Cilvēks daudzdimensionālais

(čenelings ar Debesu Tēvu)

Maskava, 12. g. februāris

Lejupielādēt audioversiju

12 03 30Mēs piesaucam Debesu Tēvu... Agrāk meditācijā vienmēr pie mums nāca kaut kādas Būtības, es jau iepriekš zināju, Kura tur kanālā stāv. Pēdējā laikā... visas stāv. Vai neviens. Tas ir, izvēlies, kuru gribi un pārvadi pati... “Lieliņa” esmu kļuvusi.

Un es gribu izmantot to, ka esmu kļuvusi “lieliņa”, un pajautāt tēvam: Kā ir iekārtota mūsu Pasaules-ēka? Par viņas uzbūvi, kādās daļās viņa dalās, kādi Viņam vēl ir bērni, tas ir, tā informācija, līdz kurai es vēl neesmu tikusi.

Viņš pasmaida un saka: “Tu kļūsi Lieliņa, kad to visu zināsi! (smiekli) Bet tagad pagaidām tu vēl arvien esi meitenīte... (Viņš mani kā mazu meitenīti ir uzsēdinājis uz ceļiem un glauda). Un Es tev tikai pasakas varu stāstīt, citādi tu neuztversi šo realitāti, kura it pārāk tāla no tava saprāta tagad. Tā tev pagaidām ir neaptverama un jūsu mazajā trīsdimensiju prātā nevar ietilpt... pat ne kvantu apziņa, bet “virskvantu apziņa” par to realitāti, no kuras sastāvu Es.

Nu, par saviem bērniem Es tev, protams, varu pavēstīt.

Nezin kāpēc man tagad skan “tūkstotis”. Viņš ir radījis tūkstoti? Es sevi apturu, iespējams, man “tūkstotis” ir jēdziena “daudz” sinonīms? Un Viņš ir radījis vairākus tūkstošus? Tas ir mans loģiskais prāts, kurš sāk analizēt. Atgriezīsimies pie tā momenta, kad es izdzirdēju “tūkstotis”.

Viņš saka: tūkstotis, tūkstotis, nešaubies! Tas ir pēc tam, kad Es atļāvu viņiem radīt savus tūkstošus katram. Kāds radīja 500, bet kāds 10 000. Un nav nekādas ne normas, ne pienākuma. Viss tiek darīts tā, kā katrs vēlēsies, tāpēc ka maniem bērniem ir brīva griba, brīvs saprāts jaunradei, un Es neesmu ierobežojis viņus nekādos paša ietvaros. Man bija interesanti, kā katrs no viņiem sāks strādāt, darboties un kādu dzīvi viņš nodzīvos.

Tu ietilpsti vienā no manām Monādēm. Kad tu atnāc pie Manis, uz manu mītni, tu ienāc Monādiskajā ķermenī. Tu esi Monāde. Un Es radīju tūkstoti tādu Monāžu. Tā bija Mana pirmā plūsma. Pēc tam Es vēl radīju, vairs ne Monādes, bet citas būtnes, radīju daudz dažādu būtņu, līdz pat pašām sīkākajām. Taču viņas ir smalkajā plānā, tu nevari ar viņām kontaktēties. Es arī tevi radīju Monādiskajā plānā. Bet tālāk jau tava Monāde radīja dvēseles, fragmentus, ķermeņus, realitātes plānus. Tas ir, Es radīju Radītājus, bet viņi sāka izbūvēt pasauli. Katra pasaule ir izbūvēta pēc sava plāna.

Un nedomājiet, ka visur planētas ir ierīkotas tā, kā viņas ir ierīkotas Saules sistēmā vai netālu no viņām. Eksistē pilnīgi citas iekārtas tam, lai uz viņām rastos dzīvība. Eksistē dzīvība ārpus planētām, mākslīgās realitātēs.

(Viņš man rāda šīs realitātes: putekļu mākoņi, staru plūsmas, it kā zvejnieku tīkls, it kā liela ūdens lāse– tas viss ir to realitāšu uzbūves, kuras mans saprāts var uztvert tādā līmenī. It kā ūdens ezers – tā arī ir tāda realitāte. It kā maza muša. Un tā tālāk.)

