Metta (Galina Vetrova)

Pagājušās dzīves

No darba pieredzes

http://metta.ucoz.com/

Domāju, ka nevienu ezotēriķi nevajag pārliecināt par to, ka eksistē reinkarnācija un katram no mums ir bijis daudz iemiesojumu uz Zemes. Pat tiem, kuri nav zemes dvēseles, tiem, kuri ir atnākuši no zvaigznēm un dažādu iemeslu dēļ sākuši iemiesoties zemes plānā, ir bijis pietiekoši daudz zemes iemiesojumu. Zemes dvēselēm iemiesojumu var būt simtiem un pat tūkstošiem. Zvaigžņu dvēselēm zemes dzīvju ir bijis daudz mazāk, reizēm 30-40, bet pēdējā laikā uz manām konsultācijām nāk arvien vairāk cilvēku, kuriem ir tikai daži zemes iemiesojumi, 2 vai 3. Kā likums, tādiem cilvēkiem ir ļoti grūti pielāgoties dzīvei, viņi šeit jūtas nekomfortabli, viņiem ir grūti atrast sevi, iekļauties sociumā, noregulēt harmoniskas attiecības ar apkārtējiem.

Taču šodien runa nav par viņiem, bet par tiem, kam ir pietiekoši daudz zemes iemiesojumu. Tas attiecas gan uz zemes, gan zvaigžņu dvēselēm, tāpēc ka zvaigžņu dvēseles, nonākušas zemes plānā, gandrīz vienmēr aizmirsa savu bezgalīgo dabu, nonāca pāriemiesošanās ritenī un bija spiestas sastrādāt īpašības tāpat kā zemes dvēseles un iziet daudz mācību uz Zemes.

Principā zvaigžņu dvēseles, ja jau ir sasniegušas tādu līmeni, kur viņām ir kļuvusi pieejama pagājušo iemiesojumu atmiņa, var atcerēties arī to, kādā veidā viņas izrādījās uz Zemes. Un diezgan bieži tie būs visai dīvaini un pat skumji stāsti.

Tagad katrs no mums ir visu savu pagājušo zemes iemiesojumu kvintesence. Viss, kas mūsos ir – visas īpašības, ar kurām mēs varam lepoties, tika sastrādātas pagātnē. Šajā iemiesojumā mēs šīs īpašības attīstām un strādājam pie jauniem uzdevumiem. Mēs esam pieraduši dzirdēt, ka cilvēks līdzinās saviem vecākiem, taču visvairāk mēs līdzināmies nevis viņiem, bet sev pašiem pagājušajos iemiesojumos. Pati mūsu garīgā pamošanās šajā dzīvē ir mūsu pagātnes garīgo sasniegumu rezultāts. Lai kad mēs garīgi nepamodāmies, – kāds agrāk, gandrīz jaunībā, kāds vēlāk, jau nobriedušā vecumā, – mums priekš tā bija potenciāls, ielikts pagājušajās dzīvēs. Un ļoti bieži cilvēki, pamodušies tikai pirms kādiem 3-4 gadiem, attīstās tādos tempos, ka virzās daudz ātrāk nekā tie, kuri ir pamodušies pirms 12-15 gadiem. Tas ir atkarīgs no tā, kādu līmeni bija sasniegusi dvēsele savās pagājušajās dzīvēs.

Taču ne tikai viss pats labākais mūsos ir mūsu pagājušo iemiesojumu rezultāts. Mēs no pagātnes esam atnesuši arī visas mūsu negatīvās īpašības, visu to, ko mēs sevī nemīlam, nepieņemam, to, kas traucē mums dzīvot. Tas arī ir mūsu pagājušo dzīvju atspulgs. Daži uzskata, ka psiholoģiskajām problēmām, ar kurām cilvēks saduras, ir saknes bērnībā. Vairumā gadījumu tas tā nav. Gandrīz vienmēr bērnības traumatiskās situācijas un parādījušās problēmas kā to sekas nosaka notikumi no citiem laikiem un iemiesojumiem.

