Kādēļ cilvēkam Kristus Apziņa, un kā viņu sasniegt

Kontaktējoties ar jauniešiem, kuri ir reliģiozi, saskaros ar to, ka viņi ir ierobežoti ar kultu, ticējumiem, rituāliem un neiet uz savas dvēseles attīstību. Viņi piekrīt reliģijas ierobežojumiem, kaut kā neiespējamībai, nosacītībai un dogmatismam. Liekas, ka jauniešiem būtu jānāk ar augstu apziņu, ar Jauno apziņu, lai vestu planētu un mūs visus uz priekšu. Taču reizēm tas tik ļoti nav tā...

Bet vairums jauniešu vienkārši neapzinās, vienkārši ir izslēgti no garīguma, neaizdomājas par sevi un Dievišķo pasauli...

Šis raksts ir viņiem, un varbūt arī tiem, kas jauniešus māca.

 

Sanats Kumara

14 11 IMīļotais Sanat Kumara, man šodien ir divi “bērnišķīgi” jautājumi: kādēļ cilvēkam Kristus Apziņa, un kā viņu sasniegt?

Sanats Kumara: Kristus apziņa ir cilvēka normāla apziņa. Cilvēks savas apziņas attīstības rezultātā kļūs Kristu apzinošs, tas ir, Mīlošs un Zinošs. Ticība cilvēku atbalstīja viņa saprāta attīstības agrīnajā periodā, kad zināšanas vēl nebija pieejamas un apzināmas. Ticība deva iespēju iegaumēt to, ko cilvēks neredzēja un nejuta: mūžību un mīlestību, sakrālās zināšanas, iešifrētas dabā un dvēselē, to, ka cilvēks ir ne tikai ķermenis, bet gan dvēsele, gan gars.

Kristus apziņa – tā ir cilvēka atvēršanās zemes plānā nākošā pakāpe. Tā ir pāriešana no bērnības uz zināmu briedumu un sapratne par vispārīgumu un savstarpējo atkarību, eksistēšanas, radīšanas kolektīvismu, atbildību kolektīva, kura daļa esi, priekšā.

Kristus apziņa – tā ir attīstības nākošā pakāpe, pāriešana no pusdzīvnieciska stāvokļa apzinātā, pamodinātā stāvoklī, radītāja, kurš saprot savu radījumu sekas ne tikai planetārā, bet arī galaktiskā nozīmē, stāvoklī. Kad cilvēks apzināsies, ka viņš ir kolektīva būtne, un sāks strādāt kolektīvā līmenī, aizies visi kari, terorisms, vardarbība un krāpšana. Jūs gribētu dzīvot sabiedrībā bez šīm pazīmēm? Protams! Lai cik cilvēce nekarotu ar tādu egoistisku negatīvu izpausmju cēloņiem un sekām, tikai pāriešana uz apziņas attīstības nākošo pakāpi dos jums šīs nepieciešamās brīvības un priekšrocības būt Cilvēkam-Radītājam. Kristus Apziņa – tas ir ceļš pie tā, ko cilvēku sabiedrība alkst iemantot.

Kā tad sasniegt Kristus Apziņu?

Tā ir dvēseles izglītotība. Tās ir zināšanas, apskaidrība, tā ir saprāta gaisma, kura iestājas, kad cilvēks to VĒLĒSIES. Tumšs neizglītots cilvēks līdzīgs mušai, kura dauzās pret stiklu blakus atvērtam vēdlodziņam. Un viņš bezspēcībā meklē un nevar atrast izeju. Un tas, kurš to ir apzinājies un patiešām vēlēsies aizlidot, ieraudzīs atvērto vēdlodziņu. Viss jau ir, neko no jauna izgudrot nevajag, tikai iegaumē to, ko rakstām un pasniedzam, tikai sāc aizdomāties, tikai izlem iet ceļu, kuru jau ir izgājuši simtiem un tūkstošiem cilvēku. Tas ir ceļš pie dvēseles brieduma un pie tā, kādēļ tu esi atnācis, pie tavas misijas.

Tas nebeigsies rīt. Šis ceļš ir bezgalīgs, tikai tas turpināsies vairs ne šeit, bet citās realitātēs... Un tas vienmēr būs saistīts tikai ar tavām vēlmēm, ar taviem pūliņiem, ar tavu izlēmību.