Viņš man saka: Nekāpsim mēs tālāk, tāpēc ka ir daudz dažādu realitāšu, kurās attīstās saprāts. Man gribētos visu realitāšu rezultātā iegūt jaunu saprāta apjomu, pieredzes apjomu, tas ir tas, kas jums paliek, kad jūs atgriežaties no dzīves uz planētas. Jūs taču neņemat sev līdzi mantas, kokus vai apkārtējo pasauli. Jūs ņemat līdzi tikai savu pieredzi un atnesat to rezultātā Man. Tas ir pats vērtīgākais, kādēļ jūs nākat uz planētu. Es mācos dzīvot caur jums, mācos mijiedarboties ar visu to, ko Es esmu radījis, ar visām formām, mācos savienot un harmonizēt šīs formas vienotībā, vienotā pasaulē, kā jūsu planēta, kur ir ļoti daudz visa kā, dzīvu būtņu, sākot ar vīrusiem un beidzot ar cilvēku. Uz jūsu planētas eksistē arī smalkā pasaule – astrālā, mentālā, un tas viss netraucē, bet tikai palīdz cits citam lielajā vienotajā Logosa Apziņā.

Priekš Manis Planetārie Logosi – tas ir kā priekš jums baktērijas, tas ir, viņi priekš Manis ir ļoti maziņi, niecīgi, un viss, kas notiek uz šīm planētām, tā ir tikai pavisam niecīga manas realitātes daļa.

(Man skan cipars 4%, tas ir tas, ko es zinu, to mans prāts saka priekšā. Bet ko Tu teiksi, Tēvs, cik procentu aizņem mūsu blīvais plāns tavā realitātē?

Jā... Kaut kur trīs, trīs ar pusi %. Lūk, redzat, pat smalkās pasaules ir vairāk.)

Nu, protams, tevi interesē Monādes, kas ir Monādes, kur viņas var atrast un kā ar viņām savienoties. Kāds sakars viņām tagad ir ar Mani, kur viņas lokalizējas, varbūt viņas ir izšķīdinātas pasaulē? Jums tas ir interesanti, gribas uzzināt, tāpēc ka maz par to ir uzrakstīts. Es piekrītu, tāpēc ka tā ir tāda smalka realitāte, kuru grūti jums uztvert.

Nu, tagad tu jau esi sevi redzējusi 7. dimensijas ugunīgajā ķermenī, tu juti, tu dzīvoji, bet tālāk pagaidām fiziski tu neesi izpaudusies. Priekšā ļoti drīz tevi gaida nākošā ķermeņa jauna izpausme, tu iepazīsi kristālisko ķermeni... (Virsrealitāte – tā Viņš to nosauca, lai es saprastu.) Pagaidām lai runājam par to, ko tu spēj saprast.

Es gribu teikt, ka, kamēr cilvēks nav izjutis, nav piedzīvojis smalkajā realitātē pieredzi, viņš to cilvēka realitātē ar smadzenēm saprast nevar. Sākumā viņam ir jāizjūt, bet pēc tam jāpārved šīs zināšanas uz loģisko plānu, uz jūsu apziņas lineāro līmeni. Un tāpēc novērtējiet savas sajūtu pieredzes miega un mošanās laikā, atcerieties un pierakstiet tās, lai bagātinātu sevi ar jūsu Augstāko aspektu dzīves stāstiem, savienojieties ar viņiem, izjūtiet viņus līdz galam un dzīvojiet viņu dzīves līdz ar savējo. Vispār, jūsu uzdevums ir savienot visus apziņas līmeņus, visu saprāta līmeņus, lai pa vertikāli dzīvotu jebkurā realitātē vienlaicīgi. Tas ir, jūs neskrienat prom ne no kādas realitātes – ne no realitātes fiziskās, ne no astrālās, ne no mentālās, un jūs savienojat visas šīs realitātes un visus saprāta līmeņus. Saprāts – tā ir apzināta dzīve. Tagad jums ir apziņa faktiski līdz pat Man. Jūs taču Mani tagad jūtat? Lūk, tu ar Mani sarunājies, pārvadi manu runu uz fizisko plānu. Tu uztver to ar apziņu, taču saprāta tev augstākajās realitātēs nav. Pat saprāts astrālajā plānā pagaidām ir slikti attīstīts. Un tu nevari izskaidrot cilvēkiem, ko dara tavs aspekts astrālajā plānā, tagad, piemēram.

