Minervas “kamols”

14.09.07.

Sanat Kumara, parunāsim vēl par neitrālo pasauli. Kas tas tāds ir?

Sanats Kumara: Tā ir pasaule aiz Zemes robežām. Tā ir pasaule aiz robežām visam, kas saistīts ar planētu. Tā ir pasaule, uz kuru tu tiecies, kurp katru dienu aiztraucies sapņos, kur apmācies, kur tev patīk būt.

Fantastika, es pat nezināju, ka mēdzu būt aiz planetārās telpas robežām! Vēl, lūdzu!

Labi. Mēs ar tevi jau atkal esam kopā, un mūsu lidojums tikko sākas. Es aiznesīšu tevi paaugstāk no Zemes, un tu pati varēsi vērot šo telpu, ja to tā var nosaukt. Drīzāk tas ir dvēseles stāvoklis, īpašs stāvoklis, kuru tu izjūti tikai šajā vietā.

(Runa ir par miegu, mēs sarunājamies pirms gulētiešanas. Visdrīzāk man neko neizdosies iegaumēt, jo taču arī šie SK vārdi man ir pārsteigums.)

Noskaņo mani, lūdzu, un pastāsti mums visiem par šo vietu.

Dīvaini, bet tas ir sarežģīti – izstāstīt par kvantu realitāti cilvēkam. (Rāda, bet es tulkoju.) Tā ir eksistēšana plūsmā, izvērsuma stāvoklī, pilnīgi atklātā. Tas ir ekstāzisks stāvoklis. Šeit nav domu, prāts ir atslēgts, tāpēc loģiski izskaidrot nav iespējams. It kā viss tevī traucas, līdzīgi izvirstošai lavai.

No malas es esmu līdzīga lodveida zibenim, no kura aug spalvas, kuras pēc formas atgādina pieneni. Tās no ātruma spiežas kopā un savijas, tās purina.

– Tās ir atsevišķas dvēseles, viņu saknes rēgojas? Es jau kaut ko tamlīdzīgu esmu redzējusi. (Tie, kuri ir bijuši semināros, iespējams, atcerēsies kolektīvās dvēseles attēlu – lode ar saknēm uz āru. Pati lode ir savienotā apziņa, bet saknes – individuālās formas, viņu atliekas.)

Jā, tas ir ekstāzisks mentālo dvēseļu savienojums, Minervas kamols.

Tā... ejam uz Vikipēdiju. Kas ir Minerva? “Vieduma dieviete Minerva atbilst grieķu Atēnai Pallādai, tika uzskatīta par zibeni nesošu un kareivīgu dievieti.” Vienalga nav saprotams, kāds ar to sakars Minervai un vēl ar kamolu?

Minerva vāc kamolā dažas radniecīgas dvēseles un, lūk, tā savieno.

Mēs to saucam par dvēseļu klasteri?

Nē, dvēseļu klasteris ir nepastāvīgs savienojums, darba stāvoklī, – jūs savienojaties noteiktiem uzdevumiem. Bet šeit ir pastāvīgs savienojums no vairākām radniecīgām dvēselēm no vienas Ģimenes, uz visiem laikiem savienotām vienā ceļā. Piemēram, kā jūs ar Vladimiru.

Vai es varu parunāt ar Minervu?

Protams, bet labāk rīt, ar svaigu galvu.

Pateicos un eju gulēt!

 

14.09.08. Rīts.

Es piesaucu Minervu, dievieti, kura rūpējas par mūsu dvēselēm!

(Pa to laiku man atkal ir kļuvis karsti. Sanats Kumara ir sācis savu iedarbību uz mani ar ugunīgo enerģiju. Manā iekšienē ir radusies astere ar kuplām lapiņām no liesmas. Protams, no sapņa es neesmu iegaumējusi neko! Pārāk augstu pacēlāmies...)

– Tikko kā izlasīju Kuthumi ugunīgo aicinājumu no Seferas.

