Metta (Galina Vetrova)

Vai nebūtu laiks vērsties uz savu iekšieni?

Iepriekšējos rakstos (“Mēs – tie, kurus mēs gaidījām” http://metta.ucoz.com/publ/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/67-1-0-459[1] un “Radi sevi” http://metta.ucoz.com/publ/sozdaj_sebja/sozdaj_sebja/82-1-0-533[2]) es rakstīju, ka čenelingu lasīšana nav garīgās attīstības veids, ka čenelingi cilvēkiem vajadzīgi tikai viņu ceļa sākuma etapā. Un pēc tam, kad cilvēkam jau pašam jāprot izmantot paša intuīcija, kad viņam ir jāmeklē viedums un zināšanas savā iekšienē, čeni var pat kļūt viņam par bremzi. Un kļūst par to, ja cilvēki gadiem to vien tik dara, kā uzķer svešus (un reizēm izkropļotus) vēstījumus, bet reizēm arī vienkārši astrālas pasakas. Un pieņem to visu par patiesību pēdējā instancē un runā tikai citātus no čeniem, nesalīdzina pēc čeniem katru savu soli.

Kopš šo rakstu uzrakstīšanas ir pagājis vairāk kā gads, bet es redzu, ka kopš tā laika maz kas ir mainījies. Ja nu tikai ir parādījies vēl vairāk tā saucamo “kanālu”. Daudzi joprojām tver katru vārdu, it kā skanošu no debesīm, pie kam bieži neaizdomājoties, absolūti neieslēdzot saprātu, un ar aizgrābtību lasa vēstījumus, kuri satur skaidrus izkropļojumus, pat nepapūloties atrast savā iekšienē atšķiršanas vietu un salīdzināt ar savu paša patiesību. Pat neaizdomājoties, ka dažbrīd viens un tas pats kanāls dod pilnīgi pretēju informāciju.

Saņemt čenelinga informāciju – tas, protams, ir lieliski. Bet tam ir arī otra puse. Ļoti bieži, pamostoties, palasot čenelingus, cilvēkiem gribas pašiem iemācīties čenelēt. Un daudzi, kam ir pietiekami labi atvērts kanāls, sāk ar to nodarboties. Viņi naivi domā, ka viņiem tikai vajag piesaukt viņiem iepatikušos augstāko būtību – un viņa tūlīt pat atlidos un sāks dot informāciju. Taču, kā likums, atlido tie, kuri atrodas blakus 4. dimensijā – astrālie gari, kuriem vajadzīga enerģija, lai piebarotos. Viņi sauc sevi par Dievu, Jēzu vai Krajonu un sāk “vest” cilvēku, piesviežot viņam reizē ar pareizu arī izkropļotu infu, lai tikai viņš turpinātu atdot viņiem enerģiju. Viņi ļoti labi ir iemācījušies spēlēt uz cilvēka ego. Viņi iedveš cilvēkam, ka viņš ir izredzētais, ka viņam ir dižena misija, ka viņam ir jāklausās viņi un jāizpilda viņu norādījumi. Un viņam prātā neienāk, ka viņš sazinās ar astrāliem leļļu meistariem. Viņam liekas, ka viņam, tādam gaišam, baltam un pūkainam, nevar pievilkties neviens, izņemot Augstākos. Un tāds cilvēks pat bieži sāk vest aiz sevis citus. Un, lūk, viņi visi jau lido astrālās meditācijās-aktivizācijās, un viņiem rāda uz visiem vienu bildi. Un cilvēki domā, ka veic diženas lietas, bet patiesībā vienkārši atdod savu enerģiju par barību astrālam. Un ved uz nekurieni savus sekotājus. Aizņemti ar “misiju”, tādi cilvēki nenodarbojas ar sevi, nenodarbojas ar savas apziņas attīstību. Un kādēļ? Jo viņiem taču saka, ka viņi jau ir apskaidroti un gandrīz vai ne augšupcelti. Un nekas, ka reāli viņos pastāv nesapratne un konflikti ar tuviniekiem, smaga finansu situācija vai nemīlams darbs. Toties viņi izpilda diženu misiju, glābjot savu zemi un visu pasaules-ēku!

Lai čenelētu ar Augstāku Būtību, cilvēkam ir jāveic kolosāls darbs ar sevi. Viņam jāpaceļ savas apziņas vibrācijas līdz tādai pakāpei, lai “aizsniegtos” līdz būtībai no augstākām dimensijām. Tas nav viegli, un tas nenotiek ātri. Bet pat ja cilvēks čenelē ar Augstāku Būtību (kas ir diezgan liels retums), aizdomājieties, cik labi priekš viņa personīgi ir tas, ka viņš jebkurā brīdī var saņemt atbildi uz jebkuru savu jautājumu? Cik pareizi priekš viņa personīgās garīgās attīstības ir pastāvīgi sekot norādījumiem, lai pat no Augstākas Būtības, neattīstot paša intuīciju, paša jušanu, neiegūstot pieeju paša iekšējam viedumam? Kādā mērā cilvēks vispār attīstās, ja visas atbildes viņam pasniedz uz šķīvīša un viņš neizmanto paša izvēli, bet tikai sper tos soļu, kurus viņam norāda? Tāds cilvēks vienmēr būs vedams. Viņam nebūs sava viedokļa, viņš neattīstīs sevi kā garīgu būtni, neizmantos savu paša spēku. Viņš nekad nekļūs patstāvīgs, viņš savu spēku tikai atdos.

Vai labāk nav pašiem attīstīt savu atšķiršanu un intuīciju, iegūt pieeju iekšējai zināšanai, mācīties nolasīt intuīciju un iet savu ceļu apzinātāk?