(Jā, es nevaru izskaidrot. Es nezinu, ko viņš tur dara.)

Pats galvenais ir pat ne izjust viņu, bet izjust viņu tu spēsi, kādā viņš ir stāvoklī.

(Tagad redzu, ka viņam ir ļoti labi, lieliskā stāvoklī, viņš ir lieglaimē, mīlestībā un gaismā, ungunībā kaut kādā atrodas, taču, ko viņš dara, es nezinu. Un kādēļ – arī nezinu. Un kāds ir uzdevums – arī nezinu. Un kāda viņam nākotne, un kāda pagātne – arī nezinu. Tas ir, to, kas attiecas uz mūsu apzināšanos, mūsu dzīves rezultātu astrālajā plānā, pagaidām es to arī neesmu apguvusi.)

Un jūsu uzdevums ir savienot visus šos visu apvalku saprātus līdz pat Man. Un kļūt par daudzdimensionālu būtību un dzīvot savas dzīves jebkurā plānā. Tā jau vairs nebūs Natālija Koteļņikova, tā būs Monāde, kura dzīvos visās dimensijās uzreiz. Un viņas pieredzes konsolidēsies, sākot ar fizisko plānu un beidzot ar monādisko. Jūs redzēsiet vienu punktu, vienu reakciju, vienu procesu visos plānos uzreiz. Jūs saprotat, kāda jums būs pieredze?

Kad jūs teiksiet, ka fiziskajā plānā tas notiek tā, tas atspoguļojas astrālajā plānā tā, monādiskajā plānā atspoguļojas tā, utt., utt., utt. Visos plānos jūs jutīsiet visu reakciju, visu notikumu, visu plānu izpausmes vienotību... kādā veidā tas izpaužas kopā.

Tēvs tagad vēršas pie jums. Mani interesē, kāda informācija pie jums nāk, lai apstiprinātu vai kaut ko teiktu no savas puses. Viņš taču uz mums visiem strādā vienlaicīgi.

Irina Žuravļova: “Tas ir tas, ko es vienmēr esmu lūgusi Tēvam: lai mēs varētu savākt savas dvēseles apvalkus un saprast, ko mēs darām kādā realitātē. Tas saucas “apzināta atrašanās momentā Šeit un Tagad”. Lai attīstītos dvēsele, evolucionētu gars un varētu būt savas realitātes radītāji tādēļ, lai Dievs caur mums apzinātos, caur to, kad mēs saplūstam vienoti. Daudzi ir atnākuši, lai šie dvēseles apziņas apvalki tiktu vai nu izņemti, vai arī pazaudēti. Tos vajag savākt kvantu pārejā. Es jautāju Tēvam, kā to izdarīt? Priekš tā ir jābūt saiknei ar Virsdvēseli.

Tēvs: Viņa zina, redz, un Es palīdzēšu, tāpēc ka uz planētas ir kopijas ierakstiem par jūsu visiem iemiesojumiem ne tikai uz planētas Zeme. Bet jūs nezin kāpēc nedarāt. Jūs gribat saprast augsto, apejot pakāpienus, bet nevar tur pacelties, neveicot katru soli pa uzkāpšanas kāpnēm.”

N.K. Pilnīgi precīzi, mēs nevaram uzreiz ielēkt 11. realitātē, kamēr mēs neiziesim 5-to, 6-to, 7-to, 8-to...

Irina Žuravļova: “Bet Viņš saka, ka starp jums ir tie, kuri jau to visu ir izgājuši. Bet tā kā tas ir izņemts, tad jūs tagad esat uzkārušies auriskajos laukos, nevis dvēseles apvalka līmenī. Bet tas tagad jums ir svarīgi. Auriskie lauki ir sastrādāti miljonos iemiesojumu un pārveidoti dvēseles apziņas līmenī, tajā, kā jūs dažādos esamības līmeņos varat redzēt jūsu dvēseles attīstību. Tas tagad ir svarīgi. Vajag atjaunot savu veselumu ar jūsu nodomu.”

