Monāde un Dvēsele

Saruna ar Dievišķo Aizgādni

15.05.25.

Dievišķā Aizgādne, man gribas uzzināt par Dvēseļu radīšanu. Kas ir Monādes un ar ko viņas atšķirs no tām Dvēselēm, kuras jūs ar Mihaēlu radījāt? Un patiešām, tieši Jūs radījāt Dvēseles?

Mana dārgā mācekle, tu atkal esi ar Mani. Es ļoti priecājos. Lieliski!

Sāksim lekciju.

Monādes – tie ir Dvēseļu sākotnējie aizmetņi. Viņas parādījās Dzīvības izcelšanās rītausmā. Tas ir kā saprāta un apziņas sākotnējās šūnas. Viņām piemīt savi Radītāju uzskaņojumi. Viņām gandrīz nav formas, un viņas viegli savienojas un atvienojas Garā ar citām Monādēm un Svētā Gara Būtnēm[1].

Mēs ņēmām šo sākotnējo materiālu un uz šīs apziņas pamata radījām daudzveidīgas formas, pievienojot šīs formas Monādēm. Tā apziņas varēja attīstīties, tāpēc ka formām ir ierobežojumi. Tieši ierobežojumi veicina to, ka formas īpašnieks sāk kustēties un meklēt savas dzīves uzlabojumus, dievišķības atjaunošanu, ja tā var teikt. Jāmeklē enerģijas avoti, jāizstrādā enerģija pašam, jāuztur sava forma, jāsaglabā sevi kā saprātu un jāattīstās, ir jānes atbildība par saglabāšanos un attīstību, visbeidzot, jāiemācās mīlēt un novērtēt sevi un savu dzīvi.

Kā sanāca, ka apziņa aizgāja no mīlestības? Kāpēc pati svarīgākā dvēseles daļa mūsu līmenī ir pazaudēta?

Paradīze un Mīlestība rada brīnišķīgus stāvokļus, kuri ir tik pilnīgi, ka nekur nevirzās un nekā neattīstās. Nācās dvēseles apvalkus aptumšot un sablīvēt, lai viņas bīdītu evolūciju. Katrā līmenī ir dvēsele, piestiprināta dažādiem apvalkiem – sākot ar pašiem smalkākajiem, beidzot ar pašiem blīvākajiem.

Tieši dvēseles ir visas daudzdimensionalitātes evolūcijas dzinēji?

Tā ir kustības atslēga, tā ir aizdedzes dzirkstele un kustības un attīstības nosacījums. Šī līmeņa sarežģījums – neizbeidzama cīņa. Tas pats arī piešķir kustībai spēka impulsu[2].

Kāpēc S.K. vienmēr teica, ka mēs, tas ir, cilvēki, esam Monādes? Es sevi tajā laikā uzskatīju par dvēseli. Viņš ar to domāja, ka dvēseles – tās nav sensenās daļas no Radītājiem?

Mēs taču sakām, ka izmantojām Monāžu daļas, konkrēti, viņu apziņu, atšķirīgu no citu materiālu formu, piemēram, planētu vai... (rāda formas, kuras līdzinās kaut kādiem monstriem) apziņu, lai radītu līdzīgus sev, bet blīvumā, kas pārvalda atšķiršanu un zinātni (zināšanas). Ir radīts daudz cilvēkam līdzīgu personu paveidu, bet ar dažādiem piemītošajiem spēkiem. Cilvēkam arī reiz piemita daudz Spēku, bet pakāpeniski viņš nolaidās tumsā...

Uz kā rēķina?

Tā ir viņa evolucionārā misija. Un cilvēks sāka mijiedarboties ar arvien blīvākiem Spēkiem, tumši-maģiskiem. Tad eņģeliskie Spēki sāka vienkārši būt tuvumā, baidoties nosmērēties, un kļuva par mēmiem Likteņa Glabātājiem.

