Svetlana Tumanova - Vecgada intervija no vietnes “Augšupcelšanās Skola”

14 12 17

Kā jūs attiecaties pret Augšupcelšanos? Ko jūs par to domājat?

AUGŠUPCELŠANĀS PRIEKŠ MANIS – tā ir visas dzīves un visa, kas to piepilda un sastāda, Augšupcelšanās. Tas nav tā, ka kāds izzūd no Fiziskā Plāna un parādās Smalkajā Plānā Citā, Pārveidotā veidā.

AUGŠUPCELŠANĀS – tā ir paša cilvēka pilnīgi Reāla Pārvēršanās katru dienu. Un Augšupcelšanās sākas ar sīkumiem. Piemēram, uzrakstīt stāstu vai dzejoli tā vietā, lai skatītos televizoru. Piemēram, apciemot tēti, kurš dzīvo viens, un palīdzēt viņam ar kaut ko saimniecībā. Piemēram, iekurināt krāsni pašas dzīvoklī un sajust, cik labi un silti ir kļuvis. Un papriecāties par to no Dvēseles!

Augšupcelšanās pirmām kārtām pārvērš pašas manas ikdienas domas, jūtas un vēlēšanās, priekšstatus par pašu dzīvi, un jau pēc tam atbilstoši arī pašas darbības un rīcību manā dzīvē.

Augšupcelšanās – tās ir regulāras meditācijas un burvīgas lūgšanas, tajā skaitā, kuras es varu sacerēt arī pati.

Augšupcelšanās – tā ir manas veselības uzlabošanās ikdienu, regulāras nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā, un perspektīvā gribētos šeit pieslēgt peldēšanu baseinā ar siltu ūdeni. Es domāju, ka tas viss ir pilnīgi reāli un īstenojami.

Domāt plaši un augšupcelti – tas nenozīmē “aizlidot” kaut kurp uz citām planētām vai citiem Smalkākiem Plāniem, bet darīt savu dzīvi piesātinātāku un derīgāku sev un citiem. Nedarīt to, kas tev pašam kaitē, kaut arī varbūt ir sagribējies kādā brīdī. Sakopot spēkus un drosmi rīkoties TĀ, kā tieši grib tava Sirds, nevis kuņģis šajā brīdī vai kaut kas cits tevī. Neklausīt paša slinkuma čukstiem un iet turp, kurp sen vēlējies aiziet, bet tā arī līdz šim neesi nonācis.

Man tagad ir pilnīgi praktisks priekšstats par Augšupcelšanos, un ne par kādu Debesu Augšupcelšanos es pat neaizdomājos. Un neuzskatu, ka zemes dzīvē iemiesojumā vispār ir vērts tērēt tam laiku, tāpēc ka mēs uz šo Zemi atnācām iemiesojumā, lai darbotos Fiziskajā Plānā, nevis pazustu Smalkajā un Zvaigžņu Pasaulē, dzīvojot fiziskajā ķermenī. Mēs vienalga tur būsim, izejot no tā, kā nodzīvosim savu zemes dzīvi. Un dzīve iemiesojumā – tas ir tikai mirklis, salīdzinot ar visu mūsu Bezgalīgo Dzīvi Mūžīgo. Un kur mēs izrādāmies Dzīvē Mūžīgajā – tas ir rezultāts mūsu ikdienas izvēlēm darīt un domāt, just un sajust TO vai Citu.

Kāds to varbūt vispār nesauks par Augšupcelšanos, bet es uzskatu, ka Augšupcelšanās – tas ir tieši viss tas, kas pārvērš un uzlabo cilvēka dzīvi katru dienu, pie kam tieši fiziskajā plānā, par cik mēs atrodamies Tagad Šeit. Dzīves Augšupcelšana – tas ir pedantisks ikdienas darbs pie paša īstenības Pārveidošanas. Tas ir liels Apziņas Darbs, pirmām kārtām tieksmē padarīt savu dzīvi daudz Apzinātāku katru savu iemiesojuma mirkli.

Ar ko jums bija nozīmīgs aizejošais 2014. gads?

Aizejošais gads man atnesa mana Sapņa ceļojumu – ceļojumu uz Barselonu uz Svētās Ģimenes Dievnamu – Sagrada Familia. Iespējams, šajā braucienā 2014. gada novembrī tad arī notika viena no manām Augšupcelšanām un Pārvēršanām, tāpēc ka mājās es atgriezos ar daudz lielāku pārliecību, un pat daudz pārliecinošāk sāku staigāt, kaut arī redzamas izmaiņas 9-ņu dienu laikā nenotika. Taču notika kolosālas iekšējas izmaiņas! Gan bailes izgaisa, gan jauns mundrums manī ienāca, gan mana dzīve pārvērtās!