Pieredze apstiprina, ka tai “sakrālajai brūcei”, par kuru tik daudz runā, ir saknes tieši pagājušajās dzīvēs, nevis bērnībā. Bieži tā kā sarkans pavediens iet cauri vairākiem iemiesojumiem. Šajā dzīvē, bieži bērnībā vai jaunībā, kaut kādi notikumi to aktivizē, un cilvēks pēc tam daudz reižu saduras ar tās izpausmēm visā savas dzīves ceļā, kamēr neizstrādās tās iemeslus no pagājušajiem iemiesojumiem.

Ja, piemēram, cilvēkam pagājušajās dzīvēs ir bijis zems pašvērtējums vai, otrādi, hipertrofēts ego, arī tagad tas ir klātesošs, un, neskatoties uz to, ka viņš strādā ar sevi un attīsta savu apziņu, tas tik vienkārši neaiziet. Apzinātā līmenī cilvēks it kā visu saprot, bet vienalga dziļi viņa iekšienē sēž visas šīs īpašības, bieži sastrādātas nevis vienā, bet vairākos iemiesojumos, un tāpēc atbrīvoties no tām mēdz būt ļoti sarežģīti. Apzināti mēs varam izstrādāt tikai aisberga redzamo daļu, tikai to, kas atrodas tā saucamajā bāzes līmenī, pašreizējā iemiesojuma līmenī, bet lai strādātu dziļi (bet mūsu pagājušie iemiesojumi atrodas mūsu zemapziņā), ir nepieciešams speciāls darbs, un tas ir diezgan sarežģīts. Tas ir darbs ar pagājušajām dzīvēm.

Atkārtoju: visas īpašības, kuras mums traucē, ja tās mūsos ir pietiekami izteiktas un vienkārši tāpat neaiziet, nāk no pagājušajiem iemiesojumiem – visas bailes, fobijas, slinkums, egoisms, nepieņemšana, aizkaitināmība, zems pašvērtējums, nepareiza attieksme pret naudu, neprasme būvēt savstarpējās attiecības ar pretējo dzimumu utt. – to visu mēs esam atstiepuši no pagātnes, un tagad šīs īpašības karājas uz mums kā svaru bumbas, apgrūtinot attīstību, radot šķēršļus un problēmu situācijas, traucējot virzīties pa dzīvi un būt priecīgiem, laimīgiem un harmoniskās attiecībās ar apkārtējiem.

Ikdienu individuālajās nodarbībās es strādāju ar cilvēkiem saistībā ar pagājušo iemiesojumu problēmām. Un ļoti bieži jebkura īpašība, ar kuru mēs strādājam, vai tas būtu zems pašvērtējums vai problēmas ar pretējo dzimumu, no dažādām pusēm atklājas tieši nevis vienā, bet uzreiz vairākos iemiesojumos. Piemēram, sievietei ir zems pašvērtējums. Vienā no iemiesojumiem tā avots bija situācija ar iemīļoto, kurš cietsirdīgi apgājās ar viņas jūtām, citā iemiesojumā viņa bija vīrietis, kurš izdarīja slepkavību neuzmanības dēļ un pēc tam visu atlikušo dzīvi nevarēja sev to piedot, trešajā iemiesojumā viņa bija zinātnieks, kurš apsteidza savu laiku, bija daudzu atklājumu autors, taču nebija laikabiedru atzīts, un viņš iekšēji salūza utt. Tas ir, katrā no iemiesojumiem atklājas viena noteikta šķautne, galu galā radījusi stabilu neticību sev un zemu pašvērtējumu pašreizējā dzīvē. Kā likums, pašreizējā iemiesojumā šī īpašība kaut kādās situācijās aktivizējas, un tikt ar to galā mēdz būt ļoti sarežģīti. Un aktivizējas tieši tādā pašā veidā – attiecībās ar vīriešiem, profesionālajā plānā utt. Bet kad mēs strādājam ar pagājušajām dzīvēm, cilvēks apzinās, no kurienes iesākas viņa problēma, kādā veidā tā pēc tam izgaismojas no dažādām pusēm, un ar noteikta apziņas darba palīdzību mēs izstrādājam pagājušo iemiesojumu līmeni, un viss pašreizējā dzīvē sāk mainīties. Un cilvēks sāk apzināties paša vērtību, viņam parādās pārliecība par saviem spēkiem, un viņa dzīve mainās. Ir liels gandarījums redzēt, kā iztaisnojas pleci, parādās mirdzums acīs un pārliecināts smaids. Un no apziņas “Es – neveiksminieks” cilvēks pāriet pie apziņas “Es – savas dzīves radītājs”. Jo mēs taču patiešām esam savu dzīvju radītāji – ar visām savām domām mēs radām paša pasauli, lai kāda tā nebūtu – drūma un skumīga vai priecīga un gaiša. Un to, ko mēs ar savām pašu domām un rīcību esam radījuši pagātnē, mēs varam izlabot tagad un radīt savu brīnišķīgo tagadni un nākotni.

