Cilvēka un cilvēces jaunā apziņa

14.11.14.

1. zīmējums

Ņina Terehova

Uzmanīgi aplūkojam zīmējumu. Tajā skaidri ir redzamas jauno rezonanšu stīgas (diapazons no 0 līdz 4 Hz). Tas rāda, ka cilvēku apziņa ir kļuvusi CITĀDA. Viņa ir PAPLAŠINĀJUSIES uz meditācijas zonu, uz smalkā plāna zonu. Un tas jau ir NOTICIS! Pat ierīces to fiksē.

No Urantijas Grāmatas[1]

Virsvisumā Orvontons eksistē simts oktāvu viļņu enerģijas. No šīm enerģijas izpausmes simts grupām Urantijā pilnībā vai daļēji ir pazīstamas sešdesmit četras. Saules stariem pēc Virsvisuma skalas atvēlētas četras oktāvas, pie kam redzamie stari aptver vienu oktāvu – četrdesmit sesto no šīs rindas. Pēc tās nāk ultravioletā grupa, tālāk, pieaugot desmit oktāvas atbilst rentgena stariem, pēc kuriem nāk rādija gamma stari. Trīsdesmit divas oktāvas virs saules redzamās gaismas atvēlētas ārējās telpas staru enerģijai, kuru tik bieži jauc ar atbilstošām, stipri ierosinātām vissīkākajām vielas daļiņām. Laižoties pa skalu uz leju, aiz redzamās gaismas nāk infrasarkanie stari, bet nākošās trīsdesmit oktāvas ir radioviļņu diapazons.

Natālija Koteļņikova:

Šogad es sāku redzēt cilvēka un viņa dvēseles apakšējos plānus (uz bildītes zemāk par trauku). Parasti mēs tos neskatāmies, tāpēc ka mūsu uzmanība pilnībā ir pievērsta Augstākajiem Es. Visa cilvēka vēsture, visi viņa ieguvumi un pārrēķināšanās, pacelšanās un kritumi koncentrējas Augstāko Es aspektos. Mums vienmēr likās, ka Augstākie Es ir tikai gaiši un tikai apzinātāki – Zelta Eņģeļi.

Kā mēs kļūdījāmies! Šeit, Augstākajos Es, ir savākts viss, ko konkrētais dvēseles aspekts ir sastrādājis daudzajās cilvēka un astrālajās dzīvēs.

2. zīm.

Dažreiz viņš ir vēl tik neattīstīts, ka pēc savas nāves fiziskajā plānā ir miegā astrālajā plānā vai turpat iziet atjaunošanu anabiozē. Visattīstītākie pēc nāves paceļas uz mentālo plānu. Intervālā starp lielajiem Kosmiskajiem Cikliem dvēseles fragmenti var iet uz Matricu, lai atjaunotos un atpūstos, “pie sevis uz plauktu” Glabāšanā.

Taču mūs vairāk interesē dzīvie. Vērojot cilvēka astrālo un mentālo aspektus (būtņu augstākus vibrāciju diapazonus, kuri neietilpst redzamajā oktāvā), bieži izgaismojas slepenas jūtas, vēlēšanās, nodomi, mērķi un dod apzināšanos par tā, kas notiek fizikā, CĒLOŅIEM.

Ir arī dvēseles, kurām ir stipri apgriezts mentālais aspekts, jo viņš kļuvis pārāk tumšs dzīvju uz planētas laikā, un viņu nav paredzēts tīrīt. Viņu apgriež, pēc tam viņam tiek dotas izredzes atjaunoties un tiek piemeklēts ķermenis ar apskaidrošanās un garīgā ceļa programmu. Un tad fiziskais aspekts šajā trīsvienībā – (fiziskais – astrālais – mentālais) – ir pats informētākais, darbīgākais un apzinošākais. Viņa uzdevums – atrisināt cilvēka, tas ir, dvēseles, visu dzīvju problēmas, izvest fizisko cilvēku “tīros ūdeņos” – uz dvēseles aspektu.

Man sāka rādīt, cik bieži cilvēks var ieiet apakšējās pasaulēs (pēc nāves). Parasti turp aiziet noziedznieki un nogrēkojušās dvēsele, kuras negatīvi ietekmējušas cilvēci. Apakšējās pasaules labi ir aprakstījis D. Andrejevs “Pasaules Rozē”[2]. Ir cilvēki, kuri vispār ne reizi nav nolaidušies (eņģeļi), bet ir arī tādi, kuri tur ir pierakstījušies. Tas ietekmē gan likteni, gan problēmas, gan uzvedību, gan, protams, apzināšanos.

