Pacentieties izdomāt...

Pacentieties izdomāt to sabiedrību, kurā jūs gribētu dzīvot

(No nepublicēta arhīva)

Aicinām Valdnieci Mariju uz mūsu sarunu uz semināru Habarovskā.

Valdniece Marija: Sen tu ar mani neesi runājusies. Es priecājos ar tevi atkal tikties un priecājos iepazīties ar visiem tiem, kuri tagad tev sēž šajā seminārā.

Viņa katram no jums sniedz roku, skatieties! Ieskatās jums acīs un sasveicinās gan ar jums, gan ar jūsu dvēseli. Ļoti vienkārša, demokrātiska, ļoti mīloša, atklāta, gaiša, laipna un priecīga. Ne vienmēr viņa atnāk tāda, dažreiz viņa bija stingrāka. Bet šodien viņa ir ļoti, ļoti mierīga, harmoniska, gaiša un vienkārša.

Marija: Mani bērni, šodien man gribas parunāt par jūsu nākotni. Lieta tā, ka mūsu Zeme – tā ir neparasta planēta. Šeit ir sapulcējušās tās būtības, kuras grib uzbūvēt absolūti jaunu cilvēces programmu, un, lūk, tagad šī programma sāk izkārtoties. Man ir ļoti svarīgi izdzirdēt jūsu viedokli par to, kādu jūs gribētu – lai jūsu pašu iekārta, tas ir, valstiskums, robežas, transports, savstarpējās attiecības ģimenē, iespējams, citas laulības, kādas jūs gribat.

Fantazējiet. Nebaidieties, ka jūs varat būt pieklājīgi-nepieklājīgi, nedomājiet, kas ir atļauts – kas nav atļauts. Novāciet jūsu robežas un pacentieties izdomāt to sabiedrību, kurā jūs gribētu dzīvot.

Radiet to savā iztēlē un pierakstiet uz papīra, un pēc tam mēs nopublicēsim to Sanata Kumaras vietnē. Mēs savāksim jūsu domas, lai izplatītu tās cilvēcē un paskatītos, kam cilvēki piekrīt, kam nepiekrīt. Mēs vienkārši izsekosim šos momentus, kad cilvēki to lasīs vietnē un priecāsies vai protestēs. Un mēs lūdzam mūsu lasītājus tam aktīvi atsaukties, tas ir, radīt kaut kādu jaunās sabiedrības egregoru. Kādai varai jābūt, kā jābūt audzinātiem bērniem un tā tālāk.

Marija man jautā: “Kādu sabiedrību tu gribētu radīt?”

Nu, protams, sākumā jāpadomā, tāpēc ka es par sabiedrību neesmu domājusi...

Es gribētu radīt sabiedrību, kur dvēsele gūtu savu maksimālo attīstību, lai viņa nebūtu apstākļu saistīta, ka esmu parādā ģimenei, valstij, planētai.

Es, lūk, teiksim, gribu aiziet no planētas – es varu aiziet no planētas, es gribu atkal atnākt – es varu, es gribu iesaistīt milzīgu enerģiju savai apmācībai – es varu viņu iesaistīt, es gribu palīdzēt citiem – varu, gribu – varu nepalīdzēt. Lai būtu lielāka brīvība iemiesojumiem, dvēseles misijai. Lielāka brīvība.

Mēs, protams, esam ļoti stipri ierobežoti materiāli. Mēs paši to radījām, un tā mēs sevi ierobežojām, kā es saprotu. Visticamāk, ka es negribētu dzīvot materiālā sabiedrībā. Tad es būtu brīvāka. Lai es nepildītu kaut kādus tīri materiālus pienākumus. Jā, es varētu būt kalpošanā, taču šai kalpošanai jābūt priecīgai, tai mani obligāti jāattīsta un jābūt interesantai.

Un tā droši vien vēlētos dzīvot katra dvēsele, dzīvojoša uz planētas – maksimāli attīstīties sev par prieku un par prieku visām pārējām būtnēm, kuras uz šīs planētas dzīvotu.

Mans labums – tas būtu arī kopējais labums. Mans prieks – tas būtu kopīgs prieks. Tas ir, tai droši vien ir jābūt kolektīvai apziņai. Nu droši vien, lūk, arī viss, ko es uz šodienu varu pateikt.

Bet tagad es uzdodu jautājumus visiem vietnes lasītājiem, un katrs no jums tagad nedaudz padomās un uzrakstīs man uz adresi This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., kā jūs gribētu dzīvot nākotnes sabiedrībā?

Iespējams, tas būs jūsu čenelings ar Valdnieci Mariju. Viņa ņems vērā visus jūsu viedokļus, ko jūs gribētu, bet jūs to pierakstiet un atsūtiet man. Labi?

Mēs publicēsim jūs radīšanu domās. Tas ir interesanti, cik mēs esam pavirzījušies radīšanā.

Pievienots 29.03.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/postaraytes-pridumat

Tulkoja Jānis Oppe