Daži avoti iesaka pārrakstīt pagājušās dzīves, nomainot patiesās atmiņas ar pseidoatmiņām. Taču darīt to vajag ļoti, ļoti uzmanīgi, citādi labuma vietā var atnest ļaunumu. Tie dziednieki, kuri sen un nopietni strādā ar pagājušajām dzīvēm, jau zina, ka vienkārša mehāniska pagātnes pārrakstīšana neko nedod, bet dažreiz arī padziļina problēmas. Piemēram: šajā ceļā cilvēku gaida slazds, kur viņu nopietni ievainos. Tātad vajag, lai viņš brauktu pa citu ceļu, un tādā veidā viņš varēs no slazda izvairīties. Tādai pārrakstīšanai nebūs nekāda efekta, tāpēc ka citā vietā un citā laikā ar cilvēku notiks apmēram tas pats, no kā viņš tādā veidā izvairījās. Šeit ir vajadzīga pilnīgi cita, nopietnāka pieeja pagātnes izmainīšanas tēmai. Diletantisms ir slikts jebkurā sfērā, un vajag iemācīties darboties tikai labumam, nevis sliktumam.

Tas attiecas uz visiem aspektiem darbā ar pagājušajām dzīvēm, tajā skaitā arī darbā ar savstarpējo attiecību karmu. Visi mūsu tuvie cilvēki, radinieki un draugi – tie ir tie, ar kuriem mēs esam tikušies pagātnē. Un, protams, ka tagad mēs esam pievilkušies arī ne nejauši. Kā likums, tie ir mūsu karmiskie sakari, īpaši ar tuvākajiem radiniekiem – vecākiem, vīriem, sievām, brāļiem, māsām un bērniem. Var, protams, kā daži, uzlikuši rozā brilles un noticējuši, ka karma neeksistē, noliegt jebkādus karmiskus sakarus. Taču, kā saka, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, un ja jūs nenodarbojaties ar paša karmu, tad karma nodarbosies ar jums. Tas ir noteikums. Un labāk strādāt ar karmu, nekā pēc tam izstrēbt smagas situācijas.

Eksistē cilvēki, kuri daudzu gadu garumā nevar noregulēt savas attiecības ar tuviniekiem, ar vecākiem. Bieži sievietes nesatiek ar savām mātēm.