Man pat dzima minējums, ka tādā veidā dvēsele aptver arī savas saknes, izstrādājot viņas, krājot apakšējo pasauļu zināšanas un pieredzi.

Vasarā sanāca tā, ka es “uzkāpu” budhiālajā plānā. Es vienkārši vēroju, kā mana dvēsele no augšas izgāja caur otro (astrālo) un pirmo (mentālo) apakšējām dimensijām un pievienoja tās savam apjomam.

Arī planēta, kā jūs redzat 1. uzņēmumā, ir izdarījusi to pašu, tas ir, ir atvērusi savas pašas apakšējās vibrācijas cilvēka skanējuma diapazonā.

Kā jūs redzējāt uzņēmumos 2014. gada augustā[3], planēta atvēra vibrāciju augšējos slāņus Šūmaņa frekvences 33 un 39 līmenī, bet pēc tam ķērās pie saknēm, pievienojot pašas apakšējās frekvences.

Pieņemam kā ticamu, ka ne visu frekvenču diapazonu uztver mūsu mērinstrumenti, droši vien ir gan augstāk, gan zemāk.

Protams, uz laiku kļuvu “pelēkāka” un sāku detalizēti izstrādāt savu “apakšu”.

Pirms kāda laika, 2010. gada beigās, man parādīja tā brīža daudzdimensionālo uzbūvi, no augstākā mentāla līdz zemākajam mentālam. Tas bija Heopsa Piramīdas Sarkofāgā. Tad es pirmo reizi sāku strādāt ar sakņu attīrīšanu. Mēs pat semināros veicām savu sakņu attīrīšanas praksi. (Tā jāatceras un jādod atkal!) Ir pagājuši gandrīz trīs gadi, un šīs saknes ir kļuvušas vienkārši par manu apakšējo daļu.

Tā izskatās (3. zīm.) cilvēka Augstākais mentālais aspekts. Tā ir Planetārās Vienotības apziņa. Kā jūs redzat, šeit vēl ir klātesoša planēta. Taču šajā apziņā jūs varat justies kā visa Vienotība uzreiz. Šeit mākslinieka redzošā intuīcija ir mums parādījusi pat kosmiskos starojumus, kuri iet cauri planētas Magnētiskajam Vairogam. Un jūs redzat, ka cilvēka fiziskais apakšējais es ir fiziskā planēta ar viņas zemes garu un stihiju garu elementālo slāni un minerālo plānu, kuri arī ir mūsu apakšējie es.

3. zīm.

14. gada oktobrī es novēroju arī, kā milzīga Saule izgāja cauri visam manam ķermenim. Domāju, ka viņa apstāsies kaut kādā čakrā, taču viņa aizgāja uz pašu apakšu, sakņu dziļumā, un palika tur kā plazmas slānis. Viss nevajadzīgais uzreiz tika sadedzināts.

Pašreiz mans ķermenis budhiālajā plānā izskatās tā (4. zīm.)

Šeit mēs redzam Būtību, kurā atrodas dvēseles zemes plāna fragmenti – fiziski-astrāli-mentālie. Viņu var būt līdz 12, bet var būt arī vairāk. No augšas uz leju: mentālās auras – “burbulīši”, astrālie “sīpoliņi”, fiziskie “gurķīši”, cilvēka astrālie apakšējie es, cilvēka mentālie apakšējie es (saknes).

Tagad kļūst saprotamas mūsu sakņu attīrīšanas programmas. Pienāks laiks, kad arī jūs apvienosiet visus astrālos un mentālos slāņus sevī, kurus pārvadīsiet nevis jūs kā cilvēks, bet jūs kā Dvēseles Būtība, un jums pie tam nenāksies ļoti strādāt, ja tur, apakšā, ir tīrs.

Zīm. 4.

