N. Koteļņikova un N. Romanova - Divi Natālijas Romanovas čenelingi

Un, lūk, atkal arvien tās pašas debesis

Fragments no Natālijas Romanovas vēstules 14.10.15.:

Mēs ar vīru braucām uz Ķīnu – viņš darba darīšanās, es kā tulks. Iznāca pasakains brauciens, divos vārdos neaprakstīt)

Vienu dienu mani aizveda uz vietām, kur es sen, sen dzīvoju. Interesanti, ka pirms kāda laika, kad pat nesapņoju par šo braucienu, es pierakstīju dzejas, kurās aprakstīju šīs vietas.

14 10 25 01

Китай... Трепещет мое сердце,

Как будто только лишь вчера

Простился Дух мой с Поднебесной

Чтоб не вернуться никогда...

Зачем меня ты снова манишь

В свои туманные края,

Где в зарослях бамбука плачет

Свирели песенка твоя?

Мне ночью пагоды не снятся,

Не снятся толпы городов,

Но снится летний ливень с градом,

Шум ветра в соснах, гул стрекоз...

Зовут меня твои долины,

В которых я когда-то жил.

Ущелья, горные лощины

И водопад в лесной глуши,

И миллиарды звезд на небе...

Когда на ложе из травы

Смотрел на них, с тоскою грезя

О странствиях моей Души...

И вот, опять все то же небо,

И миллиарды звезд на нем.

Пытаюсь вспомнить, где я не был?

И понимаю, что мой дом...

Повсюду... Он - во всей Вселенной!

В Китае, и на той Звезде.

И снова радостно на Сердце:

Когда Дух Дома, Он - везде.

Ķīna... Trīs mana sirds,

It kā tikai vakar

Atvadījies mans gars no Padebešu impērijas,

Lai neatgrieztos it nekad...

Kādēļ tu mani atkal vilini

Uz savām miglainajiem tālēm,

Kur bambusa audzēs raud

Stabules dziesmiņa tava?

Par pagodām naktī es nesapņoju,

Nesapņoju par pilsētu pūļiem.

Bet sapņoju par pavasara lietusgāzi ar krusu,

Vēja skaņu priedēs, spāru dunoņu...

Mani aicina tavas ielejas,

Kurās es reiz dzīvoju.

Aizas, kalnu palejas

Un ūdenskritums meža biezoknī.

Un miljardi zvaigžņu pie debesīm...

Kad zāļu gultā

Raudzījos uz tām, ar skumjām sapņojot

Par manas Dvēseles klejojumiem...

Un, lūk, atkal arvien tās pašas debesis,

Un miljardi zvaigžņu pie tām.

Mēģinu atcerēties, kur es biju?

Un saprotu, ka manas mājas...

Ir visur... Tās – visā Visumā!

Ķīnā, un uz tās Zvaigznes.

Un atkal priecīgi ap sirdi:

Kad Gars ir Mājās, Viņš ir visur.

 

Ceļojuma pa kalnu laikā pie manis nāca mans to laiku Audzinātājs. Pēc viņa darba ar mani iestājās atbrīvojums it kā no smagas nastas, un tam sekoja aprimums un miers... Gandrīz neko tad nepierakstīju, tikai nelielu pamācību no Audzinātāja, viņu sauc Čžuans Li.

***

PIEŅEMŠANA

Brīvība sākas ar Pieņemšanu.

Nāves pieņemšana dod dzīves brīvību.

Pārmaiņu pieņemšana dod sākumu nemirstībai.

Bezgalīgās kustības pieņemšana ved pie pastāvīguma, kurš stāv aiz visām izmaiņām, izzināšanas un, tātad, pie iziešanas aiz apļa, aiz Sansaras Riteņa.

Sākuma pieņemšana satur arī beigu un, tātad, arī jauna sākuma, kurš ved uz jaunu gaismu, pieņemšanu.

Tāpēc nebaidies no pārmaiņām, ierosmēm, nebaidies no kritieniem, nedzenies pēc pacēlumiem, bet nebaidies arī no tiem, jo viss, kas notiek, ir bezgalīga ķēde no notikumiem, kuri rezultātā ved pie pilnības, kura ir bezgalīga, noslēpumaina un brīnišķīga.

Čžuans Li (14.09.19. Taičžova, Ķīna)

***

Bet citā vietā – budistu klosterī bija interesanta sazināšanas ar Budām, un viņi man iedeva vienkāršu, bet, manuprāt, visai efektīvu un noderīgu praksi) Ja ir interese, aprakstīšu to nākošajā vēstulē.

14 10 25 02

 

Parunājiet ar Vangu!

Fragments no Natālijas Romanovas vēstules 14.10.15.:

“Šodien pēkšņi izgāju uz sazināšanos ar Vangu. Līdz tam nekad nebiju ar viņu izgājusi uz sakariem, bet vakar sarunā ar savu pašreizējo Audzinātāju jautāju, kas gan mūsu laikā notiek, vai tiešām Vanga pareģoja taisnību par kariem un smago periodu Krievijai? Bet viņš smaida, saka, kāpēc tu jautā man, nevis viņai? Es brīnos, jautāju – kā, viņa arī ir ar jums? Un tūlīt pat parādījās viņa. Bet izskats bija ne tāds, kādu mēs esam pieraduši redzēt uzņēmumos. Es ieraudzīju viņu kā skaistu gara auguma sievieti baltā, ar ugunīgiem kupliem matiem, no viņas nāca siltums un... ugunīga, vai, enerģija... Vienā vārdā, Augšupcelta Valdniece)

Šodien pirms darba bija nedaudz laika un, cik paspēju, parunāju ar viņu un pierakstīju mūsu dialogu. Gribēju palūgt Jūs pārbaudīt, vai patiešām no viņas pieņēmu?”

Natālija Koteļņikova: Piesaucu Vangu... Atnāca ļoti skaista gara auguma sievietes figūra. Dārgā Vanga, tā esi tu?

Protams, es. Ļoti vienkārši ir mani piesaukt, jo es nekur tālu neaizeju un vēl arvien kalpoju cilvēkiem. Gribu nodot jums noskaņošanos uz labklājību un tīrību. Labklājība ielaidīs jūsu mājās mieru, bet tīrība neļaus jums krist lejā, izkrist no iekšējās labklājības. Par labklājības izteicēju lai ir jūsu mājas un jūsu iekšējā pasaule. Izplatiet savu gaismu un manu noskaņu pasaulē caur iekšējiem mīlestības kanāliem, kuri vēl pagaidām nav aktīvi. Tie ir daudz augstāki un taisnāki nekā ārējie. Atrodi sev iekšienē tagad šos kanālus.

Tie ir sakrālajā sirdī?

Nē, daudz vienkāršāk.

Viņa ienāca manī un sāka sūtīt mīlestības un gaismas viļņus no manām krūtīm uz visām pusēm kā no sieta. Atcerējos, ka tā taču ir Kristus Radīšanas Čakra – tur ir tāds instruments – radīšanas kods.

Jā, tev taisnība. Es kopā ar tevi ievadu tevī manu radīšanas kodu – visu cilvēku labklājībai, iekšējai labklājībai, nevis ārējai. Tad arī ārēji viss būs pienācīgi un maigi.

(Es sajutos svētlaimes virsotnē. Šī liegā, maigā un sievišķīgā gaisma nekādi nesaistījās ar Vangu, kādu mēs esam pieraduši viņu redzēt, taču, redzams, piemita viņas Augstākajam Es, ar kuru viņa tagad ir saplūdusi.)

Saki, kāpēc tu izvēlējies tādu grūtu likteni?

Tā vajadzēja, manu meitenīt, tā vajadzēja. Lai tas tevi nesatrauc. Viss noritēja tā, kā noritēja, un es neko nenožēloju. Tagad tu redzi mani Augstākajā Gaismā, pateicoties manai klātbūtnei uz Zemes tajā ķermenī. Esmu pateicīga liktenim un alkstu kalpot cilvēkiem arī pašlaik. Piesauciet mani, sarunājieties, prasiet padomu, mīliet!

 

Natālijas Romanovas čenelings ar Vangu

– Sveicināta, Vanga! Pastāsti, lūdzu, ko tu vari teikt par savu iemiesojumu?

– Iemiesojumā es pildīju īpašu misiju: parādīt cilvēkiem garīgas redzes svarīgumu un, līdz ar to, cilvēku pilnīgu garīgu aklumu, kuri nesaprot, ko dara. Tāpēc es atnācu neredzoša, kas arī bija simbols...

Vēl viens uzdevums bija aiznest līdz cilvēku apziņai, pie kā var novest viņu bezrūpīgās darbības nākotnē. Man bija viegli pareģot nekļūdīgi, jo galvenais dabas likums taču ir: ko sēsi – to pļausi, un tas strādā nevainojami.

– Tu pareģoji daudzas katastrofas un karus. Vai tiešām nav iespējas to izmainīt?

– Protams, ir. Pareģojumi piepildās tikai tad, kad cilvēki paliek tajā pašā attīstības līmenī, atslēga nākotnes izmainīšanai ir tikai pašu cilvēku izmainīšanās – un tas attiecas nevis uz modi vai tehniskajiem sasniegumiem, bet tieši uz pašu cilvēcisko būtību.

– Bet cilvēki pēdējo desmitgažu laikā ir stipri izmainījušies, vai tad nē?

– Kaut kas, protams, jūsos neizbēgami sāk mainīties, jo tā ir uzstājīga un neatliekama pārejas laika un pārejas procesu prasība, bet... žēl, ka izmaiņām cilvēki savā pamata masā piekrīt – un arī tad milzīgi nelabprāt – tikai zem ļoti ierobežojošu apstākļu spiediena. Sākumā kā liels stimuls un grūdiens kalpoja pasaules gala drauds, bet, kā tikko kritiskā fāze pagāja, cilvēki pakāpeniski sāka zaudēt savas iepriekšējās ievirzes pašpilnveidošanā un paštransformācijā, nomierinājušies, ka tagad viņu dzīve ir drošībā, un tātad steigties vairs nav jēgas, augšupcelšanās var arī pagaidīt, jeb arī Augšupcelšanās process turpināsies neatkarīgi no viņiem, un tātad, viņi pārstāj pildīt tos pienākumus, kurus viņi uzņēmās “gaismas nomoda” periodā sevis un planētas attīstībai, palaižot attīstību pašplūsmai, un tādā veidā rada jaunu karmu un, vēl vairāk, vājus posmus Planētas gaišo un tumšo spēku attiecībā.

Un man jāsaka, ka galīgais punkts šajā balansā ne tikai nav pielikts, bet pat no skaidrības, kura puse tagad dominē – nav ne miņas. Pelēkajiem ir ļoti daudz paņēmienu un triku, spējīgu viegli noķert slazdos nenobriedušu apziņu, kura nav izgājusi visus pārveidošanās etapus. Bet tādu gaismnešu uz šo momentu pagaidām ir vairākums. Tumsa izmanto ego jebkuros garīgās izaugsmes etapos, un tās spēks pieaug, izmantojot saviem mērķiem atverošos, bet līdz galam attīrīties nepaspējušu apziņu.

Paskatieties, kas tagad notiek jūsu pasaulē. Un tas ir tikai gadu, pusotru pēc tam, kad praktiski visos pasaules stūrīšos tika runāts par ātrāku atbruņošanos, par Visuma Mīlestību un Vienotību.

– Kas tad notika?

– Notika tas, kas arī bija paredzams. Lēciens Gaismas izaugsmē radīja arī Tumsas izaugsmes lēcienu, jo jebkurā gadījumā balanss ir nepieciešamais noteikums abu pušu eksistencei un, tātad, arī dualitātei... No kuras jūs pagaidām neesat izgājuši. Iziešana no dualitātes ir diezgan ilgstošs process. Taču tā ilgums drīzāk ir nevis evolucionārs, bet kvantisks. Un šis kvantu lēciens ir iespējams tikai, beidzot uztvert labo un ļauno kā divus konfliktējošus spēkus. Un kā iziešana aiz pasaules procesu ierobežotās sapratnes ietvariem – vai tā būtu integrācija vai starptautiski konflikti.

– Un tomēr, Vanga, kāda ir tava prognoze nākotnei un vai mēs kaut kā to varam ietekmēt?

– Viss, ko jums var pateikt Vanga šajā brīdī: parādības, kuras tagad notiek pasaulē, ir likumsakarīgas, savlaicīgas, un galvenais, ko jūs varat izdarīt, lai novērstu konflikta vēršanos plašumā – PILNĪBĀ PĀRTRAUKT BAROT TUMSU. Atcerieties to apziņas līmeni, kuru jūs bijāt sasnieguši, un tos pienākumus un atbildību, ko brīvprātīgi sev uzņēmāties. Esiet godīgi pret sevi un Dievu un nemeklējiet attaisnojumus Nostradamusa vai Vangas pareģojumos.

Mainieties nevis mākslīgi, mainieties patiesi, un izmaiņas neliks sevi gaidīt. Un mana prognoze, izpildot pieminētos noteikumus, būs sekojoša:

Izbeigsies visi konflikti un kari visā pasaulē, nebūs bagāto un nabago, iestāsies vispārējs miera, mīlestības un labklājības laikmets uz visas Zemes.

Āmen.

 

Pievienots 25.10.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/dva-chennelinga-natali-romanovoy

Tulkoja Jānis Oppe