New Age aprindās var izsekot tādai pārliecībai: pie visa vainīgi ir jūsu vecāki, viņi jūs nepareizi audzināja, viņi ierobežoja, pamazināja jūs utt. Jā, protams, tā mēdz būt, jo daudziem no mums vecāki taču ir vienkārši cilvēki ar savām visdažādākajām īpašībām. Bet kādēļ gan viņus par kaut ko vainot? Kāpēc nesaprast, ka vecāki ne pie kā nav vainīgi? Viņi ir tādi, kādi ir, viņi ir citas paaudzes cilvēki, un mūžsenais tēvu un dēlu konflikts nav gājis garām arī mums. Viņi piedzima un dzīvoja citā valstī, kura tagad neeksistē, viņi ne savas vainas dēļ iesūca daudzus ierobežojošus uzskatus, kurus kultivēja tajā valstī un tās iekārtā. Un pirmkārt viņus vajag pieņemt tādus, kādi viņi ir. Un saprast, ka viņi dzīvoja un rīkojās tā un tikai tā, tāpēc ka citādāk nevarēja viņu apziņas līmenī. Katrs cilvēks, tajā skaitā arī mēs ar jums, rīkojas tā, kā uzskata par vislabāko katrā momentā.

Un vajag pateikties viņiem par dzīvības velti, par visām kopīgi izietajām mācībām, kuras ienesa savu ieguldījumu mūsu vieduma krājkasītē, un noregulēt ar viņiem harmoniskas attiecības.

Reizēm cilvēki mēģina uzspiest tuviniekiem savus uzskatus. Tieši tāpat kā vecāki bērnībā, viņi tagad paši mēģina “audzināt” savus vecākus, pierādīt, ka viņiem nav taisnība, uzstājīgi pievērst viņus savai ticībai. Rezultāts – nepārtraukti konflikti. Nevajag nevienam neko pierādīt. Mēs nevaram izmainīt citus, mēs varam izmainīt tikai sevi. Nekad cilvēks nesapratīs jūs un nenoticēs jums, ja tas, par ko jūs runājat, nav kļuvis par viņa pieredzi. Var sisties konfliktos visu dzīvi un tā arī nesaprast, ka tikai tad, kad cilvēks pats apzinās jūsu taisnību, kad viņš pats, ar paša pieredzi pārliecināsies par kaut ko, viņš sapratīs un noticēs jums. Bez tā ir veltīgi meklēt sapratni. Jūs tikai velti iztērēsiet savu enerģiju. Taču, lai cik dīvaini nebūtu, daudzi turpina sisties ar saviem dzimtajiem un nesaprot, ka tie reaģē ne tikai uz vārdiem un rīcību, bet arī uz iekšējo enerģiju, kura ir cilvēkā. Un, lūk, šī iekšējā nepieņemšanas enerģija (neskatoties uz to, ka pie tam var runāt skaistus vārdus) tad arī rada konfliktus. Nepieņemšanas enerģija, aizvainojuma enerģija, kura krājas cilvēkā attiecībā pret otru, rada konfliktus, un kamēr tā nebūs izstrādāta, konflikti radīsies.

Ļoti bieži tādai nepieņemšanas enerģijai ir avots pagājušajos iemiesojumos. Šī enerģija – patiesībā ir tas karmiskais ieraksts, kurš tad arī pievilka divus cilvēkus. Tā ir gan vienā, gan otrā. Un tieši tā liek mesties vienam uz otru gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Bet tikšanās taču nenotika nejauši, bet tādēļ, lai neitralizētu karmu. Un lai izstūrētu problēmu attiecības, visefektīvāk ir strādāt ar pagājušajām dzīvēm, tad karmiskie ieraksti dzēšas. Kad mēs veicam tādu darbu individuālajās nodarbībās ar pagājušo dzīvju problēmām, tad attiecības mainās realitātē. Cilvēki par savām sajūtām saka tā: “Ir jūtams, ka ir kļuvis vieglāk, it kā kalns no pleciem būtu novēlies, pat elpot ir kļuvis vieglāk.”

Tas ir reāli, tāpēc ka, kad mēs aizvācam no mūsu enerģētiskās sistēmas negatīvās enerģijas, tad, dabiski, viņa attīrās un kļūst vieglāka, mainās apziņa, neitralizējas karma.

Tas attiecas arī uz attiecībām ar tiem, kuri ir mums blakus, un ar tiem, kuru vairs nav šajā pasaulē. Karmiskās attiecības ar tuviniekiem, kuri ir aizgājuši, arī var izstrādāt.

