Kāda ir mūsu dzīves jēga?

Meditācija Permā

15 05 13

http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Audio/15_05_13_Kada_ir_musu_dzives_jega_rus.mp3

15.05.02.

Šī Dievišķās Aizgādnes svētā atklāsme apgrieza visu manu Dzīves izpratni. Tā ir tik nozīmīga man, ka no šī brīža ir sācies cits manas Visa, Kas Ir apjēgšanas periods.

Tas ir noslēdzošais čenelings seminārā “Daudzdimensionalitātes prakses” Permā.

Lai labāk “ieietu” mūsu meditācijā, kopā ar mums piesauciet Dievišķo Aizgādni un noteikti noklausieties meditāciju līdz beigām. Nodot vārdos to, ko jūs apjēgsiet, nav iespējams, to vajag sajust pašam ar līdz galam atvērtu sirdi.

 

Meditācija

 

Mēs piesaucam Dievišķo Aizgādni. Lūdzam apmeklēt un svētīt mūsu semināru, un parunāt ar mums.

Lai labāk sajustu viņas enerģijas, mēs varam pacelties uz saviem mentālajiem un budhiālajiem aspektiem, būt šeit un tur vienlaicīgi.

Dievišķā Aizgādne nesteidzīgi pienāk pie mums, nesteidzīgi noenkuro savas enerģijas, lai tas būtu maigi, sievišķi. Mēs gluži kā uzlidojam mākoņos, brīnišķīgās enerģijās... Tās var salīdzināt ar Nirvānu.

Dievišķā Aizgādne: Jūs šodien daudz meditējāt un piepildījāties ar enerģijām. Es gribu jums dot tādu Mīlestības kvalitāti, kādu jūs vēl nepazīstat. Mīlestību no mana plāna, Jūsu Radītājas Mīlestību, Mātišķo Mīlestību...

Viņas enerģijas jau ir labi sajūtamas. Viņas Mīlestība ir vēsa, asa, pikanta, ļoti viegla un ar augstām vibrācijām, bet no otras puses, sievišķa, maiga un silta. No vienas puses, vēsa, gluži kā mentols, bet no otras puses – ļoti maiga un mātišķa.

Viņa ir atvērusi sirdi un vienkārši mīl... un piepilda mūs ar mīlestības enerģiju. Viņa saprot, cik mums nepieciešama ir šī enerģija, cik maz mums šeit, uz Zemes, tās ir, un aizpilda mūsu zaudējumu.

– Viņai ir milzīga vēlēšanās atdot... Atdot, lai pabarotu...

– Bet man sirdī gluži kā piens no krūzes līst...

Māte baro bērnu – ar pienu, enerģiju, mīlestību...

Dievišķā Aizgādne: Tā ir manas gādības izpausme. Es jūs ļoti labi jūtu – kādi jūs līdz galam nemīlēti, līdz galam nepabaroti. Jūs esat kā izsalkuši mazi bērniņi, un Es cenšos piepildīt jūs, piesūcināt jūs, dot jums visu, ko Es varu.

Jā, iekšienē šie bērniņi var iedomāties sevi jau pieaugušus. Viņi var teikt: māmiņ, es pats...

Bet Es no sava līmeņa redzu, cik jūs esat izsalkuši, cik maz jums visiem ir enerģijas, maz mīlestības, maz gaismas un visa pārējā... Es vienkārši baroju un baroju jūs, mēģinot saārstēt un piepildīt jūs visos līmeņos – gan saknes, gan augstākos plānus, visu jūsu daudzdimensionalitāti.

Budhi ķermenis pieņem šīs enerģijas un pa visiem saviem kanāliem nosūta tālāk.

Šodien mēs parunāsim par to, kas ir “Dievišķība”. Es jūs barošu un runāšu vienlaicīgi. Jēdziens “Dievišķība” manā līmenī ir nedaudz citāds.

Manas, N. Koteļņikovas domas: Dievišķība – tas ir viss radītais, viss, kas ir ap mums, tāpēc ka Dievs – tas ir Tas, kurš visu radīja.

Dievišķā Aizgādne: Dievišķība – tā esmu Es. Viss, kas ir ap mums – tā ir Dievišķība, viss, kas ir iekšā mums – tā ir Dievišķība.

