Mīlēt Cilvēku

14.09.12.

Šodien man gribas padalīties ar maniem personīgajiem novērojumiem par cilvēka attīstības prenatālā perioda lomu visā viņa tālākajā dzīvē. Sākumā, kas tas ir – Prenatālais periods? Jau pirmajā rakstā no interneta meklētāja viss ir detalizēti pastāstīts:

14 09 17 01

Prenatālais periods – tas ir embrija dzīves periods no ieņemšanas līdz dzemdību momentam. Prenatālā audzināšana – tā ir mērķtiecīga iedarbība uz bērnu līdz viņa nākšanai pasaulē. Tagad ir droši zināms, ka jaundzimušais atnāk uz šo pasauli jau ar milzīgu iespaidu bagāžu. Viņš saņem sajūtas ar visu sajūtu orgānu palīdzību.

No 3. nedēļas beigām viņam sāk pukstēt sirds.

Pēc 9 nedēļām uz augļa mēles parādās garšas kārpiņas, viņš spēj atšķir augļa ūdens garšu un pat reaģēt uz to.

Pēc 10 nedēļām jutīga ir visa ādas virsma.

10-11 nedēļas – tas ir laiks, kad mazulis skaidri jūt pieskārienus, siltumu un aukstumu, sāpes. Bet pats galvenais – ka viņš jau prot reaģēt uz kairinātājiem. Ja sajūtas viņam ir nepatīkamas, viņš var mainīt sejas mīmiku.

Pēc 16 nedēļām bērns sāk dzirdēt. Sākumā viņš dzird mātes ķermeņa skaņas: sirdspukstus, asiņu troksni, peristaltikas skaņas. Viņš šīs skaņas uztver caur ūdens vidi, pieklusināti. Pēc tam bērns sāk dzirdēt skaņas, atnākošas no ārpuses. Ir noskaidrots, ka viņš jau var „iegaumēt” atsevišķus vārdus, atšķirt balsis.

Pēc 16 nedēļām auglim ir attīstītas gandrīz visas sajušanas formas.

Apmēram 20. nedēļā māmiņa sāk just mazuļa kustības, un tas ir ļoti svarīgs brīdis. Jo tā taču arī ir jūsu pirmā tikšanās ar mazuli – ķermeniskais kontakts!

22. nedēļā bērns spēj just garšu, dzirdēt, redzēt un sataustīt. Viņš reaģē uz jūsu pieskārieniem caur vēdera sieniņu.

36. nedēļā mazulim attīstās oža.

Vairs nav šaubu, ka nākošā cilvēka daudzas rakstura iezīmes formējas embrija perioda procesā, jo jaundzimušais savas nākšanas pasaulē brīdī jau ir nodzīvojis deviņus mēnešus, kuri būtiskā mērā nosaka viņa tālākās attīstības virzienus. Spēja būt labam un just līdzi, mīlestības vai antipātijas jūtas, mierīgums vai agresīvums, tāpat kā daudzas citas personības iezīmes, tiek cilvēkā audzinātas no viņa ieņemšanas brīža.

14 09 17 02

Šīs ziņas ir ņemtas no vietnes http://pulsplus.ru/lady/categories/pregnancy/pregnant-psychology/articles/prenatalnyj-period--vospitanije-do-rozhdenija/

Pēc norādes jūs varat izlasīt rakstu līdz galam.

Par ko man šodien gribas parunāt ar jauniem cilvēkiem, nākošajiem māmiņām un tētiem? Par to, ka grūtniecības periods milzīgi ietekmē visu tālāko cilvēka dzīvi.

Cik bieži konsultācijās dzirdi vārdus no cilvēka gados, kurš tā arī nav iemācījies novērtēt un mīlēt sevi un, tātad, arī citus: mani māmiņa (vecāki) nemīlēja! Šīs sāpes cilvēka iekšienē paliek līdz pašai nāvei, jā tās speciāli nesameklē un neaizvāc. Tās ietekmē savas ģimenes formēšanu un attieksmi pret bērniem. Tās it kā ar savu filtru saindē mūsu domas un rīcību, tad cilvēks saka sev – kā rīkojās ar mani, tā arī es rīkošos! Un dara to neapzināti, vienkārši automātiski kopējot negatīvās uzvedības formas ģimenē.

Bet ja bērnu neplānojāt, bet saglabājāt, tad tā ir katastrofa bērna apziņai, kura mocībās un bailēs pavadīs visu grūtniecību – izmetīs? nogalinās? atstās? bet kam es esmu vajadzīgs šajā pasaulē? vai tādā gadījumā ir vērts dzimt? Tādi cilvēki LĪDZ MŪŽA BEIGĀM uzskata, ka pasaule ir bīstama, tā ir sveša un ļoti negatīva, jo mani taču neviens negaidīja! Viņi piedzimst gluži kā ezīši, uz visām pusēm viņiem rēgojas astrālās adatas – nenāc klāt, tu mani biedē!

Īpaši tas ietekmēja pēckara periodu, kad cilvēki dzīvoja lielā nabadzībā un ne vienmēr priecājās par neplānotu bērnu, vēl jo vairāk, ka izsargāšanās formas no ieņemšanas bija pilnīgi nepieejamas. Bet tautas līdzekļi bija pazaudēti, kā, starp citu, arī visas tautas gudrības, kuras kopumā sauca par „pagātnes paliekām”, tumšajām zināšanām u.c.

