Mana Saules sistēmas atklāšana

Saules sistēma ir mūsu kopīgās Mājas. Mēs zinām, ka viņa pagaidām vēl nav izzināta un nesīs vēl daudz atklājumu. Šodien pavisam mazs atklājums gadījās arī man.

Atkal un atkal es vēršos pie interneta uzziņai, lai “sazemētu” savus atklājumus, jo mēs taču esam Neticīgie Tomi, mums visu vajag izskaidrot no fizikas viedokļa. Tāpēc arī mūsu saprāts ielaiž tikai pa pilītei jauno, lai nenobīdītos “fāzē”, bet jau sen taču ir laiks izdarīt šo pārbīdi – uz astrālo apziņu. Tātad, atkal par Sauli, sākumā no interneta.

Saules sistēma. Saule

http://www.astro.websib.ru/sun/Soln

Saule. Jaunā gadsimta Ahileja papēdis

http://raz1um.ru/pogoda/solnze1.html

Saules vējš

http://raz1um.ru/pogoda/sun_veter.html

14 11 26 01

 

14 11 26 02

Heliosfēras plūsmu slānis – Saules rotējošā magnētiskā lauka ietekmes uz plazmu saules vējā rezultāts.

http://2012god.ru/sun-online/

Saules attēls reālā laikā (tiešsaistē).

SAULES SPEKTRS – Saules starojuma elektromagnētiskās enerģijas sadalījums viļņu garuma diapazonā no dažām nm daļām (gamma starojums) līdz radioviļņu metru diapazonam.

ULTRAVIOLETAIS STAROJUMS – īsviļņu elektromagnētisks starojums, kuram pieder ap 9% no visām Saules starojuma enerģijām. Saules ultravioletais starojums jonizē zemes atmosfēras augšējo slāņu gāzes, kas ved pie jonosfēras veidošanās.

SAULES RADIĀCIJA – Saules elektromagnētiskais un korpuskulārais starojums. Elektromagnētiskais starojums aptver viļņu garuma diapazonu no gamma starojuma līdz radioviļņiem, tā enerģētiskais maksimums atrodas spektra redzamajā daļā. Saules radiācijas korpuskulārā komponente galvenokārt sastāv no protoniem un elektroniem (sk. Saules vējš).

SAULES VĒJŠ (angl. Solar wind) – superjonizētu (galvenokārt hēlija-ūdeņraža plazmas) daļiņu plūsma, kura izplūst no saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300 – 1200 km/s. Tā ir viena no galvenajām starpplanētu vides komponentēm. Nevajag jaukt jēdzienus “saules vējš” (jonizētu daļiņu plūsma, kura aizlido no Saules līdz Zemei 2-3 diennakšu laikā) un “saules gaisma” (fotonu plūsma, kura aizlido no Saules līdz Zemei 8 minūtēs 16 sekundēs).

Saules vējš veido jonosfēras robežu, līdz ar to pretojoties starpzvaigžņu gāzes iekļūšanai Saules sistēmā. Saules vēja magnētiskais lauks ievērojami vājina no ārienes ienākošos galaktiskos kosmiskos starus. Starpplanētu magnētiskā lauka lokāla paaugstināšanās ved pie īslaicīgas kosmisko staru pazemināšanās, Forbuša pazemināšanās (Forbush decrease), bet lauka liela mēroga pazemināšanās ved pie to ilgtermiņa pieaugšanām. Tā 2009. gadā, saules aktivitātes ieilguša minimuma periodā, starojuma intensitāte Zemes tuvumā pieauga par 19% attiecībā pret visiem agrāk novērotajiem maksimumiem.

Saules vējš uz Saules sistēmas planētām, kurām piemīt magnētiskais lauks, rada tādas parādības, kā magnetosfēra, polārblāzma un planētu radioaktīvās joslas.

SAULES MAGNĒTISMS – magnētiskie lauki uz Saules, kuri aizstiepjas aiz Plutona orbītas, sakārto saules plazmas kustību, nosaka saules uzliesmojumus, protuberanču eksistēšanu utt. Saules magnētisma periodiskas pastiprināšanās nosaka saules aktivitāti. Saules magnētisma avots – sarežģītas plazmas kustības Saules dzīlēs.

Uz Zemi nonāk tika 40% saules starojuma, bet 60% starojuma atstarojas un aiziet atpakaļ kosmosā. Pašreizējā laikā ir novērojama ļoti negatīva tendence palielināties Zemes absorbētajam saules starojumam tā iemesla dēļ, ka Zemes atmosfērā palielinās siltumefekta gāzu daudzums.

Saules vēja dēļ Zeme ik sekundi zaudē apmēram vienu miljonu tonnu vielas. Saules vējš galvenokārt sastāv no elektroniem, protoniem un hēlija kodoliem (alfa daļiņām); citu elementu un nejonizētu daļiņu (elektriski neitrālu) kodoli ir ļoti niecīgā daudzumā.

***********

Sanat Kumara, es piesaucu tevi. Parunāsim šodien par izmaiņām uz Zemes un uz Saules, un par to, ko mums gaidīt.

