Metta (Galina Vetrova)

Mēs – tie, kurus mēs gaidījām

2011. gada 26. janvārī

 

Pirms dažiem mēnešiem es uzrakstīju rakstu par čenelingiem, par to, ka tie ir vērtīgi tiem cilvēkiem, kuri ir nesen pamodušies, tie nodod viņiem Māju enerģiju un palīdz viņiem atcerēties, kas viņi ir. Daudzos čenelingos arī tiek nodota noderīga informācija, kuru var pielietot mūsu attīstībā, kā arī zināšanas par izmaiņām uz Zemes. Kad mēs tos lasām, mēs salīdzinām ar mūsu iekšējo patiesību un varam šo informāciju vai nu pieņemt, vai noraidīt. Pats galvenais ir tas, ka mūsu iekšienē visa šī zināšana jau ir, un vajag vienkārši iemācīties ieklausīties sevī. Un kad cilvēks iegūst intuīciju, kad viņš ir iemācījies pats saņemt viņam nepieciešamo informāciju, viņš pārstāj būt atkarīgs no čeniem, viņš vairāk klausās sevi un savu iekšējo viedumu.

Diemžēl dažiem cilvēkiem čenelingi kļūst par bremzi viņu attīstībā. Tas notiek tad, kad cilvēki ar sevi nestrādā, bet iet no čena uz čenu, kļūstot no tiem atkarīgi un tik vien gaida sava iemīļotā kanāla čenu. Izveidojas ļoti stipra piesaiste. Cilvēki vienkārši uzsēžas uz čeniem tā vietā, lai klausītos sevi, attīstītu paša intuīciju, un sāk uztvert čeneleru čenus un rakstus kā patiesību pēdējā instancē. Bet visi īstie kanāli taču saka: “Neticiet nevienam, izņemot sevi, neticiet pat mums, bet meklējiet un atrodiet sevis iekšienē savu paša patiesību.”

Un, kā man liekas, tie, kuri no aizsega tās puses nodod mums čenelingus, rēķinājās tieši ar to, ka viņu vēstījumi kļūs cilvēkiem par grūdienu, dievišķu spērienu, tā teikt, lai cilvēki tālāk virzītos un attīstītos PAŠI, klausītos sevi, savu iekšējo viedumu, attīstītu saikni ar savu Augstāko Es un Garu un patstāvīgi sāktu saņemt informāciju.

Čenelingi nav garīgās attīstības veids. Garīgā attīstība – tas ir darbs, tas ir apzināts darbs ar sevi, ar savu apziņu. Čenelingi – tā ir tikai palīdzība mums mūsu ceļā, tie ir zināmi kruķi, un mums vajag teikt paldies par šo palīdzību un, pieņemot to, virzīties tālāk. Vajag ar vēsu prātu skatīties uz informāciju, kura mums tiek dota, un salīdzināt ar savām sajūtām. Neatdot savu spēku nevienam, bet otrādi, paņemt to un atcerēties, kas mēs esam, iemācīties ieklausīties savā intuīcijā, savā iekšējā zināšanā, iemācīties piespiest apklust mūsu nerimstošajam saprātam un klausīties iekšējo klusumu, kurā mostas un skan mūsu dvēseles skaņas, un pašiem lemt, kas priekš mums ir visaugstākais labums, neatskatoties uz noteiktiem kanāliem un to izteikumiem.

Tas nenozīmē, ka vajag vispār pārstāt lasīt čenelingus. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no to lasīšanas vajag apzināti nodarboties ar savu attīstību, bet pret čenelingiem attiekties mierīgi, bez ažiotāžas, būt ar savām paša domām un neattiekties pret čeniem kā pret patiesību pēdējā instancē. Vajag kultivēt uzskatu plašumu un vienkārši pieņemt zināšanai to vai citu informāciju, kura mums tiek dota. Personīgi es tagad lasu čenelingus tā iemesla dēļ, ka es nekad nenoraidu nekādu zināšanu un salīdzinu to ar manu iekšējo patiesību, un ar mērķi atrast tajos kaut ko, kas pavirzīs mani pie manis pašas pētījumiem un informācijas iegūšanas. Un no angļu valodas tulkoju tikai tos čenelingus, kuri ar mani rezonē, kuros es atrodu sev kaut ko interesantu.

Dažādos čenelingos tas process, caur kuru tagad iet garīgi cilvēki, tiek saukts par “augšupcelšanos”. Un šis termins dažiem cilvēkiem asociējas ar to, kādā veidā pagātnē notika Augšupcelto Meistaru augšupcelšanās. Tas ir, cilvēks pacēlās gaismas virpulī, pazuda vienā dimensijā un parādījās otrā, augstākā. Kaut arī dažos čenelingos gan tika teikts, ka augšupcelšanās mūsdienu izpratnē nebūs aiziešana no Zemes, bet tikai “apziņas augšupcelšanās”