N.K. Man Skolotāji ir teikuši, kā tas tiek darīts. Es patstāvīgi paceļos līdz savam Augstākajam Aspektam dvēseles līmenī, tur es savienojos ar Aštaru, tas ir mūsu Dvēseles Ģimenes Galva, Viņš savienojas ar Venēru un Sanatu Kumaru, Sanats Kumara savienojas ar Tēvu. Viņi savu darba daļu ir izpildījuši, un es savu darba daļu esmu izpildījusi. Tādejādi es esmu izaugusi tieši līdz Tēvam, un mierīgi tagad mans kanāls uztver šīs augstās vibrācijas un ņem informāciju, tāpēc ka tas ir uzbūvēts caur Augstākajiem Aspektiem, es ar Viņiem uzturu sakarus. Tas arī viss. Tas ir, man maziņai nevajag risināt tādus globālus uzdevumus tur, kur es neko nesaprotu. To visu daru Es pati, tikai augstākos līmeņos. Tagad tev ir pozīcija, ka es eksistēju tikai šeit, bet tur – kāds, kam man jāpalīdz. Nē, tur arī esmu es, tikai citās realitātēs. Un tāpēc es vācu vienkārši sevi pa visiem līmeņiem, visi aspekti strādā apzināti, cita lieta, ka, kamēr mums ir aizsegs, mēs viņus nejūtam, viņu saprātu nejūtam, mēs varam tikai ar sirdi kaut kādā veidā viņus saprast. Kā mēs tagad ar Saules sistēmu, ar Zemi strādājām. Šajā līmeni ar sajušanu sirdī mēs varam pieņemt informāciju, bet pēc tam, kad aizsegs pavisam izkusīs, kļūsim apzināti, mums būs galaktiskā apziņa. Galaktiskā apziņa ir saistīta ar citām galaktikām tiešā veidā. Un, lūk, tad jau būs progress ļoti ātrs.

Tas ir, mūsu uzdevums ir darīt to, ko mēs varam, ne īpaši apstājoties pie virsuzdevumiem, tāpēc ka tur mums ir, kam strādāt. Un Augstākie aspekti labāk izdarīs šo darba daļu, nekā, teiksim, es, kura sāktu taustoties kaut ko uztvert, pieļaut kļūdas... Viņi redz to labāk. Un es dodu vārdu viņiem. Es vienkārši viņiem uzticos. Tas taču ir mūsu kopējs darbs. Mēs dodam uzbūvēt mums ķermeņus ugunīgos, kristāliskos, mēs dodam mums izpaust DNS, mēs dodam veikt mums balansēšanu – tai mūsu Būtības daļai, kura labāk redz smalkos ķermeņus, jo viņa taču dzīvo tajā realitātē, kuru mēs būvējam caur viņu.

Un tieši tāpat mēs uzticam to darba daļu, kura vajadzīga mums savienojumam pa “vertikāli”, visiem pārējiem mūsu lielās Dvēseles aspektiem, līdz pat Tēvam.

Tēvs man saka: “Bravo!” Tu norunāji brīnišķīgu runu. Es tevi atbalstu ar visu dvēseli. Bet gribu tikai piebilst, ka ne katrs uz Zemes pagaidām spēj to izdarīt.

Jūs atnācāt (apzinieties – tie, kuri sēž meditācijā) ar tādiem uzdevumiem. Nedomājiet, ka visi uz Zemes spēj to izdarīt. Viņiem nav tādu uzdevumu. Es devu viņiem citus rīkojumus. Neizplatiet savas zināšanas absolūti uz visiem, nav tāda uzdevuma. Jūsu uzdevums ir atrast savu Zvaigžņu Ģimeni un tos, kas viņai pievilksies pēc vibrācijām. Meklējiet starp viņiem tos, kas rezonē ar šo informāciju. Ar varu “nestūķējiet mutē” to, ko negrib. Viņi taču nav bērni, kad viņiem ar karoti sāk stūķēt barību, un viņi izspļauj, saprotiet! Viņiem pašiem ir jāvēlas un jāpalūdz, redzot jūs citādus: izmanījušos, mierīgus un harmoniskus, apmierinātus ar dzīvi, vairs nekonfliktējošus ne ar vienu, ar mīlošu sirdi, ar mirdzošām acīm, vairs nenomocījušos, vairs nenogurušus, bet atradušus uz Zemes savu laimi. Lūk, uz ko ies cilvēki! Bet nepavisam ne uz tām zināšanām, kuras sarakstītas grāmatiņās. Tās zināšanas palīdz jums saprast, kāpēc jūs esat tādi, kādi jūs esat kļuvuši tā rezultātā, kurp jūs ejat. Citiem cilvēkiem arī sagribēsies tādiem kļūt, apmierinātiem, mīlošiem un apskaidrotiem. Bet es tikai varu palūgt jūs būt drosmīgākiem.

