Metta (Galina Vetrova)

Enerģētiskās problēmas

2. daļa

http://metta.ucoz.com/

Katram no mums pastāvīgi rodas dažādas vēlēšanās. Kad mēs par tām domājam, mēs saražojam noteiktu enerģiju. Tās var būt visvienkāršākās vēlēšanās, mūsu ikdienas vajadzību noteiktas – vēlēšanās paēst, pagulēt, paklausīties labu mūziku un citas mūsu nesarežģītās vēlēšanās. Ja šīs vēlēšanās tiek apmierinātas, tad to radītā enerģija ir neliela. Tā neienes nekādu disbalansu mūsu enerģētiskajā laukā un netraucē ne mūs, ne apkārtējos.

Tās var būt arī aktīvākas, spēcīgākas un ilglaicīgas vēlēšanās – piemēram, vēlēšanās nopelnīt vairāk naudas, uztaisīt karjeru, gūt sekmes biznesā, vēlēšanās nopirkt mašīnu, atrast darbu, vēlēšanās atrast partneri u.c. Tās var būt arī vēlēšanās iedzert un uzsmēķēt, kuras pāraug par pastāvīgu vajadzību.

Cilvēks domās bieži vēršas pie tādas savas vēlēšanās. Ja tā netiek apmierināta, var rasties bailes, kuras seko nepamierinātai vēlmei. Cilvēks par to domā pastāvīgi un domājot saražo noteiktu enerģiju. Viņš piebaro vēlēšanos ar savu enerģiju, un, jo ilgāt tā netiek apmierināta, jo stiprāka var kļūt piesaiste pie tās.

Kas šajā gadījumā notiek enerģētiskajā plānā? Cilvēks ar savām domām savā laukā pats rada enerģētisku būtību, kuras jauda ir atkarīga no tā, cik stipra ir cilvēka vēlēšanās un cik bieži viņš domās pie tās vēršas. Šī enerģētiskā būtība iemanto patstāvīgu dzīvību, kļūst par dzīvu struktūru, kura piebarojas ar viņa enerģiju. Un, dabiski, jo vairāk enerģijas cilvēks brīvprātīgi viņai atdod, jo stiprāka viņa kļūst. Parazitējot uz viņa enerģijas, viņa izplešas un reizēm var pārvērsties monstrā, kura barošanai aizies milzīgs daudzums cilvēka enerģijas. Viņas apetīte arvien augs un augs, un tad jau, pat ja pats cilvēks negrib domāt par savu vēlēšanos, šī enerģētiskā būtība pati piesviedīs viņam domas par to, lai paņemtu arvien vairāk un vairāk enerģijas.

Alkoholiķiem un narkomāniem notiek sekojošais: cilvēks rada savas vēlēšanās enerģētisko būtību, kura pieņemas arvien lielākā spēkā. Arvien vairāk iepinoties savā ieradumā, viņš ar savām zemfrekvences vibrācijām jau pats pievelk no astrāla pēc līdzības principa zemfrekvences būtības, kuras iemitinās, par ko tika teikts iepriekšējā rakstā.

Enerģētiskās būtības var tikt radītas ne tikai ar vēlmēm. Vispār jebkura “ideja fiks”, kura eksistē cilvēkam, piemēram, stiprs aizvainojums, konflikta situācija, stipra antipātija, kaut kāds uzmācīgs satraukums utt. – viss, kas nedod mieru tajā vai citā dzīves intervālā – viss tas rada tādas enerģētiskas struktūras cilvēka laukā, kuras sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi. Caur to ir gājis katrs, un katrs var atcerēties sev tādu pieredzi: jūs jau arī gribat aizmirst aizvainojumu vai konfliktu, jūs saprotat, ka ir nepareizi visu laiku par to domāt, bet kaut kas vienalga neļauj aizmirst, un jūs pastāvīgi domās atgriežaties pie tā, pastāvīgi ritināt galvā visus notikumus, nevarat piedot utt. Mēdz būt, ka cilvēki mēnešiem nevar iziet no smagiem stāvokļiem, dažādu domu un emociju izsauktiem, nenojaušot, ka paši tad arī ir radījuši savā laukā enerģētisku struktūru, kura aprij viņu dzīvības spēku. Reizēm cilvēks pats saprot, ka kaut kas ēd viņa enerģiju, un pat mēģina ar to cīnīties, taču nevar ar viņu tikt galā. Un tas ir tieši tāpēc, ka enerģētiskā būtība jau pati sūta cilvēkam impulsus, lai viņš atcerētos par viņu un piebarotu viņu.

