Jūs esat visas Svētības avoti

Mēs diezgan bieži Augstāko Spēku vēstījumos lasām rindas, kuras nosoda cilvēku, līdzīgas šīm: “Jūs esat iestiguši materiālajā pasaulē, jūs esat aizmirsuši, ka bez fiziskā ķermeņa baudām un vajadzībām ir jūsu dievišķā ķermeņa vajadzības, tā ķermeņa, kurš baro Dievu un kurš barojas no Dieva. Jūs esat pievērsuši savu uzmanību fiziskajām baudām, jūs esat aizmirsuši garīgo barību.”

Man, lasot tādu vēstījumu, rodas zināms protests, antipātija, kaut gan šīs domas tiek izteiktas diezgan bieži. Ir, protams, tajā patiesība, bet ne visa. Mūsu civilizācija vēl ir ļoti jauna, un cilvēku vairākuma apziņa vienkārši nav attīstīta. Mēs pagaidām esam “bērni” galaktiskā izpratnē.

Un kā “bērni” mēs ejam pēc noteiktas attīstības programmas, pa kuru mūs ved mūsu Skolotāji. Nevar visus nopelnus atdot Augstākajiem Spēkiem, bet visus trūkumus “nolaist” uz bērniem: “Tu pats esi vainīgs, es taču tev teicu, bet tu vienalga dari savu!”

Tas izskatās gluži tā, it kā mēs būtu uz tālām galaktikām nosūtījuši savus kosmonautus pēc jaunām zināšanām, bet pēc sākuši viņiem pārmest, ka viņi ir pazaudējuši ar mums sakarus un dara savu.

Es saprotu, ka tās patvaļības, izvēles brīvības un šo izvēļu materializācijas mūsu realitātē programmas, kuras mēs aktivizējam, reizēm kaitējot savai attīstībai un veselībai, aktivizējam kā individualitāte un kā kopība, kaut kāda iemesla dēļ ir vajadzīgas. Man intuīcijas līmenī rodas pilnīgs iespaids, ka mēs apgūstam tās pasaules, kuras vienkārši vēl nav novestas līdz dievišķam skaistumam, un darām priekš VISA ļoti svarīgu darbu. Mums nav viegli, mēs klīstam tumsā patiesības meklējumos, taču tā nav vaina, bet materiālās realitātes īpatnības. Ne velti visas augstākās pasaules (vai gandrīz visas) palīdz mums un ved kā aklus kaķēnus.

Tikko šodien vienam cilvēkam ārstēju ļoti tumšu mentālo aspektu ar šī cilvēka augstāka aspekta – budhiālā – palīdzību. Un ziniet, šis Augstākais “Es” tik daudz pateicības un mīlestības izlēja pār savu tumšo mentālo būtni, gluži kā šis cilvēks ir bijis celmlauzis, izlūks tumšajā pasaulē un atnesis tik daudz jauna savam Eņģelim, kā atnes kosmonauti no tālām pasaulēm. Jā, šajā tumšās pasaules apgūšanas ceļojumā šis izlūks ir sakrājis tumsu, nosmērējies un pat slimo. Bet viņš taču ir devis tik daudz izzināšanas savam Eņģelim! Spēcīga gaismas, pateicības un mīlestības plūsma nolija un attīrīja šo cilvēku. No turienes, no Augstākajām Pasaulēm, nav nosodījuma, no turienes nav iespējami vārdi: “Jūs esat vainīgi pie tā, ka...”

Kad pacelies uz savu Augstāko aspektu līmeņiem, tad tur nav ne nosodījuma, ne mēģinājuma izlabot vai iemācīt... Šīs jaunās zināšanas gaismā nav pieņemami vārdi, ka mēs esam vainīgi, ka esam “nokrituši”, ka esam “aizmirsuši”, ka esam “atrāvušies” un tiem līdzīgi.