Mēs, Augšupceltie Valdnieki, nostājāmies uz šī ceļa un ieminām to priekš cilvēces. Seko mums!

Pateicos, mans galvenais Skolotāj!

 

Kristus Maitreija

14 11 IIDārgais Kristus Maitreija, lūdzu dot atbildi uz tādiem pašiem jautājumiem.

Kristus Maitreija: Šī tēma ir tikpat veca, cik aktuāla. Jā, patiešām, mēs vienmēr esam centušies apzināties Dievišķo ar galvu. Mēs gribējām uz Zemes kļūt tādi paši kā Radītājs – tāpat domāt, mīlēt, radīt.

Un Kristus ceļš, sirds ceļš, iemina taku pie Radošuma un mūsu daudzdimensionālās cilvēcības dievišķās daļas Apzināšanās. Cilvēks nav radīts par dzīvnieku. Kaut arī viņš bieži jūt savu ar dzīvniekiem saistīto dabu. Izeja no dzīvnieciskā jeb neapzinātā stāvokļa ir tāda, ka cilvēks, attīstījies, caur prāta un sirds attīstību var sasniegt vēlamo apzinātas dievišķības stāvokli.

Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar savu prātu, kurš ne tikai palīdz viņam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos, bet arī iziet no savas dzīvnieciskās dabas pavisam. Saprātīgums – tā tad arī ir izeja, tās, pateicoties saprātam, ir pavisam citādas spējas kā miesiskai apziņai. Bioloģiskā ķermeņa miesiskā apziņa vienkārši prasa mieru, barību, izteiksmes un stāvokļa brīvību, dzimtas turpināšanu.

Cilvēka saprāts ir nemierīgs, viņš ir noskaņots uz savas eksistēšanas jēgas apzināšanos, uz to, kā kļūt laimīgam, kā sasniegt pašcieņu, izjūt interesi un zinātkāri, vēlēšanos un vajadzību pēc zināšanām. Cilvēkam ir jātrenē savas smadzenes, citādi saprāts aizmiglosies un sāks degradēt. Kas tad ir saprāts un kādēļ viņš cilvēkam ir dots?

Saprāts – tā ir savas augstās dievišķās izcelšanās, radīšanas un pasaules izmainīšanas uz labāku metožu apjēgšana. Tieši saprāts cilvēku ved uz laimi pavisam pa citiem ceļiem nekā dzīvniecisku būtību, tāpēc ka cilvēkam vajag pavisam ko citu – attīstīt dvēseli un garu. Taču viņi var attīstīties tikai “no olas”, tikai sākotnēji izejot visas attīstības grūtības un pārvarot tās ar SAVU DARBU, pašā sākumā/apakšā, fiziskās pasaules blīvumā. Pateicoties tam, cilvēks/dvēsele apmācīsies, jo nekādas zināšanas ar varu cilvēkā neieliksi, un neviens viņa vietā nevarēs “uzzināt” un ielikt viņā bez viņa dalības.

Bet zināšanas novedīs pie pretrunas starp visas pasaules piederības “tikai man” egoistisko sajūtu un visu citu piederības pie tavas pasaules kolektīvo sajūtu. Un tad cilvēks pāriet no prāta uz sirdi, kur nav pretrunu, tāpēc ka tu mīli visus, tāpēc ka viņi ir tava “Es” daļa, planetārie “citi es”.

Taču tikai attīstīts saprāts var novest cilvēku pie tādiem secinājumiem. Un tikai atvērta sirds pavēstīs dvēselei par cilvēka gatavību pāriet uz nākošo apziņas pakāpi.

Kā tad noiet šo ceļu? Nepavisam nevajag dzīvot zem koka un gavēt, iet ārā no sociuma uz mūku dzīvi vai cīnīties ar reliģijām. Ceļu iziet ir sarežģīti un vienkārši vienlaicīgi. Vajag vienkārši sākt iet un neaizdomāties par izaugsmes ātrumu, virzības tempiem vai zināšanu patiesumu. Kad jūs atdodaties jūsu Augstāko “Es” gribai, viss jūsu dzīvē atnāk caur mācībām, grāmatām, zināšanām un praksēm. Bet no jums ir atkarīgs, cik uzmanības un cītības jūs veltīsiet ceļam, cik interesanti jums būs, kādu labumu jūs jutīsiet no šī ceļa jūsu dzīvē.