Augšējās matērijas ir eņģeļu, viņu Spēku, okupētas, apakšējās matērijas pasaules mijiedarbojas ar apakšējām radībiņām. Visi ir savās vietās.

Bet tas, kurš ir spējis augšupcelt savu apziņu?

Tas satiek savus Skolotājus un mijiedarbojas ar arvien smalkākām pasaulēm, viņu apziņu.

Vai var teikt, ka Tu Esi visu mūsu pasauļu apvienotā apziņa?

Nē. Es esmu tādas kopējās apziņas daļa, jo Mātišķā Daļa paredz vēl arī Tēvišķo daļu un Neitrālo daļu no Visa, Kas Ir.

Pastāsti par šiem trīs spēkiem, lūdzu.

Mātišķā daļa – materiālā daļa, visums, visuma un visu viņā mītošo daļu matērijas apziņa.

Tēvišķā daļa – jaunu daļu radīšana, radīšana un pārveidošana, Doma un Veidošana, būtņu, kuras mīt visumā, apveltīšana ar attīstības Plāniem un Uzskaņojumiem. Tēvišķā daļa piešķir Visam Attīstības Programmu, Saprātību un Sevis izzināšanas Ceļu.

Neitrālā apziņas daļa – Pirmsākums, programmu un uzdevumu neesamība, pilnīga pašizteiksmes brīvība, nosacītības neesamība, izņemot Sākotnes vispārīgo stratēģisko plānu. Šī daļa ļauj Radītājiem nosacīt savas attīstības programmas pasaulei, kuru viņu būvē, un izmantot gatavas formas pašizteiksmei caur saviem radījumiem. Piemēram, mūsu pasaule radās tieši tā. Mēs izmantojām radīšanas paņēmienus, kuri bija izstrādāti daudz agrāk par jūsu pasaules radīšanu. Balstoties uz iepriekšējo Radītāju pieredzi un kļūdām, Mēs sākām saglabāt un uzlabot mūsu radījumus, neapstājoties neveiksmju un kļūdu priekšā. Ir daudz paņēmienu radīšanai un dzīvības dzirksteles aizdedzināšanas impulsu momentiem. Patiesībā, tu jau esi mazlietiņ sapratusi, ka aktivizācijas un uzlabošanas metožu un paņēmienu ir tik daudz, ka tie nevar tikt pat sistematizēti, vēl jo vairāk, uzskaitīti.

Bet kā tika radītas tās būtnes, ar kurām mijiedarbojās Tēvišķā Daļa?

Viņas radīja daudz Radītāju, mītošu visumā...

Bet visums taču reiz tika radīts no nulles? No kurienes viņā sāka parādīties kaut kādas formas, kad vēl nebija Radītāju?

Sākumā parādījās sākotnējā forma, Būtība (rāda Lielu Gaismu, kā supernovas zvaigznes sprādzienu). Viņas enerģijas sāka izplatīties un iekļaut sevī arvien jaunas materiālas daļiņas, kuras pieņēma Būtības Programmu un sāka griezties tā, kā bija iecerējusi Būtība – Vienotais Radītājs, tas ir, Visuma Radītāja Radošā Doma.

Tas bija Mihaēls?

Mihaēls pieņēma jau radītu telpu, kuru viņš no radītās telpas haosa sāka pārveidot Gaismā (pozitīvā, smalkajā pasaulē) un dziļumā (tumsā, blīvumā, negatīvā), savā Jaunajā Kārtībā. Tas ir, Mēs no rūdas radījām pulksteņa mehānismu. Tam mums bija vajadzīgas radībiņas (radījumi), kuras spēja apgūt gan pašas apakšas, gan smalkās pasaules.

Viss ir radīts, lai Sākotnes haosu pārvērstu Radījumā – pašā skaistākajā un patīkamākajā, gaišākajā un tīrākajā.

Ja jūs eksistējat pašā augstākajā plānā, kādēļ Radījumam dziļums, tumsa?