Negaidiet neko īpašu vēl 3 mēnešus.

– Tas ir, līdz pavasarim?

Kā mēs ar tevi agrāk rakstījām, ziemā cilvēkam nedaudz krītas enerģētika, viņš ieiet zināmā anabiozē. Ziema viņam atņem gribas piepūles un rada šķēršļus sevis izpaušanai pilnā spēkā. Saules enerģijas ziemas mēnešos nedaudz palēninās, cilvēka spriegums kļūst vājāks.

– Bet visa mācīšanās notiek tieši ziemas mēnešos, un vasarā mums gribas vairāk būt gaisā.

Jā, ķermenis labāk elpo un strādā vasaras laikā, taču galva vienmēr var sasprindzināties, bet siltajā laika periodā tas ir grūtāk. Tā kā, kad Saules ir mazāk – mācīties vieglāk.

Parunāsim nopietni. Ir normāli, ka Saule korelējas ar Vietējo centru, kā jūs saucat, “Vietējo Burbuli”.

(Pašreizējā laikā Saule atrodas mūsu Galaktikas Oriona Atzara iekšējā malā, starp Perseja Atzaru un Strēlnieka Atzaru, tā sauktajā “Vietējā starpzvaigžņu mākonī” – paaugstināta blīvuma apgabalā, kurš savukārt atrodas mazāka blīvuma “Vietējā burbulī”.)

Pašreizējā laikā no šī Centra tad arī ienāk galaktiskie stari, kuri vada Zemes enerģijas augšanu. Tā ir izaugusi vairākkārtīgi pēdējo 10-15 gadu laikā. Saules enerģijas pie tam paliek stabilas. Tas ir, Zemes apmācības pieaugšana notiek uz Zemes iešanas caur Staru Zaļo Ieleju rēķina (es šo “vietu” nosaucu pati, man vienkārši rāda, ka zeme iziet no tumšas zonas saulainā, mirdzošā apvidū, it kā no apgabala, kur gaismas nebija, apgaismotā apvidū, no raupjas tumšas telpas, kura atgādina klintis, maigā saules gaismā un zālē).

– Tā tad arī ir pāriešana no fiziskā stāvokļa astrālajā?

Kad jūs no alas izejat gaismā, jūs ne uzreiz kļūstat tādi paši kā ielejas iedzīvotāji. Jums ir pārejas periods, kurš tagad ir pienācis. Galvas sāk mosties jaunām zināšanām un prasmēm, bet viss nostabilizēsies vēl ne tik drīz.

Atbilstoši, cilvēces enerģijas pēc savas būtības kļūs maigākas. Gaismas pielikums kosmiskā izpratnē dod iedabu mīkstināšanos un lielāku eksistēšanas komfortu. Kas attiecas uz Sauli, tad negaidiet no viņas kaut kādas izmaiņas tuvākajās nedēļās un pat mēnešos.

– Bet ja Zeme pāriet uz astrālo plānu, tad Saulei pie tam ir jāizmainās vai nav?

14 11 26 03

Rāda, ka “Ielejā” jau ir milzīga Saule, salīdzinājumā ar mūsējo viņa šķiet neticami gaiša. Mūsu Saule viņas gaismā slēpjas kā zvaigzne, viņa liekas sarkana un maza, kā fotogrāfijā. Gaismas avots ir ne vienkārši Saule, tā ir gaisma, kura aizņem pusi no debesīm – maiga, silta un patīkama.

– Es gribētu pabūt uz šīs jaunās Saules.

Nav nekā vieglāka, vienkārši padomā par to!

Es redzu gaismas mākoni, nevis saules lodi, no viņa kā spāres iznāk divi saules stari-loki. Tie iznāk spēcīgi un pa ceļam izkūst, izbeidzas.

Tā ir astrālo pasauļu uzbūve. Tās vairs nav lodes, bet ir izaugušas ap šiem gaismas lokiem. Šo gaismu izdod kvarca avots.

– Kvantu vai kvarca?

Kvarca loks.

***

Izziņai: eksistē loka lampas, kurās veidojas elektriskais loks, kurš iet cauri gāzes plazmai.

Visus loka gaismas ķermeņus var iedalīt:

      augsta spiediena loka lampas

      zema spiediena loka lampas, kur fiziski lielās caurulēs tiek lietota zema spiediena gāzes plazma.

Kvarca lampagazotrons (dzīvsudraba gāzes izlādes elektriskā lampa) ar kolbu no kvarca stikla, paredzēta ultravioletā starojuma iegūšanai. Reizēm par kvarca lampu sauc spēcīgu kvēlspuldzi ar kolbu no termiski izturīga kvarca, taču pašreizējā laikā tādas lampas parasti tiek ražotas ar gāzes pildījumu un biežāk tiek sauktas par halogēnajām.

***

– Tātad šeit ultravioletā gaisma šai dzīvei ir norma?

Tā ir esamības nākošā oktāva. Šeit ir ne tikai kvarca loki, bet arī jonizēti gaismas avoti. Visa pasaules virsma – redzi? – mirdz pati no sevis. Ja uz fiziskās Zemes jonizētais slānis atrodas augstu, tad šeit tas ir papildus gaismas avots.