Jebkura apsēstība ar kaut kādām idejām rada tamlīdzīgas enerģētiskas būtības. Reizēm viņas cilvēka laukā izplešas līdz tādai pakāpei, ka spēj bloķēt čakras un enerģētiskos kanālus. Ja cilvēkam eksistē ne vienīgā tāda “ideja fiks”, pie kam ar jebkuru saturu, vai tas būtu aizvainojums, bailes vai vēlēšanās gūt sekmes biznesā, tad atbilstoši viņš ar savu enerģiju baros nevis vienu, bet vairākas enerģētiskās būtības. Viņas var apēst milzīgu enerģijas daudzumu, un cilvēkam nekam citam vienkārši neatliks spēku.

Tāda enerģētiska būtība spēj iedarboties ne tikai uz pašu cilvēku, bet arī uz citiem cilvēkiem viņa apkārtnē, īpaši uz tiem, kuri ir aplipuši ar to pašu ideju, ar tām pašām bailēm utt.

Tas attiecas uz vēlmēm ne tikai materiālajā sfērā, bet arī garīgajā plānā, kuras arī var pāraugt par ideju fiks.

Cilvēks, kuram ir vēlēšanās, materiālas un ne tikai, un kurš zina nodoma darbību, izsaka nodomu iegūt vēlamo, un pēc dažādām metodikām strādā ar savu nodomu. Ir paņēmieni darbā ar nodomu, kad cilvēkiem tiek piedāvāts katru dienu pierakstīt savu nodomu, pastāvīgi atcerēties to, pastāvīgi piebarot to ar savu enerģiju. Šajā gadījumā enerģētiskā būtība var izplesties līdz neticamiem apmēriem, īpaši, ja šis nodoms ilgi nerealizējas.

Cilvēku, kurš ir kaut kādas idejas vai nodoma apsēsts, ir viegli uzreiz atpazīt: viņš var runāt tikai par to. Ja jūs satiekaties ar kādu no draugiem, tad noteikt, vai viņam ir tāda iedeja, ir ļoti viegli: pat ja jūs runājat par citām tēmām, jūsu saruna pastāvīgi nogriezīsies uz viņa ideju fiks, viņš centīsies pievērst tai jūsu uzmanību. Viņa enerģētiskā būtība tādā veidā cenšas atrast sev vēl vienu donoru.

Reizēm cilvēkam var būt divas dažādas enerģētiskās būtības ar pretējām programmām. Kad es konsultāciju laikā diagnosticēju cilvēkus, es bieži redzu tieši tādu ainu. Šīs pretējās enerģētiskās būtības var savā starpā cīnīties. Piemēram, cilvēkam ir finansu problēmas, un viņš ar savām pastāvīgām domām par naudas trūkumu ir radījis enerģētisku būtību ar naudas trūkuma programmu. Šī būtība ir ieguvusi milzīgu spēku, un, pat ja cilvēkam reizēm arī notiek finansu stāvokļa uzlabošanās un viņš jau ir mazāk orientēts uz finansēm, viņa vienalga piesviež cilvēkam domas par naudas trūkumu, lai viņš turpinātu barot viņu ar savu enerģiju. Pēc tam cilvēks uzzina, ka ar nodoma vai dažādu prakšu palīdzību var sev piesaistīt naudu. Viņš rada tādu nodomu un tādā veidā rada jaunu enerģētisku būtību jau ar pretēju programmu, ar nodomu būt naudai. Un te sākas cīņa starp divām pretējām enerģētiskām būtībām, cīņa par cilvēku, par viņa enerģiju. Kura no viņām uzvarēs – ir grūti teikt. Bet cilvēks visu šo laiku tā arī paliek bez naudas.

