Kristus-apziņas kritēriji

14.09.15.

Dārgais Sanat Kumara, sarunas tēmu man šodien gribas izvirzīt tādu – Kristus-apziņas kritēriji. Mums ir derīgi, zināt, kas pavada mūsu garīgo izaugsmi un uz ko mums vajag tiekties.

Sanats Kumara: Kristus tēls jums dots izkropļojumā. Jums liekas, ka viņš bija ģēnijs un lāpa, ka no viņa gluži kā nāca vispārējas pievilkšanas viļņi u.c. Un jūs tagad nekādi nevarat pacelties līdz šim tēlam, lai pateiktu – es atbilstu zināšanu, prasmju, saiknes ar Debesu Tēvu līmenim un tam, ko darīja Jēzus Kristus. Viņa tēls – kā vilina un sauc, tā arī novērš sekotājus dēļ nesasniedzamā augstuma, kurā viņu pacēla tie, kas rakstīja Evaņģēliju. Un ne veltīgi viņš tika pacelts. Tas arī ir kritērijs, pēc kura katrs, kurš Baznīcā stāv tronī, var lūdzošajam draudzes loceklim norādīt uz viņa zemumu, atpalicību, necienīgumu u.c. Tas tādēļ, lai pār viņu būtu vara un bagātība uz viņa rēķina.

14 09 22Un kā tad ir patiesībā? Ar ko Kristus bija atšķirīgs kā pravietis un svētais?

Ar patiesumu, tīrību un mīlestību.

Neaizmirstiet, ka garīgajam ceļam viņš veltīja visu savu dzīvi, mācoties pie daudziem tā laika skolotājiem, saņemot Iesvētīšanas un Spēkus, Veltes un Iespējas. Un viņš patiešām bija Mesija, tas ir, pravietis, kurš nes rītausmu.

Kāpēc tas bija tik sen? Un kopš tā laika līdzīgu viņam nebija?

Bija, kā tad nebija! Ja atceras visus, kas sekoja viņam, tad pat lappuses nepietiks uzskaitījumam. Taču tieši cilvēki nespēja atpazīt un nodot skaistumu un vieglumu mācībai, kuru sūtņi visu savā veidā atstaroja savā dzīvē. Un mums nav iemesla nesaukt viņus par Kristu-apzinošiem, tas ir, par tādiem, kuriem ir Kristus Apziņa. Patiešām, kādus tad mēs varam nosaukt kritērijus, pēc kuriem jūs varat sevi orientēt savā garīgajā izaugsmē?

Vispirms tā ir beznosacījuma mīlestība, nenosodīšana, piedošana visam.

Vai tad maz ir tādu cilvēku uz Zemes? Tie var būt kā mūki, tā arī pasaulīgi cilvēki. Protams, grūtāk ir pēdējiem, jo viņi atrodas kārdinājumu un gaismas un tumsas cīņas priekšējā frontē. Un tādiem ir grūtāk ģimenē un darbā saglabāt Kristus-apziņas līmeni. Ne katrs no viņiem ir Jēzus, bet katrs no viņiem ir Kristus.

Paskatāmies, kas, izņemot mīlestību, ir raksturīgs Kristum? Tās ir dziļas zināšanas, tā ir garīga disciplīna, tā ir vienkāršība saziņā, tas ir pārliecību demokrātisms.

Daži skolotāji ceļ garīgās hierarhijas piramīdu ar Dievu priekšgalā. Ko tu vari teikt par to?

Piramīdu enerģijas ir raksturīgas tikai Zemei. Tie ir jūsu priekšstati par zemes plāna hierarhiju ar monarhu, imperatoru, vadoni priekšgalā.

Garīgā hierarhija sastāv no vienlīdzīgām pēc sava stāvokļa būtnēm, piemēram, klasteris, piemēram, kristāliskās saiknes dvēseļu sadraudzībā, Planetārā Vienotība u.c. Pie tam virs kādas apvienības nekad nestāv Dievs - Radītājs. Viņš ir katra atoma iekšienē, viņš ir katras būtnes, Vienotību piepildošas, iekšienē. Un kā pati Vienotība var domāt, ka kāds stāv virs Vienotības un vada? Vienotības spēks – tas ir milzīgais Viss, Kas Ir, kurš tad arī sastāv no dvēseļu fragmentiem un citām komponentēm.

Vienkāršs cilvēks ir pieradis pie skubināšanas un pārvaldīšanas un iedomāties nevar, ka eksistē nevis vienkārši grupa, bet vienots organisms ar vienotu apziņu, un šī apziņa tad arī ir grupa. Tad nebūs ne domstarpību, ne nesaskaņu, ne karu.

Un Debesu Tēvs ir ne tikai Visur un Viscaur, viņš ir iekšā katram cilvēkam, un tieši Viņš tad arī ir Kristus, kurš ir sirdī katram cilvēkam, tikai līdz viņam vajag attīstīt savu apziņu. Viss, ko cilvēks dara garīgajā ceļā – tā ir Radītāja ielikto talantu un apzināšanās modināšana.

Vai es tagad pareizi traktēju pašu Kristus simbolu – pa horizontāli – Viss, Kas Ir, pa vertikāli – Visi, Kas Ir. Un, tātad, tas arī būtu Tēva-Radītāja simbols.