Sanats Kumara: Mēs visi, Augšupceltie Valdnieki, esam stājušies, lai apskaidrotu jūsu ķermeņus ar uguni. Šī apstrāde nes jums transformācijas daļiņas. Stipri piesārņotiem tā palīdzēs apzināties un sadedzināt netīrumus no astrālā un mentālā ķermeņiem. Attīstītiem tā strādā ar Pirmatnējiem Atomiem, veicot šūnu transformācijas ugunīgo sagatavošanos. Varat strādāt ar jebkuru Augšupcelto Valdnieku vai caur dievietēm – Venēru, Afrodīti, Minervu, Atēnu u.c.

Dārgā Minerva, labdien!

14 09 08 02Minerva: Es dzirdēju jūsu sarunu ar Sanatu Kumaru un saprotu, ka esmu atnākusi laikā. Mūsu ceļi ir sagājuši kopā, un mēs esam stājušies liesmas sardzē. Tas nozīmē sākumu darbam ar visu cilvēku ugunīgo daļu. Ko mēs darām: jūs katrs ar savu enerģiju apstrādājat cilvēkus, kuri nes augšupcelšanās karogu. Mēs palīdzam viņiem apzināties augšupcelšanos, tiekties uz pārveidošanos ar gaismu un ieraudzīt jūsu kustības jēgu, attaisnot savu kustību augšupcelšanā ar Augšupcelto Valdnieku rīcību.

(Pēdējā frāze nozīmē, ka mūsu rīcība ir Augšupcelto Valdnieku cienīga.)

Jā, jūs kļūstat apskaidroti cilvēki. Bet tādēļ vajag arī uzvesties kā apskaidrotiem, kļūt nepieejamiem izsmieklam, kritikai, nesapratnei. Tiecieties saglabāt iekšējo tīrību, viedumu, gaismu un mīlestību. Nodarbojieties ar sevi.

“Nodarbojieties ar sevi” – šī frāze man ļoti patīk. Tā ļoti aizsargā un augšupceļ. Tā neļauj sevi salīdzināt, kritizēt, palīdz noskaņoties uz paša virzīšanos un attīrīšanos. Ja jūs domājat, ka attīrīšanās un virzīšanās uz gaismu reiz kļūs nevajadzīga, tad jūs kļūdāties. Visi Valdnieki vienmēr attīrās un velta tam pietiekošu enerģiju.

– Minerva, kā tu savieno dvēseles, un vai to tagad var izjust?

Protams, es vienkārši ievietošu tevi tavā “Minervas kamolā”, un tu varēsi veikt reportāžu no turienes.

Sākumā es vienkārši gribu iepazīties ar tavām enerģijām. Radīt Minervas portretu.

(Mēs jau zinām Atēnas portretiskos raksturojumus – tās ir diezgan pamatīgas, spēcīgas, valdonīgas un viedas enerģijas...

Minervu var saukt par Atēnas Augstāko Es. Viņa “stāv” Atēnas ugunīgo enerģiju nākošajā vijumā. Viņa ir viegla, tīra un liesmaina, atgādina mazu uguns virpuli-lodīti. Viņas enerģijas ir ļoti patīkamas un vieglas, kustīgas, tiecošās uz augšu, paceļošas. Maigā Minerva ir pieradusi strādāt ar dvēselēm, bet tie ir bērni. Patiešām, viņa man atgādina viegli aizraujamu, patīkamu un saprotošu audzinātāju. Lūk, viņa pieved mani pie mana savienoto dvēseļu apjoma.)

Esmu nonākusi zibeņu kamolā... Mazliet pieradusi, es sāku atvērties. Gluži kā zieds ir atvēris ziedlapiņas un apvērsies ar ziedlapiņām uz leju, līdz galam atklājot serdi. Serde atkal ir atvērusies ar ziedlapiņām un atkal ir izvērsusies, tas ugunīgajos ķermeņos ir pierasti, tā ir pacelšanās līdz noteiktām vibrācijām. Tagad es esmu izlijusi, tātad “atbraukusi” īstajā vietā...

