Jūtas un zināšanas

15 03 07 01

“Natālija: Skaties, cik zilas šodien ir debesis!

Vladimirs: Kas tur īpašs? Tās vienmēr mēdz būt tādas zilas pavasarī.”

 

Dārgā Valdniece Marija!

Es gribētu šodien parunāt par jūtām. Vai jūtas ir saistītas ar cilvēka dzīvniecisko stāvokli, jeb tās paaugstina un paceļ cilvēku pār visu cilvēci? Cik lielā mērā augstākie dzīvnieki var mums pamācīt just? Un kāpēc daudzi cilvēki dzīvo ar zināšanām, bet nevis ar jūtām tur, kur jūtas ir vajadzīgākas?

Tavs jautājums – kas ir augstāk vai kas ir pareizāk – just vai zināt un prast? Viennozīmīgu atbildi dot nevaru. Svarīgs ir gan viens, gan otrs. Taču daudzām civilizācijām nepiemīt jūtas, un jūsu jušanu attīstība paceļ jūs pāri viņām. Viņas dzīvo tikai ar loģiku un sakrāto pieredzi. Bet jūtas padara jūs spontānus, dzīvojošus šeit un tagad, šajā mirklī. Un zināšanas atgriež jūs pie sakrātās vecās pieredzes.

Jūtām reizēm ir vienalga, ko cilvēks zina, viņš ir vienkārši atklājies un izstaro uz pasauli sevi, savus laukus, savu saprātu, savu redzes viedokli. Un ieņem pasauli sevī, atklājot to no jauna, šeit, šajā sekundē, šajā sirdī. Pasaule atspoguļo to, kas tavā sirdī ir tagad, šajā minūtē...

Raugoties un attēlu (augšā), iekrīti tajās “ne šīs pasaules” jūtās, kuras lauva un cilvēks abpusēji pauž. Tā ir mīlestība, kurai ir beznosacījuma daba. Būtnes mīlestība pret būtni. Šeit zināšanas ir atgājušas dibenplānā, un jūtas vienkārši izpaužas tā, kā spēj izpausties un kļūt saprotamām ne tikai viņiem, bet arī mums. Mēs redzam un jūtam. Mēs jūtam uzticību un cieņu, mīlestību un jūtu ievainojamību, mirkli, kuru mēs katrs gribētu izjust kaut reizi dzīvē. Mirkli, kuru mums gribētos paildzināt. Bet zināšanas mums saka: tas ir bīstami, lauva ir spējīgs vienā mirklī saplosīt cilvēku ar savu spēcīgo ķepu, ja kaut kas gadītos ne tā... Tātad zināšanas un jūtas ir pretrunā viena otrai?

Mums gribētos, ka zināšanas nenonāktu pretrunā jūtām, bet papildinātu viena otru. Bieži tumšas jūtas iet cilvēkam pa priekšu un bojā viņam dzīvi. Šeit ir vajadzīgas zināšanas, lai savaldītu negatīva plūsmu. Jeb zināšanas var parādīt, ka gaišas jūtas nebalstās uz otra cilvēka pareizu izpratni, reizēm apžilbina un muļķo viņu. Un viens cilvēks var manipulēt ar otra jūtām.

Kāpēc jūtas un domas bieži nav saskaņā?

Tāpēc ka tieši jūtas mēdz būt dažādi attīstītas, domāšana attīstījās agrāk par jūtām. Pareizāk, jūtas parastā primitīvā izpratnē tika dotas cilvēkam uzreiz – bailes, briesmu sajūta, ģimeniskuma sajūta, atbildības sajūta, bada sajūta u.c. Bet, cilvēcei kļūstot vecākai, tas izpaudās ne tikai zināšanu attīstībā, bet arī jūtu attīstībā.

Jūtas ir apziņas attīstības turpinājums, bet zināšanas – ego un intelekta attīstība?

