Print

Jauni jautājumi un atbildes

Natālijas un Vladimira čenelings

15.01.29.

Mēs piesaucam mūsu Skolotājus un Augstākos Es. Tas ir mūsu jautājumu un atbilžu pieraksts.

15 01 30 03

Vakar es vienu cilvēku attīrīju no ļoti tumšām būtībām. Un saņēmu nakts atbildes uzbrukumu. Kāpēc notiek tumšo spēku uzbrukums, un vai man ir vērts no tiem atbrīvot cilvēkus, ja cilvēki lūdz? Varbūt man apstāties?

Cīņa vēl iet ne uz dzīvību, bet uz nāvi. Kaut arī uz Zemi ir atnākusi tīrības, miermīlības un miera, labklājības programma, smalkajās pasaulēs cīņa nav pabeigta. Un, lai programma īstenotos, tomēr vajag veikt noteiktu darbu attīrīšanā. Tumšie spēki tā vienkārši neaiziet, un, ja tas ir darbs cilvēces labā, tad jums uz to ir tiesības.

Bet arī viņiem tad ir tiesības mums uzbrukt, ja mēs viņu aiztiekam...

Bet jūs taču viņus nenogalināt un neiznīcināt, bet nosūtāt uz viņu dimensiju. Un tāpēc var teikt, ka šī cīņa ir taisnīga. Jūs tumšos spēkus neiznīcināt, bet atdalāt gaismu un tumsu, lai gaišie cilvēki varētu iet uz gaismu, lai tumšie spēki viņiem netraucētu.

Gribu vēl pajautāt, cik taisnīga ir šī cīņa? Vai mēs varam tīrīt šos cilvēkus, jo taču ne velti pašlaik viņos izpaužas tumsa, iespējams, viņi ir bijuši saistīti ar tumsu citās dzīvēs. Viņi ir bijuši tumšo spēku adepti, viņiem ir bijuši kontrakti... Mēs aizvācam darbojošos kontraktus, cik pamatoti mēs strādājam?

Cilvēkam ir jābūt gribas brīvībai. Kad viņš grib strādāt ar tumšajiem spēkiem, viņš strādā, kad viņš grib no viņiem atbrīvoties, viņam ir tiesības atbrīvoties, saplēst savus kontraktus, kad viņš apzinās, ka tie ir. Vienkārši šie kontrakti strādā neapzinātajā plānā un ir noslēgti ne šajā dzīvē.

Vai mums ir kļūdas darbā ar cilvēkiem vebināros ar Saules Brālību? Varbūt mēs kaut ko darām nepareizi? Kad mums lika priekšā pastrādāt ar Zemi, tad mēs visi priecājāmies un ļoti cītīgi ķērāmies klāt. Cik efektīvs bija šis darbs, un ko mēs izdarījām? Gribētos šo momentu apzināties.

Protams, tā bija apmācīšana radīšanā, pirmām kārtām, mācību darbs, bet kurš, dabiski, veda pie noteiktiem rezultātiem.

Jūs taču necīnījāties. Jūs nevienu nekāvāt, nevienu nedzināt ārā. Jūs vienkārši devāt gaismu, atvērāt tos apgabalus, kurās tās nebija. Bet gaismai uz planētas ir jāatnāk visās vietās. Un īpaši negatīvas enerģijas sakopojumā.

Jūs apgaismojāt negatīvo enerģiju, devāt gaismu, un šīs enerģijas pārstāvji un avoti iznāca tur, kur viņiem bija jāiznāk. Tas nebija uzbrukums, iznīcināšana, tas nebija karš.

Mēs taču strādājām domās, mentālajā plānā, bet kas patiesībā ar planētu notika fiziskajā plānā?

Fiziskajā plānā nenotika nekas. Jūs strādājāt smalkajā plānā ar smalkajām civilizācijām, un vēl tur strādājām Mēs. Mēs izdarījām noteiktu darbu, to, kāds šajā momentā vajadzīgs Zemei. Vēlreiz atkārtojam, ka tika izdzīti negatīvu formāciju pārstāvji, un Zeme atviegloti uzelpoja. Tas ir tikpat, kā atbrīvot no parazītiem cilvēka ķermeni. Un darbs tika izpildīts tādā apjomā, kādā Mēs to spējām izdarīt. Protams, tas netika izdarīts par 100%, bet tas arī nav vajadzīgs par 100%. Kad Zeme pilnībā pāries gaismā, tad šo darbu varēs atkārtot, bet pašlaik tas tika izdarīts tādā apjomā, kāds bija piemērots Zemei.