Tā ir Radījuma palielināšana, tā ir viņa attīstība. Eksistē pasaules bez dziļuma, un Mēs viņas saucam par sākotnējām pasaulēm, neizstrādātām. Tā arī cilvēks bez dziļuma ir neinteresants, un ir neizstrādāts, plakans saprāts[3].

Tātad dziļums – tas ir augstāks saprātīgums? Kā tas ir saistīts ar tumsu?

Fiziskā pasaule ir gan dziļums, ir gan tumsa. Tas ir “mūsu viss”. (Smejos.)

Tas ir mūsu sasniegums – matērijas pasauļu apgūšana. Smalko pasauļu apgūšana un attīstīšana – tas ir daudz vieglāk, nekā telpas dziļuma apgūšana, nezināmā satveršana un visa aptveršana daudz “iekšķīgāk”. Jums ir izteikums “mans iekšējais”. Tas ir par saikni ar mums. Mēs arī šo saikni konstatējam un attīstām, tāpat kā jūs attīstāt saikni ar Mums.

Kādā līmenī eksistē Monādes, un kā Mihaēls spēja viņas izmantot?

Monādes ir jēla viela, kura attīstās un kurai ir milzīgs impulss attīstībai. Mihaēla līmenī ir daudz neapstrādātu Monāžu. Mihaēls, salīdzinot ar viņām, ir pati Pilnība, Tēva-Radītāja (Monāžu Radītāju kolektīva) daļa.

Ieraudzīju Monādi – sīciņa būtne, salīdzinot ar Mihaēlu, kā šūna, salīdzinot ar cilvēku.

Salīdzinājums ir pareizs. Mēs arī esam monādes, taču tādā mērā apstrādātas un noslīpētas, ka sākām pašas radīt pēcnācējus – Radītājus un blīvākas Dvēseles, piepildošas mūsu pasaules un dzīvojošas ar Mums.

Jūs arī pastāvīgi radāt dzīvas būtnes, tikai neapzināti. Tās ir sabrūkošas formas, ja tās neuztur, sākot ar egregoriem, beidzot ar individuālām domformām un jūtām. Tās ir enerģētiskas būtnes, kuras barojas ar mentālo un jūtu enerģiju.

Jūsu pasaule ir piepildīta ar šīm būtnēm, kuras lidinās ap jums un gaida atbalstu un barību.

Es atcerējos kādu filmu, no kuras jaunībā burtiski “saslimu”. Tā bija nolaišanās filmas egregorā?

Protams. Ne tikai filmas radītāji rada filmas egregoru, bet arī skatītāji. Filmas egregors tādā mērā pakļāva jūsu apziņas, ka aptumšoja viņas un ilgu laiku barojās ar jums. Taču tādi egregori ir dzīvi, kamēr viņiem ir ar ko piebaroties.

Bet kā Tu barojies?

Es barojos ar tām enerģijām, kuras Man piegādā ļoti smalkas Būtības, Monāžu līmenī. (Rāda, ka it kā saplūst ar Monādi un sāk viņu apstrādāt, kā jēlu materiālu, piemērojot viņu tai dzīvei, kurai viņa ir radīta. Tādu procesu mēs redzam, kad viena galaktika vai galaktiku kopa absorbē citu, un rodas jauna Būtība.)

15 05 26 04

Divu galaktiku saplūšana.

https://sites.google.com/site/belaevaekaterina/interesnoe-i-neobycnoe/kosmos-gloria-nibiru

15 05 26 05

Divu galaktisku kopu saplūšana.

