Izzinu caur jums to nepilnīgo pasauli, kuru es sacietu

14.09.17.

„Tāpēc esiet pilnīgi,

kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs”

(Mateja evaņģēlijs, 5:48)

„Pilnība – visu labo īpašību pilnums, kādas pozitīvas īpašības augstākā pakāpe.”

Ožegova skaidrojošā vārdnīca[1].

Dārgais Debesu Tēvs, pastāsti, lūdzu, par cilvēces kā rases uzdevumiem. Kāds ir tavs mūsu radīšanas plāns? Kam mēs esam domāti kosmiskā nozīmē? Ar ko mēs atšķiramies no citiem taviem bērniem?

Mēs pieļaujam tik daudz kļūdu, mēs esam tik nepilnīgi, mēs tik maz zinām...

Mans bērns, viss tiek izzināts caur salīdzināšanu.

Un jūs izzināt savu nepilnību, domājot, ka Es esmu pilnīgs un vientuļš savā pilnībā. Bet jūs – sēklas, iesētas augsnē – kaut kas uzdīgs, bet kaut kas ies bojā.

14 09 23 01Patiešām, jūs – manas sēklas, mani bērni, kurus es radīju, lai paceltu līdz sev, jo no sēklas dzims tāds pats koks, kāds arī radīja sēklu.

Bet kā mazi asniņi, jūs tik tikko laužaties cauri zemes miglai, kā dīgsti aug cauri zemei. Un ir grūti to kripatu, kura agri pavasarī izšķīlusies, stādīties priekšā kā pilnīgu radījumu, kurš izplauks, pieņemsies spēkā un ar laiku dos savus augļus.

Visam savs laiks, mans bērns, visam savs laiks.

Kad vāc augļus, nereti ir žēl to laiku, bezrūpīgo laiku, kad biji jauns, zaļš un augi kā zāles stiebriņš. Pienāks laiks, un jūs pilnībā atbildēsiet par visām savām domām un darbībām, par visiem augļiem, un pēc savām domām tad arī dzīvosiet, kā spēsiet.

Bet pagaidām jūs esat siltumiņā. Jā, šeit iet karš izdzīvošanas dēļ, kā arī mēdz būt starp asniem, un uzvar pēc dabas stiprākais. Norit atlase, un mums vajadzīgi stipri un pašpietiekami „asni”, lai pēc sējas visu savu dzīvi nepakļautu nepietiekami patstāvīgu rasu, būtņu, formu un apziņu paraugu aiziešanai un auklēšanai, lai viņas prastu pašas par sevi rūpēties, un tikai drusciņ vērstu viņas uz vajadzīgo pusi, kaut kur ierobežot, kaut kur pamudināt... nu, to jūs arī paši zināt.

Par manu pilnību. Es esmu iekšā katrā asniņā, katrā dzīvā būtnē, iekšā katrā atomā, un kā jūsu nepilnību var atdalīt no manas pilnības?

Pilnībai nav robežu, un Es augu kopā ar jums, mani draugi, mani bērni, lai caur jums izzinātu to pasauli, kuru es sacietu. Bet pasauli es radīju nepilnīgu. Domājat – tā ir mana pārrēķināšanās, kļūdas vai kāda izbojāts?

Lūk, viņa, atbildība par pasauli un viņas radībām, kura ienāks jūsos, kad jūs sāksiet radīt pasaules! Un jūs pilnībā kļūsiet par savu radījumu un pilnībā kontrolēsiet vai uzticēsies savai pasaulei, un pilnā mēra atbildēsiet par to, kas notiek iekšienē. Tas ir tāds pieaugušo stāvoklis, ka jums pagaidām klājas ļoti bezrūpīgi, salīdzinot ar to, kas jums piederēs un ar ko jūs rīkosieties, kad paaugsieties.

Kāds ir jūsu rases uzdevums – jau tik daudz reižu teikts! Jūs – mani bērni, izzināt pasauli no olas, kā direktoram vajag pabūt par strādnieku, sākot savu karjeru, lai zinātu VISU NO IEKŠIENES.

