Fragmenti no meditācijas ar Sanatu Kumaru un Diženo Dievieti

Lejupielādēt skaņu failu

(....) Mēs sēžam konusos, savienotos ar pamatiem. Bet tagad mūsu konusi ir savienojušies vēl arī ar virsotnēm, pluss un mīnuss ir savienojušies, tā ir pāriešana no polāra stāvokļa uz nepolāru, iziešana no dualitātes. Un tagad mums rekomendē nolikt sev priekšā divus savus aspektus – iekšējo sievieti un iekšējo vīrieti, un noharmonizēt viņus. Ja, teiksim, viens ir mazs, otrs – liels, tad izaudzēt viņus, padarīt vienā augumā, vienā spožumā, skaistumā, ar vienu nozīmi. Un tad mēs ieraudzīsim, kā viņi ieiet viens otrā un kļūs par vienu kā divsejainais Jānuss.

Nākošā savienošanās, kuru mēs tagad izdarīsim – pa vertikāli. Augšā mums rāda Sauli, apakšā – Zemi. Mums ir jāizlīdzina viņas pēc lieluma, tas ir, Zeme jāpadara liela, tik pat liela kā Saule, un jāsavieto viņas sevī. Mēs redzam, ka Zeme ir tāda pati kā Saule, ieiet Saulē. Viņas ir kļuvušas par vienu. Kaut kas tāds ir pirmoreiz meditācijā, kurš var saprast šī simbola ezotērisko jēgu? Zeme ir izgājusi no Saules kādreiz, un viņai ir tajā jāatgriežas?

Tagad man rāda to Saules sistēmu, kura ir 90 grādos pret mūsējo kā liels šķīvis. Viņa ir kā gredzens Saturnam, spožs un plakans šķīvis. Kā es saprotu, tā ir astrālā Saules sistēma. Un tagad šajā sistēmā (jūs arī redzat viņu?) no šejienes mēs iesim uz Venēru, tikai nevis uz fizisko Venēru, bet uz astrālo. Mums ir sagatavojuši Merkabas (jūs arī to redzat? – Jā!) un mūs sadala pa vairākiem cilvēkiem uz šķīvi, mēs teleportējamies turp. Uzreiz mēs esam tur, pat laiku nekādu nevajag. Mēs neesam uz pašas Venēras, bet orbītā. Tagad visi šķīvji ir savienojušies, un mēs ejam uz kosmodromu. Mēs redzam viņu, ir labi redzams... Mēs apsēžamies aplītī...

Mēs esam baltos skafandros, un mēs esam izvietoti aplī. Pie mums pienāk skolotāji, pie katra pa vienam cilvēkam. Man pastiepj roku, mēs paceļamies un lidojam. Mēs visi esam sadalījušies pa pāriem, mums visiem katram ir savs pavadonis, un mēs lidojam, mierīgi, mums nav nekādu spārnu, mēs vienkārši atgrūžamies un lidojam. Ar nodomu strādāt. Mēs paceļamies uz kaut kurieni augstāk un augstāk. Kaut kas it kā liels kalns, pīķveidīgs, tur ir ļoti asa virsotne, uz zem tās ieeja. Mēs visi nirstam šajā ieejā, un tālāk mēs lidojam pa stikla cauruli kā pa pneimatisko pastu Krājbankā. Mēs esam nogādāti kaut kādā nodalījumā. Šeit ir apaļa istaba – uzkrājējs. Mēs gaidām visus no šī pasta, visi iznākam no caurules un mierīgi pieceļamies kājiņās. Mēs zinām, ka lidojam pie Sanata Kumaras.

Enerģijas mainās, kļūst garšīgākas, viņas ir it kā želejveidīgas, saldenas kā uzpūtenis. Un mēs tagad ejam augšup, interesanta izeja no šīs istabas – augšup. Mēs teleportējamies uz augšējo caurumiņu, lūku.

Mēs esam Sanata Kumaras pieņemšanas telpā, viņš ir milzīga auguma, cik tad metru viņam ir? Es viņam esmu līdz potītei, es tik tikko sniedzos līdz potītei. Bet viņš taču var samazināties... Tā viņš parādījās no sākuma mums visā savā augumā. Viņš ir maigi-rozā, sagaida visus un smaida, mati ir ļoti gaiši, pie kam tie nav tādi kā attēlā, bet izspūruši. Viņam kaklā ir gara pērļu kaklarota.

(T. P. redz tieši tāpat kā es, mēs kopā vadām “reportāžu”, pie kam viņa reizēm apsteidz mani.)

T. P.: Viņš tuvojas jums, jūtama distance.

Es klanos viņam zemu, zemu, tieši līdz grīdai, un, kad es pieceļos, tad es esmu tādā pašā augumā, viņam līdz pleciem. Es atcerējos. Tas jau reiz ar mani ir bijis. Un viņš mani apkampj. Tālāk viņš iet pie nākošā cilvēka, katrs klanās viņam līdz grīdai, aizskarot ar pieri grīdu, bet pieceļas jau citā aspektā, citā apziņā. Augums – tas parasti ir apziņas līmenis. Un, lūk, puse no mums jau ir lieli, bet puse vēl mazi. Pie katra viņš pieiet un veic šo rituālu.