Kad jūs nobriedīsiet, un jūsu pašu takas meklējumu ceļš beigsies, jūs atradīsiet Skolotāju, kurš vedīs jūs tā, kā grib jūsu dvēsele, tas ir, jūs. Kas ir Kristus apziņa? Tas ir mīlestības un visu cilvēku pieņemšanas, iziešanas no karmas pinekļiem ceļš, garīgās kalpošanas un sava īstenā “Es” – kā Dvēseles un Gara – pieņemšanas ceļš. Dievišķā veseluma iemantošanas ceļš – pēc īpašībām, pēc atklātajiem talantiem, pēc fragmentiem, kuri inkarnējušies dažādās rasēs. Tas ir ceļš pie Patiesā “Es”. Tas ir jūsu ceļš, kuru ieminat jūs paši. Tas var sakrist ar citiem ceļiem, un tas būs vieglāk un spēcīgāk. Bet var būt smagas pašizzināšanas, dvēseles dziedināšanas, apskaidrošanās taka, kad jūs to sasniedzat paši. Ne viens, ne otrs ceļš nav pareizs vai nepareizs. Taču tas vienmēr atvedīs jūs pie visu pieņemšanas uz planētas.

Tātad, Kristus Apziņa – tas ir ceļš pie Dieva, pie sevis un pie visiem cilvēkiem. Tas ir dziļš vieds cilvēka prāts, saistīts ar Augstāko Apziņu. Viņš dod netradicionālu uzskatu par īpašumu, izdevīgumu un stāvokli sabiedrībā. Viņš izmaina pelēko prioritātes – panākumus, bagātību un slavu. Viņš kļūst pretējs panākumu gūšanas ceļiem – apdzīt, izcelties un kļūt bagātam. Jums rodas interese par Kosmosu, pasaules uzbūvi un pasaules sapratni, par cilvēces, visuma, saprāta un apziņas, dievišķības kā Radījuma attīstības ceļiem. Un no šī redzes viedokļa jūsu mirkļa panākums jums sāks likties kā tikai viena no jūsu dzīves pagājušām lappusītēm. Jūs pavērsīsieties pret dvēseli un noskaidrosiet viņas vajadzības. Jūs sāksiet iet pie apskaidrības un mīlestības, pievelkot sev tamlīdzīgus cilvēkus. Jūs iemantosiet jēdzienu “priekš cilvēkiem”. No apziņas augstuma jūs apturēsiet savu skrējienu un sāksiet ieklausīties Augstākās apziņas čukstos. Un šeit nu mēs ar jums noteikti satiksimies! Un tālāki jūs vedīšu es, Kristus Maitreija.

Uz tikšanos, mans dārgais jaunais draugs!

Pateicos, mans Augstais Skolotāj!

 

Šri Juktešvars

14 11 IIIMans dārgais Skolotāj Šri Juktešvar, atbildi man, lūdzu, uz šiem jautājumiem.

Labi, mana sirds. Tikai vispirms es gribu ieraudzīt manus jaunos draugus, kuri lasa mūsu vēstījumus. Jūs jau skolā pievērsāt uzmanību dažām pretrunām vēsturē. Vieni runā tā, otri savai iekārtai vai saviem uzskatiem par labu traktē vēsturi otrādi. Arī reliģijā ir vērojamas tādas pašas vēsmas. It kā “mīlat visus kā sevi”, no otras puses – “ar zobenu pie jums nākšu”. No vienas puses, “jūs – Dieva dēli”, no otras puses – “grēcīgi un necienīgi”. No vienas puses, jūs ir radījis Pats Radītājs, no otras puses, kādēļ gan viņš ir radījis tik nepilnīgus savus bērnus, radījumus savus – kā, nevarēja labāk? Jeb negribēja, baidījās, ka apdzīs Tēvu savā attīstībā, un speciāli uzstādīja šķēršļus?

Bet kā tad domāju es? Ko es jums par to varu pastāstīt? Cilvēks ir radīts daudzdimensionāls. Viņam ir daudz ķermeņu, kurus jūs neapzināties, taču viņi darbojas. Katrā ķermenī ir sava apziņa, cienījams aspekts, kuram ir sava paša attīstība un misija. Jūs esat līdzīgi matrioškai, un katrai matrioškai piemīt savs raksturs, spējas un attīstītība. Tie nav jūsu Augstākie “Es”, kā tagad saka ezotēriķi, tie jūs arī esat, vienkārši jums ir DAUDZ ĶERMEŅU UZREIZ. Jūs esat daudzdimensionāls cilvēks. Un nav galvenā ķermeņa un otršķirīga.