Gribu teikt – kad jūs izejat uz Viena Apziņu, tā nav Dvēseles Būtības apziņa. Tie ir cilvēka daudzdimensionalitātes dažādi aspekti. Taču viņus vieno, lūk, kas – planetārais slānis kolapsējas gan tur, gan tur. Planēta izzūd citā dimensijā, slēpjas aiz aizsega. Tēvs reiz šo mūsu fiziski-astrāli-mentālo realitāti nosauca par viendimensijas telpu. Iespējams, priekš Viņa tā ir viendimensionāla, bet priekš mums tā nav!

Ar ko šīs formas atšķiras – Viena Apziņa un Dvēseles Būtības Apziņa?

Viņas atrodas apmēram vienā realitātes slānī, augstāk par mūsu mentālajiem aspektiem. Veicam pētījumu – salīdzinājumu, lai viss kļūtu skaidrāks.

Viena Apziņa	Dvēseles Budhiālā Aspekta Apziņa
Es esmu viens	Es apvienoju sevī kopu
Es esmu radītāja radīts, un mans uzdevums – iemācīties radīt pasaules	Es esmu Mātes dzemdināta visam manī, un mans uzdevums – izaudzināt manus fragmentus
Mans uzdevums – pirmām kārtām apzināties sevi, izaugt un nobriest	Es – klēpis maniem bērniem, es esmu saistošais posms starp maniem Dvēseles Augstākajiem Es un maniem iekšējiem aspektiem
Es esmu viendimensionāls, visa mana forma ir šeit	Es esmu daudzdimensionāla, man iekšienē ir sarežģīta struktūra no daudziem realitātes slāņiem
Es esmu jauns un tikai sāku dzīvot	Es esmu sena struktūra, daudz reižu pārradīta un transformējusies
Es esmu Cilvēka augstākā apziņa, pati pilnīgākā šajā mirklī, cilvēku visu dzīvju rezultāts	Es esmu apziņa, no kuras radušies visi cilvēka fragmenti
Es esmu apziņa ārpus zemes plāna, ATBRĪVOTA DVĒSELE, IZGĀJUSI NO SANSARAS RITEŅA	ES ESMU CILVĒKA VIENA PIRMTĒLS, CILTSMĀTE
Mans radītājs – cilvēce visos apziņas plānos	Mans radītājs – mans Dvēseles Augtākais Es, galaktiskais aspekts
Mana nākotne – savienojums ar Saules Brālību	Mana nākotne – dvēseļu klasteris. Vienotība budhiālajā plānā
Viena Apziņa attīstās kā Debesu Tēva Dēls	Dvēseles Apziņa attītās par Pasaules dvēseli
“Viens” ir radīts un jūt sevi kā Visu, Kas Ir katrā plānā, un iet pie Debesu Tēva	Dvēsele atgriežas Atmiskajā Plānā

Tātad, “Cilvēka Viena” radīšanas mērķis tagad ir skaidrs: viņš taisnā ceļā iet aizstāt Debesu Tēvu tādu pašu Būtību pulkā (Pabeidzēju korpusā), Visaugstākajā savienojumā ar citiem Radītājiem kā Dēls Cilvēciskais, vispilnīgākais šajā mirklī.

Bet Eņģelis – Dvēsele dod Ercenģeļiem daudzdimensionalitātes pieredzi apakšējās pasaulēs. Tas ir viņu lolojums, un viņi rūpējas par dvēselēm viņu grūtajā ceļā lejup un augšup. Dvēseles – “medus” – pieredzes vācējas apziņas attīstībai. Tieši pieredze dod to, kas attīsta mūsu Pasaules-ēku – saprātīgumu, apzināšanos un visu Dvēseļu un visu Būtību atbrīvošanu to Augstākajai Dzīvei.

 

Trīs fragmenti no URANTIJAS GRĀMATAS

(Pievērsīšu uzmanību, ka mūsu virsvisums – tas ir mūsu Debesu-Tēvs, bet Augstākā Būtne – formēšanas procesā esošais evolucionējošais empīriskais Dievs. Kā lai nepadomā, ka Augstākā Būtne tad arī ir Vispārējā Tēva aizstājējs? Tas, ko mēs veidojam, radām, balstoties uz visu radījumu jeb būtņu pieredzi?)