Atkal redzu šauras grieztas lapas, sastāvošas no uguns (kā pienenei vai dadzim). Minerva, kas tās ir par lapām? Jeb tās ir dvēseļu saknes?

Tāpat kā jūsu ziedi sastāv no lapām, saknēm un ziediem, tā arī dvēselēm šeit ir sakņu veidošanas daļas. Šīs “ziedlapiņas” pēc būtības ir dvēseles, kurām ir “ķermenis-astīte”, kurš rēgojas ārā, bet viņu apziņa (dvēseles apzinošā daļa) ir paslēpta kolektīvās uguns lodē. Tā ir dvēseles ugunīgā daļa, budhiālajā plānā.

Budhiālais plāns ietver kā eņģeliskās dvēseles atsevišķas daļas, tā arī viņu savienojumus. Ir dažādi dvēseļu eksistēšanas varianti – atsevišķi, pārī, vairāku dvēseļu savienojumā, un pat desmiti un simti dvēseļu savienojas, lai pārietu uz nākošo vibrāciju plānu.

Precizējumam: dvēselēm ir kā individualizēta liesma, tas ir, nezaudē savu personību, tā arī kolektīvā liesma, kad viņas apvieno savu apziņu un uz tā rēķina iegūst citu dvēseļu pieredzi, kura kļūst kopīga. Tā ir laika ekonomija un lēciens uz augstākajām pasaulēm uz enerģētiskā spēka, kolektīvās pieredzes un apziņas, lieluma un aizsardzības iegūšanas rēķina. Tu vari justies kā cilvēks, un vari arī justies kā šis lielais savienojums.

Pamēģināšu just sevi kā visus “kamolā”.

“Kamols” ir kaut kur nolaidies, es esmu izšķīlusies no viņa kā no olas un kļuvusi... Venēra. Venēra ir mans Augstākais Es šajā plānā.

– Minerva, kas notika, kā to saprast?

Tā ir iznākusi tava izpratne par šī plāna Būtību. Patiešām, visas šīs dvēseles ir Venēra. Bet ne tikai viņas.

(Rāda) No Venēras dažādos virzienos iziet vairākas sutratmas, un uz katras sutratmas ir “kamoli”, vairāki “kamoli” uz katras sutratmas.

– Tā ir Venēras kolektīvās dvēseles principiālā shēma?

Jā, lai tu saprastu dvēseļu savienošanos kolektīvā Būtība, es tev parādīju tā.

– Bet no kā tu sastāvi?

Minerva man atkal rāda dažādos virzienos ejošas sutratmas, tikai katra beidzas ar vīnogulāja lapiņu, bet zem lapiņas – vīnogu ķekars.

Tā ir nedaudz citāda dvēseļu kolektora principiāla shēma. Bet starpība ir neliela. Varu tev vēl parādīt, kā ir ierīkota Afrodīte.

14 09 08 03– Protams, interesanti!

Mēs piesaucām Afrodīti. Atgādināšu, viņas portrets krasi atšķiras no Venēras. Venērai ir maigas gulbja stāvošas enerģijas, bet Afrodīte visa ir piepildīta ar skaistiem stariem, lāsmo, staro un pat nedaudz dur.

Iekļūstu Afrodītes iekšienē, lai izpētītu viņas enerģijas...

Iekšā... liela tumša telpa. Iespaids, ka šeit nepazīst gaismu. Tā ir liela pasaule, piepildīta ar neātru kustību. Tumšas nelielas būtnes kaut ko dara, kustas... Rit sava klusa dzīve...

Bet virs Afrodītes ir daudz, daudz smalku stariņu, un stariņu galos mazas dvēseļu lodītes. No ārpuses tā ir liela starveidīga pasaule.