Šeit jūs esat paredzēti apgūt materiālo fizisko pasauli. Astrālajā ķermenī jūs vadāt astrālo dzīvi. Daļēji jūs viņu atceraties no sapņiem. Bet kāds sapņos jau apgūst mentālo pasauli, tas ir, viņa apziņa jau ir pacēlusies uz nākošo pakāpi, un viņš brīvi saprot mentālās pasaules un apdzīvo šīs dimensijas, savienojot savu zemes apzināšanos un mentālo apzināšanos.

Jums ir arī Dvēseles ķermenis, tas ir ugunīgais slānis. Tā ir dvēseles liesma, kura deg jums sirdī. Viņa ir maza, šī liesma, taču salīdzinājumā ar fizisko ķermeni viņai ir apziņas prioritāte, kaut arī viņa jūs nevada.

Lūk, kad jūs sāksiet just savu dvēseli, jūs varēsiet teikt, ka izzināt vai esat izzinājuši savu “Es”. Dvēsele – tas esat jūs nemirstīgais. Dvēsele – tās ir jūsu pašas labākās jūtas un saprāta sasniegumi visos laikos un telpās. Dvēsele – tas ir tas, ko reiz radījāt jūs, lai ar savu KLĀTBŪTNI sāktu apzinātu, apzinošu ārēju un iekšēju Dzīvi. Jūs radījāt pasauli, kurā nosēdinājāt dvēseli. Un jūs reizi pēc reizes, nākot uz šejieni, apgūstat dvēseles daudzdimensionalitāti.

Jūs sākat aizdomāties par visiem pārējiem. Sākumā jūs salīdzināt savu personību ar citiem, pēc tam iedziļināties savā “Es” un sākat domāt par sevi neatkārtojamo, un dodat iespēju un tiesības citiem darboties un domāt pēc viņu izvēles. Jūs saprotat, ka nevar būt objektīvas izzināšanas, jo tā ir saistīta nevis ar objektīvu saprātu, bet ar cilvēka saprātu, ar viņa dzīvju uz Zemes vēsturi, ar viņa dvēseles vēsturi. Un katram cilvēkam, katrai dvēselei ir sava pašas patiesība, attīstījusies, balstoties uz viņas pašas pieredzes.

Taču visas šīs patiesības tā vai citādi atvedīs jūs pie kolektīvās radīšanas sapratnes, pie neaptveramās pasaules, dvēseles neatkārtojamības sapratnes, un, izejot visumā ar meditāciju palīdzību, jūs sāksiet izzināt pasauli no sava redzes punkta, ienesot vispārējās tēzēs savas korekcijas. Tā tad arī ir Pasaules un Patiesības kolektīvā izzināšana. Tā nerodas vienā prātā, lai cik attīstīts un veikls viņš nebūtu. Viens cilvēks ir pārāk šaurs savās iespējās. Tikai saistot savas pasaules ar citu pasaulēm, cilvēks nāk pie savas dievišķās BŪTĪBAS un savas daudzdimensionalitātes un kolektīvisma izzināšanas.

Lūk, uz šī pakāpiena jūs iemantojat Kristus Apziņu. Jūs kļūstat Kristus, pat ja kautrējaties vai baidāties to atzīt. Un jūsu cilvēka prāts nostājas savā vietā – vienā rindā ar Augstāko Saprātu, vienā rindā ar Dievišķo Prātu. Jūs kļūstat par daļu un VISU vienlaicīgi. Un tas ir tas, ko jūs savā ceļā izzināt noteikti. Un viss tas peld nedalītā Mīlestībā, kuru mēs saucam par Dievišķību. Tikai savienojuši savu prātu ar mīlestību, apzinājušies savu “Es” kā kolektīvo cilvēci, jūs kļūstat gatavi Kristus misijai.

Vairums XXI gadsimta bērnu ir atnākuši ar šo misiju, apzinieties to tagad. Jūs atnācāt kļūt par Kristiem un aizvest cilvēci no asaru un sapņu pasaules uz svētības, saskanīguma, vienlīdzības pasauli. Kā aizvest? Ar spēku nevar, tad kā? Ar sapņiem arī nevar. Tad kā?