Karma starp diviem cilvēkiem var aktivizēties dažādā laikā un pirmajā acu uzmetienā nesaprotamu iemeslu dēļ. Piemēram, ir kontaktējušies divi cilvēki, nav konfliktējuši, ir cienījuši viens otru vai pat ir draudzējušies. Bet pēc tam kādā brīdī vienam no viņiem aktivizējas karmiskā atmiņa, un sākas karš. Tā mēdz būt arī ar partneriem, kuriem nekad nav bijis nekādu konfliktu.

Karmiskās attiecības reizēm var aktivizēties pašā negaidītākajā veidā: piemēram, jūs ejat pa ielu, bet pretī jums nāk nepazīstams cilvēks. Viņš viegli aizskar jūs, un jūs burtiski palecaties. Citā līdzīgā gadījumā jūs vispār nepievērstu viņam nekādu uzmanību, bet te jūs nezin kāpēc iekarstat un sākat paust sašutumu, un viņš arī nepaliek parādā, un jūsu vārdiskais ķīviņš pievērš visu apkārtējo uzmanību. Jūs, līdz tam pilnīgi mierīgs, izejat no pacietības pēc skata nesaprotama iemesla dēļ. Bet nav taču nekāds brīnums: gan jums, gan šim nepazīstamajam iekšienē ir enerģija/karmisks ieraksts, kurš tikko ir aktivizējies, kad jūs vienkārši pieskārāties viens otram. Vai paskatījāties viens uz otru. Jūs pēc šī gadījuma varat ilgi nenomierināties un brīnīties par sevi un savu nesavaldību, taču iemesls tam ir nevis jūsu nesavaldība, bet karmiskā ieraksta enerģija.

Ja cilvēks ilgu laiku, neraugoties uz visiem saviem centieniem, nevar uzbūvēt attiecības ar kādu no tuviniekiem, kolēģiem vai vienkārši paziņām, tad tā kā likums ir sarežģīta pagājušo iemiesojumu karma. Un katrs, ar kuriem mums ir karmiskas attiecības, nes mums kaut kādu vēstījumu, ar katru mēs atstrādājam kaut kādu noteiktu mācību. Tie ir mūsu skolotāji, tie ir mūsu attīstības dzinēji, un mums ir jābūt viņiem par to pateicīgiem.

Ļoti viegli, protams, ir vienkārši aiziet no tādām problēmu attiecībām, izšķirties un aizmirst. Tā ir visvienkāršākā izeja, un diemžēl dažos New Age avotos iesaka darīt tieši tā: ja jums ir nekomfortablas kaut kādas attiecības, vienkārši saraujiet tās. Jā, tas ir visvieglāk, un daudzi tā arī rīkojas. Taču bez sapratnes, kāpēc tās ir nekomfortablas, bez apzināšanās, KO tieši mēs atstrādājam ar konkrēto cilvēku, bez karmas neitralizācijas un mācības apgūšanas tāda šķiršanās neaizvāks problēmu. Karma ar šo cilvēku tā arī paliks nenoregulēta un pārnesīsies uz nākošo iemiesojumu, vēstījums, kuru tā nes, netiks atšifrēts, un mācība nebūs izieta. Un netālā nākotnē jau pievilksies cits cilvēks no pagājušās dzīves ar to pašu vēstījumu un ar to pašu mācību, un viss sāksies no sākuma. Daudzi cilvēki visu dzīvi to tikai dara, kā bēg prom no savām mācībām un kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.

Bet ja cilvēks reāli raugās uz sevi, savām īpašībām, saviem karmiskajiem sakariem un nopietni strādā ar problēmām, kuras uzrodas, attiecībām un situācijām, tad, kā likums, viņa pūliņi tiek atalgoti, un dzīve ir laimīgāka, priecīgāka, komfortablāka un harmoniskāka.

 

Pievienots 16.06.2012

http://metta.ucoz.com/publ/proshlye_zhizni/proshlye_zhizni/93-1-0-645

Tulkoja Jānis Oppe