Ko tad nes tāda situācija cilvēkam tālākajā? Dažādus sarežģījumus. Pirmkārt, apakšējā čakra, fiziskā ķermeņa čakra, bērna čakra, kļūst pilnīgi nobloķēta. Gluži kā bērns negribētu dzīvot. Un jau solīdā vecumā nākas viņu atbloķēt. Pie tam cilvēks beidzot sāk just Mātes-Zemes enerģijas. Tās uzreiz lielā plūsmā paceļas augšā pa kājām (ja citas čakras nav nobloķētas).

Otrkārt, negatīvs pirmajā čakrā pievelk arī citus negatīvus dzīvē – nedrošību, zemu pašvērtējumu (mani neviens nemīl, neesmu mīlestības cienīgs un pats neprotu mīlēt).

Treškārt, tādu cilvēku veselību, paši saprotat, varētu vēlēties labāku, spēkus – vairāk, emocijas – skaistākas.

Grūtniecības laikā gadās arī citi apstākļi, kuri uz dzīvi atstāj apēnojošu iedarbību. Piemēram, sastapos ar gadījumu, kad negatīva būtība iegāja cilvēkā grūtniecības laikā. Un lielā vecumā mums izdevās viņu aizvākt. Cilvēks visu laiku juta viņas iedarbību uz sevi. Kādā vietā, kādās enerģijās bija jābūt mātei, lai būtība spētu caursist mātes klēpja aizsardzību?

Kā likums, bērns mātes miesās ir aizsargāts pret ārēju negatīvu, ja pati māte to neizstaro. No šejienes visu pieaugušo visi lūgumi grūtniecēm – nedzert un nesmēķēt, nekontaktēties ar negatīviem cilvēkiem, biežāk būt pie dabas, jo viņa attīra no astrālās negatīvās ietekmes vienkārši ar savu tīrību un atjauno iekšējo balansu.

Mazāk piedalieties strīdos un vienkārši negatīvās ķildās. Biežāk ieklausieties un sarunājieties ar savu nākošo bērnu. Klausieties mūziku (sīkāk par to augstākminētajā rakstā). Apstākļiem grūtniecības laikā ir jābūt ļoti mierīgiem, citādi tas kaitē mazulim un viņa nervu sistēmai. Nebrīnieties, ja mazulis piedzims kaprīzs vai nervozs un izbiedēts.

Neskatieties negatīvas filmas, TV – tas ir atvērts kanāls uz tumšo pasauli. Bailes un šausmas bērns uzsūc vēl līdz piedzimšanai un pēc tam, pēc piedzimšanas izstaro tās pasaulē. Un pasaule, kā jūs domājat, kā atbildēs uz šiem izstarojumiem? Ar to pašu – kā mežā sauc, tā atskan.

Tāpēc, lai bērns GRIBĒTU PIEDZIMT, vajag viņam translēt pozitīvas emocijas, mīlestību, tīrību, prieku un tml.

Nesen, ārstējot bērna pirmsdzemdību traumu – kad māmiņa baidījās dzemdēt savas neveselības dēļ, sadūros ar tādu faktu – bērns piedzima ar „vistas krūtīm”, un viņam ilgi, ilgi bija grūti elpot pēc piedzimšanas. Un ārstēšanas procesā tika konstatēts, ka arī roka auglim stipri sāp tādēļ, ka māmiņa nēsāja ciešu bandāžu, nepareizi to lietoja vai kaut ko tamlīdzīgu. Bērns lieliski juta māmiņas bailes un saglabāja to savā ķermenī, kamēr mēs nenovācām. Bērns ļoti slimīgi reaģē arī uz visām traumām un sitieniem pa vēderu.

Īpašs gadījums – kad radinieki ar savām jūtām vai pat ar maģisku iedarbību negatīvi iedarbojas uz bērnu, vēloties novērst piedzimšanu. Šeit jau ir pilnīga katastrofa, visa dzīve tādam cilvēkam ir sabojāta – gan veselība nav laba, gan saslimšanas tā vien līp, gan attieksme pret sevi ir negatīva.

Esiet uzmanīgi pret visu grūtniecības laikā. Ka tik pēc tam jāsamaksā ar mazuļa veselību.

Kā mēs novācam pirmās čakras bloķēšanu un pārējos trūkumus?

Tieši tāpat, kā strādājam ar iepriekšējām dzīvēm. Cilvēks domās ieiet māmiņas vēderā un noskaņojas uz noteiktu grūtniecības periodu. Pārbaudām, kā mazulis jūtas tajā laikā. Ja viss ir normāli, meklējam citus pirmās čakras bloķēšanās cēloņus. Ķermenis atceras un translē mums, ko mazulis juta mātes miesās. Ja apstākļi ir nelabvēlīgi, tad IZMAINĀM DZĪVES APSTĀKĻU TAJĀ PERIODĀ un izdzīvojam šo laika intervālu no jauna. Visu vajag iztēloties ļoti spilgti: kāpēc izmainījās apstākļi? Kā es jutos tad (māmiņa vai mazulis)? Kā es jūtos tagad? Ja mēs strādājam ar bērnu, nevis ar māmiņu, tad pietiek izmainīt situāciju mājās un māmiņas domas un noskaņojumu. Un pēc tam izdarīt kontroles ieiešanu mātes miesās.

Sargājiet bērnu no tumsas un negatīva attiecībās. Sargājiet sevi pašas, attiecoties pret dzimšanu sakrāli. Jaunas dzīvības aizmešanās augstajam sakramentam ir jānoskaņo jūs uz dievišķu toni. Ja it kā jūs radītu Dzīvību kā Radītājs, tad kādu jūs gribētu redzēt savu bērnu? Piepildiet ar savām domām bērna nākotni ar skaistumu un mīlestību, labklājību un prieku.

Veselību jums un laimi, manas dārgās!

 

Pievienots 17.09.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/liubit-cheloveka

Tulkoja Jānis Oppe