Bez tam jūs vēl palīdzējāt daļai to pasauļu iedzīvotājiem iziet gaismā. Tie, kuri gribēja iziet gaismā, izgāja gaismā, kuri gribēja palikt pustumsā, viņi palika. Jūs ne tikai izdzināt daļu tumsas, jūs vēl palīdzējāt atbrīvoties un augšupcelties tiem, kuri nīka kazemātos.

Nu, tad tas bija ļoti cēls darbs! Bet cik lielā mērā mums vispār ir tiesības strādāt ar planētu tādā garā?

Jūs esat Zemes Logosa, viņa kolektīvās apziņas – cilvēces – pārstāvji. Jūs varat izmantot savu spēku, tikai ļoti saprātīgi un akurāti. Ja jūs viņu izmantosiet „pēc savas saprašanas”, cīnīsieties pa visu planētu ar tumšajiem spēkiem, tad tiksiet savās darbībās ierobežoti. Visu spēku mijiedarbība ir noregulēta. Ja tas būs vietā, tad ies cauri, ja nevietā, ja par agru vai ja darāt nepareizi, tad tas nestrādās.

Jūs vienalga ejat ciešā saiknē ar saviem Skolotājiem, kuri skatās, kā jūs sākat izmantot savu varenību. Jūs tikai mācāties to izmantot, un ne vienmēr tas ir saistīts ar jūsu uzdevumu. Kad jūs mēģināsiet „pārcensties” „pēc savas saprašanas”, tas nenostrādās, lai jūs neuztītu jaunu karmu. Mēs taču saprotam, ka mācekļi, kuriem ir pieeja saviem jaunajiem spēkiem, mācās tos pielietot. Tāpēc viss pagaidām norit apmācības ietvaros un mūsu vadībā.

Tas ir, kad mēs uz planētas sāksim kaut kādas darbības, tad mums vienmēr ir jāpiesauc savi Skolotāji un Augstākie Es?

Protams, jūs taču strādāsiet jūsu Augstāko Es līmenī, un, dabiski, jūs viņus piesauksiet, tas pirmkārt; bet otrkārt, nevajadzēs vadīt ar cilvēka saprašanu, bet labāk strādāt sava Augstākā Es apziņas līmenī. Bet Augstākā Es apziņa ar Skolotājiem ir saistīta tiešā veidā, un tur nav iznīcinošu darbību, uz kurām tiecas cilvēki. Jūsu Augstākie Es praktiski jau sen nekaro, necīnās un neiznīcina. Protams, ja jūs negribat tīt jaunu karmu, jaunus sarežģījumus, strādājiet ciešā saiknē ar saviem Augstākajiem Es un Skolotājiem, kuriem jūs varat uzticēties.

Es ļoti uzticos saviem Skolotājiem. Varu teikt, ka gandrīz 9 gadu laikā, kopš es pieņemu čenelingus, viņi ne reizes nav mani pievīluši. Man ir laba saikne ar Skolotājiem?

Un kā tu uzskati?

Es uzskatu, ka laba, un mani Skolotāji ir ļoti gaiši. Viņi laikus rādīja man manas kļūdas, grūda degunu trūkumos, atbalstīja mani un palīdzēja apzināties to, kas notiek uz Zemes, īpaši tas attiecās uz 12. gadu. Atšķirībā no daudziem tumšiem Skolotājiem mani Skolotāji deva pareizu informāciju – tā viss arī notika. Man tas bija rādošs moments un pierādījums, ka mani Skolotāji ir no augsta plāna, un viņu vešana ir pareiza.

Lūk, tad arī paliec pie šīs pārliecības un sapratnes. Tāpēc ka labāku pierādījumu Mēs tev vienkārši nevaram dot.

Vēl vienu jautājumu es ņēmu no viena čenelinga, autoru nesaukšu. Runa bija par to, ka daudziem, kuri atnākuši atdot gaismu, ir jāatdod, jāatdod un jāatdod – sava enerģija un sava gaisma planētai, tāpēc ka viņi ir viņai parādā. Reiz viņu senči vai viņi paši citā plānā ir ņēmuši, ņēmuši, ņēmuši. Tāpēc gaismas atdošanas karma tiem, kuri kalpo planētai, pašlaik ir ļoti svarīga – čenelingu, nomodā būšanu, ceremoniju, lūgšanas rituālu organizēšanas veidā. Viņi tā apgaismo planētu.

Un kā tev liekas?

