Helēna Maistrenko - Un atkal pa ezotērikas Ceļiem

2015.06.24.

Pārdomu par šo tēmu pirmo daļu var izlasīt pēc adreses: http://elena-maistrenko.wix.com/rasvet lappusītē: Кто ты есть Человек?[1]

Šodien atkal ir jāpievērš uzmanība, ka ezotērikai kā tādai ir maz kopēja ar moderno ezotēriku. Vēl ne tik sen būt ezotēriķim skaitījās gan godājami, gan atbildīgi, gan bīstami vienlaicīgi. Kļūt par ezotēriķi varēja ne tuvu katrs: iziet pārbaudījumu – nozīmēja reāli pakļaut savu dzīvību, gan fizisko, gan dvēseliski-garīgo, nāves un plānprātības, degradācijas briesmām; saņemt iesvētījumu nozīmēja uzkraut sev, saviem pleciem, savai dzīvei, tuvinieku dzīvei milzīgu, kolosālu atbildību, kuru pa spēkam nest ir tikai augsta un tīra gara, apziņas, tikumības cilvēkiem (человекам).

Vārdu “cilvēkiem (человекам)” daudzskaitlī izmantojam ne nejauši: par gan paša cilvēka, gan viņa apziņas, gan vadošo spēku attīstības varnām zināja mūsu slavenie senči. Tās ir saglabātas un atnestas līdz mūsdienām Vēdiskajās Zināšanās:

(Варна – уровень эволюционного развития человека в обществе. Определяется по цвету его Жар-тела («жар» – огонь, пламя, свет, цвет; «вар» – краска, варево, т.е. цвет эфирного тела) и по той жизненной цели, которую ставит перед собой человек. Если он желает только еды, отдыха, совокупления, покоя и развлечения, то является смердом (жить); если овладевает богатством и семейным благополучием, то – весей (людина); если служит своему народу и защищает его, то – витязем (человек); если самосовершенствуется и одухотворяется, то – ведуном (азъ).

Толково – Этимологический Славяно – Арийский словарь)

(Varna – cilvēka evolucionārās attīstītības līmenis sabiedrībā. To nosaka pēc viņa Žar-ķermeņa krāsas (“žar” – uguns, liesma, gaisma, krāsa; “var” – krāsa, virums, tas ir,ēteriskā ķermeņa krāsa) un pēc tā dzīves mērķa, kuru cilvēks sev uzstāda. Ja viņš vēlas tikai ēdienu, atpūtu, kopošanos, mieru un izpriecas, tad ir smerds (dzīvot); ja viņam pieder bagātība un ģimenes labklājība, tad ir vese (ļudjina); ja kalpo savai tautai un sargā viņu, tad ir bruņinieks (cilvēks); ja pilnveidojasun apgarojas, tad ir gudrais (azj).

Skaidrojošā Etimoloģiskā Slāvu – Āriešu vārdnīca)

Apziņas līmenī atkarībā no vadošā spēka

Dzīvības forma	Tips	Vadošais spēks	Iemiesojums dzīvē
Cilvēks (Человек)	+9 +8	Gars un Ticība Prāts un Gars	Garīgs cilvēks Apgarots cilvēks
Ļaudis(Люди)	+7 +6 +5 +4	Dvēseles Spēks Mīlestības Spēks Domas Spēks Griba	Dvēseliski cilvēki Radoši cilvēki Domājoši cilvēki Stipras gribas un brīvi cilvēki
(Ie)dzīvotāji (Жители)	+3 +2 +1	Saprāts Jūtas Instinkti	Saprātīgs iedzīvotājs Jutīgs iedzīvotājs Instinktīvs iedzīvotājs
Neļauži (Нежить)	-1 -2 -3	Bailes Patmīlība Alkatība	Vergs Egoists Skopulis
Necilvēki (Нелюди)	-4 -5 -6 -7	Gļēvums Skaudība Iekāre Bezjūtīgums	Liekulis Skauģis Izvarotājs Bezjūtīgais
Jodi (Бесы)	-8 -9	Naids un ļaunums Neticība un Negarīgums	Tirāns Iznīcinātājs

Un vārdi: “Visi ir ļaudis, bet ne visi ir cilvēki (Все люди, но не все – человеки)” sāk izpausties un spēlēt jaunā lasījumā un izpratnē.