No iekšienes tiešā nozīmē, jo jūs esat tas, kas ir Manā iekšienē un ar ko Man ir pats tiešākais sakars. Lūk, kā tu, maza daļiņa, sarunājies ar Tēvu-Radītāju, pie kam par personīgām tēmām. Tas taču nav diktāts, bet saruna. Un stādies priekšā, cik jūsu man ir! Un bez planētas Zeme tikai Saules sistēmā tādu pasauļu atrodas ne viens desmits vien. Un katra no šīm pasaulēm var parunāties ar Mani un saņemt atbildi. Un citas sistēmas un pasaules, visumi un iekšējie apgabali?

Un ko iesākt ar tiem, kuri sarunājas ar astrālām būtībām, saucot viņas par Tēviem-Radītājiem?

Tavs darbs – nest savus vēstījumus, neorientējoties uz viņiem. Katra daļiņa nes savu patiesību, uztverot to savas apziņas līmenī. Šeit var arī iejaukties vēlēšanās aizraut ar savu patiesību citus. Tevī taču arī šī vēlēšanās ir dzīva?

Tas ir mans uzdevums un vēlēšanās...

Lūk, taisni tā! Vēlēšanās ne tikai uzzināt, bet arī aizraut ar savu patiesību daudzus. Tas ir ceļš uz pilnību, jo, kad daudzi ieraudzīs, tas sāks labot un pilnveidot šīs zināšanas.

Jūs esat modinātāji visiem pārējiem, un jūsu uzdevums – radīt mieru un mīlestību cilvēku vidū, modinot apzinātību un vēlēšanos pilnveidoties. Lai dvēsele nedzistu, bet visu laiku atrastu interesi dzīvē, cilvēkos, citās dabas pasaulēs un valstībās. Vienmēr būtu aizņemta.

14 09 23 02

Nedziestošs radīšanas prieka avots – daba. Izzināt radīšanas principus, ievietot galvās, sākt radīt, saprast, kas pareizi un kas nepareizi, kas atbildīgi un kas bērnišķīgi – varbūt uz mani neattieksies.

Vēlreiz uzsveru līdz ar maniem Bērniem, jūsu Skolotājiem – orientējieties uz saviem pēctečiem, kad kaut ko radāt. Nevis septiņas reizes nomēriet, bet domājiet un spriediet, skatieties un raugieties, apzinieties un stādieties priekšā, iztēlojieties un modelējiet, kāds ir jūsu radījums un kā viņš ietekmēs rasi vai pasauli, dabu un dzīvos organismus, kuru ķēdītē jūs neatdalāmi atrodaties.

Mēs daudz runājam par korporāciju virskundzību, par dažādu zinātnieku „atklājumu” ievirzi uz rases nogalināšanu un degradēšanu, par roku, kura viņus uz to virza un apmaksā.

Un kā, visiem šiem zinātniekiem nav atbildības vai galvas? Jeb viņi ir aizmirsuši, ka dzīvo cieši kaimiņos tiem, kurus viņi soda un nīdē? Ka viņus neskars korporāciju cita puse? Vieni audzē ĢMO produktus, otri taisa nederīgas zāles, kuras nogalina cilvēkus, trešie indē ūdeni, kuru dzer. Un visi izmanto cits citu un viņu produktus-radījumus, un visi citās dzīvēs sāks izzināt to sekas – dzemdēt kroplīgus ķermeņus, atslēgt dvēseles, slimot un lādēt tos, kas paši bija iepriekšējās dzīvēs, un jautāt, kāpēc viņi cieš, par ko viņiem tāds „debesu sods”? Katrs no jums pārstāv rasi, kuras eksistēšanas apstākļos sniedz savu ieguldījumu, bet augstākajā līmenī – jūs esat visa rase, un nav atsevišķu īpašu vienreizēju cilvēku.

Viss tiek izzināts caur salīdzināšanu. Visa pieredze krājas caur kļūdām, kuru sekas jūs izzināt darbībā, ar ķermeni, ar saprātu... Kad jūs neapmierinās tādas sekas, jūs neradīsiet mehānismus, radījumus, produktu, kurš kropļo cilvēku visās nozīmēs. Tā tad arī ir Patiesības izzināšana. Kas šajā gadījumā ir šī Patiesība?

Jūs esat radīti laimei. Katrs var sasniegt, un viņam ir jāsasniedz sava laime ar savu saprašanu. Priekš tā viņam ir dotas visas iespējas un piešķirta dzīve.