Kopš tā laika, kā es tikko sāku rakstīt pirmo grāmatu, man likās, ka es atdodu parādu, ka reiz es vai nu esmu aptumšojusi, vai ņēmusi kaut ko no planētas... Man likās, ka es to nedaru (rakstu, mācu u.c.) altruisma dēļ, bet sev, ka šis darbs lielākā mērā ir svarīgs man pašai.

(Viņi smejas.)

Tāda programma cilvēkam tiek uzkārta, lai viņš nekļūtu lepns, lai viņa lepnība nesabojātu viņu. Un viņš sev liekas vienkārši parādnieks, kurš atdod parādus. Principā, katrs cilvēks, kurš dzīvo uz Zemes, kura ķermenis sastāv no Zemes enerģijām, kurš ir viņas apziņas daļa, vienmēr ir parādnieks Mātes-Zemes priekšā. Lai šeit iemiesotos un attīstītos, viņš kaut ko paņem. Viņš stājas noteiktās parāda saistībās planētas priekšā. Izmantojot viņas enerģijas, viņam tās noteikti jāatdod, jākalpo planētai, cilvēcei, biedriem.

Un tā ir pati pareizākā sajūta, pats pareizākais uzskaņojums, kad tu neesi atnācis ar savu gaismu un mīlestību glābt cilvēci, bet tu vienkārši es viņas daļa, kurai ir jākalpo pēc definīcijas. Katram cilvēkam, kurš dzīvo uz planētas, ir jābūt tādai pašai noskaņai. Vienkārši tavi Skolotāji no paša sākuma tev deva pareizu noskaņu, pacentās tev iedvest, ka tu neesi ne diža, ne svēta, bet vienkārši cilvēks, kurš kalpo. Visparastākais cilvēks, vidējais cilvēks, kuram ir augsta apziņa, un viņš no šīs apziņas kalpo cilvēcei.

Vladimirs: Kas tas ir – sirds saprāta attīstīšana?

Kas ir sirds saprāts? Tas ir būtnes centra saprāts. Fiziskajā plānā tas ir sirds centrs, nākošajos līmeņos centrs it kā pārvietojas pa jūsu čakrām. Taču saprāts vienmēr būs tās būtnes centrā, kuras apziņā jūs pārejat, lai apzinātos. Tas vienmēr ir vienkārši saprāts dažādos līmeņos. Tāpēc ka mēs vienmēr būtnes centru tēlaini saucam par sirdi. Un jūs attīstīsiet saprātu visos līmeņos.

Šeit jūs sava saprāta attīstīšanai saņēmāt spēcīgu piebarošanu, jo tieši fiziskais plāns ļoti stipri attīsta saprātu. Un cilvēka, kurš iegājis fiziskā ķermenī, dzīve praktiski ir vērsta galvenokārt uz saprāta attīstīšanu, jūsu apzināšanās un saprašanās attīstīšanu. Tāpēc ka citos plānos saprāts tik stipri neattīstās.

Un turpmāk jūs sāksiet attīstīt saprātu tajos līmeņos, no kuriem jūs atnācāt šurp, pavisam citādā veidā. Jūs šeit gluži kā esat ieguvuši ieraugu, un tālāk šis ieraugs sāks strādāt citos līmeņos – mentālajā, budhiālajā, nākošajos līmeņos, kuros jūs attīstīsieties. Un jūs būsiet saprāta attīstības katalizators citās kolektīvās apziņās, kurās jūs ienāksiet.

Jūs no planētas atnācāt uz Saules Brālību, un jūs tur jau esat būtne, kura jūsu saprātu attīsta tajā līmenī. Kā jūs sakāt – „apdedzinājies ar pienu, sāc pūst uz ūdeni”, tas ir, ieguvuši kaut kādu stipru pieredzi, atgrūdušies no tās, jūs iegūstat ilgu attīstību, ilgu pēcgaršu. Tāds grūdiens strādā nevis vienam mirklim, bet ilgai Dzīvei.

Un jūs kļūstat saprāta skolotāji smalkajos plānos. Ne tikai paša saprāts jums kļūst attīstītāks, bet jūs sākat tajā mācīt citus. Lūk, kas tiek domāts izteikumā „sirds saprāta attīstīšana”. Tas ir, Dieva dabas, realitātes dabas sapratnes attīstīšana, saprāta darbības (kas tas ir, ar ko tas cīnās, ar ko tas sader) sapratnes attīstīšana, tas ir, jūs, var teikt, kļūstat izglītotas dvēseles, pateicoties šai smagajai skolai uz Zemes. Un no daudzām planētām pie jums nāks mācekļi, lai pamācītos jūsu prātu-saprātu.

