Kā mēs dzīvojam Saules Kopienā

31. oktobris. Natālija un Vladimirs.

14 11 03 03

Atkal piesaucam Saules Kopienu un turpinām mūsu sarunas.

Šodien mēs parunāsim par pašu transformācijas, augšupcelšanās gaismā procesu.

Kad cilvēks ieiet Saules Kopienā, viņš ieņem sevī visu Saules sistēmu un kļūst par tās daļiņu. Un tāpēc viņa darbi, viņa domas sāk ietekmēt jeb radīt Saules Kopienā. Ir ļoti svarīgi, lai tādi cilvēki saprastu savu spēku, savas iespējas, būtu akurāti un saprātīgi savās radīšanās un vēlēšanās. Un ārkārtīgi uzmanīgi, tāpēc ka jūsu rīcības un darbu karmiskās attiecības jeb sekas ietekmē Saules sistēmu. Ja cilvēks atrodas Zemes Logosa līmenī, tad viņa enerģijas, viņa gaisma iedarbojas un Kristus Režģi, bet, ja cilvēks ir pacēlies līdz Saules Vienotībai, tad jūs esat daļiņa, kura ietilpst kā daļa, un, izmainoties daļai, mainās viss veselais. Kādus brīdinājumus mēs jums tagad nodiktēsim? Par ko mēs konkrēti parunāsim?

Pirmkārt, necīnieties. Necīnieties ne ar vienu, jo jūsu cīņa un pretnostatījums pastiprina Zemes galotņu militāro gatavošanos. Jūs piebarojat ar savu cīņu un dodat viņiem enerģiju. Otrkārt, visu laiku centieties saglabāt mieru savā iekšienē, savā kopienā, attiecībās darbā, ar radiniekiem un, protams, ar tiem, ar kuriem kontaktējaties semināros, vēstulēs. Nedod Dievs jums izpaust savu negatīvu. Tas būs ļoti stiprs. Un tā sekas arī būs ļoti stipras.

Saules kopienai un viņas locekļiem ir nolikums un iekšējās kārtības noteikumi, kopdzīves Augstākajā Mentālajā plānā noteikumi. Jums tie ir jūsu domu līmenī. Mēs šodien par to parunāsim. Protams, kristietības baušļi paliek spēkā – tev nebūs slepkavot, tev nebūs zagt, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs iekārot sava tuvāka namu un tml. Tas viss strādā arī Saules sistēmā. Mūsu līmenī tie ir nedaudz pārveidoti un izskatās nedaudz citādāk.

Nestājies citam ceļā.

Netraucē.

Nepārkāp laulību.

Neapbēdini.

Mīli sevi.

Esi godīgs pret citiem, neslēp.

Esi atklāts, sirsnīgs.

Mīli citus.

Apstājies, lai domātu, apzinātos, dod saprātam laiku padarboties, pirms rīkoties.

Padomā par citiem.

Attīri savu dvēseli.

Nostājies augstāk, tiecies uz gaismu.

Piedalies kopīgās lietās un nes labumu sabiedrībai.

Padomā, ka tu esi tāds pats kā visi, ja tu nenesīsi labumu un neviens nenesīs labumu, tad kas tā būs par sabiedrību?

Piedalies pasaules lietās – apspriešanās.

Pieliec pūles Galaktisko Vienotību vispārējā apvienošanā. Bez tevis – tā nav Vienotība.

Zini, ka tu esi tikpat spēcīgs un varens, kā visi pārējie šajā Vienotībā, un no tevis ļoti daudz kas ir atkarīgs.

Nostājies līmenī ar visiem Saules dieviem, apzinies un ieraugi sevi vienlīdzīgu visiem.

Un tev tiek piemērotas tādas pašas prasības, tādi paši kritēriji, kā visiem pārējiem. Tā nav stimulēšana, tā nav iesvētīšana, tā ir apzināšanās, kas tu esi un kādas prasības tev uzstāda jaunā kopienā, kurā tu ieej kā pastāvīgs loceklis.

Es tā saprotu, ka es ieeju šajā kopienā pa naktīm?

Tu tagad šajā momentā atrodies mūsu kopienā un pēti mūsu noteikumus. Tu tagad vari visus ieraudzīt, sajust un saprast.

Es jūtu, ka pie manis nāk, liels, liels saules siltums, tāds prieks, dvēseliska tīrība, patīkamas enerģijas. Jūtu sevi, ka mani pieņem šajā kopienā ar prieku, kā vecu draugu, kurš bijis ārzemju braucienā, vairākus gadus nav bijis, un visi ļoti priecājas, ka tu esi atgriezies Dzimtenē.