Jūsu saprāts ir nepilnīgs tajā nozīmē, ka jūs sev daudz aizliedzat, un tas bojā jūsu dzīvi; daudz sev atļaujat, kas arī bojā jūsu dzīvi; un pārāk daudz slēpjat. Jums šeit, uz Zemes, ir jānospriež, ko var un kas ir pieņemams visas sabiedrības laimei un ko jūs sev aizliegsiet. Es jums nevaru aizliegt, es jums dodu bīstamas rotaļlietas, un jums pašiem ir ar to visu jātiek skaidrībā. Tas attīstīs jūsu saprātu un liks jums domāt un izzināt, noskaidrot un sadalīt, atdalot sēklas no pelavām.

Tā tiek kalts saprāts rasei, kuras uzdevums – kļūt pieaugušai. Mēs nevaram jūs mākslīgi „pieaudzēt”. Šis process katrai rasei ir īpašs. Jūsu pasaule pieaug ātri, nepaspējot tikt galā ar kļūdām un nesaprotot radījumu sekas.

Ar ko jūs atšķiraties no citiem?

Katrai rasei ir sava vēsture. Ar ko zāle atšķiras no augļu koka? Ar ko priede atšķiras no ozola? Tās ir dažādas rases, dažādu Radītāju dažādi radījumi. Kam paredzēts ozols vai priede, ābele vai oga? Lai dzīvotu un attīstītos, barotu cits citu un ietilptu Dzīvības Simbiozē.

Vairākas reizes attīstās tā, kā attīstāties jūs. Jūs kaļat saprātu ar savu paņēmienu, caur tumšām fiziskām pasaulēm, caur saprātu un spriedumiem, caur mentālu īstenību un astrālām jūtām. Jūs cenšaties paātrināt to, ko nav izdevies paātrināt – apziņas un saprāta nobriešanu. Augstākā Saprāta nesēji, Radītāji cenšas atrast attīstības un izlološanas alternatīvas ar dažādu potējumu un ievirzes modifikāciju, eksistēšanas un ķermeņu apstākļu izmainīšanas palīdzību.

Iedomājies, ka tu esi nolēmusi radīt pilnīgāku rasi, nekā tās, caur kurām tu pati esi izgājusi uz dažādām planētām dažādos ķermeņos un klātbūtnēs. Ko tu darīsi? Izpētīsi rasu, ķermeņu, termiņu, novecošanas, dzīvošanas, uzdevuma, karmas, savienošanās ar smalkajiem ķermeņiem apstākļu nepilnību un daudz ko citu. Jāizpēta apziņas nepilnība, informācijas saņemšanas nepilnība, domāšanas un secinājumu – saprāta, nepilnība. Jāizvairās no rases izmiršanas no slimībām un jāpiešķir viņai pietiekoša imunitāte un pietiekoši barības. Jāiemāca rasei mīlēt un pieņemt citam citu. Vispār, darba daudz. Kad rase izaug, viņa jāapmāca miermīlīgām kaimiņattiecībām un sadarbībai ar citām līdzīgām rasēm.

Tālāk jūs atbildēsiet, ja kaut kas ies ne tā, kā jūs ieplānojāt. Ja tas skar tikai jūsu mazo pasauli, tā vēl nav liela lieta, bet ja tas ir izlauzies Lielajā Pasaulē?

Vispār, katrai daļiņai no VISA ir sava pašas nepilnība, un visa pasaules nepilnība – tas esmu Es, jo tas taču ir mans radījums.

Un Es pilnvērtīgi saprotu, kas nav tā, bet neko izdarīt Es nevarēšu. Es nevaru pavēlēt, jo jūs taču esat palaisti ticējumu un priekšstatu, noteikumu un likumu brīvībā. Jums ir rīcības un domu brīvība. Jums ir tiesības kļūdīties, un caur šīm kļūdām mēs tad arī izzinām pilnību un nepilnību.

Saproti, ka Dabā nav jēdziena „īstena pilnība”, tāpēc ka pilnīga daba neeksistē. Un pat ja kaut kur ir bijis radīts pasaules modelis, kurš apmierināja daudzus, kādu tas var neapmierināt.

Lai pasaule kļūtu pilnīga, ir daudz jāstrādā un Jāzina pilnīgas pasaules uzbūve. Bet iepriekš taču neviens tev nevar iedot modeli ŠAI KONKRĒTAJAI PASAULEI, kura būtu pilnīga, tāpēc ka visas pasaules ir dažādas. Un rases dažādas. Un viņu eksistēšanas fiziskie parametri dažādi. Un Radītāji dažādi utt. Un pilnības priekšstati arī dažādi. Un viss dzimst Tagad, neatkārtojot veco.