V.: Mēs zinām, ka visi puni cilvēkam ir jāuzdauza pašam. Kā to var iemācīt citiem? Priekš tā viņam ir jāiemiesojas uz Zemes.

Visām būtnēm nav iespējams iemiesoties uz Zemes. Augstākajos plānos eksistē saprāta skolas. Teiksim, būtnes bija iemiesojušās uz mierīgākas fiziskas planētas, kur nebija tādu kataklizmu, karu, un jūs viņas apmācīsiet tajā, ko izgājāt paši. Iespējams, jums arī nāksies pamācīties to, ko jūs neesat izgājuši uz savas planētas, un tur būs savstarpēja apmācīšana. Jūs dalīsieties tajā, ko izgājāt paši, un apmācīsieties tajā, ko citi ir izgājuši uz savām planētām. Par cik tas ir kolektīvs saprāts, tad apmaiņa būs ļoti plaša, un jums piemitīs milzīgas zināšanas, salīdzinot ar zemes plānu. Milzīgas zināšanas. Taču jūsu daļiņa būs ļoti vērtīgs ieguldījums vispārējās zināšanās, teiksim, Saules Brālībā.

15 01 30 04

N.: Es vienam manis cienītam čeneleram izlasīju tādu izteikumu:

„Cilvēces vairākumam disbalans ir milzīgs. Viņu zemākie ķermeņi ir hipertrofēti, bet augstākie ķermeņi nav piepildīti. Tas rada attīstības disbalanu. Tas nedod iespēju visai nepieciešamajai enerģijai iet cauri cilvēkam un transformēt viņu, ļaut viņam pacelties uz jaunu līmeni.” „Es runāju par visu ķermeņu balansēšanas nepieciešamību. Tāpēc jums jāsāk attīstīt savus augstākos ķermeņus viņu balansēšanai ar zemākajiem ķermeņiem.”

Mani šī doma ļoti ieinteresēja. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka mani Augstākie Es ir atsevišķas būtības. Viņas ir dzimušas agrāk par mani un noformējušās ne šajā dzīvē. Viņas bieži tik ļoti nav līdzīgas fiziskajam indivīdam, ka nav iespējams pateikt, ka visos līmeņos ir viena un tā pati apziņa. Protams, mums ir saikne, taču šī saikne katrā dzīvē tiek radīta no jauna ar to ķermeni, kuru mēs izmantojam. Un arī mūsu fiziskās enerģijas ir tik mazas, teiksim, budhiālajā plānā, tad kā es varu saformēt vai attīstīt savu budhiālo ķermeni, kad tādu kā es fiziskā, tur ir vairāki desmiti? Jo runa taču ir par to, lai cilvēks fiziskais aktīvi attīstītu savus smalkos eņģeliskos un ercenģeliskos aspektus? Vai tiešām viņiem nav saprāta, lai patstāvīgi attīstītos un attīstītu visas savas daļas, tajā skaitā gan blīvo, gan astrālo, gan mentālo? Kā tādā gadījumā viņi satur sevī tādu daudzdimensionālu kolektīvu? Neapzināti?

Kad es savu apziņu sapludinu ar vienu no savām augstākajām apziņām, piemēram, ar Venēru, ar Sanatu Kumaru, es, gluži otrādi, apmācos pie viņa, vēroju, kā viņš strādā augstākajā plānā, piemēram, planetārā darbā. Man ir novēlēts, lai tādos darbos neaiztieku zemes saprātu, lai nedarbotos nepareizi... Vienmēr esmu paļāvusies uz to augstāko būtību saprātu, kuru apjomā es ieeju planetārajos darbos. Bet šeit ir teikts, ka mūsu zemes plānam ir jāattīsta Zemes augstākie plāni – saprāti astrālajā un mentālajā plānā. Un mani ieinteresēja šīs balansēšanas prakses...

Te čenelers tika sapratis nedaudz ne tā. Pārvadīšana bijusi ne gluži patiesa. Mēs vēlreiz apstiprinām, ka katrā jūsu Augstāko Es līmenī ir sava paša apziņa. Kad jūs aktivizējat savus augstākos ķermeņus, šīs apziņas saplūst un mijiedarbojas, teiksim, astrālā un mentālā, un bieži budhiālā. Viņas mijiedarbojas un ir vienots apziņas zars. Katrā plānā ir saprāts, un ļoti bieži jūsu saprāts nevar apjēgt augstāko plānu saprātu. Taču augstākie saprāti var apjēgt jūsu saprātu.

