Galina Vetrova (Metta)

Aiz skaistās ilūzijas robežas

http://metta.ucoz.com/

 

Pašlaik arvien biežāk ir sākuši parādītie raksti par pozitīvas domāšanas kaitīgumu. Taču es pati nekādā gadījumā neuzskatu, ka pozitīva domāšana ir kaitīga. Tā neapšaubāmi ir noderīga, un tas neprasa pierādījumus. Visums darbojas pēc piesaistījumu likuma, un katrs piesaista sev to, ko izstaro pats. Tāpēc, protams, pozitīvi domāt ir ļoti svarīgi. Jo primāra ir cilvēka iekšējā enerģija. Tieši viņa pievelk viņam tās pašas vibrācijas no ārienes pēc līdzības principa.

Taču daži cilvēki uzskata, ka pozitīva domāšana – tas ir viss, kas nepieciešams dzīvei. Bet tas noteikti tā nav. “Pozitīva domāšana – un jums būs laime!” – viņi saka. Viņu ticība balstās uz New Age postulātu, kurš saka: “Visu, kas ar tevi notiek, tu esi sev pievilcis pats.” Šis postulāts ir pareizs, bet tikai daļēji, pareizāk, viņš ir pareizs, bet ne tajā nozīmē, kādā to traktē autori. Cilvēki domā, ka, ja viņi cenšas ne ar vienu nekonfliktēt, domāt pozitīvi un atbilstoši uzvesties, tad ar viņiem nekas slikts nevar notikt. Cilvēki sāk ticēt, ka viņi ir īsti savas realitātes radītāji. Jā, tas tā ir. Cilvēki ir radītāji. Taču rada tikai pašu domas un emocijas, kuras vai nu pievelk, vai arī NEpievelk viņiem negatīvu. Cilvēki var strādāt ar nodomu un realizēt savas iegribas. Taču ne visas un ne vienmēr. Eksistē lielāka realitāte, pār kuru viņiem nav varas. To daudzi sen ir sapratuši, un šeit man gribas citēt Aleksa Vindgolca lieliskās rindas no viņa raksta “Lēnprātība – tā ir likteņa velte”[1]: “Daži cilvēces skolotāji ir nodarījuši lielu skādi daudziem meklējošajiem. Viņi ir iedvesuši, ka cilvēks ir visvarens dievs, kuram iespējams viss vai gandrīz viss trīsdimensiju realitātē. Noticot šim brīnumam, cilvēks sāk sapņot, mēģinot realitāti piemērot savam sapnim, arvien vairāk ieraujoties prāta virtuālismā. Taču realitāti neapmānīsi, un tāpēc jebkurš mēģinājums to kontrolēt ar prātu beidzas ar izgāšanos un, atbilstoši, ar stresu un vilšanos.”

Daži cilvēki, noticējuši, ka pozitīva domāšana var visu un ka vairāk viņiem priekš laimes nekas nav vajadzīgs, mājo eiforijā, var pat realizēt vienu savu iegribu pēc otras, uzskatot, ka ir “pacēlušies apziņā” pār apkārtējo realitāti un ka viņiem viss ir lieliski, un tā būs vienmēr. Bet tā notiek tikai zināmam laikam. Tāpēc ka pati dzīve, kā likums, šos cilvēkus ļoti smagi māca un ārstē. Kad viņu dzīvē uzrodas kaut kāda problēma, vai tā būtu nopietna slimība, grūta situācija attiecībās, finansēs vai citā sfērā, viņi apjūk. “Kā tad tā, – viņi domā, – es taču pareizi domāju, es taču nepievelku sev nekādu negatīvu, un pēkšņi ar mani, tādu balti pūkainu, notiek kas tāds!” Viņi sāk rakties savā apziņā, mēģinot atrast cēloni tieši tur. Viņiem taču mācīja, ka viņi paši pievelk sev visu. Ja ir nopietna slimība, piemēram, situācija, kura prasa ķirurģisku iejaukšanos, tātad tu ar kaut ko esi sev to pievilcis. Jā, mēdz būt, protams, ka cilvēks ar saviem pārdzīvojumiem rada negatīvu, kurš pēc tam atspoguļojas ar slimībām orgānos. Taču, kā likums, visu smago slimību cēlonis ir karma, un jau paša negatīvās enerģijas, radītas ar cilvēka domām un emocijām, uzklājas jau eksistējošajam cēlonim. Rakšanās sevī var vest pie kaut kāda rezultāta, kaut ko cilvēks apzināsies, no kaut kā attīrīsies, taču slimība nepāries. Un sāk nākt domas: “Kā tad tā?! Es taču esmu tik labs, kāpēc gan man viss ir tik slikti?!” Kāršu namiņš, kuru būvējis ego, saldi čenelingi un grāmatas ar apgalvojumiem, ka pozitīva domāšana var visu, sākt brukt acu priekšā. Atkārtošu, to var provocēt jebkuras situācijas, ne tikai ar veselību, – jebkuras finansu problēmas, īpaši krīzes laikā, personiskas problēmas utt. Ne visu diemžēl, ne visu realitātē var pielāgot ilūzijai, čenu uzbūvētai. Par laimi, arvien vairāk cilvēku pārstāj ticēt čenelingiem un dažāda veida prognozēm un sāk vairāk klausīties sevi un attīstīt savu paša intuīciju.