Bet atgriezīsimies pie ezotērikas un tās ceļu apjēgšanas. Ne smerdiem, ne vesēm ezotēriskās zināšanas nebija pa zobam, tāpēc arī skaitījās slēptas, apslēptas, sakrālas. Protams, pirmkārt, lai nekaitētu ne sev, ne apkārtējiem. Mazam bērnam par agru ir spēlēties ar sērkociņiem: gan pats var ciest, gan māju nosvilināt...

Aizaugt līdz cilvēkam – tur nu gan vajag papūlēties! Gan jūtas jāiemācās pārvaldīt, vadīt; gan domās jābūt tīram, augstam, gaišam; gan no izglītotības – saprāta (раз-ум: первый ум) jāuzkāpj veselā saprāta viedumā, ceļoties uz 16 dimensiju prātu; gan bailes jāuzvar, atveroties mīlestībai; gan radošā vārda spēks jāapjēdz un jāapgūst... No šī stāvokļa tad arī atveras ezotēriskie ceļi. Nevis kā burvība bez atbildības; bet kā iedvesmoti meklējumi, atklājumi, pašpilnveidošanās, pilnīgas zināšanas un atbildības uzņemšanās par visu: par darbībām un bezdarbību, vārdiem un klusēšanu, domām un nodomiem!

Tagad pievērsīsim mūsu uzmanību tam, ko šodien novērojam aprindās, kuras sevi dēvē par ezotēriskām.

Nosaukt sevi par ezotēriķi vai gaismas darbinieku šodien var kurš katrs.

Pirmais jautājums: Kāpēc? Kam ir izdevīga nevis vienkārši ezotēriskās pasaules izpratnes sliekšņa pazemināšana, bet arī šī līmeņa novešana līdz nullei un zemāk?

Nosaukt sevi vēl nenozīmē tapt, palikt (būt) ezotēriķim.

Ezotēriskās zināšanas ir atklātas visiem. Tās it kā pārstājušas būt slepenas, apslēptas.

(Тайна – тай+на, - то, что на вершине, или – неизвестное, пока не достигнешь вершины, предела.

Сокровенный – тайный, оберегаемый от обывателей смысл.

Толково – Этимологический Славяно – Арийский словарь)

(Noslēpums – tai+na, - tas, kas ir virsotnē, vai – nezināmais, kamēr nesasniegsi virsotni, robežu.

Apslēptais – slepenā, no mietpilsoņiem sargātā jēga.

Skaidrojošā Etimoloģiskā Slāvu – Āriešu vārdnīca)

Otrais jautājums: Vai tās patiešām ir kļuvušas atklātas, jeb ir radīta tikai visatļautības un visa pieejamības ilūzija-apmāns?!

Modernā ezotērika pozicionē sevi kā vispārcilvēcisku, kura stāv pāri reliģijām, rasēm, kārtām...

Trešais jautājums: Vai tā ir? Bet varbūt redzamā visatļautība un vispārējā vienlīdzība ir tikai manipulēšanas ar apziņu un cilvēku resursu pārvaldīšanas jauna forma?!

Ezotēriskās iedarbības masveidīgums un plašais mērogs dažus iepriecina, citus – dara piesardzīgus. Jo plašai izplatībai šodien taču ir nepieciešami gan spēki, gan līdzekļi, kuri virza šīs iedarbības uz planētas. Un kādi ir šīs pilna mēroga labi režisētās kampaņas mērķi?

Ceturtais jautājums: Kurš vada mūsdienu ezotērisko kustību? Un kādi ir tās mērķi?!