Caur sapratni. Caur cilvēka būtības izzināšanu. Caur beznosacījuma mīlestību un dalīšanos liktenī, caur pārvarēšanu, caur ideāliem, cilvēku rases dzimšanas un attīstības jēgas jaunu sapratni, caur visuma likumu un kaprīžu jaunām zināšanām. Un visu to pasaulē ienesīsiet jūs, visuma jaunie bērni, jauni tīri saprāti, jaunas apziņas. Jūs savus tēvus un mātes vedīsiet uz jaunu pasauli, tīru pasauli, bez asarām un šausmām.

Tas nav vienkāršs ceļš. Kurš ir teicis, ka būs viegli? Es svētu jūs Kristus Mīlestības Ceļam, mani bērni. Es esmu ar jums, kā Palīgs, kā Plecs, kā Mierinātājs. Atbalstieties pret mani, pieņemiet mani kā Skolotāju. Kopā iet ir vieglāk. Tātad, es esmu ar jums, es esmu blakus, mīlestībā un kalpošanā.

Pateicos, mans Augstais Skolotāj!

 

Valdniece Marija

14 11 IVMana mīļotā Valdniece Marija, saki arī tu savus mīlestības vārdus jaunajai paaudzei, norādi viņiem iemantot garīgo attīstību un mīlestību sirdī.

Neeksistē jauns vai vecs saprāts. Viņš vienmēr atrodas savas attīstītības augstumā, smailē. Dažādi dzīves apstākļi varēja palēnināt vai paātrināt dvēseles saprāta attīstību, taču dvēsele daļa, kurai ir Augstākais Saprāts, audzina un lolo savus “zaļos pumpurus”, kuri izplaukst un kļūst par augļiem, tas ir, par apzinošām Visa, Kas Ir daļām.

Būtībā katrai Visa, Kas Ir daļai ir jākļūst apzinošai. Tad pasaules-ēka apzināsies savas Būtības viengabalainumu – kā Dvēseli, kura tiecas uz uzplaukumu un kļūst līdzīga Tēvam, kurš rada labo un mīlestību.

Jūs atnācāt uz Zemi apzināties mīlestības un labā vērtību. Tieši šeit, kur nav augstākās Dievišķās Mīlestības, jūs iemācīsieties pieņemt viņu no Augšas un izstarot, tas ir, sāksiet Tēva darbību tieši šeit, uz vietas. Tas ir jūsu pirmais radīšanas poligons, kur jūs varēsiet aizstāt Viņu kaut vai daļēji, nostājoties viņa Dēla-Meitas vietā.

Jūs iemācīsieties radīt mīlestību un labo, apzinājušies šos augstos jēdzienus. Jūs tad arī atnācāt šurp, lai spētu atšķirt labo no ļaunā, mīlestību no antipātijas, pelēkumu no gaismas. Un katrā sirdī rodas patiesība, kura jūs orientēs arī turpmāk, citās dzīvēs un citos visumos – kas ir mīlestība un kā viņu attīstīt.

Kā attīstīt mīlestību šeit, kur jūs nevarējāt (vairums no jums) saņemt viņu no saviem vecākiem, kuri arī nevarēja pilnā mērā saņemt viņu no saviem vecākiem utt.? Kur dzīvo jūsu mīlestība? Jums viņa ir jāatdzīvina no savas sirds, iepazīstot savu dvēseli. Jūsu dvēselē pietiek mīlestības visai pasaulei.

Katra paaudze pasaulei dod kaut ko savu. Jūsu vectēvi atdzīvināja lielus karus. Viņi uz Zemi atnesa briesmīgas bēdas un pārdzīvojumus. Viņi planētai atnesa mācību un gandrīz iznīcināja pašu dzīvību. Jūsu tēvi un mātes uz planētu atnesa atomkaru un radiāciju, ķīmisku piesārņojumu un bioloģiskas mutācijas. Jūs negribat tādas šausmīgas pieredzes atkārtošanu. Jūsu uzdevums – noregulēt uz planētas miermīlīgas savstarpējās attiecības, aizvācot visus šķēršļus cilvēku galvās un sirdīs caur mīlestību.

Atrodiet jūs paši viņu iekšienē – mīlestību pret sevi, pret Sevi, un dodiet iespēju viņai izaugt.