Jā, jūs jūtat smalko plānu, un pētāt to caur jušanu, tas ir, jūsu apziņu. Apziņai ir sajūtu orgāni, bet saprāts vadās pēc apziņas un apkopo jušanu pieredzi. Šeit jūsu augstākā apziņa un jūsu augstākie jūtu orgāni jums palīdz sajust augstākos plānus, bet “galva” rada citas realitātes kopējo ainu, balstoties uz domāšanu.

Savu fizisko plānu jums palīdz izzināt loģika un intelekts. Loģika kļūs par jūsu atspaidu arī tālākajā dzīvē smalkajos plānos, taču tikai kā pieredzes apzināšanās un arhivēšana. Bet jūtas palīdzēs jums šo pieredzi atklāt un izmērīt (lielāka-mazāka, siltāka-aukstāka u.c.)

Ko mums ir svarīgi uzzināt par jūtām un domām?

Tas ir jūsu enerģiju, tā, kas ir iekšienē, atspoguļojums. Ja iekšienē ir tīra enerģija, tad arī jūtas, kuras jūsos rodas, būs gaišas. Ja ir uzkrātas negatīvas enerģijas (caur zināšanām un jušanu), tad arī jūtas iekšienē būs tumšas, negatīvu pievelkošas.

Es nesen pārlasīju Alfas mācību no savas grāmatas “Путь души” (“Dvēseles ceļš”). Tā saucas “Viela pieņem tā vibrācijas, kas skatās”[1]. Tur ir teikts: “Tas ir vielas likuma stūrakmens. Viela uztver tās vibrācijas un to gaismu, kas uz to un no tās skatās un apgaismo ar savu saprātu.

Šeit saprātam vai apziņai ir galvenā loma?

Šeit vadošais ir tieši saprāts. Saprāts apgaismo radīto, izveidoto. Mēs teicām, ka gars sākotnēji skatījās uz pasauli no vielas – matērijas, kuru viņš radīja. To viņš nosauca par realitāti. Viņš uzbūvēja ķermeņus un apveltīja tos ar sākotnējo saprātu, lai viņu attīstītu caur vielas un realitātes mijiedarbību.

Realitāte slīpē saprāta kristālu.

Viena realitāte dzemdina vienu saprātu, cita – citādu.

Un otrādi.

Viens saprāts dzemdina vienu realitāti, cits – citādu.

Viss ir atkarīgs no redzes viedokļa. Pat viena un tā pati realitāte dažādu cilvēku acīs ir dažāda (piemēram, ieslodzītā un cietumsarga acīs).

Mums ir svarīgi tagad saprast, kā var izmainīt eksistējošo realitāti. Ja viņa ir atkarīga no tā, kas skatās, jāizmainās sākotnēji tam, kas skatās. Tas ir, ir jāizmainās viņa saprātam un apziņai.”

Šeit nav teikts par jūtām.

Tieši jūtas maina to, kurš skatās. Jūtas iekšienē saka – tas, ko tu zini, nav patiesība, tā var būt patiesība, bet ne visa. Skaties – cik brīnišķīga ir pasaule! Ber pirms minūtes tu domāji, cik tā ir šausmīga (finanšu krahs vai mīļotā nodevība). Bez tavas niecīgās nelaimes tevis iekšienē ir daudz brīnišķīgu tavas dzīves momentu!

15 03 07 02

Un nav svarīgi, ka pašlaik tu esi sliktā noskaņā, skaistuma sajūta palīdzēs iziet no situācijas, kurā tu sevi esi iedzinis ar savām domām.

15 03 07 03

15 03 07 04

Cilvēks attīsta jūtu slāni, lai kļūtu cilvēks, augstākā būtne šeit. Viņš attīsta arī domāšanu. Domāšana viņam palīdz attīstīt augstākās jūtas – tā ir māksla, mīlestība, savstarpējās attiecības, skaistais un pozitīvais. Skaistais un pozitīvais dod vielu domāšanai, kura grib nofiksēt svētlaimes un skaistuma aizejošos momentus. Domāšana izgudro fiksēšanas paņēmienus, skaistuma momenta paildzināšanu – vēstuli, literatūru, skaņu ierakstu, foto, kino un dažādu tehniku – datorus u.c.