Es veselu pusotru gadu apbrīnoju šo Burvīgo Dievnamu rakstā ar fotogrāfiju no žurnāla “Люблю” un ļoti vēlējos pabūt Barselonā un visu ieraudzīt savām acīm. Bet vēl agrāk es lasīju citu rakstu šajā pašā žurnālā un iedegos nokļūt pie Melnās Burvīgās Madonnas. Nodomi mūsos strādā nemitīgi, un mēs nonākam tieši tur, kurp arī tiecāmies ar visu Sirdi un savu saprātu.

Rezultātā es radīju tādu notikumu ķēdi, kura tad arī ieveda mani šajā Svētās Ģimenes Dievnamā Barselonā – Sagrada Familia. Sākumā es domāju tikai par to, cik man vēl daudz jāizdara, kur nāksies ieguldīt naudu, ko man pašai vēl vajag nopirkt sadzīvei, un šīs domas tālu atbīdīja no manis mana Sapņa realizāciju. Es vienkārši joprojām biju 2. grupas invalīds, kurš gandrīz neko nevar atļauties. Tā bija.

Taču Ļubova Bobkova, mana draudzene no Maskavas, visu izvērtēja citādāk un tūlīt pat nolēma, ka Sapni vajag īstenot nekavējoši! Un nelūkoties uz savu invalīda stāvokli pārāk vērīgi. Ļuba man uzdāvināja kuponu ar apmaksātu viesnīcu uz 3 dienām Barselonā diviem, man un manam draugam, un uzrakstīja, ka man atlicis tikai sekot, kad mums būs pēc cenas piemērotas biļetes uz lidmašīnu uz Barselonu, un nopirkt tās. “Uzskati, ka Barselona tev jau ir kabatā,” – Ļuba man uzrakstīja.

Mana draudzene Iročka Kostecka no Rīgas man iemācīja, kā dažādās vietnēs sekot aviobiļešu cenām un pasūtīt vajadzīgos viesnīcu numurus.

Mans draugs Vladimirs Gudkovs mani šajā ceļojumā ļoti atbalstīja, un mēs saplānojām 3 dienu ceļojumu atpakaļ pa Vidusjūru uz liela kruīza lainera no Barselonas uz Dženovu. Tas bija vēl viens mans sens Sapnis – veikt ceļojumu uz liela kuģa. Bet no Dženovas es domāju aizbraukt līdz Milānai un apmeklēt vēl arī Milānas Katedrāli, kuru sapņoju ieraudzīt vēl no skolas laikiem.

Tāpēc es apmaksāju pirmo iemaksu par kuģi, bet Vladimirs samaksāja mūsu uzturēšanos 2 viesnīcās: vienu dienu Dženovā un 2 dienas Milānā. Trešā viesnīca ar numuru diviem Barselonā man jau bija kā kupons-dāvana no Ļubas. Viss kļuva daudz reālāk.

Cita mana draudzene Mona, kura jau bija Barselonā, man ieteica, lai noteikti apmeklēju Monserata klosteri, ja būs tāda iespēja. Mona ar sajūsmu stāstīja par šo klosteri, kurš atrodas augstu kalnos un ir ļoti skaists. Tas man iekrita dvēselē, un manī iedegās vēlēšanās šo klosteri ieraudzīt, tajā brīdī pat aizmirstot par Melno Madonnu, kura tieši arī atrodas šajā klosterī.

Kaut arī ne pārāk tuvu Barselonai, 49 km, bet parādījās labvēlīga iespēja šo klosteri apmeklēt. Un tur mums palīdzēja krievu taksists no Barselonas, kurš veda mūs no Barselonas ostas un kurš arī gribēja nonākt pie Madonnas. Un, lūk, te mēs esam. Mūs diezgan ātri paaicināja pie Melnās Madonnas, un tā izrādījās apmēram metru gara statuja ar lodi rokā. Pie lodes vajadzēja pieskarties un domās izteikt savu vēlēšanos, kuru tad tu arī lūdz Jaunavai Marijai izpildīt. Es to arī izdarīju. Un Vladimirs. Un Žeņa, un viņa draugs.