Es pati daudzus gadus esmu čenelējusi, un mani čenelingi tika publicēti daudzās ezotēriskās vietnēs un pat tulkoti angļu valodā un publicēti vadošā amerikāņu čenelingu vietnē, bet jau 2 gadus es nepieņemu vēstījumus (izņemot personīgus čenelingus no to cilvēku Augstākajiem Es, kuri nāk uz manām konsultācijām un vebināriem), tāpēc ka mans Gars nolēma, ka priekš manis ir beidzies periods, kad es biju vienkārši “pastkaste”. Tagad es saņemu informāciju tiešā veidā, bez starpniekiem. Tagad mani ved tikai mans Gars, mans augstākais aspekts, un es mācu citus cilvēkus dzīvot un strādāt partnerībā ar savu Garu. Tieši ar savu, tāpēc ka daži lieto vārdu “gars” kā apzīmētāju, ar to domājot vispār jebkuru augstāku būtību, bet mums katram ir savs Gars, savs Augstākais aspekts, ar kuru tad arī vajag sadarboties. Kad jūs lūdzat kaut ko būtībām no malas, jūs atdodat enerģiju viņām, bet kad jūs strādājat ar savu Garu, jūs atdodat enerģiju sev, tāpēc ka viņš – tas arī esat jūs, tikai augstākā plānā.

Cilvēks, kurš pats nepieņem vēstījumus, bet tikai pārgremo tonnām svešu čenelingu, steidzoties paspēt aprīt pēc iespējas vairāk informācijas, ir vērsts uz ārieni, nevis uz savu iekšieni. Bet ir taču likums: nekas ārējs nekad neaizstās iekšējo. Durtiņas uz apskaidrošanos atveras tikai no iekšpuses, tās nav iespējams atvērt no ārpuses. Pats jēdziens “ezotēriķis” (ja viņš, protams, uzskata sevi par ezotēriķi, nevis vienkārši ziņkārīgo) paredz sevis izzināšanu, atbilžu un risinājumu meklējumus sevis iekšienē, nevis ārpusē. Ezotēriķis pastāvīgi strādā ar savu apziņu un pasaules uztveri. Ezotēriskās prakses – tas ir pastāvīgs darbs ar sevi, tā ir savas personības transformšana, tāpēc ka tikai transformējot savu apziņu, cilvēks var mijiedarboties ar pasauli no augstākām pozīcijām. No čenu lasīšanas un informācijas aprīšanas apziņa īpaši nemainās, tas notiek tikai tad, kad cilvēks pats sāk ar sevi strādāt. Un tad, patiesi izmainot sevi, cilvēks maina pasauli sev apkārt.

Droši vien nekad vēl ezotērikas vēsturē nav bijis tādas masveida vēstījumu plūsmas, un tāpēc nekad vēl cilvēki nav atdevuši tik daudz sava spēka uz ārpusi. Tāpēc ka agrāk, kad cilvēks nonāca pie noteiktām zināšanām, viņš nelasīja kolosālu daudzumu čenu, bet sāka virzīties ar garīgo mācību, kuras eksistēja tajā brīdī, palīdzību. Dažas no tām līdz šim laikam nav zaudējušas savu aktualitāti. Jeb virzījās vienkārši ar tā lielā garīgā Spēka palīdzību, kurš atrodas viņa iekšienē. Bet tagadējie čeni – tie bez visa cita ir vēl arī virspusēji, tāpat kā viss New Age strāvojums. Tie ir noderīgi tikai pirmajā etapā, bet pēc tam jau vajag censties iet ar savām kājiņām, citādi tā visu mūžu var nosēdēt uz čenu adatas, tā arī netiekot līdz savam paša iekšējam viedumam.

Prieks, ka tagad arvien vairāk un vairāk cilvēku paziņo, ka viņiem ir apnikusi čenu gremošana, un cenšas vairāk klausīties sevi.

Dažreiz personīgajos čenelingos cilvēki man uzdod jautājumu: kas ir mans skolotājs? Uz ko seko lakoniska atbilde: “Skolotājs ir tev iekšā.”

Tad vai nebūtu laiks vērsties uz savu iekšieni? Vai nebūtu laiks sākt meklēt atslēgas pie sava vieduma un savas dvēseles zināšanām? Tas viss atnāk, tas atnāk tad, kad cilvēks ir tēmēts uz to, kad viņš strādā partnerībā ar saviem augstākajiem aspektiem. Lai ne uzreiz, bet tas noteikti notiks! “Klauvējiet, tad jums taps atvērts”, vajag tikai būt pakāpeniskam un pacietīgam, nebaidīties no grūtībām un vairāk klausīties sevi. Censties biežāk ieiet savā iekšienē, klausīties iekšējo klusumu un mēģināt izdzirdēt to kluso balsi, kurā ar jums runā mūsu dvēsele. Censties biežāk atrasties iekšējās klusēšanas stāvoklī, kad skan nevis saprāts, bet šī tikko sadzirdamā dvēseles balss. Tur ir visas atbildes. Tur ir vesela pasaule, milzīga bezgalīga pasaule, vajag tikai atrast tai pieeju – un tā atklāsies un dzirkstīs visās krāsās. Samērā ar to, kā cilvēks transformē savu apziņu un paaugstina savas vibrācijas, šī pieeja kļūst arvien vieglāka un vieglāka.

Ieejiet savas dvēseles zināšanu dārgumu krātuvē, un viņa uzdāvinās jums visu savu krāšņumu, visu savu viedumu.

 

Pievienots 11.03.2012

http://metta.ucoz.com/publ/ne_pora_li_obratitsja_vnutr_sebja/ne_pora_li_obratitsja_vnutr_sebja_11_marta_2012/92-1-0-618

Tulkoja Jānis Oppe