tā būs tā pasaule, kuru viņi radīs. Mēs neiejaucamies, bet tikai novērojam.

Pateicos Tev, dārgā Dievišķā Aizgādne!

15 05 30 07

 

Pievienots 31.05.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/astralnoe-elementalnoe-soznanie

Tulkoja Jānis Oppe