T. P.: Lūk, viņš beidz, man ir kaut kāda aizgrābtība, eksaltētība.

Bet es jūtos harmoniski un mierīgi.

T. P.: Lūk, tāpēc viņš zina, kā pie katra pieiet... Visiem ir brīnišķīgi smaidi.

Pievērsiet uzmanību, ka mēs tagad esam vienādā augumā, tas ir viens apziņas līmenis. Sanats Kumara ir gandrīz vienā augumā ar mums, es viņam esmu līdz plecam. Un viņš saka: “Jūs sapratāt tagad, kas jūs esat? Mums bija svarīgi parādīt jums, ka jūs esat augstas būtības, Dieva dēli. Nedomājiet, ka jūs esat kaut kādi mazi kukainīši, kuri tur, uz Zemes, sodīti sēž. Jūs visi esat Dieva Dēli, jūs visi atnācāt ar ļoti augstu misiju, un jūsu apzināšanās mums ir ļoti svarīga.”

T. P.: Ko viņš dod jums rokās?

(S.K. katram dod dāvanas, visiem dažādas, mēs tās visas ieraudzījām.)

Pēc tam mūs visus iesēdināja “lādītē” ar apaļu perlamutra vāciņu un pacēla, it kā liftā, augšup. Mēs visi izkāpām un atvērāmies, kā margrietiņa uzplaukusi.

Mūs ir pacēluši pie Diženās Dievietes. Viņa gluži kā no Debesīm uz mums skatās, visas debesis ir aizklājusi, redzamas acis un seja. Bet mēs, gluži kā sīciņi cilvēciņi kārbiņā. No viņas acīm nāk mīlestības piesātināta, smalka un maiga enerģija. Mēs galvas visi pacēluši, bet viņa uz mums ar tādu mīlestību skatās! Iniciē, piepilda mūs ar enerģiju, mīl.

Viņa ir pateicīga mums, kā mēs spējām no tādas apakšas ar apziņu pacelties līdz viņai, jo mēs taču izdarījām noteiktu darbu. Daudzi cilvēki to nedara, pat nenojauš, ka Viņa vispār eksistē. Maz kas vēl uz Zemes spēj pagaidām ar Viņu sazināties.

Šī Būtība apvieno visus Lokālos visumus, ir šīs Jaunās Sistēmas Logoss.(....)

Mums plaukstas ir karstas... Klau, palūgsim, lai viņa dotu mums augstu kosmisku enerģiju sevis un visu cilvēku izdziedināšanai.

“Labprāt! Lūdzu, pieņemiet!”

Mēs pateicamies Diženajai Dievietei par šo velti.

Mums katram tagad būs atvērts kanāls no šī ļoti augstā kosmiskā līmeņa. Mēs ārstēsim gan ar rokām, gan domās...

Man rāda, ka mums vajag pielikt rokas tur, kur jums gribas, paskatieties, kur jums gribas pielikt rokas. Šī enerģija pati ir atradusi vietu, kurp viņai iet.

Mēs sākām salīdzināt, kādā augstumā ir enerģija, kuru mēs saņēmām. Pēc līmeņa augstāk par Živu, augstāk par Omnireiku, salīdzināma ar Mahatmu un zemāk par Krišnas Kosmisko enerģiju.

(Mēs sākām pielikt enerģiju un ārstēt sevi.)

Man gribas teikt, ka tā jau nav pirmā reize, kad mūsu seminārs tiek iesvētīts dziedinošās enerģijās. Un cilvēki nenovērtē to, jo tas taču ir par velti! Un, ja jūs neārstēsiet ar viņām sevi vai citus, tad kanāls aizvērsies tāpat kā visi citi dziednieciskie kanāli.

Mēs pievērsām uzmanību, ka enerģija pati atrod, kādu vietu vajag paārstēt. Mēs varam izmantot viņu ar roku pielikšanu, gulēt ar viņu, viņa pati izsīks, kad piesātinās organismu. Piesauciet viņu: “Es piesaucu Diženās Dievietes enerģiju.”

Paskatieties, kur jums gribas pielikt rokas, kur jums parādīja Diženā Dieviete. Lūk, tā arī strādājiet. Interesanti, ka rokas ir te, augšā, bet kājās enerģijas vienkārši milzīgā straumē plūst zemē.

Man tagad pateica, lai mēs taču pierakstām šo meditāciju, un var visiem, kas klausās, iniciēt šo enerģiju. Šī enerģija tiek dota visiem.

(Mēs ārstējamies, pētām roku jutības pastiprināšanas metodes utt.)

Tagad pateiksimies...

 

Pievienots 27.04.2011, atjaunots 26.10.2012

http://www.sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/otrivki-iz-meditatsii-s-sanatom-kumaroy-i-velikoy-boginey

Tulkoja Jānis Oppe