Jūtas un domāšana iet roku rokā un attīsta viena otru. Augstākajos plānos tas savienojas dom-jūtās, kuras šeit ir diferencētas, lai paceltos uz jaunu līmeni.

Augstākie dzīvnieki var just un pārdzīvot līdz pat nāves izvēlei no skumjām vai mīļotās būtnes zaudējuma. Taču viņi dzīvo citā realitātē...

Viela pieņem tā vibrācijas, kas skatās?

Jā, viņu realitāte krustojas ar cilvēku realitāti, bet ir paralēla. Tur ir savi likumi un uzvedības noteikumi. Tāpēc bieži cilvēkiem ir tik grūti viņus saprast, bet viņiem – cilvēkus. Viņu realitāte ir dievišķa, dabiska, nesaistīta ar lietām, zināšanām, institūtiem u.c. Cilvēku realitāte ir mākslīga, un mākslīgā realitāte arvien vairāk izspiež dievišķo realitāti uz planētas.

Kāpēc tas ir pieļauts no augšas? Jo cilvēks taču nevar būt stiprāks par dabas dabiskumu?

Tā ir spēle, un mūs interesē, kur tā novedīs. Visvienkāršāk ir aizvākt cilvēkus no planētas, bet tad mūsu spēle atkal ne ar ko nebeigsies. Mēs nolēmām jums dot izredzes nospēlēt līdz galam. Paralēli mēs pētām cilvēka kā radījuma dabu, viņa smalko ķermeņu mijiedarbību, zemapziņu, jūtu nokrāsu, pārdzīvošanas veidu un mācāmies skaistā izpratni jūsu līmenī.

Man liekas, ka pašlaik cilvēks atgriežas pie dabas – dzīvnieku un augu – sapratnes.

Tas pagaidām ir pārāk grūti. Pirmajos attīstības etapos cilvēks nebija tik tāls no dabas un dzīvniekiem. Pašlaik viņš, salīdzinot ar dzīvniekiem, ir veicis spēcīgu lēcienu savā attīstībā un tālu aizgājis no dabas. Jums nāksies atklāt dabas sākotnējās “savvaļas” jūtas, lai sāktu saprast dzīvniekus un augus.

Es sarunājos ar kokiem. Kas tas ir, kas manī runā?

Tava koka apziņa, viņa ir dzīva tevī un dod tev izredzes atkal sākt saprast augus. Attīsti sevī šīs jūtas, tās tev vēl noderēs!

Es pateicos tev, Valdniece Marija, par interesanto mācību!

 

Izdarīsim secinājumus:

Jūtas vairāk ir saistītas ar apziņu.

Domāšana ar intelektu un ego.

Jūtas var mūs atgriezt pie dievišķā skaituma un svētlaimes.

Jūtas ļauj mums just augstāko pasauļu dabu. Bet domas ļauj mums viņu apzināties.

Jūtas padara mūs spontānus, dzīvojošus šeit un tagad, šajā mirklī. Bet zināšanas mūs atgriež pie sakrātās pieredzes.

Sajūta un domāšana iet roku rokā un attīsta viena otru.

 

Viela pieņem tās vibrācijas un to gaismu, kas uz viņu un no viņas skatās un apgaismo ar savu saprātu.

Saprātu apgaismo jūtas.

Augstākie dzīvnieki dzīvo citā realitātē.

Cilvēka ir dabai ir jākļūst cildenākai, humānākai, saistītai ar otra kā sevis paša saprašanu (sajušanu).

 

Pievienots 07.03.2015

http://www.sanatkumara.ru/stati-2015/chuvstva-i-znaniya

Tulkoja Jānis Oppe