Jēkaba Kāpnes (turpinājums)

14.09.21.

14 10 04 01

Sanat Kumara, turpināsim mūsu uzkāpšanu pa Jēkaba Kāpnēm.

Sanats Kumara: Mēs ar tevi izpētījām tikai fizisko slāni un astrālo. Protams, nav iespējams visu aprakstīt detaļās, un tāpēc mēs turpināsim mūsu ceļojumu, paceļamies uz mentālo slāni.

Es pacentīšos “nostāties” tāpat kā pagājušo reizi. Fiziskajā slānī es esmu planēta, bet astrālajā slānī es esmu vairs tikai planetārā astrālā slāņa daļa. Tas ir, es izeju no planētas no vienas, saules puses, tāpēc ka mana galva ir pagriezta pret sauli. Viss manis astrālais slānis (astrālais ķermenis) atrodas vēdera līmenī, ieskaitot 3. čakru.

Mentālais slānis ir plašāks un augstāks pa vertikāli (atcerēsimies, kas tas caurauž gan fizisko, gan astrālo un stiepjas nedaudz plašāk un augstāk, pēc mūsu priekšstatiem).

14 10 04 02Mans mentālais ķermenis ir atdalīts no astrālā, tā ir pilnīgi cita sfēra (nezin kāpēc), astrālajā un fiziskajā plānā mans mentālais stars nolaižas plūsmas jeb ūdenskrituma veidā, gar manu vertikālo asi. Mentālās enerģijas, nonākot apakšējā plānā, izšķīst astrālā slāņa iekšienē un, sasniedzot fizisko, ietin fizisko lodi no visām pusēm. Aina ir apmēram tāda (sk. zīm.). Apakšējā sfēra – fiziski-astrālā planēta, augšējā sfēra – mans mentālais ķermenis, kuram ir lielāks izmērs nekā fiziski-astrālajai daļai. Mentāls sevī ietver trīs cilvēka čakras (pēc sajūtas) – sirds, kakla un galvas čakras. Apziņai pārejot uz Sahasraru, redzu sevi jau kā Planetāru Būtību, kura ar savu lodi-pūsli aptver visas dimensijas, kuras izrādās manā iekšienē. Bet Sahasrara – tā ir Būtības Acs (apzinātā, apzinošā Būtības daļa, “galva”).

 

14 10 04 03Atcerējos analoģisku Galaktiskās Būtības uzbūvi, tiesa, tas ir cits plāns, tā ir Galaktika iks un gamma starojumos, un fiziskā galaktika šeit atrodas uz augšējās un apakšējās lodes robežas.

 

Atgriežos mentālā. Taisu izvērsumu un kļūstu par mentālu planetāru lauku ap planētu. Tagad ir skaidrs, ka tās ir divas iespējas, kuras mums ir atvērtas (kamēr neesam atraduši citas) – būt individualitātei mentālajā plānā un visai mentālajai kopai. Trešā iespēja ir priekš tiem, kuri apziņas ziņā ir pārvarējuši mentālu un spējuši iziet uz augstāku plānu. Pamēģināšu ļaut apzināties starpību starp diviem stāvokļiem – mentālo kopu kā Vienotību un Būtību augstākā plānā.

Personība-Būtība

Mentālā kopa

Es varu iziet augstāk par mentālo kopu (pēc apziņas un vibrācijām).

Es esmu iesakņota šeit, mentālajā plānā.

Es zini tikai to, ka Es Esmu. Es Esmu Viens.

Es jūtos kā Spēks un Varenība.

Tā ir sajūta no Būtības Acs.

Es kā neirons esmu savienota ar neironiem (mirdzošām zelta saiknēm) ar visām “Smadzenēm”. Uz tā rēķina es jūtos Nobriedusi un Vieda, klusa un mierīga. Es esmu gan daļiņa, gan visa kopa – Vienotība.

Es barojos ar milzīgu ūdenskritumu, kurš ienāk manī no augšas. Es varu to atvērt un aizvērt, kā man vajag.

Enerģētiskā komponente ir daudz vājāka. Šeit mēs plēnējam, tāpēc arī eksistē “trūkums”, ierobežojums un cīņa. Mēs apziņas ziņā tiecamies iziet turp, kur enerģijas patērēšana ir neierobežota, tas ir, iziet no zemes sfēras.

Šajā līmenī es nezinu, vai es sevi mīlu. Šeit nav jēdziena “mīlēt” un “nemīlēt”. (Kā cilvēks es saprotu, ka mīlestības stāvoklis – tā ir Būtības daba. Mīlestības un Antipātijas apzināšanās – tā ir Cilvēka apzināšanās, balstīta uz salīdzināšanu. Salīdzināšana – tā ir domāšanas loģiskā daļa, raksturīga cilvēkam.)

Mēs esam savienoti uz mīlestības pamata. Mēs “nesūtām” mīlestību, kā mēs viņu “sūtām” uz Zemes. Šeit viņu nav iespējams nosūtīt, kā mēs nevaram nosūtīt kādam gaisu. Mēs esam mīlestībā ietīti. Mēs vienlaicīgi mīlam gan sevi, gan visus kā sevi. Tas tad arī ir Kristus-apziņas līmenis. Mīlestība – tas ir kā spriegums tīklā. Šķiet, ka tieši mūsu saiknes (spriegumu tīklā) mēs tad arī saucam šeit par Mīlestību.

Es caur galvu, kuru es esmu nolaidusi Saulē, esmu savienota ar tādām pašām Būtībām. Mums ir kopēja apziņa Saulē. Šīs Būtības ir citi planetārie Logosi.

Es nezinu, ko dara mana augstākā būtība. Es šeit radu kopu, atzīšanu, mīlestību un pilnību pēc cilvēciskajiem jēdzieniem. Es radu cilvēcības, vieduma jēdzienus. Es visu cilvēku cilvēcisko apziņu savienoju vienotībā.

(Kā cilvēks teikšu, ka enerģijas un apziņa šeit pagaidām kopumā nav pārāk augstas. Šeit ir zemāki un tumšāki slāņi, un augstāki “neironi”, kuri mirdz tāpat, kā mēs no lidmašīnās naktī redzam pilsētas.)

Mans uzdevums – atvērties un izplaukt, paplašināties un priecāties. Atveroties es jūtu gaviles, prieku un augstākas emocijas, kuru pagaidām uz Zemes nav. Mēs to varam nosaukt par Savienošanos, saplūšanu ar Dievu un tml.

Mans uzdevums – audzināt cilvēkus labā un slavas priekšstatos. Es kā kopa vēlos nostāties augstāk pēc vibrācijām, pilnīgāk, radot sevī harmoniju un stāvokli (redzu to), kurā mēs visi Atvērsimies un Pāriesim Būtības stāvoklī. Atveroties notiks spēcīgs izstarojums, kuru pavadīs gaviles, iekšienes izsviešana uz āru (izvērsums), jaunas Būtības (līdzīgas kā tabulas kreisajā daļā) izveidošanās.

Radītājs: Es radīju šo Manis daļu Sevis kā Spēka, Saprāta un manas Slavas Diženuma manifestāciju.

Radītājs: Es pieņemu šīs daļas, manu Bērnu radītas, kā preambulu tam, kas var izaugt no Dieva Radījumiem, kad viņus rada mani Bērni.

 

Man liekas, izsmeļoša analīze nevis fiziķa, bet liriķa līmenī.

Pateicos tev, mans brīnišķīgais un lielais Skolotāj!

 

Pievienots 04.10.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/lestnitsa-iakova-prodolzhenie

Tulkoja Jānis Oppe