Mūsu personu kronēšana

Kristus-apziņas seminārs. Rīga

(No arhīva)

15 03 27 01

2014. gada 2. martā.

Apbrīnojama, neatkārtojama meditācija. Mēdz būt arī kas tāds.

 

Es aicinu tos, kuri šodien grib ar mums pastrādāt, dot tās prakses, kuras uzskata par vajadzīgām.

Stāv kāda būtība. Nezin kāpēc man galvā stāv “karalis”. Nevaru tikt vaļā no šīs domas. Viņš stāv karaļa mantijā un ar karaļa kroni. Nu, labi, klausāmies tevi, ja reiz esi atnācis. Ko tu gribi mums nodot?

– Es pārstāvu karaļa varu. Es esmu atnācis lūgt jums palīdzību un aizsardzību.

– Kādu palīdzību un aizsardzību tu gribi? Saglabāt savu varu?

Kaut kā neatceros, ka karaļi valdītu.

– Lieta tā, ka karaļa varas egregors pilnībā pazūd, tāpēc ka, patiešām, karaļi ir pārstājuši valdīt. Ja agrāk vismaz Āfrikas valstīs bija karaļi, tad tagad arī tur viņu nav. Mans egregors iet bojā, un es gribu viņu saglabāt kā atmiņu, kā arhīvu.

– Tu taču negribi, lai tevi saarhivētu? Ļoti dīvains priekšlikums...

– Nē, lai saglabātu savu egregoru, es gribu nodot varu jums. Es tagad gribu jūs kronēt.

Tas ir, tā arī ir spēka savdabīga nodošana.

Kad gāja prom ēģiptiešu dievietes, viņas arī nodeva mums spēku.

Kad gāja prom Arkaima Glabātājs, viņš nodeva savus spēkus mums.

Parasti, atstājot Zemi, viņi vēršas pie tiem, kuri var šos spēkus pieņemt...

Vai mums to vajag vai nē, draugi? Mums jāizlemj pašiem. Un tad mēs viņam paziņosim, vai mēs pieņemam karaļa spēkus vai nepieņemam.

– Pieņemam!

Sajūtiet savi tagad. Norit kronēšana. Iztaisnojiet savas kājiņas, lai tiktu cauri enerģijas. Nolieciet brīvi savas rociņas.

Tas ir interesanti, mums ir ļoti neparasta meditācija. Nekad nekas tāds nav bijis. Sagatavojieties kronēšanai.

– Nu ko, mēs esam gatavi pieņemt šos spēkus Zemes tradīciju saglabāšanas dēļ. Mēs, protams, netaisāmies kļūt par karaļiem.

Es jums nedodu nekādus vasaļus vai vergus, vienkārši es atdodu jums tos spēkus, kuri atbilst karaļa varai.

Tas nav cilvēks, tas vairāk līdzinās karaļa varas egregoram.

Daudzi no mums dažādos laikos ir bijuši karaļi vai karalienes. (Es zinu, ka esmu bijusi karaliene.) Tāpēc jums tas ir dabiski. Nav kaut kādu pretrunu. Jūs taču arī neesat ne vergi un ne karaļi pašreizējā laikā, bet vairums no jums ir bijis karaļa posteņos kaut kādās inkarnācijās, kaut kādos laikos, tāpēc ka šo pieredzi ir izgājuši daudzi cilvēki.

Tagad ir pienācis laiks arī mums pieņemt karaļa atribūtus un regālijas...

Lūk, skatieties, mums tagad tiek dots scepteris un kronis. Un lode (держава). Scepteris – tā ir tāda liela nūja. Lode – apaļa lietiņa, zemeslode. Ja ir, tad ir, nav – tad nav. Man jau nu tiešām uz pleciem ir karaļa mantija ar kaut kādām astītēm. Galvā kronis tiešām ir.

Es viņam jautāju: “Ko tu no mums tagad gribi. Tu mūs kronēji. Kādēļ tas vajadzīgs?”

– Tagad jūs būsiet karaļa varas glabātāji savos ķermeņos...

Mēs taču zinām, ka viss saglabājas ķermeņos, visa informācija. Zemes bibliotēka saglabājas cilvēku ķermeņos, un mēs ar jums kļūstam par šīs informācijas Glabātājiem, par to, ka uz Zemes bija karaļa vara, un tā virzīja, attīstīja, teiksim, Eiropu. Tā sevi audzēja, cīnījās, plauka savā laikā. Un pēc tam apdzisa.

– Es precizēju. Jūs neesat tagad karaļi. Jūs esat ķēniņa un karaļa varas arhīva glabātāji. Tas tagad ir iebūvēts jūsu DNS. Un gribu teikt, ka, lai uz kādām planētām jūs pēc tam neparādītos, jums tagad būs zīme, ka jūs bijāt karaļi uz Zemes.

– Tā ir ļoti godpilna iesvētīšana. Ļoti neparasta, godpilna iesvētīšana. Mēs pateicamies tev!

– Bet es tagad esmu mierīgs, ka ir šīs enerģijas, šīs informācijas nesēji, kuru dzīslās tagad rit zilās asinis.

– Pirms nedēļas atnāca. Iesvētīja.

Šis cilvēks atnāca caur jums, tāpēc ka vienmēr grupā ir pārvadītājs kaut kādām īpašām iesvētīšanām.

Jūs jūtat spēcīgas enerģijas? Spēcīgas. Vienkārši kaut kas neparasts.

Jums nebūs nekādu priekšrocību. Es pajautāju. Jūs vienkārši būsiet šīs informācijas glabātāji. Protams, tas ir goda glabātājs. Protams, jums no tā būs kaut kādas dividendes, tas ir, jūs visur uzņems kā karaļus, tieši goda karaļus. Nevis tos, kuri sodīja, nogalināja vai karoja, bet tieši šīs skaistās vēsturiskās tradicionālās varas līnijas glabātājus.

– Mēs pateicamies tev. Mēs pieņemam. Kaut ko tu gribēji arī no mums, lai mēs tev nodotu?

– Nē, nē, es neko negribu. Es esmu jums pateicīgs par to, ka jūs to visu mierīgi uzņēmāt, neatteicāties. Es tagad esmu atbrīvots.

Viņš ir atbrīvojies no tā, ko ir atdevis mums. Viņš bija viens tā nesējs. Tagad mūsu ir daudz.

Vēlreiz no viņa nāk pateicība.

– Arī mēs pateicamies tev!

15 03 27 02

 

Pievienots 27.03.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/koronovanie-nashich-osob

Tulkoja Jānis Oppe