Es jūtos vienlīdzīgs visiem... nedaudz nevienlīdzīgs, tāpēc ka viņi šeit ir sen, bet es vēl vienkārši pie tā neesmu pieradis. Manī arī ir daudz prieka, siltuma un uguns, un sajūta, ka tās ir manas mājas. Ka esmu atgriezies. Man šeit vienmēr ir bijis labi un būs labi. Visi uz mani raugās mazdrusciņ ar skaudību. Ar tādu labu skaudību, es jūtu. Kā mēs agrāk sagaidījām cilvēkus, kuri ir dienējuši vai dzīvojuši ārzemēs. Daudzus gadus ir saņēmuši valūtu, bet mēs te sēdējuši... rubļos. Mums bija labi mājās, protams, mums te bija gan ģimenes, gan bērni, viss bija, bet... Lūk, kaut kas līdzīgs tam, ka mums nebija iespējams tajā momentā redzēt dažādas valstis. Lūk, tagad mēs braucam uz visām pasaules malām, bet kādreiz tas bija tikai sapnis. Un, lūk, es tagad tādu enerģiju sajutu.

Protams, vairums no viņiem jau ir izgājuši zemes skolas, vairums no viņiem, redzu, ka ne visi. Taču man apkārt ir tie, kas ir bijuši uz Zemes. Viņi man ir īpaši dārgi, un es esmu īpaši dārga viņiem. Droši vien es viņiem stāstu, kā mēs šeit dzīvojam, kas notiek uz Zemes. Tāpēc ka no šejienes Zeme ir aizvērta. Es no šejienes nevaru pa taisno nokļūt uz viņas... Es konkrēti nevaru būt uz Zemes un uz Saules vienlaicīgi, tāpēc ka ir plūsma, kura noteiktā vietā sagriežas. Ir kaut kāds mezgls, pēc kura ceļš atkal atveras. Tas ir, jāiet cauri portālam, lai nokļūtu Zemes Vienotībā. Tā ir šaurā vieta, kura aiztur pārējās dvēseles, kuras vēl nespēj iziet. Tā atveras tiem, kuriem ir atbilstoša apziņa...

Man krūtīs cepina, mana sirds ir piepildīta ar uguni, siltumu un prieku.

Šeit nav tā, ka mēs ejam kaut kur pie galda vai uz Templi, vai vēl kaut kurp... Mēs nekur neejam, tāpēc ka šeit nav šī “kurp”... Bet ir sajūta, ka tu vienkārši esi būtne, pagaidām šeit nekam neparedzēta. Un vēl paliek neskaidrs, ko šeit dara pārējie, ar ko viņi nodarbojas, kurp iet viņu enerģijas, kā viņi šeit rada un kā viņi šeit eksistē. Nav saprotams viņu zinātnes, viņu izglītības un kultūras līmenis.

“Nu, droši vien mēs sāksim ar kultūru,” – viņi saka, – kā ar man pašu saprotamāko lietu.

Kultūra – tas ir dzīves veids, civilizētība, morāle, tas ir zinātnes un mākslu sasniegums, tas ir skaistums. Tās ir civilizētības vai necivilizētības pazīmes – prāts, attīstības pakāpe, dvēseliskums, atvērtība, tīrība un arī citi jēdzieni, kuri uz Zemes neeksistē. Kā tu redzi, mēs sazināmies vienkārši ar domām, ja mēs esam atklāti. Mēs varam arī piesegt savas domas un paliekam savā iekšienē. Un bez atļaujas pie mums nav pieņemts atvērt svešas domas. Mums ir tiesības uz vientulību, kā arī eksistēt atvērtā kopienas režīmā. No otras puses, mēs varam translēt savas domas kolektīvajā egregorā. Tas ir mūsu darinājums, mūsu skaistums un mūsu dalība kopienas darbā.

Mēs neesam sadalīti zinātnē, mākslā, izglītībā un audzināšanā. Tā ir vienota sistēma, tāpēc ka ne zinātne, ne māksla, ne izglītība, ne audzināšana nekad nebeidzas būtnei, kura nonāk mūsu pasaulē. Mēs vienmēr paliekam skolnieki un skolotāji vienlaicīgi, un radītāji. Un tai pat laikā kāri aprijam visas zināšanas, kuras rodas, kuras mēs izstrādājam vai kuras mēs izzinām. Un šīs zināšanas mēs atklāti ieliekam sistēmā. Neviens neslēpj savus sasniegumus un atklājumus, tāpēc ka tādā veidā mēs strādājam kopienas labā.