Dievs – tas nav kāds cits, kurš radīja. Jūs neradījāt, tātad, jūs neesat Dievišķība – jums ir tāds sašķiebums. Dievišķība – tas ir viss apkārt: Es, tu, viņš, viņa, tas viss ir Dievišķība. Pat ja tas runā pretī jūsu domām un nodomiem, ja tas jums ir pārāk tumšs, – tā arī ir Dievišķība, tāpēc ka tā ir vispārējās apziņas daļa, vienkārši viņa pagaidām nav attīstīta. Tas ir kā mazs bērns, viņš pavisam nesaprot, ko viņš dara. Pat viņš var pateikt: “Es tevi nogalināšu!” Un atvēzēties pret jums ar rociņu. Tas vienkārši ir neattīstīts saprāts. Mēs tad arī audzinām šo saprātu. Audzinām arī rases saprātu.

Un rase ir tāda pati, saka: “Es tevi nogalināšu!”

Bet Mēs sakām: “Es tevi vienalga mīlu!”

Un šis neattīstītais bērns, šī neattīstītā rase, šī tumšā planēta – arī ir dievišķi, tāpēc ka tā ir Visa, Kas Ir daļa. Un Dievs – tas nav Radītājs, Dievs ir Viss, Kas Ir.

Bet kā tad viss tika radīts, ja nav Radītāja?

Visam, Kas Ir piemīt Apziņa un Augsts Saprāts. Un Visa, Kas Ir visas daļas rada sevi pašas, tāpat, kā jūs radāt sevi paši. Jūs taču radāt sevi visu savu dzīvi – gan audzināt sevi, gan izglītojat sevi, gan ārstējat sevi. Mainot savas dzīves apstākļus, jūs tādā veidā radāt sevi savā plānā. Tā ir jūsu radīšana. Mums ir citas radīšanas formas, bet arī Mēs attīstām Sevi ar sava Saprāta palīdzību. Un tā kā Mēs gribam, lai viss ātrāk attīstītos nevis degradētu, bet evolucionētu, Mēs tad arī attīstām Saprātu.

(Pēc Urantijas Svētais Gars atbild par Saprāta attīstību. Veicina attīstību, atbild un sargā Saprātu.)

Sākumā Mēs dalāmies Savā Saprātā. Mēs apveltām ar viņu visas būtnes, kuras dzimst uz Zemes vai citā pasaulē. Tālāk mēs veicinām to, lai šis saprāts attīstītos. Mēs apveltām mazos Radītājus ar spēju kompilēt jūsu realitāti un jūsu attiecības, radīt dzīvē vajadzīgās situācijas, vajadzīgajā pakāpē savienot cilvēkus vai šķirt viņus, lai jūsu saprāts saņemtu savas attīstības mācības.

Mēs radām jūsu realitāti, un jūs radāt savu realitāti. Mēs ļoti augstu vērtējam jūsu realitāti, tāpēc ka tā ir viskoncentrētākā – gan pēc enerģijām, gan pēc attīstības ātruma, gan pēc domāšanas līmeņa.

Un, protams, Saprāts neattīstās bez Mīlestības. Bez Mīlestības tas ir vienkārši auksts Intelekts, kurš manipulē ar enerģijām. Viņš negūst no tā kaut kādu labpatiku, laimi, viņš nesajūt, nejūt, tāpēc ka visas jūtas ir izstumtas. Mūsu uzdevums ir savienot augstas jušanas, augstas emocijas ar Saprātu. Tad ar Mīlestību piepildīts Saprāts radīs tikai labo, gaismu, mīlestību, skaistumu, to, ko Mēs arī gribam. Un, protams, Mēs tādas programmas arī liekam jūsu Saprātā, lai jūs stieptos pie skaistuma, pie dabas, pie visa Dievišķā, kas ir iekšienē un ārienē.

Patiesībā Skaituma paraugs – tas ir mūsu Visums. Viņš ir brīnišķīgs. Tas ir mūsu Bērns, mūsu Radījums. Mēs centāmies viņu radīt, izstarojot pašas augstākās jūtas un pašas labākas enerģijas. Un Mēs ar Skaistuma pazīmi un Skaistuma jēdzienu apveltījām katru būtni, kurai ir saprāts. Bet uz visām planētām Skaistums izrādījās saprasts savā veidā, un tam ir dažāda kvalitāte.

