Helēna Maistrenko - Vēdiskā Skola. Trešā Mācība. Viedā Gaišība Mīlestība

2015.08.08.

15 08 08 01

Bieži saka, ka Mīlestība stāv pāri visam: Viedumam, Zināšanām, Taisnīgumam, Sirdsapziņai. Ka mīlestība mēdz būt akla, ārprātīga, neprātīga, visu pārņemoša, visu noslaukoša savā ceļā. Dažreiz šīm definīcijām pievieno ar mātes mīlestību. Vēl saka, ka mīlestība var cilvēku padarīt nelaimīgu, ka mīlestība bez atbildes – nogalina...

Tie, kas tamlīdzīgu apgalvo, kā saka, mēra pēc sevis. Pielīdzina savas kaisles, pieķeršanās, atkarības, vēlēšanās valdīt jūtas dievišķām Radošām Apgarojošām Mīlestības izpausmēm. Tamlīdzīgā veidā gadās ne tikai Mīlestības pazemināšana līdz kaisles – iegūšanas – iekāres līmenim, bet arī tās apveltīšana ar postošām, nogalinošām spējām.

Gaismas Grāmatā 4. Haratjā[1] ir teiks: “Visa Zelta Ceļa garumā darbojas Vienīgais Patiesais un Absolūtais Pasaules-ēkas Likums: Mīlestība pret visu eksistējošo un Radīšana, bet Mīlestības Dzimšanai pa priekšu iet Viedā Zināšana.”

“Mīlestības Dzimšanai pa priekšu iet Viedā Zināšana” – kā redzam, ārprātīgai, neprātīgai, aklai un citām tamlīdzīgām Mīlestības definīcijām ar to nekāda sakara nav. Akla var būt kaislība, dziņa, dzīvnieciska iekāre, ciniska alkatība, cietsirdīga valdonība un tml. Bet tie jau ir pavisam citi stāvokļi, nesauksim taču tos par Mīlestību!

Viedā Zināšana nav izmērāma ar akadēmiskiem grādiem, diplomiem par izglītību, apbalvojumiem. Bērns var būt vieds, bet mācīts vīrs ne vienmēr sasniedz viedumu... Viedā Zināšana ir dievišķās Dvēseles, apgarotas ar Sirdsapziņu, dārgums. Šis dārgums ir izdzīvots, apjēgts, saprasts, pieņemts, uzsūkts ar paša pieredzi, ar savu ceļu, ar tās Dvēseles pašaizliedzīgu varoņdarbu, kuras ieguvums tad arī ir.

Mīlestība, saprotams, nav jāaizsargā. Ka tik mēs pasargātu sevi no lipīgās, smirdīgās, aprijošās lavīnas, kuru šodien bezatbildīgi un agresīvi mums uzspiež, dēvējot vārdā “mīlestība”.

Atceramies Patiesās Mīlestības stāvokli, un tad viss Viņai neatbilstošais, nepiekrītošais izkusīs kā mirāža, kā ķēmīgs aisbergs Viņas Lielās Gaišības un Dāsnās Gudrības staros!

“Mīlestības un Zināšanas ceļā katra Garīga būtība attīstās, paceļoties pie Radītāja un pakāpeniski apjēdzot Viņa radījumu, bet apjēgusi, sāk radīt kaut ko savu, piepildītu ar Mīlestību.”

Būdams Garīga būtība pēc savas Dievišķās dzimšanas, izziņas, Mīlestības, lielā radījuma apjēgšanas ceļā cilvēks attīstās un sāk savu veidošanu, izpildot, piepildot to ar savu mīlestību. Tātad, Mīlestība ir veidojošs, radošs, cildenāku padarošs un apgarojošs (оДухо-творяющая) Spēks! Turklāt apgarojošs kā savu radījumu – lolojumu, tā arī pašu radošo.

“Bet par Mīlestības augstāko izpausmi kļūst pašuzupurēšanās, lai palīdzētu zemākajiem. Tā rīkojas Legi, kuri ved cilvēkus, un Visaugstākie Garīgā Guvuma Nesēji, kuri cilvēkiem nes Zināšanu par Augstāko, pilnīgo Mīlestību.”

Uzdosim sev tagad jautājumu: “Vai mīlestība ir pērkama? Un vai mīlestību var nopirkt?”

“Augstākās, pilnīgās Mīlestības upurēšanās nav samērojama ar naudu vai citiem materiāliem labumiem. Viņa nav pārdodama arī par garīgām privilēģijām un balvām! Bet to, kas tiek pārdots – nesauc par mīlestību. Pārdodamo sauc citos vārdos, un mēs tos zinām... Sāksim taču atkal visu saukt savos vārdos. Sākumā atgriezīsim sev drosmi būt godīgiem, būt pašiem, mirdzēt savā gaismā, nevis piesegties ar masku...

Runājot par mātes mīlestību un tās upurēšanos, tāpat ir viegli saprast, sajust, vai ir pati mīlestība? Īsta Mātes Mīlestība ir Vieda un Dižena: tā spēj sūtīt dēlu kaujā par pareizu lietu, patiesi paziņot par cienīgu vai neglītu rīcību, par Godu, Pienākumu, Sirdsapziņu.

Bet egoistisku vēlēšanos pārvadīt, valdīt, enerģētiski vai materiāli būt atkarībā no saviem bērniem – par mīlestību saukt nevajadzētu...

“Mīlestība māca sapratni, žēlsirdību un upurēšanos. Šīs īpašības cilvēku gatavo kalpošanai pārējiem un radošumam, kurš tiek uzlūkots kā cīņa ar ļaunumu, kā piedalīšanās Pasaules pārveidošanas darbos.”

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums: Kas parādās pasaulē darbības bez mīlestības, ārpus mīlestības, mīlestībai neesot – rezultātā? Darbības tiek veiktas: kaut kas tiek radīts vai sagrauts. Kas?

Radītājs ārpus mīlestības veic tehnokrātisku darbību: tā var būt bezjūtīga vai mazjūtīga, bet neapšaubāmi – negarīga! Citiem vārdiem, izpaužas negarīgi mehānismi (tehnika) vai mazjūtīgas bioradības (bioroboti, kloni), neapveltīti ar Garu un spēju patstāvīgi mūžīgi attīstīties – dzīvot. Šīs radības ir mirstīgas – ierobežotas, nepilnvērtīgas.

Atgriezīsimies pie sākuma: “Mīlestības Dzimšanai pa priekšu iet Viedā Zināšana.”

“...darbos un dzīvē tikai Sirdsapziņa un Viedums bija mēri, tos papildināja ar Mīlestību un Ticību, kas Apziņu ved pie pilnības.” (2. Haratja)

 

15 08 08 02

Helēna Maistrenko

 

http://elena-maistrenko.wix.com/rasvet#!text/cbis

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Книга Света (Харатьи 1-4), piemēram, http://derzhavarus.ru/kniga-sveta-haratj-1-4.html (Tulk. piezīme)