Tas patiešām ir tā – mēs “iegāzāmies” blīvumā, pelēkumā, miglā, bet izdarījām to, pilnīgi apzinoties un redzot, kurp mēs ejam. No mūsu atmiņas atslēdzās tikai cēloņi, pamati, kādēļ un ar kādu mērķi mēs brīvprātīgi šurp atnācām.

– Tēvs, saki, kāpēc ir tik grūti atrast savus Augstākos Aspektus, kāpēc ceļš pie viņiem ir padarīts tik sarežģīts? Kāpēc mēs kopš bērnības nezinām, neapjaušam un nevaram savienoties ar saviem Augstākajiem un Zemākajiem aspektiem, kādēļ tas ir tik apslēpts un tik grūti saprotams? Kur te ir patiesība?

Tēvs:

– Mans bērns, beidzot tu pajautāji to, kas tev bija jājautā jau pašā mūsu sarunu un tērzēšanas sākumā! Lieta tā, ka Es esmu aizsegts ne pēc savas gribas.

– Dīvaini, bet kurš tad uzdrošinājās Tēvu-Radītāju no mums aizsegt, jo Tava Griba taču ir mūsu visu iemiesota visās pasaulēs!

– Tā ir iekārtota mūsu pasaule, ka tā kolapsējas tik reižu, cik dimensiju tu esi izgājusi. Ieejot šajā dimensijā, jūs apgūstat tādus grūtus pasaules-ēkas iecirkņus, kādi ar manu Klātbūtni kļūtu apskaidroti, taču viņi ir slēpti viendimensijas būtnei (tiek domāta mūsu realitāte no 1. līdz 7. dimensijai) no saiknes ar Mani. Meklējiet sakaru portālus ar augstākajām pasaulēm, meklējiet, un jūs atradīsiet priekš visiem, PRIEKŠ VISIEM, atkārtoju.

Tas ir jūsu uzdevums – atnest Manu Mīlestību uz jūsu Klātbūtni.

– Vai tad mūsu sutratmas nav sakaru portāli ar Tēva Pasaulēm?

– Visas pasaules ir manas, bet jūs gribat tiešu saikni ar Dievišķo Svētību. Ir Dievišķās Svētības pasaules, no kuriene jūsu dvēseles atnāca šurp, uz matērijas pasaulēm. Jūs atnācāt mācīties saprātu, jums ne visai izdodas, un jūs kā slikts skolnieks sākat visus un visu nosodīt, lādēt un tiekties no šejienes ātrāk iziet!

– Šeit ir smagi.

– Daudzas dvēseles noraida šo materiālo pasauli kā nepilnīgu un tiecas prom no šejienes, tikko kā ir attīstījušās, prom no matērijas, no apkārtnes nesaprātīguma, no cīņas un vardarbības, no antipātijas. Viņas nosoda gan savus ķermeņus, gan materiālās rūpes, gan šo vietu netīrumus, gan daudzu cilvēku uzvedības nesaprātīgumu.

Jāuzsver fakts, ka viņas turpinās nākt un nākt uz tieši tādām pašām pasaulēm, kamēr neatradīs rimšanu un Dievišķo Svētību šeit, šajā pasaulē. Jūs esat visas Svētības avoti, bet Es jūsu iekšienē dodu šo Svētību. Tad, lūk, kamēr jūs neapzināsieties, ka nav no kurienes bēgt, ka jūs jau tā atrodaties Dieva Svētībā, jūs nepagriezīsieties pret Mani.

Tikko kā jūs pagriezīsieties pret Mani, jūs sāksiet izstarot Dievišķo Svētību uz Visu Esošo jūsu dimensijā. Mēs gatavojam Sev maiņu. Mēs mācām jums izstarot Tēva Mīlestību un Svētību. Tas tad arī ir jūsu nolaišanās nepatīkamās un netīrās pasaulēs Mērķis, lai attīrītu un apgaismotu visas Manu nomaldījušos Bērnu sirdis.

