Iesvētīšana no Mihaēla

Fragmenti no meditācijas

Man ir sakrājies neliels meditāciju ierakstu arhīvs diktofonā. Pēc laika tie bija dažādos gados. Pacentīšos tos noklausīties un sniegt jums pašus interesantākos.

Šajā meditācijā Mihaēls rāda mums augšupcelšanās procesu, bet pēc tam seko Iesvētīšana no viņa. Meditācijas sākumā Viņš apdāvāja mūs katru ar dārgām dāvanām, zelta, ar dārgakmeņiem, maģiskām veltēm un tml.

Pēc sagatavošanās, diezgan ilgas, mēs sākām just paplašināšanās un izaugšanas procesu. Sāka nākt liela gaisma, enerģijas izmainījās, mēs iznācām no portāla, pa kuru laidāmies lejā blīvā zelta koridorā. Šeit visu laiku bija ļoti daudz zelta, pat ne zelta enerģija, bet zelts.

... Priekšā es redzu it kā pogu uz stūres, man saka – nospied to. Mani iesūca iekšā, un es iznācu no portāla: melna, melna debess un zvaigznes tur ir sīkas, sīkas, kā putekļi, kā atomi...

 

Ercenģelis Mihaēls ir ietvēris mūs sevī. Sajūtiet sevi viņā... katrs atoms, katra šūna vibrē, jūtot viņu. Viņš saka – tagad mēs sāksim paplašināties un augt. Viņa Būtība izaug. Viņa izaug kā ēteriska migla. Šīs milzīgās figūras centrā ir kristāliska skaidrība, tīrība, aukstums. No ārpuses viņa ir sākusi pieaugt it kā ar ēterisku miglu – jaunas zvaigznes ievelk, ievelk, aug... un karstums iet visā ķermenī.

Ercenģelis saka: “Nofiksējiet šo stāvokli savā apziņā, kādi jūs esat tagad. Jums noderēs šīs atmiņas, kad jūs augšupcelsieties. Kā no jums sāk iziet enerģija, kā jūs sākat paplašināties, izšķīst Pasaules-ēkā, kļūt par Visu, Kas Ir. Augšupcelšanās sākums būs tāds, tas jums būs atpazīstams, noritēs, lūk, tā: jūs kļūstat plašāki un augstāki.”

Kad es augšupcēlos, tad es jutos, lūk, tā. Mūs iepazīstina ar to, lai mēs nebītos, kas ar mums būs, kad sāksies pāreja. Mēs kļūstam milzīgi, augsti un plaši, un apziņa, tāpat kā tagad – par visumu.

Viņi jautā – nu kā jums šis stāvoklis? Man liekas normāli...

Viņi smejas – normāli...

Nu, tajā nozīmē, ka nav aizraujoši, nav bail, apziņa paliek ķermenī. Ķermenis kļūst citāds, bet apziņa paliek, nekur neaiziet. Nebaida mūs. Ķermenis būs jauns, milzīgs, Mihaēls būs ķermenis, bet apziņa paliks šajā ķermenī sava, ne sveša.

Kādas sajūtas vēl mēs varam nofiksēt? Izdariet secinājumus pēc jūsu sajūtām. Man katrs atoms ir sācis ātri vibrēt.

Kāds sajūt kaut kādas neērtības?

– Svētlaime.

– Baiļu nav.

– Bet vēl tā sajūta, ka tas jau ir bijis.

Pazīstama sajūta, ja?

– Jā.

Es taču saku, ka mēs jau esam augšupcēlušies.

– Man iet karstums caur kājām un plaukstām, krēsls nav sajūtams, dibens pie krēsla neskaras, it kā es būtu pacelts.

Ķermenis kļuvis liels un caurspīdīgs, nevis blīvs, bet caurspīdīgs.

– Tāda izejama struktūra.

Mums saka – lūk, jūs tad arī pamēģinājāt augšupcelšanos. Jautā: kāda tā ir pēc garšas? Pēc garšas es sajutu, ka mēs izgājām caur kaut ko saldu rozā ceriņkrāsā, sīrups vai šķidra melase. Man saka priekšā – caur Metatrona enerģijām, mēs izgājām caur viņu, viņš taču ir augšupcelšanās Ercenģelis, pacēlāmies augstāk Mihaēlā, bet šeit ir tikai zelts... Vieglums, bezgaisīgums, it kā piepūsts pūslis.

Tagad pievērsiet uzmanību savai sirdij... Ko viņa izstaro, kādu gaismu un kādu mīlestību?

– Pateicību, prieku...

– Mierīgumu, mieru, mieru, mieru.