(354. lpp.) Neskatoties uz to, ka mēs neko nezinām par Pasaules-ēkas Arhitektiem attiecībā uz ārējām radīšanām, mēs esam pārliecināti par trīs lietām:

1. Patiešām eksistē plaša jauna visumu sistēma, kura pakāpeniski formējas ārējā telpā. Jaunas fizisko radījumu kategorijas – milzīgus, gigantiskus gredzenus, kuri sastāv no neticama visumu sakopojuma un atrodas milzīgā attālumā no apdzīvotajiem un organizētajiem radījumiem – var novērot jūsu teleskopos. Pašreizējā laikā šie ārējie radījumi ir tīri fiziski, tie ir skaidri neapdzīvoti un nav radību pārvaldīti.

2. Daudzu visuma laikmetu laikā turpinās neatklāta un noslēpumā tīta koncentrēšanās Paradīzē ar pilnīgām kļuvušām laika un telpas būtnēm kopā ar sešiem citiem pabeidzēju korpusiem.

3. Kā šo procesu sekas, Augstākā Dievības Persona iemanto savu varenību kā virsradījumu visspēcīgais valdnieks.

Kad mēs aplūkojam šo trīsvienīgo procesu, kurš ietver radības, visumus un Dievību, vai var mūs kritizēt, ka mums ir priekšnojauta par kaut ko jaunu un neatklātu, kas tuvojas savai kulminācijai Pasaules-ēkā? Vai jābrīnās par to, ka mēs šo gadsimtiem ilgo bezprecedenta fizisko visumu koncentrāciju un organizāciju, kā arī Augstākās Būtnes personības tapšanu saistām ar grandiozo programmu, kura laika mirstīgos paceļ uz dievišķo pilnību ar viņu tālāku koncentrēšanos Paradīzē Pabeidzēju Korpusā – ar misiju un likteni, kuri ir tīti visuma noslēpumā? Visā Uversā arvien vairāk izplatās pārliecība, ka formējošies Pabeigšanas Korpusi ir paredzēti nākošajai kalpošanai ārējās telpas visumos, kur jau šodien mēs varam konstatēt kā minimums septiņdesmit tūkstoš vielas agregāciju, katra no kurām ir lielāka par jebkuru uz šodienu eksistējošo virsvisumu.

Evolucionārie mirstīgie dzimst uz telpas planētām, iet cauri morontijas pasaulēm, uzkāpj gara visumos, šķērso Havonas sfēras, atrod Dievu, sasniedz Paradīzi un tiek pieņemti sākotnējā Pabeidzēju Korpusā, kur atrodas, gaidot nākošo nosūtījumu kalpošanai visumam. Tiek komplektēti arī seši citi Pabeidzēju Korpusi, taču visu pabeidzēju kategoriju vadītājs Paradīzē ir pirmais uzkāpjošais mirstīgais. Mūsu skatam atklājas majestātiska aina, un mēs visi iesaucamies: kāds gan slavas pilns liktenis ir dzīvnieku izcelsmes laika bērniem, telpas materiālajiem dēliem!

***

8. Augstākais apvienotājs

(643.4) ^56:8.1 Mirstīgā cilvēka pieredzē Augstākajai Būtnei ir trejādas funkcijas: pirmkārt, viņa apvieno telpas-laika dievišķību – Dievu-Septiņdaļīgo, otrkārt, viņa ir augstākais priekšstats par Dievību, kuru patiešām var apjēgt gala radījumi, treškārt, viņa ir vienīgais ceļš, kurš mirstīgo cilvēku ved pie savienošanās ar absolūto saprātu, mūžīgo garu un Paradīzes personību transcendentālās pieredzes.

(643.5) ^56:8.2 Augšupejošie pabeidzēji, dzemdināti lokālos visumos, izaudzināti virsvisumos un sagatavoti centrālajā visumā, savā personīgajā pieredzē ietver Dieva-Septiņdaļīgā, kurš savienojas Augstākajā, telpas-laika dievišķības visu apzināšanās potenciālu. Pabeidzēji strādā visos virsvisumos, izņemot savu dzimto virsvisumu. Pateicoties secīgai kalpošanai citos virsvisumos, viņi pievieno pieredzi pie pieredzes, kamēr neaptver radību iespējamās pieredzes septiņdaļīgās daudzveidības visu pilnību. Ar iekšējo Noskaņotāju palīdzību pabeidzēji spēj atrast Vispārējo Tēvu, taču, pateicoties tieši tādai pieredzes uzkrāšanas metodei, pabeidzējiem izdodas patiešām izzināt Augstāko Būtni, un viņiem lemts kalpot šai Augstākajai Dievībai un atklāt viņu ārējās telpas nākotnes visumiem.