Vairums čenelingu ir atnākuši no Amerikas, un pašu vārdu ascension no angļu valodas var tulkot kā “uzkāpšanu”, “pacelšanos”, “augšupcelšanos”, “virzību”. Kā “augšupcelšanās” tas tiek pamatā tulkots tikai reliģiskā kontekstā, kad tiek pieminēta cilvēces garīgo skolotāju augšupcelšanās. Kad es taisu čenelingu tulkojumus, es cenšos izvairīties no vārda “augšupcelšanās”, tāpēc ka to Pāreju, kuru tagad veic cilvēki, kuri iet garīguma ceļu, drīzāk var nosaukt par apziņas uzkāpšanu, vibrāciju paaugstināšanu, pāriešanu uz citu, mazāk blīvu, ar augstākām vibrācijām, fizisku formu. Ir, protams, daži, kuri arī tagad pāriet uz augstākām dimensijām, bet tā bija arī pagātnē. Bet vairumam garīgo cilvēku apziņas uzkāpšanas process tagad notiek vienlaicīgi ar Zemes vibrāciju paaugstināšanas, uzkāpšanas procesu. Mūsu planēta – viņa patiešām “augšupceļas”, viņa pāriet uz citu dimensiju, un cilvēki iet kopā ar viņu. Bet pāriešanu kopā ar planētu par “augšupcelšanos” priekš cilvēkiem diezin vai var nosaukt. Tā drīzāk ir pāriešana uz jaunu vibrāciju līmeni, tā ir apziņas “pacelšana”, enerģētikas pacelšana, bet ne augšupcelšanās klasiskajā nozīmē. Un ja kāds līdz šim brīdim gaida, ka 2012. gadā aizlidos debesīs gaismas virpulī vai arī pa staru, vērstu no citplanētu kuģa, nonāks uz tā un aizlidos uz citu planētu – tad gaidīt nāksies ilgi.

Jau arī daudzos čenelingos tiek teikts, ka tas scenārijs ar globālām kataklizmām, kuru kādreiz pareģoja uz 2012. gadu, nenotiks, ka Pāreja būs plūstoša un ilga. Bet mēs, tie, kuriem piemīt skaidrzināšana un skaidrredzēšana, jau sen redzam šo Pāreju tieši tādu.

Nebūs polu maiņas, trīs tumsas dienu un citu neatlaidīgi pareģojamu šausmu. Turpināsies lokālas kataklizmas, kā tas notiek jau daudz gadu, un dvēseles, kuras izvēlas aiziet, darīs to dažādos veidos. Iespējams, kataklizmu būs vairāk, un tās notiks tur, kur nepieciešama attīrīšanās un kur būs panika pasaules gala sakarā, tāpēc ka bailes pievelk tamlīdzīgus notikumus.

Cilvēkiem pakāpeniski mainīsies apziņa (viņa jau mainās, un jūs varat redzēt, ka tagad cilvēki vairs nav tādi, kādi bija pirms 20-30 gadiem). Pakāpeniski pārkārtosies mūsu fizika, attīstīsies spējas redzēt, just citas dimensijas. Dimensiju sajaukšanās notiek jau tagad un turpināsies intensīvāk.

Pakāpeniski notiks pārmaiņas politikā un ekonomikā, tiks izdarīti zinātniski atklājumi, palielināsies dzīves ilgums utt.

Tos, kuri cerēja, ka 2012. gada decembrī visa apkārtējā pasaule momentāni izmainīsies, un viņi sāks lidot ēteriskos ķermeņos, bet krietnie citplanētieši tūlīt pats uzbūvēs viņiem jaunu dzīvi, gaida liela vilšanās. Šo pašu jauno dzīvi mums stāv priekš būvēt pašiem un pirmkārt ar savas jaunās apziņas palīdzību, tāpēc ka mūsu apziņa un mūsu nodoms atstāj milzīgu ietekmi uz mūs aptverošo īstenību, un kad mēs mainām savu apziņu, tad patiesībā mainās pasaule. Un tieši šīs jaunās apziņas dēļ, tieši to augsto vibrāciju dēļ, kuras tagad eksistē uz Zemes, tad arī kļūst iespējams plūstošs pāriešanas scenārijs. Mēs paši izmainījām scenāriju, pareģotu pirms daudziem gadiem, ar savu gaismu, savām domām un darbiem. Mēs turam gaismas lauku uz Zemes, un tas ir ļoti liels spēks. Un nenovērtēt to nav iespējams. Un tiem, kuri uzskata, ka no viņiem nekas nav atkarīgs, nav taisnība. Katra garīga cilvēka gaismas laukam uz Zemes ir liels diametrs un liels spēks, un viss, kas tajā atrodas, viss, kas aptver mūs mūsu ikdienas dzīvē, atrodas mūsu gaismas ietekmē. Un smalkajā plānā katrs no mums izskatās kā spēcīga gaismas sfēra, un tādu sfēru ir daudz, un ja kāds no augšas skatās uz mums, tad viņš redz uguņu miriādes visā planētas telpā – tas ir katrs no mums, kurš savā vietā mirdz savā gaismā un apgaismo visu sev apkārt.