Jūs atnācāt no lieliem augstumiem. No ļoti lieliem augstumiem – šurp uz planētu ar speciālu misiju: ar savu gaismu pavirzīt cilvēci, kura nekādi nevarēja izkustēties no sava sastinguma punkta. Jūs atnesāt jaunu apziņu, jūs pievilkāt sev gaismas un mīlestības informāciju. Jūs sākāt dzīvot ar šo informāciju, jūs kļuvāt paši par gaismu un mīlestību, un tieši ar šo darbu jūs izpildījāt savu misiju. Protams, jūs teiksiet: ko, vairs neko darīt nevajag? Mēs esam izpildījuši, viss, Tēvs? Mēs esam tik priecīgi.

Nu nē! Jūs palīdzējāt Zemei. Tālāk palīdziet cilvēkiem! Lai jūs būtu ļoti daudz. Ne 1, ne 2, ne 3 %, lai jūs būtu 15, 30, 50 %. Viss tas ir reāli skaitļi, tās ir iespējas, kuras mēs jau izskaitļojām. Katram no jums vēl 4 cilvēkiem ir jāiemāca tas. Vai tad tas nav reāli? Katrs no jums var gan 20 cilvēkiem iemācīt, gan 50. Jums ir tādi spēki! Apzinieties, cik spēku jums ir.

Tēvs man atgādina sakāmvārdu: “Acis darba izbijās, rokas darba nebijās[1]” – tas tieši ir par mums. Tas ir par to, kā es sāku. Es rakstīju un nezināju, kādēļ rakstīju. Pēc tam man pateica veikt semināru, es saņēmu sevi rokās un teicu: no kaut kā man vienalga ir jāsāk, man tagad ir atvaļinājums, un es varu braukt turp, kurp mani sauc, un sākt. Un acis izbijās, galva izbijās, bet sirds teica priekšā: ej! ej un dari!

Vai tiešām jūs tagad nejūtat tādu aicinājumu? Es jums sūtu šo aicinājumu, aktivizēju jūsu radošos sākumus. Saprotiet, tai ne obligāti ir jābūt Skolai, tā var būt dalība grupā, tie var būt jūsu radinieki, kaimiņienes vasarnīcā, jūsu pacienti, ja jūs esat dziedinātājs utt. Taču piekrītiet, ka pati labākā iziešana no Zemes ir nevis uz kapu, bet augšupcelšanā. Un, ja tāda iziešana ir pavērusies, jūs izdarīsiet visu, ko vien vēlies, lai kļūtu par uzvarētāju.

Tagad ļoti gaiša astrālā enerģija sākusi nākt, iespaids, ka mūs baro bezmaz ar konfektēm. Pēc garšas tāda pati kā baltā šokolāde, salda un barojoša.

– Saldums mutē...

– Pēc vaniļas sāka smaržot...

Tā ir barība mūsu astrālajiem ķermeņiem, kuri katram no mums jau ir izpausti un sāk augt. Man parādīja Ķermeni Ka, kurš kā koks apvalka iekšienē aug, atver, paplašina šo apvalku, viņš kļūst arvien lielāks. Ķermenis Ka piesūcinās uz mūsu meditāciju un attīrošo prakšu rēķina.

Taču pie šīs Ķermeņa Ka ir vajadzīga apziņas izaugsme. Bet, lūk, ar apziņu gan cilvēcei pagaidām ir ļoti slikti. Katram cilvēkam uz Zemes, visiem absolūti, ieskaitot Natāliju, ir maza apziņa, mazāka, nekā jūs esat patiesībā.

Apzinieties sevi jau kā gatavu skolotāju, ejošu pa ceļu, apzinieties savus ķermeņus, savu smalko uzbūvi, savu čakru, sakņu tīrību, nodarbojieties ar to. Esiet speciālisti šajā sfērā, jums laiks, jūs jau daudz esat izgājuši, jums ir izdarīts gandrīz viss. Izdarījuši tad esat, taču neapzināties.