(Atgādināšu, ka Venēra jau ir vedusi mūs savā iekšienē, un tās ir gulbju dūnas, eņģeliska gaisma un tīrība.)

– Kāpēc Afrodīte iekšienē ir tumša?

Tā nav tumsa tavā negatīva izpratnē. Tā ir iekārtota viņas pasaule, viņa nes atbilstošas vibrācijas un... daudz tu pagaidām nezini. Grūti īsi izskaidrot, ir jāzina ļoti daudz, lai saprastu, ka nevis tumsa ir slikta, bet konflikti, kari un vara ir slikti... Tumsa arī nes sev līdzi citu telpu, nekā tu zini uz Zemes. Un tur dzīvo pilnīgi miermīlīgi iedzīvotāji, kuri apgūst tumsas pasaules un nes mums visiem lielu labumu. Afrodītei pietiek gaismas un mīlestības, tādā mērā pietiek, ka viņa ir spējusi savaldīt šīs pasaules un padarīt tās miermīlīgas un derīgas.

Gribi vēl paskatīties – uz Atēnu?

– Protams!

Mēs nolaižamies uz “apakšējo stāvu”. Šeit ir jūtams blīvums, vēsums, gluži kā es būtu nokļuvusi milzīgā zālē. Es pasaucu: Atēna!

14 09 08 04Un gluži kā liela māmiņa, maiga un laipna, silta un paļāvības pilna atnāca Māmiņa-Atēna. Ļoti patīkamas un mājas enerģijas. Bet ne manas. Ne manas mājas. Viņa ir labvēlīga, laipna un vēlīga. Tās nav jaunas enerģijas. Šeit savienojas atturība un prieks, maigums un viedums, dvēseles siltums un viegls smīns.

Parunā ar mani, lūdzu, Atēna, pastāsti par sevi!

Atēna: Tevi šodien interesē manas dvēseles, kuras ietilpst manī. Labprāt! Skaties!

Atēna atgādina lielu koku. Milzīgu koku ar kupliem zariem. A!.. Tā ir ābele, bet dvēseles viņā – āboli! Ugunīgi ābolīši milzīgos zaros. Mēģinu izjust vienu no “ābolīšiem”, bet nevaru.

– Atēna, vai var iepazīties ar kādu no tavām dvēselēm?

Atēna: Skaties. (Rāda). Mīkstsirdīga dvēsele, sievišķīga, maiga. Visa ilgās un lieglaimē. Viņai šeit ir ļoti labi, komfortabli un viegli...

Cits “ābolītis”: Jaunas vīrišķas enerģijas, atgādina Mikelandželo Dāvidu (sk. zīmējumu). Šeit ir maigums un vīrišķība, skaistums un dvēseles trauslums, tiekšanās uz pilnību un pagaidām tās nesasniegšana.

Trešais ābolītis: Vecišķas enerģijas – sapīkums, nevarība, gurdenums un novīšana. Lūk, viss manā 14 09 08 05iekšienē papletās, un tās nomaina jaunība un pārliecība, it kā zem sirmgalvja maskas ieraudzītu īsteno dvēseli. Viss manī iztaisnojās un kļuva par vīrišķību un augstu intelektu.

Ausīs atkal ir parādījusies svilpoņa – augstas vibrācijas. Pateicos Atēnai, šķiet, atkal norit Sanata Kumaras darbs.

Sanats Kumara: Es aicinu tevi lidojumā! Citādi tu lido, lido, bet mani esi aizmirsusi!

Smejos: Kā es varu aizmirst! Jau dzirdu, ka tu mani atkal esi paņēmis pie sevis. Augšā atveras telpa, un es izlidoju milzīgā ātrumā kā lode... Izšķīstu un kļūstu Viss.

,,,

Es pateicos visiem, kuri šodien bija ar mani – Sanatam Kumaram, Minervai, Venērai, Atēnai un Afrodītei!

 

Pievienots 08.09.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/klubok-minervi

Tulkoja Jānis Oppe