“Viņu sadursme rada kosmiskus orkānus, kuri aiznes galaktikas lielos attālumos uz sāniem no viņu sākotnējā stāvokļa. Sadursmes zonā izmestās gāzes temperatūra sasniedz 100 miljonus grādu. Novērojamais process apstiprina astrofiziķu teoriju, ka Visums, kā māja, tiek būvēts pa ķieģelīšiem – vispirms zvaigznes apvienojas galaktikās, pēc tam galaktikas saplūst lielākās galaktikās, pēc tam veidojas galaktiku kopas, kurām arī ir slieksme savā starpā apvienoties. Galaktiku kopas ir paši lielākie objekti Visumā, gravitācijas spēku radīti.” (Avots – http://anomalniy-mir.ru/kosmos/samoe-masshtabnoe-sliyanie-galaktik.html)

Man ir ļoti grūti spriest par tām būtnēm, kuras, izņemot humanoīdus, tiek radītas no Monādēm. Vai ir iespēja kaut kā saprast, ko vēl rada no Monādēm?

Pirmkārt Lielās Būtības, kuras tu pazīsti kā Galaktikas Piena Ceļš Būtības. (Tās ir Galaktikas Atzaru Būtības un Galaktikas Kodola Būtības, ar kurām mēs jau esam pazīstami. Salīdzinot ar D.A., viņas ir mazuļi.) Pēc tam zvaigžņu apziņu, piemītošu Zvaigžņu Enerģijas Avotu kolektīvam.

Saules Brālība arī ir viena no tādām Kopienām?

Jā, nedaudz pārveidota, bet sākotnēji viņā ir ielikta Zvaigznes Apziņa.

Kā var raksturot Zvaigznes Apziņu?

Ieej pati savā zvaigznes apziņā.

Es nespēšu saprast un aprakstīt...

Mācies aprakstīt pati, bet Es papildināšu.

***

Es iegāju savā zvaigznes apziņā. Tā nav saule. Nezinu, kur atrodas šī zvaigzne, nesen uzsprāgusi kā pārnova. Aprakstu savu fizisko stāvokli.

Vērpšanās, mežonīga griešanās, kura ir enerģijas avots. Enerģija izplatās no iekšienes pa pieskari un vērpjas arvien tālāk un tālāk... (Atradu Saules magnetosfēras attēlu, kurš ilustrē tādu kustību...)

15 05 26 06

Attēlā Saules magnetosfēra jeb heliosfēra, kura aizstiepjas aiz Plutona orbītas. Tā izplatās arī gaisma no Saules.

Enerģijas un impulsu avots iekšienē ir melnais caurums, kodols, kurš kā piltuve iesūc haosu un mazas un lielas vielas (zvaigžņu un planētu) atlūzas. Zvaigznes kodols atgādina divus ziedus, savienotus ar viducīšiem, ar lapiņām uz āru. Saprotu, ka tās ir tora aprises. Viela iekļūst ne tieši melnajā caurumā, bet starp vainadziņiem, vidū... apmēram, kā nākamajā attēlā, kuru es atradu kā apstiprinājumu savam redzējumam.

15 05 26 07

Avots http://in-space.info/category/tegi/shkala?page=1

Vielas daļiņas un milzīgās daļas, izejot cauri Serdenim, “iztaisnojas”, iegūst kustības virzienu un noteiktu lādiņu. Tur iekšā ir spēcīgs magnēts, kurš grūž kopā daļiņas, un uz tā rēķina iztaisno kustības vektorus un piešķir noteiktu kvalitāti un vajadzīgo virzienu daļiņu lidojumam.

Turklāt ir Nepārvaramais Spēks pašā centrā (pašās iekšās, kas būs pareizāk), kurš milzīgā ātrumā grūž virpuļus izejā. Tāds Pasaules Kustības Paātrinātājs, Dzīvības Avots un Lādiņš.

***

Ak Dievs, cik varens ir šis Milzīgais Paātrinātāja Spēks! Milzīga potenciāla neaprakstāma sajūta! Kas tas ir?

Cilvēkā arī tas ir. Tā ir tā, kā jūs sakāt, Radītāja nedziestošā daļiņa, tas ir, Monāde. Viņai piemīt varenība un visuma potenciāls. Katra tāda daļiņa – Tēva-Radītāja Šūna. Viņa daļiņa.