Mani sauca Sagrada Familia. Nav brīnums, ka mēs blakus viņai apmaldījāmies 5 reizes, meklējot ceļu uz savu viesnīcu, un atkal un atkal atgriezāmies pie paša Svētās Ģimenes Dievnama, nevis viesnīcā. Nataša Koteļņikova pēc tam šo situāciju paskatījās un pateica, ka pats skulptors Antonio Gaudi Smalkajā Plānā atrodas Tumsā. Viņš nav aizgājis no zemes. Un piesauca visus Gaišos Eņģeļus un Ercenģeļus, un Augšupceltos Skolotājus, un visi kopā mēs atgriezām Antonio Gaismā! Un tas bija Lieliski!

Bet varbūt tas ir tieši tas, kādēļ mēs arī lidojām uz Barselonu? Sākotnēji nezinot, kāds ir lietu stāvoklis?

Es staigāju. Es stādu plānus un cenšos tos izpildīt, lai cik fantastiski tie man sākumā neliktos. Es varu sasniegt to, ko es gribu, kaut arī sākumā stipri šaubos. Un tas ir Maģiski! Un Jaunava Marija manī jau strādā pēc pilnas programmas, tāpēc ka es tā palūdzu. Un arī pati ķēros klāt. Mana Realitātē Pārvēršas, tāpēc ka es apzinos, ko un kā es daru katrā savas dzīves momentā.

Ko jūs prognozējat 2015. gadā? Ko jūs jūtat vai ko saka jūsu intuīcija?

Es prognozēju manas veselības tālāku uzlabošanos, ja ne pilnīgu izveseļošanos. Es prognozēju, ka manas kājiņas ir sākušas labi staigāt un pat skriet. Un esmu spējusi atrast sev Dvēseles darbu Jūrmalā, par kuru es ļoti jūsmoju un kurā es jūtos daudz labāk kā Rīgā.

Mana intuīcija man saka, ka es varu un gribu nodarboties ar pašas iziedināšanu, strādājot pēc Silvas metodes. Un es varu un gribu atkal uzaicināt pie mums Natāliju ar Dziedinošo Kursu, kura programma man ļoti patika. Un es jau uzaicināju Natašu pie mums nākošajā pavasarī.

Vēl es jūtu nepieciešamību nodarboties ar valodām, tāpēc ka braucienā sajutu asu vajadzību pēc ārzemju valodām un pat vienkārši pēc manas angļu valodas uzlabošanas līdz perfektam sarunu līmenim. Arī latviešu valodu es sen gribu pilnveidot līdz brīvai sarunu valodai. Un arī spāņu valodu gribētos mācīties.

Taču uzreiz daudz valodu es nemācīšos. Bet izlieku prioritātes un sāku ar latviešu un angļu valodām, kuras es tomēr kaut cik zinu.

Kādi ir jūsu radošie plāni?

Uzrakstīt jaunu grāmatu par Realitātes Pārvēršanu Ceļā. Un kā tas izdziedina tavu paša Ceļu.

Palīdzēt citiem tajā pašā. Palīdzēt Dziedināties un Pārvērsties. Domāt par tiem, kam ir vēl grūtāk un smagāk nekā man, un palīdzēt viņiem kaut vai sīkumos, ja nevaru palīdzēt būtiski.

Turpināt rakstīt dzejoļus, kuri mudina mani mainīties un Pārvērst savu realitāti.

Nekad nenolaist rokas. Jo es taču braucu uz Barselonu, pat nezinot, vai atgriezīšos. Un kā tikšu ar visu galā, arī nezināju. Un kad nācās staigāt pat tad, kad vairs pavisam nevari paiet, tāpēc ka jātiek līdz viesnīcai, jātiek līdz naktsmītnei un nevar palikt naktī uz ielas, tad arī spēki atradās. Un visu iecerēto īstenoju.

Vai tad tas nav lieliski? Es pateicos savam dārgajam Visumam un visiem maniem dārgajiem draugiem, un brālim, kuri tieši vai netieši īstenoja šo manu braucienu. Aleluja.

Burvīgu Laimīgu 2014. gada noslēgumu jums, mani dārgie lasītāji! Un lai nākošais gads kļūst vēl Burvīgāks, Drosmīgāks un Varonīgāks mums visiem!

2014.12.11.

 

Pievienots 17.11.2014

http://sanatkumara.ru/stati-2014/prednovogodnee-interviu-ot-sayta-shkola-vozneseniya

Tulkoja Jānis Oppe