Kā karmas dziednieks ar daudzu gadu stāžu varu teikt, ka tieši karmiskie cēloņi rada tās problēmas, pār kurām nav varas pozitīvai domāšanai. Tieši tās ir ietekmējušas un turpina ietekmēt cilvēkus, viņu veselību un situācijas. Tie, kuri uzskata, ka galvenais ir pozitīvi domāt, ka nevajag tīrīties un dziedināties, diemžēl neko neredz aiz šīs skaistās ilūzijas fasādes. Viņi ir uzlikuši rozā brilles un neredz dzīvi tādu, kāda tā ir realitātē. Taču kādā mirklī viņu dzīvē apgaismība var iestāties, un tā būs smaga. Kad cilvēkam brūk priekšstati par sevi un apkārtējo īstenību, kad notiek ego laušana, tas vienmēr ir sāpīgi. Taču tas ir nepieciešams etaps attīstības ceļā. Ja, protams, šis cilvēks patiešām ir atnācis, lai attīstītos un sasniegtu kaut kādu nozīmīgu līmeni šajā ļoti svarīgajā laikā šajā mums ļoti svarīgajā iemiesojumā.

Var saprast, kāpēc cilvēki tic pozitīvas domāšanas virsspēkam un negrib redzēt apkārt neko, kas neiekļaujas viņu pasaules ainā. Jo cilvēku vairākumam taču vienmēr vairāk gribas ticēt labajam, nekā nepatīkamajam. Gribas domāt, ka ar tādu vienkāršu paņēmienu, ar pozitīvas domāšanas palīdzību, var izvairīties no nopietnām problēmām. Un negribas reāli strādāt ar savu apziņu, strādāt pie attīrīšanās un dziedināšanās. Un viņu ego priecājas – viņam to tik vien vajag. Kas vairāk var nobremzēt cilvēku garīgajā ceļā, ja ne ilūzija, ka “viss ir labi, un darīt neko nevajag”?! Taču tāda skaista ilūzija var pēc tam izvērsties smagās situācijās realitātē.

 

Karma ir nopietna lieta. To neviens nav atcēlis, kā jūs saprotat. Ja cilvēks ir adekvāts, viņš to apzinās, vienkārši raugoties uz apkārtējo pasauli.

Ja runā par karmiskajām slimībām, tad, kamēr cilvēks ir jauns, viņam viss var būt vairāk vai mazāk veiksmīgi, bet kad viņš pāriet 45 – 50 gadu robežu, tad sāk izpausties arvien vairāk un vairāk problēmu. Šīs slimības ir radījuši karmas enerģētiskie ieraksti cilvēka smalkajos laukos, un ar laiku arvien vairāk un vairāk tās pāriet uz fizisko ķermeni (sk. rakstu “Saslimstību cēloņihttp://metta.ucoz.com/publ/prichiny_zabolevanij/prichiny_zabolevanij_avtor_galina_vetrova_metta/106-1-0-855)[2].