Papildini, lūdzu, manu stāstu par Zvaigznes apziņu.

Tu esi malacis, kaut arī aprakstīji visu cilvēciski, bet pareizi. Man ir sarežģīti turpināt... Kā tev izskaidrot domas dzīvesveidu tavā galvā? Kā izskaidrot, no kurienes viņa nāk?

No Tevis? No Alfas un tādiem pašiem Radītājiem?

Es arī barojos ar Domām un Idejām, radītām Pirms Manis, nosūtītām Man un sagraujošām visus pārējos radījumus Manā iekšienē. Tā ir Radītāja Radošās Domas un Idejas dominance, kura tādā veidā visus un visu vērš uz to Radīšanu (darbību), kuru Viņš ieplānoja.

Laikam nav nozīmes, enerģijai nav nozīmes, Apziņām nav nozīmes. Viss saliekas kopā it kā pats no sevis. Taču Mēs jau saprotam, Kā Tas tiek Radīts.

Visums ir bezgalīgi pārpilns, to jums ir tik grūti saprast, ka labāk neaprakstīsim, kā pasaules “nodzēšas” un “izrakstās” no jauna, kā tiek pārstrādāts Saprāts, kā tiek Radīta jauna matērija un jaunas apziņas. Tas ir pāri manām iespējām aprakstīt tā, lai jūs saprastu.

Jā, ja es būtu fiziķe... Bet līriķi nevar saprast, tikai izjust.

Gribu teikt, ka tieši Monāde ir apveltīta ar to spēcīgo kustības avotu un milzīgo Spēku, kurš raujas ārā no Serdeņa telpā. Un tu sajuti savu Zvaigznes Spēku, uz brīdi ieejot sava Augstākā Es apziņā. Taču tas nenozīmē, ka tev pašai kā cilvēkam piemīt tāds Spēks, tas pagaidām nav tavā varā. Kad tu savienosies ar šo savas Augstākās Apziņas daļu, tev liksies, ka tā vienmēr arī ir bijis, un tas piemīt visiem, tas ir, tā ir parasta lieta.

Katrā līmenī ir savi Spēki, Iespējas un Pienākumi.

Kādi pienākumi un atbildības ir cilvēkam Visuma priekšā?

Labs jautājums, kā pieaugušajam. Raksti:

Ienest pasaulē Dieva svētību.

Savienot cilvēku ar dvēseli apzināti.

Pazemināt rases agresivitāti un atgriezt cilvēkus pie prāta.

Nolīgt formu Būvētājus un iekārtot cilvēka dvēseļu jaunas formas fiziskajā plānā.

Tas ir, radīt cilvēcei jaunas formas?

Jā, vecā forma tuvojas beigām, un sāksies cilvēku ķermeņu radīšanas jauna ēra.

Tas notiks astrālajā plānā?

Domāju, ka sākumā mentālajā, bet pēc tam forma laidīsies lejā pa vibrācijām.

Vēl mēs neapspriedām, kas tad ir Dvēsele? Un cik viņai ir formu? Kādos līmeņos viņa eksistē?

Dvēsele kā Radījums eksistē visos līmeņos “zemāk” par Monādi. Tās, kā tev pareizi saka Sanats Kumara, ir Monādes atvasinātās daļas. Visi līmeņi, līdz pat pašiem blīvākajiem, ir Monādes apvalki mūsu pasaules, mana Visuma līmenī. Viņus Mēs saucam par Dvēseli. Dvēsele ir nedalāma, kaut arī eksistē dažādās vibrāciju telpās. Viņa dalās dažādos fragmentos un ir radījusi daudz dažādu formu.

Tātad pasaulei jeb visumam ir viena Dvēsele?