Viņi caur jums apmācās zemes pieredzē. Viņi repoducē situācijas, lai iegūtu noteiktu pieredzi, konfliktu, karu mācību situācijas, un gaišās – mīlestības un piedošanas – situācijas. Tas ir svarīgi ne tikai apakšējam plānam, bet arī augstākajiem plāniem, tāpēc ka viņiem tas ir poligons, šaha spēle. Šeit viņi jūsu realitātē var pētīt to, ko viņi ir iecerējuši. Smalkajā realitātē tas nav iespējams, tāpēc ka tur ir savas īpatnības – atklāta apziņa, nav sadalījuma, nav noslēpumu. Nav iespēju noteiktu scenāriju izspēlēšanai.

Mēs vēlreiz apstiprinām, ka visi plāni ir vienlīdzīgi, nav galveno un negalveno. Dažreiz cilvēkam nākas apgaismot savus augstākos aspektus, strādāt ar viņiem. Priekš tā dvēsele izvēlas ķermeni, kurš pēc savas augstās apziņas spēj īstenot šo plānus. Šeit mēdz būt situācijas, kad fiziskais plāns iedarbojas uz smalkajiem aspektiem, balansē un apgaismo viņus, taču tas nav likums un nav uzdevums vairumam apskaidroto cilvēku, kuri ir atnākuši ar gaišiem un tīriem augstākajiem aspektiem. Šeit viss ir sabalansēts, un turas aspektu vienlīdzība. Ja nav sabalansēts, tad var veikt astrālo un mentālo ķermeņu apgaismošanu un attīrīšanu caur lūgšanu rituāliem, caur ezotēriskām praksēm, caur enerģētiskām praksēm, caur apzināšanos, sapratni, tas viss strādā visos līmeņos. Taču tas nav likums, bet atsevišķi gadījumi, kad fiziskais aspekts apgaismo tumšākus astrālos un mentālos aspektus.

Man vēl ir jautājums. Es redzēju dažus garīgus pārus, kuriem vīrieša mentālais aspekts pāriet sievišķajā aspektā, saplūst ar savas sievas mentālo aspektu. Es par to gribētu saņemt izskaidrojumus.

Tādiem pāriem parasti ir augsta apziņa, un viņu mentālie aspekti atrodas Kristus-apziņas līmenī, kolektīvo enerģiju līmenī. Un jūs saplūstat ne tikai viens ar otru, bet arī ar kolektīvu. Augstākajā mentālajā plānā jūs kļūstat kolektīva dvēsele.

Par cik pašlaik prevalē sievišķās enerģijas, tad sievietes ir tāda pāra pamata aspekts, bet vīrieši ir papildinošais augstākajā mentālajā plānā. Un tas ir atkarīgs no laikmeta, kurā jūs pašlaik dzīvojat. Vēl pavisam nesen tu to neredzēji, taču par cik ir atnākušas jaunas enerģijas, tad par galveno, serdeņa enerģiju ir kļuvusi sievišķā enerģija, kura sev pievelk vīrišķo.

Kā es saprotu, mentālajā plānā nav sievišķās vai vīrišķās enerģijas? Tur aspektiem reti ir kaut kāda vīrišķa vai sievišķa nokrāsa, un tas ir tikai mans iespaids, kā es uztveru to vai citu aspektu?

Jūsu pāri ir piemeklēti tā, lai jūs nekonkurētu, bet papildinātu viens otru. Arī mentālajā plānā jūs papildināt viens otru, esat it kā „pusītes”. Taču tas nenozīmē, ka jūs patiešām esat „pusītes”. Jūsu sastrādes bija dažādas – tu sastrādāji vienu, bet Vladimirs sastrādāja citu, tāpēc jūs savienoja, lai jūs papildinātu viens otru. Un jūsu savienošanās mentālajā plānā bija iepriekš ieplānota.

Bet kā mūsu dvēseles ir savienojušās augstākos plānos?

Jūsu dvēseles atrodas vienā dvēseļu klasterī, bet zari ir cieši savijušies. Tādiem pāriem parādās vairāk paņēmienu apvienoties, ne tikai caur kopēju apziņu, bet arī caur individuāliem zariem. Jūs ieaugat viens otrā.

Mēs pateicamies, dārgie Skolotāji, par detalizētām atbildēm!

 

Pievienots 30.01.2015

http://sanatkumara.ru/stati-2015/novie-voprosi-i-otveti

Tulkoja Jānis Oppe