Var teikt, ka New Age postulāts “Visu, kas ar tevi notiek, tu esi sev pievilcis pats” ir pareizs arī šajā gadījumā (tikai tā autori nav piešķīruši tam tādu nozīmi) – to, kas ar tevi notiek, tu esi sev pievilcis pats, taču ne tikai šeit un tagad, bet arī PAGĀJUŠOS IEMIESOJUMOS. Tagadnē, protams, tu pievelc sev pēc vibrācijām to, ko izstaro pats. Taču viss, kas tajā neiekļaujas – viss ir pievilkts pagājušās dzīvēs.

Karmas attīrīšana ir nepieciešama, tā ir nepieciešama katram. Un tas ir nopietns darbs. Toties rezultāti ir satriecoši! Kad redzi, kā no cilvēka aiziet karmas enerģija, kura ir stāvējusi visā ķermenī un radījusi saslimšanu, kā burtiski iztaisnojas viņa orgāni un sāk piepildīties ar dzīvinošu spēku, tāpēc ka aiziet tas, kas sprostoja, spieda, deformēja, – piepildies ar milzīgu pateicību par iespēju, kura tagad dota cilvēcei – izdziedināties no karmas. Vienīgās izmaiņas, kuras ir patiesas attiecībā uz karmu – tas ir tas, ka tagad cilvēkiem ir dotas lielākas iespējas karmas dziedināšanā nekā agrāk. Karmu ir kļuvis vieglāk izdziedināt.

 

Vēl viena New Age ilūzija – ka var viegli un ātri atbrīvoties no daudziem ierobežojumiem, karmas utt. Piemēram, teikt: “Es sarauju visus kontraktus no maniem pagājušiem iemiesojumiem” – un tie visi tūlīt pat izzudīs. Vai teikt: “Es anulēju visus solījumus un zvērestus no maniem pagājušiem iemiesojumiem” – un tie tūlīt pat anulēsies. “Es sūtu gaismu manai dzimtai un anulēju dzimtas karmu.” Tad, lūk: tas NEDARBOJAS. No tā visa patiešām var atbrīvoties, bet tikai ar pavisam citādiem paņēmieniem. Vajadzīgs darbs ar katru konkrētu iemiesojumu, ar katru konkrētu zvērestu, solījumu, kontraktu, karmisku problēmu.

Šie “vieglie” attīrīšanās paņēmieni acīmredzot ir izdomāti, lai nobremzētu cilvēkus attīstībā. Un tie paredzēti tiem, kuriem nepiemīt ne skaidrredzēšana, ne skaidrzināšana, ne skaidrjušana, ne pat iekšējā atšķiršana. Tiem, kuri nevar paskatīties: bet vai tiešām tur viss ir anulēts? Cilvēks domās, ka ir atbrīvojies, bet patiesībā tas tā nav. Tādus “vieglus” paņēmienus internetā var atrast ļoti daudz. Tas attiecas gan uz enerģētikas attīrīšanu, gan uz darbu ar apziņu, gan uz darbu ar iepriekšējiem iemiesojumiem. Tikai tas viss nedarbojas un darboties nevar. Garīgajā pasaulē kaut kas par brīvu nemēdz būt.