Izmantojiet mūsu Mīlestību, kura padarīs jūs cildenākus, izsauks no miegainības un ar uzviju segs vecāku mīlestības un jūsu partneru un mīļoto mīlestības trūkumus.

Jūsu uzdevums – atdzīvināt planētu kā Lielo Dabas Būtību. Caur augstu saprātu, kuru jūs atdzīvināsiet sevī kā Cilvēku Būtības, jūs spēsiet pagriezt planētu atpakaļ, atkal pie labā un mīlestības. Tas ir uzdots jaunajai paaudzei, jums, mani dārgie. Jūsu dvēseles jau ir noskaņotas tādai misijai. Un to atcerēties ir jūsu pirmais uzdevums.

Mēs esam noskaņoti jums palīdzēt ar visu, ko varam. Mēs esam atnesti jums palīgā. Visi, kuri kaut reizi ir iemiesojušies uz planētas, ar visiem spēkiem palīdz jaunatnei pavērsties pret garīgu un progresīvu zinātnisku ceļu.

Kāpēc es runāju ne tikai par garīgu, bet arī par zinātnisku ceļu? Tas ir izziņas ceļš, un pašlaik daudzi atklājumi palīdz jums apzināties dažādu procesu nemateriālismu uz Zemes. Kosmosa likumi rada zinātniekos neizpratni, un viņi sāk pieņemt netradicionālus pasaules izzināšanas ceļus caur meditācijām un atklāsmēm.

Jūs esat iegājuši galaktiskās apzināšanās gadsimtā. Jūs sākat, un, lai cik grūti jums nebūtu pašā Sākumā, jums ir uzdots ļoti daudz.

Pirmkārt, atcerēties savu uzdevumu.

Otrkārt, izvest pasauli pie miera un harmonijas, kaut vai pie miermīlīgas eksistēšanas.

Treškārt, iepazīt Garīgo Ceļu un pasniegt savas zināšanas jaunajai paaudzei, kura atnāks pēc jums.

Bet mūsu uzdevums – pastāvīgi modināt un modināt jūs, neļaujot jūsu saprātam iestigt miglā. Mūsu uzdevums – dot tik daudz mīlestības, lai tās pietiktu ar uzviju, lai jūs dzīvotu priekā un laimē. Arī es krītu pie jūsu kājām un saku: gaidiet mani ciemos, es esmu atnākusi jums palīgā. Es gaidu tikai jūsu aicinājumus ienest jūsu mājās miermīlību un mieru, maigumu un tīrību, prieku un zināšanas. Es esmu ar jums, mani mīļotie bērniņi. Es vienmēr esmu bijusi, esmu un būšu ar jums, lai cik smagi jums nebūtu. Novēlu jums, lai jūsu ceļš būtu rozēm kaisīts, lai jums būtu viegli un priecīgi jūsu veikumos, lai jūsu bērni apsteigtu jūs savā attīstībā un Dabas saprašanā.

Gaidu jūs, nāciet pie manis ciemos! Vai vienkārši piesauciet: “Māte Marija, atnāc pie manis!”. Es noteikti atnākšu, bet jūs noskaņojieties, lai sajustu mani blakus. Jūsu sensori jau ir noskaņoti uz augstākām Klātbūtnēm. Es sākumā apsegšu jūs ar savu jūtu maigo plīvuru. Pēc tam apmīļošu jūs ar savu mīlestību, un, ja gribat, mēs sāksim izzināt visumu caur manām mācībām. Tās atdzīvosies jūsu sirdī. Pie tam jums nāksies atslēgt jūsu galvu. Sirds vienkārši sajutīs un jutīs to, ko es nesu jums jūsu apziņā. Sākumā nebūs visai vienkārši, kaut gan tas ir atkarīgs no jūsu jutības un iztēles attīstītības. Jā, iztēle – tās ir jūsu radošās īpašības. Tā ir jūsu spēja translēt un nosaukt zīmes un simbolus, sistēmas un gaismas paketes. Tas cilvēka dabai piemīt mentālajā plānā, tā kā tas nav nekas pāri spēkiem. Taču katram cilvēkam šī spēja ir dažāda, tāpat, kā viens ir spējīgāks muzicēt un zīmēt, bet otrs – nodarboties ar zinātni vai sportu. Bet es nešaubos, ka tādā vai citādā pakāpē jūsu spējas pārvērst karu mierā ir ar jums pašlaik.