***

Aiziesim izziņai uz internetu.

JonosfēraZemes atmosfēras augšējā daļa, kura sastāv no mezosfēras, mezopauzes un termosfēras, stipri jonizēta no apstarošanas ar kosmiskajiem stariem, kuri pirmām kārtām nāk no Saules.

Jonosfēra sastāv no neitrālu atomu un molekulu (galvenokārt no slāpekļa N2 un skābekļa O2) un kvazineitrālas plazmas (negatīvi lādēto daļiņu skaits tikai apmēram ir vienāds ar pozitīvi lādēto skaitu) maisījuma. Jonizācijas pakāpe kļūst būtiska jau 60 kilometru augstumā.

Sīkāk – Zemes jonosfēras visi slāņi:

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D0%BE%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%84%D0%B5%D1%80%D0%B0

Saules vējš – super-jonizētu daļiņu (galvenokārt hēlija-ūdeņraža plazmas) plūsma...

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%B5%D1%87%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D0%B2%D0%B5%D1%82%D0%B5%D1%80

Mirdzoši loki Visumā – gadsimta noslēpums.

1987. gadā amerikāņu pētnieki V. Petrosjans un R. Lindzs atklāja vienu no pašām noslēpumainākajām un skaistākajām parādībām Visumā. Apmēram 3 miljardu gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas viņi konstatēja gigantiskus zvaigžņu sistēmu sakopojumus, sakārtotus pareizu ģeometrisku loku formā. Divi no šiem loki ir labi izšķirami pie zvaigžņotā debesjuma, trešais saglabā formas pareizību tikai fragmentos. Tik lielas zvaigžņu loka struktūras formējas apmēram no 100 miljardiem zvaigžņu katra. To diametri 4-7 reizes pārsniedz mūsu Galaktikas diametru. Kā iznāk tik pilnīgi pareizas konfigurācijas mirdzoši loki, zinātnieki pagaidām neatrod vajadzīgo izskaidrojumu. Tas viss vēl ir noslēpums aiz septiņām atslēgām.

http://www.moscowaleks.narod.ru/astrobest.html

***

Saprotu, ka pārejot uz nākošo esamības oktāvu, mēs it kā nostājamies augstāk pret zemes atmosfēru, paceļamies atmosfēras augšējos slāņos. Jā, to es jau esmu redzējusi, kā Zeme virsma dubultojas, un mēs nostājamie uz augstākām virsmām... Un arī jūs esat redzējuši Gaismas Pilsētas Zemes atmosfērā, debesīs.

***

Skatos uz zvaigžņu sakopojuma gaismas loku un mēģinu saskatīt, kur tad šeit ir mūsu Zeme. Pasaules atrodas gāzes izlādes staru iekšienē to perifērijā. Šajā telpā nav fiziskās Zemes. Tā ir cita dimensija. Fiziskās pasaules atrodas tumsā, ārpus stariem, tur ir savas zvaigznes un sava dzīve.

Lūk, šeit atrodas galaktiskā Saules Brālība. Tiem, kuri jau ir izgājuši augstajā astrālajā plānā, ir atvērtas šīs Brālības planētas un pasaules.

– Tas ir, ir atvērti ceļi ne uz fiziskajām pasaulēm, bet astrālajām?

Gan fiziskajām, gan astrālajām, gan mentālajām. No šejienes jūs varat ieiet zemākās pasaulēs un mentāli sazināties ar augstākām pasaulēm.

– Bet mēs varam pabūt tajā centrā, kurp pāriet zemieši?

Viņi vēl joprojām pagaidām būs apkārt planētai. Kad Saules sistēma pēc vibrācijām sasniegs jaunu Telpu un Laiku, viņa sapludinās visas savas iekšējās apziņas šajā pasaulē.

– Vai ne par šīm planētām rakstīja Šri Juktešvars, viena no tām saucas Hiranjaloka?

Jā, viss ir pareizi. Tās ir augstākās astrāli-mentālās gaismas pasaules. Uz šejieni nāk ne tikai zemieši, bet no visām Saules sistēmas pasaulēm un pat no citām pasaulēm.

– Bet kur dzīvo venērieši? Vecajā Saules sistēmā?

Skaties.

14 11 26 04

Atkal ieraudzīju savu Saules Logosu no grāmatas “Dzīvo un mīli (Живи и люби)”.

– Kādas dimensijas pasaules es toreiz ieraudzīju?

Astrāli-mentālas, jauktas svētības pasaules.

– Un tādā pasaulē dzīvo arī venērieši?

Pilnīgi pareizi. Saules Logosa iekšienē tu ieraudzīji arī loku telpu.

Vienkārši dažādas dimensijas tev pagaidām rada uztveres grūtības. Pakāpeniski tu pieradīsi...

Bet tagad tavai galviņai vajag atvilkt elpu.

– Pateicos par interesanto ceļojumi!

 

Pievienots 26.11.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-2014/mo-otkritie-solnechnoy-sistemi

Tulkoja Jānis Oppe