New Age diemžēl ir radījusi diletantus – cilvēkus, kuri, paši būdami bez redzēšanas un atšķiršanas, translē zināšanas un darba paņēmienus, smeltus no čenelingiem un grāmatām par pozitīvo domāšanu. Viņi domā ar citātiem no čeniem, runā ar citātiem no čeniem un noliedz visu, kas neiekļaujas informācijā no čeniem. Varētu likties, ka nenotikušajai 2012. gada “pāriešanai”, tik plaši izreklamētai čenelingos, būtu vismaz kaut kā jāatskurbina viņi (daudzus tā, starp citu, atskurbināja, tāpēc arī ir kļuvis mazāk cilvēku ezotērikai tuvos interneta forumos). Taču daži tā arī turpina aizgūtnēm dalīties ar citātiem no pēdējiem čeniem. Bet citi raksta rakstus, balstoties uz informāciju no čeniem, kurai nav nekāda sakara ar realitāti. Un kāpēc nav? Nu tāpēc diemžēl, ka vairums čenu nāk no astrālā plāna. Tos translē astrālas un ne pārāk gaišas citplanētu būtības, bet cilvēki turpina to uztvert kā tīru informāciju. Vai tiešām nevienam nekrīt acīs visas tās pretrunas, kuras sastopamas čenos pat no vienas un tās pašas būtības, un, vēl jo vairāk, no dažādām būtībām, visas tās nedarbojošās metodes, kuras viņas dod, visi nepiepildījušies solījumi? Cilvēki neprot atšķirt čenu enerģiju, enerģētiskos parakstus no būtībām, kuras sauc sevi augstos vārdos, bet patiesībā tādas nav. Cilvēki pēc čeniem salīdzina savu dzīvi, viņi atdod savu spēku čeniem un astrāliem leļļu meistariem, pat nemēģinot attīstīt savu paša intuīciju.

Nu ko, iespējams, tas viņiem ir piemēroti. Nevajag ieslēgt prātu, nevajag mācīties atšķiršanu, nevajag attīstīt savu iekšējo jušanu. Daudz vienkāršāk ir, izlasot kārtējo čenelingu vai prognozi, ņemt to kā rokasgrāmatu savai dzīvei. Taču diemžēl tā nav attīstība, bet tikai attīstības ilūzija.

Es nesaku, ka New Age filozofija ir absolūti bezjēdzīga un pat kaitīga. Kādam tā kļuva par grūdienu atmodai. Un tas jau ir labi! Jo daudzi cilvēki taču sāka tieši ar to. Bet pēc tam viņi ir gājuši tālāk, jo kaut kad taču pienāk laiks iet ar savām kājiņām, bez kruķiem čenu veidā, un viņi ir spējuši izsisties cauri astrālajam tīmeklim pie sava Augstākā Es. Viņi ir savienojušies ar Dievu sevī un tagad roku rokā ar savu Augstāko Es iet pa savu dzīves ceļu, sasniedzot arvien jaunas apziņas virsotnes. Bet, lūk, citi, pamodušies, diemžēl atkal ir aizmiguši no saldajām čenu pasaciņām, turpinot barot ar savu enerģiju astrālu.

Pret tiem, kas pa īstam attīstās, prasības ir ļoti augstas. Viņiem pašiem līdz visam ir jāaiziet. Ieskaitīts tiek tikai tas, pie kā cilvēks nonāk pats, bez uzvednēm no ārienes. Garīgā attīstība – tas ir darbs. Tā nav viegla pastaiga pa ceļu, kurš kaisīts rozēm. Šajā ceļā būs vilšanās, personības laušana, dvēseles tumšā nakts un citas psiholoģiskas krīzes. Taču tas, kam ir spēki to visu iziet, kurš ļoti stipri sevi maina, rezultātā iegūst ļoti patīkamu efektu – visa viņa ārējā dzīve sāk atspoguļot viņa iekšējās izmaiņas, visas viņa dzīves sfēras harmoniski izkārtojas.

Es vēlu jums visiem, dārgie, atrast savu īsteno ceļu un iet pa to partnerībā ar savu Garu pie jūsu augstākā labuma un labuma visiem!

Ar mīlestību.

Galina Vetrova (Metta).

___________________________________________________________________________

Kopējot rakstu, obligāti jāuzrāda autora vārds un norāde uz pirmavotu http://metta.ucoz.com

 

Pievienots 10.04.2015

http://metta.ucoz.com/publ/krasivaja_illjuzija/krasivaja_illjuzija_avtor_galina_vetrova_metta/112-1-0-993

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. Виндгольц Алекс “Смирение - это дар судьбы”. http://zhurnal.lib.ru/w/windgolxdc_a/smirenie.shtml (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/14-metta/238-saslimstibu-celoni (Tulk. piezīme)