Tā pirmkārt ir vēlēšanās pēc miera un labā, kura ir katrā sirdī, dzemdinātā XXI gadsimtā. Tā ir vēlēšanās mīlēt un būt mīlētam.

Neaizmirstiet to atcerēties, kad jums būs pašu bērni. Dodiet viņiem tik daudz mīlestības, cik viņi spēs pieņemt un uzsūkt. Sāciet to ar grūtniecības laiku. Neskopojieties ar mīlestību, atcerieties, kā jums tās pietrūka. Neesiet stingri pret bērniņiem, vienkārši esiet augstāk par viņu kaprīzēm un untumiem. Vienmēr esiet ar mani tādos brīžos, kad jūs ar viņiem netiekat galā. Bērni spēj atpazīt, kas ir jūsu iekšienē, ieraudzīt un sajust mani jūsu iekšienē. Valdniece Marija spēj jūsu mājās ienest mieru un mīlestību, siltumu un prieku. Dievmāte var jūsu bērnus glābt no nelabvēlīgām savstarpējām attiecībām, no piekasīšanās un pretenzijām, ja jūs mani “turat” sirdī.

Atcerieties mani biežāk, tas jums nesīs konkrētu labumu.

Es jūs mīlu un novēlu jums izpildīt jūsu uzdevumus un misijas.

Pateicos, mana nesalīdzināmā Valdniece Marija!

 

Pasaules Māte

14 11 VDārgā Pasaule Māte (jeb Pasaule Dvēsele), iespējams, tu atradīsi savus vārdus jaunajiem cilvēkiem, kuri sāk savu ceļu pa planētu.

Jā, patiešām, bez manis nevar iztikt tādā aicinājumā. Es nesu pamata ezotēriskās zināšanas uz Zemi, tajā skaitā arī zināšanas par jaunās nākošās rases misiju. Sestā rase, kā jūs viņu saucat, kaut gan viņa ne tuvu nav sestā, nes jums atjaunotas pasaules, visuma un pasaules-ēkas zināšanas. Jūsu ezotēriskās zināšanas, saglabātas reliģijās un mentālajās bibliotēkās, tagad skaidri sāks atjaunoties, un viss, kas glabājās Hronikās, sāks iegūt jaunu jēgu.

Jūsu pasaule ir pilna ar realitātes izkropļojumiem, pateicoties elektromagnētisko lauku aizsardzībai no pārējās Dabas. Izmainot planētas apvalku, jūs sāksiet izmainīt arī apziņu, jaunā veidā uztverot planētas realitāti. Jūs sāksiet pārvadīt astrālus priekšstatus un zināšanas uz jūsu plānu, savienojot astrālu un fizisko pasauli. Nav tā, ka jūs izslīdēsiet ārā no blīvās materialitātes, nē. Taču jūsu uzdevums – atstāt viss zināšanas, cilvēces sakrātas, pie sevis, nomainot tās un atjaunojot pret jaunām, piemītošām citai, apziņas astrālajai dabai. Pie tam visu pieredzi, cilvēces sakrātu, paņemsiet sev līdzi jaunajā realitātē. Jūs neradīsiet Jauno Zemi no jauna, bet tikai pārveidosiet viņu atbilstoši jauniem priekšstatiem un zināšanām par savu cilvēka dabu. Bet cilvēka daba ir ļoti skaista – tā ir daudzdimensionāla konstrukcija, kurai katrā blīvumā ir sava apziņa, savi uzbūves principi un dažādi uzdevumi.

Mūsu jautājums par Kristus apziņu jeb par Kristus kā dvēseļu glābēja misiju. Kāda ir šīs misijas būtība, un kāpēc jums vajag glābt cilvēku dvēseles? Jūs esat aizspēlējušies ar kariem un tirāniju. Jūs vajag apturēt. Neviena rase nav tādā mērā vadāma, lai ar jums to izdarītu ar varu – pārtrauktu bruņošanos un ievietotu mieru cilvēku apziņā. Tas ir uzdots jaunajai apziņai, kura jau ir atnākusi uz planētu. Jūs atnācāt no augstākiem matērijas slāņiem, lai atnestu uz Zemi jūsu gaismu un jūsu augstākos priekšstatus. Jūs atnācāt kā rases audzinātāji. Jūs atnācāt kā dzīvības glābēji. Jūs atnācāt kā mīlestības un miera sējēji.