Mēs barojamies enerģētiski. Šī enerģija mums vienmēr ir pieejama, tāpēc mūsu vajadzības galvenokārt attiecas uz kultūru, kuru mēs radām caur sevi – civilizācija.

Vai eksistē kaut kādas enerģētiskas grūtības, teiksim, nepietiekamība, pārpalikums vai aizsargāšanās no kaut kādām ietekmēm?

Jā, tas eksistē. Mēs strādājam pie šleifes radīšanas apkārt sistēmai. Mēs piebarojam ar enerģiju visas planētas un planētu kopienas. Mēs izstrādājam visu planētu attīstības programmu, šo planētu civilizētības programmu. Sekojam viņu kultūrai. Veicam testēšanu – sekojam saprāta attīstībai, planetārās sistēmas attīstībai – magnētiskakai sistēmai, kosmiskajai gravitācijas sistēmai, elektriskajai sistēmai, radiācijas sistēmai utt.

Visām šīm sistēmām ir jābūt savienībā, simbiozē, jāpalīdz civilizācijas attīstībai, nevis jātraucē. Un nākas kaut ko izmainīt, transformēt, kaut ko sagraut un būvēt jaunu, un iedarboties uz cilvēku saprātu.

Cik šī iedarbība ir tieša un cik tā ir stipra?

Pēdējā desmitgadē iedarbība ir pastiprinājusies. Mēs sākām sūtīt ļoti daudz pozitīvu programmu uz Zemi, montēt tās Apziņas Režģos dažādos līmeņos. Tā ir gan DNS mutācija, gan gaismas pieņemšana smalkajos ķermeņos un fiziskajā ķermenī. Cilvēku apskaidrošanās moments norit ļoti aktīvi. Tas ir arī darbs ar Māmuļu-Zemi, ar viņas iekšējām kopienām.

Man gribētos pieskarties šim jautājumam, tāpēc ka tikko kā mēs bijām liecinieki, kā iekšējās planetārās civilizācijas nāca ārā no Zemes un, iespējams, saplūda ar jums vai organizēja savas pašu kopienas.

Jā, mēs apstiprinām, tas tā ir. Zemes civilizāciju daļa, visattīstītākā, izgāja no viņas ietvariem, un tagad viņas būvē savu pilsētu, tā to var saukt, savu valsti, lai turpinātu savu ceļu, savu izpēti, neieplūstot mūsu gatavajā kopienā, bet vienkārši būvējot pēc savas sapratnes un pēc saviem spēkiem. Jā, mēs sāksim kontaktēties, kad viņas to vēlēsies un ļaus. Domāju, ka mums būs lieliskas savstarpējās attiecības, tāpēc ka tās ir ļoti augstas civilizācijas, gaišas. Viņas, protams, iet savu ceļu, viņām pagaidām ir mazāk gaismas kā mums, taču tas bija saistīts ar to, ka viņas dzīvoja planētas iekšienē, un pašreiz viņām norit “aklimatizācijas”, savu enerģiju transformēšanas jaunajos dzīves apstākļos process. Mēs atbalstām, palīdzam viņām, un ne tikai mūsu, Saules, kopiena, bet arī citu sistēmu kopienas, no kurienes reiz izgāja šīs dvēseles, tas ir, viņu vecāki, viņu radinieki, Ģimene palīdz viņām aklimatizēties un pieņemt jaunās enerģijas, iesvētīšanas, kļūt citādām. Un mēs ļoti priecājamies, ka tas ir noticis, tāpēc ka tā ir daļa no planētas astrālās pasaules pārveidošanas, kad tās civilizācijas, kuras ir nobriedušas, tie augļi, kuri ir izauguši planētas Kokā, sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, neatkarīgi no fiziskā vai astrālā pavadoņa – planētas.

Pašlaik es redzu, ka no Zemes vēl nāk bērnu plūsma. Pieaugušie jau ir uz vietas, viņi, redzams, būvē savu pašu realitāti, un tagad nāk mazu bērnu plūsma, kuri arī aiziet no Zemes uz šo kopienu, un kopiena pieņem viņus ar lielu prieku.

Jā, tas tā ir. Sākumā atnāca nobriedušās dvēseles, kuras spēja visu to organizēt, uzbūvēt un pieņemt pārējās dvēseles. Un bērni kā pašas vājākās būtnes nāk paši pēdējie. Un pēc tam nāks augšupcelšanās noslēdzošā plūsma – tās ir viņu māmiņas un vecie cilvēki.

Šodien mēs beidzam mūsu sarunas. Līdz nākošai tikšanās reizes, mūsu dārgie!

 

Pievienots 03.11.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/kak-mi-zhivem-v-solnechnom-soobschestve

Tulkoja Jānis Oppe