Pasaules Dvēsele ir Manis un Mihaēla atvasinājums. Viņa aptver visumu, tā ir saprātīgas apzināšanās audzināšanas programma. Visas pasaules savienojas, visas Būtības apvienojas, un mums nebija jēgas viņu atvienot, lai pēc tam atkal savienotu. Viņa vienkārši ietver visus jūsu apvalkus un apziņas sevī.

Un kā tu izskaidrosi mūsu Dvēseles fragmentus?

Jūsu apvalki ir dažādi, viņi pieder dažādām Ģimenēm, kuras ietver izcelšanos, vēsturi, uzdevumus un norādījumus, tas ir, misijas. Arī uz Zemes ir klātesošas Dvēseles no daudzām visuma maģistrālēm. Šeit ir savākts humanoīdu “krējums”, bet pašā zemākajā līmenī, bioloģiskajā, dzīvnieciskajā. Jūs no nulles audzējat jaunu saprātu, jaunu apzināšanos.

Lai jūs nevarētu iet pa veco, zināmo ceļu, jūs apklāja un ļāva dzīvot spontāni, kā sanāks, lai uzzinātu, ko vēl var radīt tādā ceļā. Tāpēc mēs tik piekasīgi vērojam jūs, tāpēc ka gaidām atklājumus un atklāsmes no jums.

Pašlaik jūs esat izgājuši uz jaunu maģistrālu ceļu. Mēs vienkārši vērojam un neredzami esam klāt uz Zemes, taču nemēģinām jums iedvest savu tālākās attīstības redzējumu.

Jūs arī paši nonākat pie secinājuma, ka nepareizi uzvedaties attiecībā pret planētu un cits pret citu. Vai jūs spēsiet pieņemt vajadzīgo lēmumu? Vai atdosiet Zemei tiesības attīstīties tā, kā viņa ir iecerējusi, jeb visu laiku cīnīsieties ar viņu? Kā jūs domājat, kurš uzvarēs?

(Skatos uz Marsu un saprotu, kurš...)

Dvēsele pieņems visu, ko jūs esat sastrādājuši. Un jūsu attīstības kļūdas ir vērtīga informācija nākamajiem Radītājiem. Viņi izdarīs secinājumus un neatkārtos šo ceļu.

Jūsu uzdevums – iemācīties rīkoties ar savu Spēku, savu Zinātni, savām Zināšanām, nevis sev par sliktu, bet par labu. Tā tad arī ir humanitāra sabiedrība. Un Mēs centīgi jūs uz to vedam, kā audzinām uzcītīgu bērnu, saprotot, ka ieliktais potenciāls var uzvesties dažādā veidā.

Monāde – tas ir koks, kurš aug jebkurā zemē. Ja saknes atduras pret akmeni, sakne apiet šķērsli un aug pa apkārtceļu. Akmens – tā ir jūsu attīstītība uz šodienu. Kā jūs apiesiet šķērsli, un vai spēsiet attīstīties tālāk, jeb pārtrauksiet attīstību, redzēsim pēc tam.

Es pateicos Tev, mana nenovērtējamā Skolotāja, par interesantajām zināšanām! Līdz jaunām tikšanās reizēm!

 

Pievienots 26.05.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/monada-i-dusha

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Monādes – Debesu Tēva, Monāžu Radītāja, Bērni. Dvēseles – Mihaēla un D.A., un citu šī līmeņa Radītāju radījums (N.K.)

[2] Spēka impulss: ja mēs pieliekam spēku kaut kādam ķermenim noteikta laika intervāla garumā, tad, jo lielāks spēks un ilgāks laiks, jo lielāks impulss (jūs esat mēģinājuši piešķirt ātrumu vagonetei vai vēl kaut kādai ierīcei tādā veidā?) Jo vairāk spēka mēs pieliksim ilgākā laikā, jo tālāk ierīce ripos pati. Tas tad arī ir spēka impulss (avots: http://otvet.mail.ru/question/22218305).

[3] Plakans – vēl otrās dimensijas, plaknes līmenī (N.K.).