Atbildība. Šodien šo tēmu noklusē vai ignorē. Par atbildību runāt nav pieņemts, labākajā gadījumā tēmu pārnes uz karmiskajām attiecībām. Zinošu šajā mūsdienu ezotērikas jomā ir maz, un viņi plašai auditorijai to neatklāj.

Zintnieki, burvji, priesteri zina, ka pat izsaukt lietu nozīmē izjaukt telpas harmoniju, tāpēc izjaukto balansu ir nepieciešams kompensēt. Ar ko? Ar saviem spēkiem, veselību, mūža ilgumu – gadiem. Lai izdziedinātu kaiti, vajadzīgas gan zināšanas, gan praktiskas prasmes, gan... atlīdzināšana ar sevi!

Mūsdienu ezotērika šo pusi noklusē ar nolūku. Daudzo masveida “mistēriju” dalībnieki nevis vienkārši kļūst par psihiskas enerģijas par velti avotiem enerģētiskiem vampīriem un citu pasauļu radībām, bet arī nolemj sevi ilgstošiem, mokošiem etapiem, glābjot sevi no tumšo pasauļu, plānu, laika lamatu verdzības... Ar šādiem “labiem darbiem” maz zinošos ievilina naivās nepatiesības un apmāna lamatās. Un sekošana pa nepatiesības ceļiem tiek izpirkta ar paša dzīvības spēku, atstrādāta karmiski.

Piektais jautājums: Kāpēc tiek slēpta pilnīga zināšana, prasmes un atbildība par nodomāto, pateikto, sadarīto?

Ne tik sen mūs sauca par pašu lasošāko zemi pasaulē. Lasīja gan klasiķus, gan laikabiedrus biezos žurnālos. Bet lasīšana taču ir darbs! Jaunradošs un Radošs. Audzinošs un iedvesmojošs. Šodienas lasāmviela – detektīvi, glancēti dzelteni žurnāli un čenelingi...

Lasīt “čenus” ir nedaudz produktīvāk nekā krāšņo absurdu, bet... Ir svarīgi lasīt, nevis rīt; domāt, nevis uzticēties; pētīt, tikt skaidrībā, nevis akli noliegt...

Sestais jautājums: Kas nosaka domāšanas darbības, patstāvīguma un uztveres paša atbildības līmeni?

Protams, domāšanas darbības līmeņa pazemināšanā piedalās ne tikai modernā ezotērika. Tas ir plaša mēroga ideoloģiskas agresīvas ielaušanās kampaņas rezultāts...

Radošs, meklējošs cilvēks arī “čenos” var atrast daudz derīga; var pacelt un paplašināt savu apziņu. Taču “čeni” nedod pašpilnveidošanās, paša radīšanas, paša uzkāpšanas praktiskus ceļus. Un tās instrukcijas, kuras mēs reizēm lasām tamlīdzīgās atklāsmēs, tikai iezīmē paša rūpīga, sirsnīga darba ar sevi virzienus.

“Čeni” pārsvarā iepriecina mentālo ķermeni; mazāk skar vitālo (jutīgi-emocionālo). Tajos nav vairuma Cilvēka tapšanas augsto Vadošo Spēku! Citiem vārdiem – “čeni” ir orientēti uz pirmajām trīs pakāpēm: instinktiem, jūtām, domām, – dzīvošanas līmeni...

Astotais jautājums: Kur un kā gūt praktiskas paša radīšanas, pašpilnveidošanās iespēju? Kāpēc mūsdienu ezotērika pēc šīm metodēm nevadās savā “izglītojošajā” misijas darbā?

Pieņemt – rakstīt “čenus”... Lieliski! Pakāpīte ir mazliet augstāka un plašāka nekā lasīšana. Tas ir mēģinājums pārvaldīt Vārdu, Domu kā Radīšanas instrumentus. Tie ir Gribas pirmie augļi. Tā ir iespēja sazināties ar savu Dvēseli, un caur viņu – arī ar visām tā sauktajām augstajām būtībām.