(644.1) ^56:8.3 Atcerieties: to, ko Dievs-Tēvs un viņa Paradīzes Dēli dara priekš mums, mēs savukārt – garā – spējam izdarīt priekš formējošās Augstākās Būtnes un viņā. Mīlestības, prieka un kalpošanas visumam pieredze ir savstarpēja. Dievam-Tēvam nevajag, lai viņa dēli viņam atgrieztu visu to, ko viņš velta viņiem, taču viņi savukārt visu to velta (vai var veltīt) saviem brāļiem un evolucionējošajai Augstākajai Būtnei.

(644.2) ^56:8.4 Viss, kas attiecas uz parādības radīšanu, atspoguļo gara-radītāja iepriekšējo darbību. Burtiski patiesi ir Jēzus vārdi: “Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām.” Ar laiku jūs, mirstīgie, varēsiet ķerties pie Augstākā atklāšanas jūsu biedriem, un jūs spēsiet arvien vairāk paplašināt šo atklāšanu samērā ar savu kāpšanu uz Paradīzi. Mūžībā jums, iespējams, ļaus veikt arvien dziļāku šī evolucionāro radību Dieva atklāšanu augstākajos – un pat galējos – līmeņos kā septītās pakāpes pabeidzējiem.

***

(645.5) ^56:9.10 Un Dievs-Tēvs ir visu Dievības izpausmju realitātē personīgais avots visām saprātīgajām radībām un garīgajām būtnēm visā visumu visumā. Kā personības – šodien vai nākošajos mūžīgās nākotnes visuma pieredzes ieguvumos, neatkarīgi no tā, vai jūs spēsiet sasniegt Dievu-Septiņdaļīgo, vai sapratīsiet Dievu-Augstāko, vai atradīsiet Dievu-Galējo un vai mēģināsiet apjēgt Dieva-Absolūta jēdzienu, – sev par mūžīgu apmierinājumu jūs konstatēsiet, ka ar katru jaunu uzdrīkstēšanos jūs, jaunā veidā un jaunos empīriskos līmeņos, atklājāt mūžīgo Dievu, visu visuma personību Paradīzes Tēvu.

(645.6) ^56:9.11 Vispārējais Tēvs ir izskaidrojums vispārējai vienotībai, kādai tai jāiemiesojas augstākajā un pat galīgajā aspektā, absolūto vērtību un nozīmju pēcgalīgajā vienotībā – beznosacījuma Realitātē.

(645.7) ^56:9.12 Galvenie Spēku Operatori dodas telpā un mobilizē tās enerģijas tā, ka tās kļūst gravitācijas jutīgas pret Vispārējā Tēva Paradīzes pievilšanu. Pēc tam parādās Dēli-Radītāji, kuri šos spēkus, reaģējošus uz gravitācijas iedarbību, pārvērš apdzīvojamos visumos, kur parādās saprātīgas radības, kuras pieņem Paradīzes Tēva garu un vēlāk kāpj augšā pie Tēva, lai attiecībā pret visiem dievišķības iespējamajiem atribūtiem kļūtu tādas kā viņš.

(645.8) ^56:9.13 Domājams, ka nerimstošā un pieaugošā Paradīzes radošo spēku kustība caur telpu ir pazīme, ka pastāvīgi paplašinās Vispārējā Tēva gravitācijas iesaistījuma apgabals un ka nebeidzami vairojas daudzveidīgi saprātīgu radību tipi, kuri spēj mīlēt Dievu un būt viņa mīlēti un kuri, sākot tādu Dieva izzināšanu, var nolemt kļūt tādiem kā viņš, sasniegt Paradīzi un iemantot Dievu.

(646.1) ^56:9.14 Kopumā visumu visums ir vienots vesels. Dievs ir vienots enerģijā un personībā. Visi enerģijas līmeņi un visi personības aspekti ir koordinēti. Filozofiski un empīriski, konceptuāli un reāli visu lietu un būtņu centrs ir Paradīzes Tēvs. Dievs ir viss un visā, un nav bez viņa nevienas lietas vai būtnes.

 

Pievienots 17.11.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/novoe-soznanie-cheloveka-i-chelovechestva

Tulkoja Jānis Oppe

---