Tēvs saka: Mēs sadūrāmies ar to, ka Gaismas Būtība, kuru es radīju, jeb Paradīzes Dēls, ieejot cilvēka ķermenī, zaudē savas daudzdimensionalitātes apzināšanos... Nu, teiksim, jūs kļūstat par ķermeņa šūnu tā vietā, lai justu visu ķermeni. Atmiņa jau ir aktivizēta, un aizsegs ir palicis ļoti, ļoti plāns, un jūs aizejat ar savu apziņu uz Augstākajiem Aspektiem, jūs paši ar viņiem savienojaties – ar Augstākajiem Es.

Klau, kopā apzināsimies un pateiksim Tēvam, kā mums pietrūkst. To mums kā konkrētu jautājumu uzdod. Viņi arī mēģina saprast, kā mums var palīdzēt tagad.

– Atcerēties sastrādāto pieredzi, jo mēs taču šeit visi esam kopš senseniem laikiem, un neko taču neatceries.

Tas izdarīts speciāli, tas ir mūsu līgums, lai jūs šeit izietu katru reizi no nulles pieredzi.

– Bet tagad taču jau var!

Lieta tā, ka jūsu apzināšanai ir jāaug no dzīves uz dzīvi.

– Protams, aug, jo mēs taču tagad neesam tādi, kā kādreiz bijām pirms 200 vai 1000 gadiem.

Viņš smejas, tāpēc ka viņa ir palikusi praktiski tāda pati. Mums ar jums jāapzinās, kāpēc apziņa atpaliek no vibrācijām, izpaustajām DNS utt. Mums tas viss ir jāapzinās un jāatrisina šis uzdevums, kādā veidā, ar kādiem vārdiem, ar kādām praksēm, pierunāšanām, meditācijām mēs varam likvidēt starpību.

(apspriešana)

VIŅŠ tagad piedāvā mums sapulcēties visiem viņa Mītnē, Viņš kā vista cālēnus visus mūs savāc – pieskarties Viņa augstajām enerģijām, “piekļauties” Viņam, var teikt. Taču tur mums ir milzīgi ķermeņi, saprotiet, mēs ar saviem astrālajiem ķermeņiem nekad nenokļūsim tur. Tur ir milzīgi Monādiskie ķermeņi. Mēs faktiski ar jums esam viena Monāde, un mums kaut kādā veidā ir viņai jājūtas. Bet Viņš šo Monādi tagad aktivizē. (apspriede)

Vienkārši ejiet pie Tēva un viss. (Spēcīgas enerģijas, klusums.)

Un vienalga Tēvs smeļ pieredzi caur mūsu saprātu. Viņam nav atsevišķi no mums citu rīku. Mēs esam Tēva pārstāvji šeit, fiziskajā plānā, un tikai mēs varam atrisināt šo pieredzi, mēs esam speciālisti šajā jomā.

– Atgriezenisko sakaru ir maz. Ja būtu skaidra atgriezeniskā saikne vienmēr, tad būtu daudz vieglāk.

Bet kurš tad traucē jums tai būt, jums taču tagad ir atgriezeniskie sakari, Es taču ar jums runāju! Es esmu klātesošs jūsu dzīvē PASTĀVĪGI. Es neaizeju no jums!

– Pastāvīgi, tas ir, kad apskaidrība būs...

– Sajūtu tad nav gandrīz.

Tagad jūs jūtat?... Tā taču nav rupja fiziska sajūta – ka kaut kur sāp vai spiež, tā ir smalka sajūta. Es jūtu, ka virs galvas man norit labs darbs. Ar manu Augstāko aspektu...

– Varbūt, kaut kā uz saplūšanas ar saviem Augstākajiem Aspektiem rēķina? Prakses kaut kādas...

Tēvs saka: “Tas tad arī ir jūsu ceļš! Es jūs aicinu uz to! Un ļoti daudz prakšu ir dots uz planētas, ļoti daudz!”

Vienkārši mums nav tāda laika (Skolā) ņemt un ar visām praksēm nodarboties.