Jūs to, protams, zināt. Es vienkārši jums apstiprinu jūsu zināšanas.

Un jūsu loma uz planētas neaprobežosies ar jaunās apziņas audzināšanu un miera nešanu. Jūs iesēsiet jaunas reliģijas un jaunu pasaules izpratni, atklāsiet nemateriālā Kosmosa likumus un sāksiet radīt ar nemateriāliem paņēmieniem. Jūs iemācīsieties sazināties telepātiski un sāksiet veikt lidojumus tālajā Kosmosā. Jūs ciešāk kontaktēsieties ar citiem saprātiem un apvienosiet savas zināšanas ar citu galaktisko rasu zināšanām. Jūs uzzināsiet par saviem ieguvumiem un priekšrocībām salīdzinājumā ar citām rasēm, jūs sāksiet jaunu pasauļu radīšanu.

Jums ir daudzdimensionālās mīlestības priekšstati. Jūs sāksiet izstarot kosmosā savas zināšanas un dalīties tajās ar citām rasēm. Jūsu loma pieaugs, un, samērā ar jūsu attīstību, jūs ieiesiet Galaktikas Savienībā kā vienlīdzīga no vienlīdzīgām planēta.

Es novēlu jums pašcieņu savu misiju izpildīšanā un prieku saziņā savā starpā. Nesiet pasaulē mīlestību un kļūstiet tie, kuri patiesi mīl!

Pateicos par patiesībām, mana mīļotā Pasaules Dvēsele!

 

Jēzus Kristus

14 11 VIJēzu, ko tagad teiksi tiem, kuri zina par tavu mīlestības mācību.

Es priecājos, ka tu piesauci mani. Kristus loma – tā ir mana loma, kuru es izpildīju pirms diviem tūkstošiem gadu. Daudzas patiesības ir pazaudētas, taču pati galvenā mācība, kuru es atnesu, ir dzīva. Tā ir mācība par dievišķo beznosacījuma mīlestību un Debesu Tēva klātbūtni sirdī. Daudz es neapjēdzu arī pats toreiz, taču tagad, kad esmu spējis pieņemt Kristus apziņu pašā augstākajā līmenī, kad es pilnīgi esmu apzinājies to, ko atnesu uz planētu, es priecājos, ka biju uz Zemes un spēju atnest vienkāršas un tādas sarežģītas patiesības par mūsu brālību Tēva priekšā. Svarīgas patiesības reliģijās izkropļojas, taču vienalga Mīlestība ir dzīva. Dzīva visos veidos un tajā skaitā arī Kristietības veidā – kā beznosacījuma mīlestība pret Debesu Tēva bērniem, maniem Brāļiem un Māsām.

Kristus Mīlestība līst no manas sirds un lūdzas tikt jūsu sirdī – pieņemiet viņu tagad... Tieši tagad no manis... Es atveru savu līdz malām piepildīto sirdi un atdodu savu Mīlestību jums, mani dārgie. Es vienmēr esmu zinājis, ka mēs spēsim uzvarēt pelēcību un cietsirdību... Un, lūk, ir atnākušas tādas sirdis, kuras spēj apņemt šo Debesu Mīlestību, ievietot viņu savā sirdī un nest pasaulē.

Es nododu jums šo misiju – nest manu mīlestību tālāk. Tā ir mana Iesvētīšana, tā ir misijas nodošana, tas ir mans norādījums. Daudz kas kā sapratne atnāks pēc tam, turpmāk. Tagad vienkārši pieņemiet un ziniet, ka jums ir Brālis, kurš stāv ar jums vienā līmenī. Es esmu tāds pats kā jūs, tikai man nav pašlaik fiziskā ķermeņa.

Atveriet savas sirdi un sajūtiet mīlestības plūsmas, kuras tagad nolaidīsies uz jums no Kristus.

Vienkārši pasēdiet klusumā.

Vienkārši pieņemiet Iesvētīšanu Kristus apziņā no Jēzus.

Vienkārši patiecieties Viņam par iniciāciju.

Arī es pateicos Jēzum par lielo Klātbūtni, par Ceļu caur Mīlestību un augšupcelšanās varoņdarbu.

Vēlu visiem lasītājiem radošu garīgo ceļu!

Vēlu jums laimi!

Jūsu Natālija Koteļņikova.

14.09.11

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2014., 6. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe