Kā krievi karo ar Ukrainu

Kijevā semināra laikā 14. gada februārī es iepazinos ar simpātisku sievieti, ezotēriķi Jekaterinu Sobotjuku. Ļoti maiga, mīloša, silta. Viņa izvadāja mani pa Maidanu, mēs ieskatījāmies pašās galvenajās vietās. Kopš tā laika viņa uz skaipu man sūta dažāda rakstura interesantus materiālus, tajā skaitā arī runājošus pretī mūsu masu informācijas līdzekļiem.

Tad krievi vēl “nebruka” virsū Ukrainai, un nebija kam uzgāzt vainu par pilsoņu karu. Bet karš tad jau bija!

Tagad ukraiņu viedoklis ir krasi mainījies, tādā mērā, ka sieviete, kura pat ir uzrakstījusi mazu grāmatiņu, kā vajag mīlēt, jaunatnei, atsūtīja man, lūk, tādu vēstuli. Man, kurai pilnīgi nekāda sakara ar karu nav. Lūk, tā Ukrainas masu informācijas līdzekļi zem Amerikas diktāta maina cilvēku apziņu, saniknojot viņus, uzkūdot un kastrējot. Cik daudz naida...

Un kur ir palikusi mīlestība, zināšanas un saprāts? Lūk, viņas grāmatiņas “Māmiņa” teksta sākums.

“Tālu pasauļu gaisma, viedums neaptverams, rozā rītausma, bāka ceļā – mana Māmiņa. Visu saprotoša, starojoša, gaiši skaidra, zvaigznīte dārgā – mana Māmiņa. Vienīgā, pati labākā, krietna, mīļa, mīļota, dārga – mana Māmiņa. Radoša, priecīga, maiga, uzticīga, neaizstājama, brīnišķīga draudzene – mana Māmiņa.

(...) Māmiņa ir brīnišķīga, jo viņa mīl. Mīl patiesi. No tīras sirds nāk viņas mīlestība. Un šī mīlestība ir ļoti silta, sasilda salā un atvēsina svelmē...

(...) Māmiņas mīlestība ir kā Dieva Visvarenā mīlestība: Visu piedodoša. Visu zinoša, Žēlsirdīga” utt.

Cik Jekaterinai pietika mīlestības, mēs tagad palūkosimies.

Lūk, vēstule 14.09.14.: (Autores ortogrāfija)

14 10 09

[24.09.2014 0:42:30] Jekaterina Sobotjuka: Paldies par informāciju. Oficiāli Ukrainā ir krievu armija, Kura šauj ar smago artilēriju un tieši viņa karo ar mums, mēs ienaidnieku saucam rašisms. Man jūs žēl, visa pasaule ir vērsusies pret vienu valsti – krieviju, jūs dzīvojat melos, vairāki institūti strādā, radot mītus, bet nogalinātos krievu karavīrus sūta uz rostovu – krava nr. 200. Tās ir šausmas. Šausmīgs sapnis, Bet jebkurš sapnis nav ilgs. Pat parakstīto pamieru pārkāpa uzreiz, ikdienas šauj, iet bojā mierīgie iedzīvotāji. Priecājieties!! Lepojieties!! KRIMAJŪSU!!

JAUNKRIEVIJA ARĪ, varbūt tie ir benderovieši Jaunkrieviju krievijai pievienojuši?

Jūs negribējāt, bet viņi riebekļi ar varu pievienoja.

Kāpēc tāda zema vibrācija mani dārgie, ko nevarat melus no patiesības atšķirt

tikai ar prātu un caur teleķi un smi (masu informācijas līdzekļi – Tulk. piezīme) domājat, bet sirds kur???? Viņa patiesību zina

Jeb negribas patiesību zināt??? Ar ko karojat??? Un par ko????

Atbrauc un visu ieraudzīsi savām acīm, pie noteikuma, ka nav uz tām plīvura. Tās ir dvēseles sāpes, kas par jums runā, man Pīterā trīs māsas ar ģimenēm dzīvo. Viņas kaut saprot visu, bet kāpēc tu akla, kāpēc?

Bet varbūt tāda arī biji sākotnēji ar zemām vibrācijām un priecājies, ka karo, vai tiešām tici, ka paši ar sevi karojam? uzdod sev šos jautājumus, bet kā ar kijevu, nebūtu slikti pievienot?

Rakstu cerībā, ka piecelšu, pamodināšu, acis atvēršu

Jeb lepnība nāk pāri malām, ka lasīt nav spēka?

***

Nu, kā jums patīk šī maigās sievietes vēstule? Mēs priecājamies, ka ukraiņiem ir slikti? Bet varbūt mēs pat frontei palīdzam? Jeb uz Kijevu iesim?

Jeb mēs bēgļiem palīdzam, iekārtojam viņus darbā, naudu dodam, bērnus dārziņos iekārtojam, dažreiz pat ar zaudējumu krieviem?

Ko jūs varat teikt par tādu vēstuli, atbildot “mīlošajai apskaidrotajai” Ukrainas sievietei?

 

Pievienots 09.10.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/kak-russkie-voiuiut-s-ukrainoy

Tulkoja Jānis Oppe