Tā ir kvantu apziņa, kad nav laika, nav kur steigties un viss ir. Vienkārši ir esamība, un mums absolūti neko nevajag – nevajag neko darīt, kaut kur tiekties, kaut kur iet... Viss ir uz vietas, viss ir harmoniski, visa ir pietiekami, un pati dzīve valdzina. Esamības, visu enerģiju, kuras tevī klejo, sajūta... milzīgs ķermenis... mūžīgs miers... mūžīgs prieks... apmierinājums...

Mēs vēl transformējamies, man bija zelta enerģijas, bet tagad pāreju balti-sudrabotā gaismā, baltā ar metālisku mirdzumu... Es tik dziļi esmu aizgājusi, ka sāku migt ciet...

Mihaēls: “Nu, lūk, jūs tad arī esat pacēlušies gaismā... kā jums šeit?”

Jūs sajutāt, ka pārmainījušās enerģijas? Cik daudz gaismas, kāda mirdzoša, SKAIDRA BALTA GAISMA... Kurš ko te redz?

– Es kupolu redzu...

Interesantas krāsas, pazibēja gaišzili zaļganas, kā samts, aizgāja enerģija...

– Es redzu šīs gaismas viļņus, it kā šūpojas...

Es tagad stāvu kristāla virsotnē, un visas mūsu šķautnes – tie esat jūs. No augšas skatos uz šīm šķautnēm. Gredzentiņi augšā savieno jūs.

– Bet es skatos, kas par gredzeniem...

Mihaēls saka priekšā – nu Luciferu piesauciet šurp, tāpēc ka viņš jūs ved, jūsu Skolotājs, viņš ir jūsu pārstāvis...

Mēs piesaucam Luciferu.

Aktivizējiet jūsu veltes. (Mihaēls meditācijas sākumā deva mums dāsnas dāvanas)...

Izveidojusies milzīga piltuve – portāls, mēs nirstam, lidojam tur iekšā. Iespaids, ka ar strūklu mūs nes lejup, bet pēc tam tā paceļas augstu Pasaules-ēkā, kaut kas līdzīgs izvērsumam notiek, nolaidāmies lejā, bet tagad paceļamies augstu. Mēs sēžam uz šīm strūklām, uz strūklakas virsmas. Tā tek zem mums, bet mēs mierīgi sēžam augšā. Skan vārds: Iesvētīšana.

Mihaēls atnāca un no augšas mūs nosedza ar sevi...

Mihaēls: “Iesvētu jūs manos mācekļos. Tā ir liela velte, iniciācija... Tas ir gan Augšupceltajos Valdniekos, tas ir gan Saules sistēmas hierarhijā. Lepni nesiet jūsu Iesvētīšanas zīmes un uzrādiet tās vajadzīgajā brīdi, kad tās ievajadzēsies. Vienkārši ar savu nodomu materializējiet tās, un vajadzīgajā laikā tās jums palīdzēs...

Man negribas no jums šķirties...”

Lifts lejup (lifta apraksts). Augšējais vāciņš atveras. Mēs visi esam zeltā, ar mirdzošām veltēm, enerģētiski piepildīti, brīnišķīgi, apbrīnojami, lieliski. Mihaēls saka: “Es neatvados ne no viena no jums. Tagad es katru no jums personīgi vedu. Tā bija Iesvētīšana no manis. Savienojieties tagad ar Mani kā ar Skolotāju. Iespējams, Es vedīšu jūs vēl caur kādu, caur citu Skolotāju ar tādām pašām vibrācijām, taču ziniet, ka viss nāks no Manis.

Tagad Es laižu lejā jūs no sava mitekļa šajā liftā uz Sanata Kumaras mitekli un pēc tam uz Zemi.”

Nolaišanās bija ļoti lēna, caur Saules sistēmu, pa etapiem, piepildītiem ar zelta enerģiju. Mēs elpojam zeltu, blīvu zeltu...

Mēs apsveicam jūs ar jūsu Iesvētīšanu. Vēlreiz nofiksējiet jūsu stāvokli šeit un tagad ķermenī, saprātā, apziņā, sajūtās, gaismas daudzumā, kuru jūs savācāt šūnās. Izjūtiet, kā jūs mirdzat, kā katra šūniņa mirdz zeltā, zelta enerģijā un gaismā. Lūk, uz šīs skanīgās nots mēs šķiramies no jums, mani draugi... vēlam jums laimīgu ceļu uz gaismu, uz agšupcelšanos, pie mums, pie Skolotājiem. Nesiet cilvēkiem prieku, gaismu un mīlestību, nesiet cilvēkiem mūs, Skolotājus, mūsu vibrācijas, mūsu zināšanas, mūsu tehnikas, mūsu prakses,

Mīliet visus. Mīliet sevi. Mīliet Mūs. Uz redzēšanos...

 

Pievienots 01.11.2011, atjaunots 26.10.2012

http://sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/posvyaschenie-michaila

Tulkoja Jānis Oppe