Un, iespējams, ja tu jūsmosi par Visumu, kuru Es radīju, tev viņš neliksies tik brīnišķīgs, tāpēc ka tas ir svešs bērns. Kad tu radīsi savu bērnu, viņš tev liksies pats brīnišķīgākais, tāpat kā Man mans visums un visi mani bērni.

Tu izklāsi sava bērna ceļu ar maigumu un mīlestību. Tu centīsies pagriezt viņu uz gaišo pusi, tāpat, kā Es cenšos pagriezt savus radītājus uz gaišo pusi, novērst viņus no mēģinājumiem kaitēt cits citam vai vēl kaut ko līdzīgu.

Jūs jautājat, kāpēc Es neko nedaru ar jums, tikai sarunājos? Mēs ar jums šodien jau daudz darījām, un mūsu uzdevums ir vienkārši pabūt manās enerģijās, kuras ceļ jūs, sublimē zemās frekvences uz augstām, atver jūsu sirdi Mīlestībai un Gaismai, Skaistumam un Augstai Patiesībai. Vienkārši atrodoties Manī, jūs noenkurojat Zemē augstu gaismu un ienesat Zemes Apziņas Režģos manas enerģijas, manu sapratni, programmas un kodus.

Es ļoti mīlu jūs un godāju.

D.A. lasa manas domas: “mēs esam tādi maziņi, kā skudriņas, par ko gan mūs stipri mīlēt?” Tāpēc ka es jūtu, kāda mīlestība no Viņas nāk.

Nav mazā un lielā, svarīgā un nesvarīgā, un tu kaut kad pie tā nonāksi. Jūs pašlaik atrodaties lineārā dimensijā un esat pieraduši salīdzināt pēc lieluma, pēc nozīmīguma. Kad jūs “iziesiet uz augšu”, jūs vairs nesalīdzināsiet, bet pieņemsiet visu, kā ir. Un jums nebūs svarīgi, kas par būtni, un no kāda plāna viņa ir, cik viņā enerģijas un kāds ir viņas vecums. Tas viss norīvēsies, un tam nebūs lielas nozīmes, tāpat, kā jums nebūs svarīgs jūsu ārējais izskats. Jums būs svarīgs tikai akurātums un tīrība, bet izskati var būt jebkuri.

D.A. ļoti akurāti atver augšējo Portālu, un milzīgas enerģijas izplūst pār mums...

Līdz šim tā bija tikai Dievišķās Aizgādnes sīciņa daļiņa. Viņa pavēra lodziņu uz augstāku plānu, un no turienes sāka ieplūst milzīgs gaismas daudzums... Viņa mūs apžilbina... un silda kā saulīte...

Ja paņem vairākas saules un savieno viņas, tad tāds gaismas daudzums nāk uz mums. Taču mums it nemaz nav karsti, un šī gaisma nesadedzina...

Vienkārši esiet viņā brīdi. Pierodiet pie tā, ka nav obligāti kaut ko DARĪT...

Mēs patiesībā atrodamies vēl ļoti tālu no Viņas. Es pacēlos uz to līmeni, tāpat, kā pacēlos pie Mihaēla, un ieraudzīju, ka mēs pagaidām atrodamies dažus “stāvus” zemāk.

Šeit ir Bezgalīga Mīlestība. Viņa ir maigāka nekā Mihaēlam, smalkāka un vērīga, vieda. Mihaēlam tomēr bija vīrišķās enerģijas, viņā bija vīrišķā aktivitāte, spars, un tas bija jūtams. Šeit ir pavisam cita enerģija, kura apkļauj, ieiet katrā porā, katrā sīciņajā apziņā mūsu iekšienē...

Viņa it kā saglabā vai konservē to līmeni, kurš ir sasniegts, lai ne tikai saglabātu, bet arī paceltu.

Mihaēlam bija svarīga radīšana, bija svarīgi procesi, bija svarīga darbība. Bet Viņai ir svarīgs Stāvoklis. Pašlaik Viņa šajā Stāvoklī mūs ir ievedusi, lai mēs iemācītos baudīt stāvokli... bez darbības.