Interesants traktējums. Tā arī ir. Te var strīdēties, ka bez vertikāles un horizontāles vēl ir daudz dimensiju, taču priekš jūsu pasaules tas tā arī ir.

Galvenā doma – izaudz līdz Debesu Tēvam, ieej Viņā un nenāc ārā. Un VIŅŠ vienmēr ir tevī, tu VIŅĀ. Tas ir viens no galvenajiem Kristus-apziņas kritērijiem – kad pamodinātā iekšienē ir Klātesoša Radītāja Sēkla/Pumpurs, kurš drīz atvērsies, izaugs un uzplauks.

Lūdzu, apgaismo šo tēmu – Debesu Tēva Klātbūtne cilvēka sirds centrā.

Rādītāja Debesu Ķermenis stāv savrupi visu smalko ķermeņu vidū. Viņa Ķermenis atveras no mīlestības. Viņš atnāk caur pamodināto dvēseli, kura nepastarpināti ir saistīta / bez aizsega saistīta ar Debesu Tēvu. Jo Tēva valoda ir Mīlestības Valoda. Tēva Enerģija – Mīlestības Enerģija. Un Tēva Ķermenis Cilvēka iekšienē ir piepildīts ar Augstāko Mīlestību.

Cilvēks, Debesu Tēva Bērns, vienmēr ir meklējis elkus/dievus – aizstājējus/aizvietotājus Tam, Kurš Ir Tēvs. Viņš vēl nebija apzinošs, un viņa vibrācijas bija ļoti zemas, dvēseles bija neattīstītas un enerģijas tumšas. Viņš vēl nevarēja mīlēt. Atbilstoši savai attīstībai Cilvēks radīja vai piesaistīja sev daudz Dievu-Būtību, kuras aizsargāja, atbalstīja, svētīja cilvēku sadzīvi un karus. Ja šie Dievi bija tumši, tad viņi prasīja asiņainus upurus. Savā vairākumā āriešu rases dzimšanas sākumā Dievi bija negaiši. Starp citu, tas ir atkarīgs no civilizācijas zināšanu augstuma. Nolaižoties fiziskajā plānā, cilvēki apēnojās, un Augstie Dievi varēja sazināties tikai ar visattīstītākajiem starp cilvēkiem. Tāpēc cilvēki radīja dusmojošos Dievus, sodošus un kritizējošus, cilvēkam sekojošus un to vien gaidošus, lai viņš kļūdītos.

Tagad mums tāda pieeja liekas smieklīga, taču tie bija iemaukti cilvēkam neattīstītam, kuri viņu turēja morāles ietvaros.

Attīstoties, cilvēce no ārienes piesaistīja un no savām rindām izauklēja īstenus Kristu-apzinošos. Tie tajā skaitā ir Augšupceltie Valdnieki, mani biedri un draugi. Mēs nolēmām, ka spēsim Kristus-apziņas mācību aiznest līdz cilvēkiem un izvedīsim planētu gaismā. Daži jau mēģina no mums iztaisīt savus Dievus. Paziņoju, ka Tēvs mums ir Tas, kurš mūs ar jums ir radījis. Viņam visos līmeņos ir Radītāji, kuri rada ķermeņus un apziņas, ir gan Palīgi, gan Debesu Radības. Taču tie nav Dievi tajā nozīmē, ka mēs visi esam Viņa Bērni, un mums stāv priekšā tikai iepazīties un sadraudzēties.

Uz šodienu Kristus Apziņa ir planētas augstākā apziņa. Tieši Kristus apziņai ir jāieved Zeme gaišākā sabiedrībā, saprātīgākā eksistencē, jāglābj cilvēki no pašiznīcināšanās un dogmatisma. Un planētai vajag ļoti daudz cilvēku ar augstākajām vibrācijām un apziņu, ļoti daudz, lai iedarbotos visos līmeņos un visās zemēs, lai paceltu planētu pienācīgā augstumā.

Planēta jau ir pacēlusies un tagad izpauž savu ietekmi uz cilvēku.

Ne gluži tā. Lai izpaustu savu ietekmi uz cilvēku, planētai jābūt stiprākai par cilvēci. Viņa negrib parādīt spēku un pacietīgi gaida, kad rase pati izaugs līdz planētas apziņai. Mēs ieraudzījām iespēju caur garīgo apmācību un skolām, caur grāmatām un filmām sākt gaismas ofensīvu pa visu Zemi. Un tā ir sākusies. Tagad tikai vajag noturēt gaismu uz planētas un pacensties palielināt Kristu-apzinošos skaistu.

Tagad jums ir skaidra Zemes un Cilvēces Pestītāju loma?

Mums ir skaidrs arī cilvēka ar Kristus apziņu kritērijs: Mīlestība, Kalpošana, citu apmācīšana un tālāka mācīšanās, apzināta Debesu Tēva Klātbūtne, ievirze un tīras domas, nenosodīšana, piedošana visam.

Pateicos tev, mans Debesu Skolotāj!

 

Pievienots 22.09.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/kriterii-christosoznaniya

Tulkoja Jānis Oppe