2012. gads cilvēkiem kļūs tieši tāds, kādu viņi paši to radīs: tie, kuri bailēs gaidīs pasaules galu, dabūs to, bet tie, kuri ir pārliecināti par savu spēku, par savu gaismu, iegūs vēl lielāku spēku un spējas un spēs radīt gan savu personīgo, gan Zemes realitāti savam augstākajam labumam un visu labumam.

Būs ļoti nedaudz cilvēku, kuri ar laiku iegūs spējas, kuras ļaus viņiem individuāli aiziet uz augstākām dimensijām, ja tāds ir viņu dvēseles mērķis. Tas tad arī būs tas, ko dēvē par “kosmisko augšupcelšanos”, taču teikt kaut ko noteiktu par šo procesu pagaidām ir agri.

Bet tagad mums nepieciešams pastrādāt ar sevi, paplašināt un transformēt apziņu, atvērt sirdi, strādāt ar savu fiziku un enerģētiku. Uz Zemi nāk ļoti spēcīgas enerģijas, un visas blīvās negatīvās enerģijas tagad burtiski skalojas no mums ārā. Tāpēc arī mēdz būt tik nekomfortabli, īpaši, kad cilvēki mēģina turēties pie tām, nekādi negrib atlaist vecos uzvedības šablonus un novecojušās domformas. Un tad tas var notikt caur smagām mācībām, kuras cilvēkam plāno viņa dvēsele. Caur mums tagad iet arī mūsu iepriekšējo iemiesojumu enerģijas, kuras mums arī ir jāattīra un jātransformē.

Un Zemi tagad nāk virsaugstfrekvences enerģijas, un viss, kas ar tām nerezonē, tālākajā nespēs šeit eksistēt. Tas ir fizikas likums: zemākas vibrācijas nevar eksistēt augstākās, tām ir vai nu jāpārveidojas gaismā, vai arī jāizzūd.

Katram no mums tuvākajos gados stāv priekšā pilnībā atklāt un izteikt sevi. Un no mums, no mūsu apziņas attīstības, no mūsu pašmeistarības ir atkarīgs, kādi priekš mums būs šie gadi.

Man ļoti patīk skatīties daiļslidošanu. Janvāra sākumā es skatījos J. Pļuščenko[1] ledus šovu. Palika prātā viens no priekšnesumiem: izcila bundzinieka-džezista pavadījumā uzstājās četri vīrieši daiļslidotāji, pasaules čempioni. Viņi rādīja savu unikālo mākslu. Te viņi slidoja sinhroni kopā, te pa vienam, zīmējot uz ledus absolūtu zīmējumu, lielisku zīmējumu, viņu talanta, viņu unikālās pašizteiksmes radītu, priecējot un sajūsminot skatītājus ar savu pārsteidzošo slidošanu, akompanējot tikpat talantīgam bundziniekam. Dažu minūšu laikā viņi radīja šedevru uz ledus, atstājot spožas pēdas to sirdīs, kas viņus vēroja.

Tā arī katrs no mums atnāk uz šo Zemi un atnes sev līdzi savu unikālo izpausmi, savas dvēseles unikālo parakstu. Un katrs rada savas dzīves unikālu zīmējumu. Gan individuāli, gan kopā ar citiem mēs zīmējam šo zīmējumu, iepinot to kopējā radīšanas gobelēnā. Katrs, pat ja viņam liekas, ka viņam nepiemīt nekādi talanti, spēj padarīt savu dzīvi par skaistuma un harmonijas šedevru, izpildot savu dzīvi tik pat pilnīgi, kā to dara daiļslidotāji uz ledus, radot savu šedevru dažu savas uzstāšanās minūšu laikā. Katrs no mums, pilnveidojot savu pašizpausmi un cenšoties katru savas dzīves mirkli padarīt par šedevru, izdzīvojot katru minūti apzinātībā, saprotot, ka visas viņa domas, vārdi un darbības ietekmē kā viņu pašu, tā arī cilvēkus ap viņu un pasauli kopumā, spēj ienest milzīgu pozitīvu ieguldījumu procesos, kuri tagad notiek uz Zemes.

Un tāpēc ir tik svarīgi sajust un paņemt savu spēku, apzināties sevi kā garīgu būtni, kura iziet materiāla iemiesojuma pieredzi un ir atnākusi uz šo Zemi tādā svarīgā, izšķirošā planētas vēstures brīdī, lai palīdzētu Zemei un cilvēkiem veikt šo Lielo Pāreju. Jo patiešām, tie esam “mēs – tie, kurus mēs gaidījām”. Mums ir laiks to pilnībā apzināties. Un domāt, dzīvot, radīt, pamatojoties uz to, saprotot mūsu atbildību mūsu augstāko aspektu priekšā un visas pasaules-ēkas priekšā un realizējot mūsu dvēseles mērķi.

 

Pievienots 26.01.2011

http://metta.ucoz.com/publ/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/quot_my_te_kogo_my_zhdali_quot/67-1-0-459

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. “Плющенко, Евгений Викторович” http://ru.wikipedia.org/wiki/Плющенко,_Евгений_Викторович (Tulk. piezīme)