Tādejādi, cilvēkiem var būt pašas daudzveidīgākās enerģētiskās būtības, viņiem nenojaušot, kādus šķēršļus viņas viņiem rada.

Sakarā ar šo man nāk prātā izteikums no sena Akaši-Hroniku čenelinga: “Jūs esat apsēsti gan ar šo, gan ar to...” Tieši tā arī mēdz būt. Dažādos dzīves periodos mēs esam apsēsti te ar vienu ideju, te ar otru, te ar vienu vēlēšanos, te ar otru, nenojaušot, kādu milzīgu savas enerģijas daudzumu mēs tām atdodam. Lai pat to nevar nosaukt par apsēstību šī vārda parastajā nozīmē, taču tomēr, ja parokas sevī, jūs noteikti atradīsiet, ka dažādā laikā jūs pārvaldīja dažādas idejas, vēlēšanās, bailes, aizdomas, aizvainojumi utt., kuri atņēma ļoti daudz enerģijas. Tie arī tagad ir. Varbūt ne tādā hipertrofētā formā kā cilvēkiem, kuri nestrādā ar savu apziņu, taču tie eksistē, un reizēm cilvēks pilnīgi nepamana, ka viņu ir ieguvusi kaut kāda ideja/enerģētiska būtība.

Patiesībā mums nevajag būt “apsēstiem” ne ar ko, mēs nekad nedrīkstam iziet no balansa un būt pakļauti kaut kādām, lai pat pašām pozitīvākajām (mūsu subjektīvajā skatījumā) virs-idejām. Mums pret visu mūsu dzīvē ir jāattiecas sabalansēti, nekam nav jāpiešķir milzīgs SVARĪGUMS, tāpēc ka svarīguma piešķiršana kaut kam tad tieši arī rada enerģētiskās būtības. Un tieši svarīguma piešķiršana neļauj realizēties nodomiem.

Ar nodomu var un vajag strādāt, taču nav vērts mēģināt ar galvu sisties cauri sienai, tērēt kaudzi enerģijas, pastāvīgi piebarojot savu nodomu. Ir arī cits paņēmiens, kā mēs zinām: noformulēt nodomu – un palaist viņu Visumā ar pilnu pārliecību, ka tas noteikti īstenosies. Un tikai reizēm viegli pieskarties tam ar domu, savā iekšienē jūtot, kas tas strādā, pilnībā uzticoties saviem augstākajiem aspektiem un zinot, ka viņi ved mūs pa pašu piemērotāko ceļu. Ja tas ir mūsu dvēseles, nevis mūsu ego nodoms – tātad tad noteikti manifestēsies.

Kad cilvēks nosaka sev enerģētiskas būtības esamību, – viņam nepieciešams pastrādāt ar savu apziņu un pārstāt ģenerēt domas un emocijas, būtību piebarojošas. Šajā gadījumā viņa zaudē savu spēku, un, ja cilvēkam pietiek gribasspēka, ja viņš prot atšķirt un praktizē novērotāju no malas un ja viņš turpmāk nedos viņai barību, neskatoties uz visiem viņas mēģinājumiem piesaistīt viņa uzmanību, tad viņš var atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem. No pierastām domām atbrīvoties nav viegli. Bet, ja saprot, ka bieži vien tās nav tavas domas, bet impulsi no būtības, kura grib uzspiest tev savu gribu, tad katru reizi, pieķerot sevi pie tādas domas, vajag vienkārši apzināties, no kurienes tā ir atnākusi, un nedot tai savu enerģiju. Tas ir apziņas darbs, tā ir sevis, savas iesaistības notikumos, savu emocionālo reakciju novērošana.

Balanss un harmonija visā – lūk, prioritāte, un, kad cilvēks ir sabalansēts, viņa enerģija plūst vieglā straumē, nekur neiestrēgstot un nebarojot parazītus, un viņam ir ļoti viegli iekārtoties bezgalīgajā dzīvības straumē un saņemt visas Visuma svētības.

 

Pievienots 31.08.2011

http://metta.ucoz.com/publ/ehnergeticheskie_problemy_chast_2/ehnergeticheskie_problemy_chast_2/88-1-0-560

Tulkoja Jānis Oppe