Es jautāju: “Kur ir šī stāvokļa vērtība?”

Vīrišķās enerģijas būvēja nākotni.

Bet Es esmu tā nākotne, kura ir pienākusi.

Viss, kas bija, bija gatavošanās tam Stāvoklim, kurā jūs iegājāt.

Un, lūk, tas ir pienācis – tas, ko jūs gribējāt, uz ko tiecāties, ko būvējāt.

Bet jums vēl vajag kaut kur skriet, kaut ko darīt. Pašlaik ir pienācis laiks saprast – kur jūs esat atnākuši, kas jūs tādi esat, kas ir jūsu iekšienē, kas ārpusē, kas jūs tāds esat, kādēļ jūs eksistējat?

Apturēt savu skrējienu un saprātīgi sevi pieņemt, saprast sevi un iemīlēt sevi.

Ieraudzīt savas labās īpašības, saprast savas attīstītības, enerģiju pārvaldīšanas, informācijas, zināšanu, patiesības pārvaldīšanas līmeni.

Lūk, jūs gājāt, gājāt, gājāt, kurp jūs gājāt? Jūs esat atnākuši.

Un nākamais ir apzināšanās periods – kurp jūs gājāt, kas jūs tādi esat un kādēļ to visu vajadzēja.

Baudiet to Gaismu un Mīlestību, kuras jūs esat sasnieguši.

Saprotiet, ka jūs to radījāt, jūs to sasniedzāt, tie bijāt jūs, kas tiecās... Jūs strādājāt, un jūs to tagad pieņemat.

D.A. grib mūsos nodzēst vīrišķo, aktīvo sākumu... kaut vai uz vienu mirklīti nodzēst. Es jūtu, ka tas mūsu iekšienē bango.

Mēs esam pieraduši, ka kaut ko vajag darīt, uz kaut kurieni skriet, kaut kam ar mums ir jānotiek... Un pēkšņi norit process bez ārējas darbības. Un mūsu iekšiene vēl nevar pierast, viņa pretojas, es to jūtu grupā.

Viņa gaida, kad mēs iekšienē arī nomierināsimies...

Pieņemiet, ka jūs esat atnākuši Virsotnē.

Nu, pastāviet Virsotnē, nu, pastāviet... nu, papriecājieties, nu, pieņemiet to, kurp jūs tiecāties.

Jums jāskrien atpakaļ? Bet kādēļ? Vienkārši esiet brīdi šeit... baudiet TO...

Un Es gribu, lai jūs vēl vairāk atvērtos, lai vēl vairāk nolaistu savu, to, kas no zemes... Vēl... vēl... un vēl...

Sajūtiet iekšējo brīvību. Sajūtiet, ka nav nekādu ietvaru...

Un jūs atveraties pilnībā kā milzīgs zieds, pa visu Visumu, un kā zieds trīsat vējā un saulē, priecājoties par to dienu, kura ir jums Tagad.

Šeit pazūd ēna. Šeit nav dualitātes. Šeit ir pilnīga Vienotība un Pasaules, kuru jūs radījāt, Mēs ar jums radījām, Pieņemšana...

Ne līdz galam esat atvērušies, vēl atverieties...

Kļūstiet par Mani, manu Gaismu un manu Mīlestību, izšķīdiniet Manī visus savus atomus...

Pazaudējiet sevi Manī...

Es pateicos jums par tādu burvīgu momentu, kuru mēs ar jums radījām...

Ceru, ka jums patika...

Lai šo momentu jūsu dzīvē būtu daudz. Lai būtu gan radošas idejas, gan centieni, gan radīšana... Taču vienmēr jūs nonāksiet pie tā, kādēļ jūs to visu radāt, kādēļ šīs kustības, ko jūs gribat?

Jūs gribat, lūk, šo. Jums tas jau ir...

Jums tas jau ir.

Es no jums neatvados, palieku ar jums sakaros, mani mīļotie bērni, mani jaunie radītāji. Es jūs ļoti mīlu. Taču mūsu seanss beidzas.

Mēs pateicamies Tev, Dievišķā Aizgādne!

 

Pievienots 13.05.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/v-chem-smisl-nashey-zhizni

Tulkoja Jānis Oppe