Tu pārdomā pasaules un dod viņām dzīvību. Bet pēc tam skaties, kā šī dzīvība patstāvīgi attīstās? Ko var palabot un kā? Kā tu nodzīvosi tādā pasaulē kā pasaules ierindas pārstāvis, kā spēles dalībnieks? Cik tev ir priecīgi vai skumīgi, kā tu barojies un būvē attiecības? Kā ir Mīlestības jēdzienu? Kā tu izmainies uz audz?

Ko šajā pasaulē saprot ar „īstenu pilnību”? Uz ko te tiecas? Ko te saprot ar laimi un mīlestību?

Uz jūsu planētas pilnība kā jēdziens ir mainījies daudz reižu, ja atceras vēsturi – seno tautu ticējumi, grieķu un romiešu pilnības, viduslaiku priekšstati, Renesanse, un mūsdienu kritēriji – panākumi, vara, finanses. Mainījās saprāts, un mainījās pilnības priekšstati. Un vēl modificēsies, jo rase taču aug, un daudzas lietas, kurās likās pilnības kalngals, sāks jūs neapmierināt.

Cilvēces kā rases uzdevums – nenogurt, turpināt attīstīties, augt un pilnveidot kā savus priekšstatus, tā arī ķermeņus, lietu kārtošanas paņēmienus, jaunradi, radījumus un mīlestību.

Es pilnveidojos caur jūsu pilnveidošanos, un tam paredzētas visas rases. Es redzu Sevi jūsos, palīdzu Sev izzināt pasauli caur jums un mīlu Sevi caur mīlestību pret jums.

Pateicos Tev, Debesu Tēvs!

14 09 23 03„PILNĪBA” (avots) – jēdziens, kurš izsaka ideju kādam augstākajam standartam, kuram atbilst cilvēka pielikto pūļu mērķi un rezultāti. Dabiskajā valodā ar P. var tikt saprasta lietas piemērotība noteiktiem mērķiem, nospraustā mērķa sasniedzamība, nodoma piepildījums (tāpat arī eiropiešu valodās atbilstošie vārdi ceļas no lat. perfectus, no perfectio – pabeigšana), kaut kā pilnums, attīstības augstākā pakāpe un, otrādi, lakonisms, vienkāršums (kurā atrodama ģenialitāte), harmonisms. Ētikā runa ir par cilvēka P. un par ceļiem, kā viņam sasniegt P. Jēdziens P. iegūst saturīgu noteiktību caur tikumiskā ideāla jēdzienu. Atbilstoši perfekcionisms – tas ētisku un morālu mācību tips, kuru pamatā ir ideja par P., kuras sasniegšanā tiek saskatīts cilvēka galīgais mērķis, bet ar labu un pienācīgu tiek saprasts viss tas, kas to veicina. (Citāts nav pilnīgs)Ieskatīsimies internetā...

„Pilnība – tā ir pabeigtība, bet pabeigtība – tā ir nāve.”

Sirils Nortkots Parkinsons

„Ja jūsu mērķis ir pilnība, jūs galu galā pamanāt, ka tas ir kustīgs mērķis.”

Seneka

„Lai sasniegtu tikumisku pilnību, pirmkārt jārūpējas par dvēselisko tīrību. Bet dvēseliskā tīrība tiek sasniegta tikai tajā gadījumā, kad sirds meklē patiesību un griba tiecas uz svētumu. Taču tas viss ir atkarīgs no patiesās zināšanas.” Konfūcijs (Kun-czi)

„Ja reiz nevar arēji būt tāds, kāds gribi būt, kļūsti iekšēji tāds, kādam tev jākļūst.” Frančesko Petrarka

„Cilvēks nevar pa īstam pilnveidoties, ja nepalīdz pilnveidoties citiem.” Čarlzs Dikenss

„Pasaules pilnība vienmēr ir adekvāta viņu apcerošā gara pilnībai. Labais atrod uz zemes sev paradīzi, bet ļaunais jau šeit izbauda savu elli.” Henrihs Heine

 

14 09 23 04

 

Pievienots 23.09.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/poznaiu-cherez-vas-tot-nesovershenniy-mir-kotoriy-ya-nastradal

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.ozhegov.org/ (Tulk. Piezīme)