Tēvs: Un pats galvenais, ka nav universālas prakses priekš visiem. Jūs esat tik dažādi, katram vajag atrast savu ceļu. Tas ir atkarīgs no tām dzīvēm, kuras jūs pavadījāt uz planētas, no sākotnējā smalkā plāna jūs atnācāt vairākos dažādos ķermeņos, vieni kristāliskos, otri amorfos ķermeņos, trešie kā vējš (plūsma). Sākotnēji dažādas būtības atnāca uz planētu ar dažādu iepriekšējo pieredzi. Un, bez tam, uz planētas jūs pavadījāt dažādas dzīves. Vieni pilnveidoja, teiksim, savu saprātu, otri gribēja varu, bet trešie – saplūšanu ar dabu. Ceturtie meklēja Dievu, un tie bija nevis vienas dzīves mērķi, bet dzīvju mērķi.

– Nu, varbūt dot prakses noteiktām grupām, kuras līdzīgas...

Tagad Viņš piedāvā pamēģināt praksi: iztēloties, ka pie sirds ir mazs torsionu lauks, viņš iet pa vertikāli. Izvērst torsionu lauku uz augšu, it kā “izplest rokas”, skaidrs? Rokas tagad iet iekšienē, un kopā torsionu lauku izplešam šīs rokas, atveramies pilnībā un saveļamies apakšā. Faktiski izvērsums iznāk... Sajūtas izmainījušās.

Izvērsuma prakse, Viņš paskaidro, ir viena no tām praksēm, kuras sarežģīti cilvēkiem saprast, bet, lūk – tā darbojas. Un Natālija tieši tā ar Mani savienojās, caur izvērsumu. Un tam, kam tas patika, kas saprata, kas sajuta, kam vajag, piekopiet tādu praksi, tāpēc ka tā tikai šajā Skolā ir.

– Bet ko saka Tēvs, cik saknes tīras vai nav – no tā ir atkarīgs kaut kas?

Jūsu saknes tur jūs uz planētas. Tās ir jūsu piesaistes, tā ir jūsu neattīrītā karma... Jūs ejat uz augšupcelšanos?

– Jā. Tātad vajag tās tomēr tīrīt? Bet apziņai tam ir nozīme?

Tā ir daļa no jūsu apzināšanās, kāds jūs esat. Jūs esat daudzdimensionāla būtība, jums ir apakšējais plāns, ir augšējais plāns, ir tas ķermenis, kurā jūs tagad dzīvojat, trešais plāns, fiziskais. Savas daudzdimensionalitātes apzināšanās tad arī ir tajā skaitā savu sakņu apzināšanās. Daudz gaismas jums tagad saknēs? Ejiet uz pašu apakšu un pacentieties vienkārši paskatīties, kas tur ir, ja jūs gribat apzināties savas saknes.

Visi mēs zinām Pegijas Dubro attēlu, auras centrā ir serdeņa enerģija, apakšā zem kājām nāk nākošā aura. Lūk, uz nākošo auru pa serdeņa enerģiju jūs varat nolaisties un novērot, kas tur ir lejā.

– Tur ir ne pārāk daudz gaismas...

Kaut vai varat novērot tur intuitīvi, sajūtās, vai ir tur cīņa, netīrumi, nepiedošana vai vēl kaut kas. Jeb tur viss ir cēli-cildeni, tīrs. Tieši tā, kā jūs parasti jūtat enerģijas, mēģiniet visu to sajust. Vai ir tur vēl darbs, vai vajag kaut ko vākt prom?

(....)

Un tagad ar šo lielo Gaismu, kuru Es jums dodu, jūs varat patīrīt savas saknes, saredzot, kāpēc tur ir netīrs. Kad jūs notīrīsiet savu sakni, viņa atlaidīs jūs, un jūs spēsiet augšupcelties, pagaidām savā apziņā, pēc tam arī fiziski.

(....)

Piekrītiet, ka tur realitātes uztvere ir citāda. Tur vienkārši ir cita realitāte.

– Jā, mazāk labestības, mazāk gaismas.

Ienesiet tur gaismu un labestību. Centieties šo Tēva Gaismu tur novietot un izdziedināt sevi ar viņu. Piepildiet savas saknes ar mīlestību un sajūtiet, ka viena sakne mīl otru, kaimiņu sakni.