Par šo tēmu var rakstīt ilgi un noderīgi: ar kādām būtībām, kā nodibināt saziņu, kādas šeit ir briesmas, prieki, atbildības, maldi...

Astotais jautājums: Atļauts ir viss: raksti, ko vari, gribi utt. Par ko neapzināti kļūst daudzi čeneleri?

Klīstot pa Viedīgo Mežu bez ceļa rādītāja kamoliņa, ir apmaldījušies paši un maldina viņiem sekojošos (lasītājus).

Šodien parasti tiek uzskatīts, ka tas, kurš raksta “čenus”, ir īpašs, apklāts, izredzēts. Patība un lepnība ir bieži kontaktieru pavadoņi. Skumji, ka daudzi, ļoti daudzi neiziet pārbaudījumus ar vara taurēm. Aicinot visus būt godīgiem, nepiesaistītiem, “tīrīties” utt., ripo lejā, iekrīt kurš greizsirdībā, kurš alkatībā, kurš paša slavinājumā...

Kāpēc? Aicinot visus, sevi redz vienpusīgi un, vai nu pārtrauc sevis radīšanu caur sirdi, vai arī izpilda šo darbu virspusēji...

Prātā nāk lieliskais tēls, kurš sniegts pētījumā ar nosaukumu Meklējošajiem (autors V. Lomcovs): putna spēks ir spārnos, taču arī bez kājām putns – nav putns! Lai ieskrietos un paceltos, ir vajadzīgas stipras kājas, tas ir, saikne ar zemi un visas iemaņas zemes dzīvei. Ceļoties augšup, cauraugam ar saknēm, citādi lidojums nenotiks, iekritīsim, apmetīsim kūleni... (http://www.ligis.ru/librari/2560.htm)

Devītais jautājums: Bet vai šeit neizpaužas viens no mūsdienu ezotērikas mērķiem: novest no ceļa, aizvest prom, maldināt. Kamēr maldīsies un skaidrosies, laiks aizies, spēki būs pazaudēti...

Kā starprezultātu pašreizējām pārdomām ir derīgi norādīt,

Ka augšminētie jautājumi ir tikai impulss, vektors patstāvīgai pētīšanai, meklējumiem;

Ka rūpīgu sirsnīgu ikdienas darbu – varoņdarbu paša dziedināšanas, pašpilnveidošanas, paša uzkāpšanas meklējumu Ceļā neviens nav atcēlis un nav izgājis kāda vietā;

Ka saskaņotās rindās (kompānijas dēļ) uz gaišu dzīvi neiet, Garīgo Ceļu, tāpat kā piedzimšanu un nāvi, iet patstāvīgi;

Ka upuris, mesijas nests, dāvāts tikai “izredzētajai” izraēļu tautai, norāda ceļus, kā iemantot Garu, ar kuru viņi nebija apveltīti pie radīšanas;

Ka atbildību par savu Ceļu, darbiem, vārdiem un domām katrs nes patstāvīgi;

Ka īsteno ezotērisko taku – ceļu apjēgšanas dziļumu neviens nav atcēlis, bet tikai kropļojis un slēpis;

Ka Ceļš: Ķermenis – Dvēsele – Gars – Sirdsapziņa – ir uzkāpšanas Gaismas ceļš;

Ka Cilvēka Ceļš – Baltais Ceļš – Zvaigžņu Ceļš ir atklāts, zināms un tas jāiziet pašam.

 

Pateicos sirsnīgi,

Dāvāju Labo patiesi

Helēna Maistrenko

Maskavas Skola Ra Svet

 

Ir Baltais Ceļš http://antimatrix.org/Convert/Books/Slav_Aryan_Vedy/White_Way.htm

 

http://elena-maistrenko.wix.com/rasvet#!text/cbis

Tulkoja Jānis Oppe

---