Tagad es nododu vārdu citām Būtībām, kuru daudz ir atnācis šurp. Apkārt Viņam stāv Dēli un Monādes, varbūt... kuri jau ir veikuši šo ceļu. Un Viņi mēģina tagad mums caur mūsu Monādi ieliet jaunas zināšanas, kuru mums vēl nav, taču tām kaut kā ir jāizpaužas mūsu dzīvē – pakāpeniski jātiek apzinātām vai jāizpaužas meditācijās, jāatnāk čenelingos. Mūs piesūcina smalkajā plānā ar darba ar apziņu variantiem, taču lieta tā, ka tieša varianta arī nav. Receptes nav. No visiem šiem ingredientiem mums jāsastāda sava recepte.

...

Mm, man tagad sāta sajūta ir atnākusi, it kā es būtu izēdusi milzīgu zupas šķīvi. Tas ir, enerģija ienāca, es sajutu viņu kā barojošu enerģiju vēderā. Blīva enerģija, barojoša. Mums tagad atjauno spēkus. Mēs esam noguruši, protams, daudz uzzinājuši un meditējuši, sarunājāmies cits ar citu, pat diskutējām, pierādījām savu redzes viedokli, tas bija ļoti produktīvi, VIŅŠ saka. Un aicina mūs nekautrēties izteikt savu redzes viedokli.

Nemēdz būt tā, ka tikai viens redzes viedoklis ir uz noteiktu zināšanu aspektu. Iespējami trīs, četri varianti, un visi tie būs pilnīgi pienācīgi. Gan tas ir pareizi, gan tas, gan tas vienlaicīgi. Jā, jūs pārejat uz daudzdimensionālu pasauli, kur nav vienīgās patiesība. Tur eksistē katram sava Patiesība, un katram ir taisnība savā veidā, jūs pierodat pie tā, kļūstat saprātīgākas būtnes, pieņemat citus redzes viedokļus kā iespējamus un pareizus, apstiprinošus mīlestību un gaismu caur kaut kādiem saviem uzskatiem par dzīvi.

– Vai var būt konkrēti viens variants – labākais? Visi varianti ir labi, patiesi, taču kaut kāds no tiem ir labākais?

– Jums konkrēti tas arī būs labākais...

Jā, katram konkrēti savs. Šajā ceļā jūs tad arī augat, kad jūs sākat vērtēt un ņemt visu, ko jūs redzat apkārt, un pēc tam skatīties, kas jums der, kas nē. Tā tad arī ir jūsu izaugsme. Ja jūs vienkārši būtu patērētāji, un jums teiktu – apēd tabletīti un kļūsi gudrs... Visa pieredze uz Zemes tā arī tiek iegūta – caur kļūdām, caur ceļu... Mēs devām jums zināšanas, lai jūs novērtētu visu. Viens teiks: lieliski, es ņemu, bet cits teiks – bet man nepatīk, nav mans. Lūk, arī viss. Mierīgi pret to, tāpēc ka eksistē daudz Ģimeņu, kuras dod uz planētu Zeme savu informāciju. Viena Ģimene strādā, teiksim, ar Kosmiskajiem Režģiem, otra ar apziņu, trešā ar bioloģisko ķermeni, ceturtā var meklēt jaunu barību – prānisko barību utt. Viss tas ir vajadzīgs, visu to Mēs apsveicam kā dažādus ceļus pie viena un tā paša – Apgaismības un iziešanas uz citiem vibrāciju plāniem tālākai dzīvei.

Jebkurš ceļš – tā ir sintēze. Nav iespējams radīt velosipēdu vēlreiz, kad tas jau ir radīts. Un Nav tāda uzdevuma. Vajag vienkārši radīt velosipēdu jaunu, pilnīgāku, pēc tam vēl pilnīgāku, ar spārniņiem, bet pēc tam arī bez riteņiem.

Mēs pateicamies Tēvam. Mūsu laiks ir beidzies.

Izteiksim Pateikšanos.

 

Pievienots 30.03.2012, atjaunots 26.10.2012

http://www.sanatkumara.ru/mir-meditiruy-so-mnoy/chelovek-mnogomerniy

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Krieviski “Глаза боятся, руки делают” (Tulkotāja piezīme)