Gribu paskaidrot Tēva vārdus par pasauļu kolapsēšanos. Patiešām, kad izej no sava Augstākā “Es”, Eņģeļa budhiālā plāna un kad ieej Viena (Ādama Kadmona, kā es nosaucu šo apziņas slāni, atšķirībā no Vienotības) Realitātē, tad pasaule no 1. līdz 7. dimensijai (materiāli-astrāli-mentālā) kolapsējas punktā. Planēta izzūd, un visa mūsu pasaule “izslēdzas”. Atpakaļ vajag ieiet tajā pašā punktā, un viņš atkal izvēršas. Jūs, protams, varat ienirt “lejup” tieši pa savu sutratmu, bet varat šo telpu izvērst iekšienē, izdarot vairākus “ievērsumus”. Izvērsums – tā vibrāciju plāna paaugstināšanās, bet ievērsums – pretējā darbībā.

Tas ir, vajag atrast sakaru portālus ar Tēva Pasaulēm, kā Viņš saka, PRIEKŠ VISIEM. Meklējiet, tad jūs atradīsit...

TĒVS:

– Tikko kā pietiekami daudz cilvēku iemantos šo (VIENA) apziņu, jūs automātiski iziesiet uz savienošanos ar Tēva Svētības pasaulēm, un jūsu akcija/misija/aktivizācija beigsies.

Rāda: planēta ir Svētīgas uguns aptverta, kļūst par Viena Ercenģeļa Būtību, un viss, kas ir iekšienē, iziet pārveidošanos. Pēc Viena likuma, pēc Kopības, Vienotības un Gaismas Spēka likuma.

– Pastāsti par tiem Likumiem, uz kuriem Tu balsties, pašreiz ir svarīgi tos apzināties.

– Redzi savu “Es” tagad kā šo Būtni?

– Jā.

– Kā jūties viņā?

– Diezgan pierasti, es taču daudz reižu esmu viņā iegājusi.

– Šī Būtne sastāv no daudzām šūnām. Katra šūna ir Eņģeļa, kurš iemiesojies cilvēkos, dzīvniekos un putnos, apziņa. Kas tas ir – “iemiesojies”? Kādēļ šī “iemiesošanās” principā vajadzīga? Vai tad dvēselei nav pietekoši viegli atrasties tajā Dievišķajā Svētībā, par kuru jūs rakstāt kā par eksistences mērķi? Kādēļ vajadzīga šī dvēseles pārveidošanās, viņas ieiešana ķermeniskās dvēselēs, savienošanās ar ķermeniskajiem elementāļiem? Vai tad dvēselei nepietiek vienkārši eksistēt Eņģeliskajā plānā? Tur ir brīnišķīgi, “dvēseliski”, silti.

Kādēļ cilvēkam pacelties Kosmosā, apgūt citas pasaules, vai tad viņa ģimenē, kur viņam ir māmiņa un tēvs, cilvēkam nav komfortabli? Vai tad viņš negribētu savā dvēselē nodibināt tādu pašu komfortu, kā bija bērnībā? Kādēļ viņam pieaugušo dzīve, rūpju pilnā bērnu dzemdēšana, viņu audzināšana un apmācīšana? Kādēļ viņam materiālās rūpes, bailes, ciešanas, ja Dievišķajā Svētībā ir tik komfortabli?

Mēs apmācām jūs par Radītājiem. Planētas ir Radītāju Skolas. Jūs mācāties pārveidot realitātes. Šīs realitātes ir materiālas. Šeit ir īpaša Apziņa, attīstības Likumi, grūtības un prieki. Šeit ir tā pasaule, par kuru jūs sapņojāt.

Nē? Ne par tādu pasauli jūs sapņojāt? Bet tas taču ir jūsu KOPĪGĀ SAPŅA iemiesojums? Un tādu realitāti jūs izlāgojāt paši... Es nerunāju par fiziskiem cilvēkiem. Tas ir rezultāts visas viendimensijas realitātes, jūsu realitāšu flanga (mūsu satīto pasauļu realitāšu atzars no 1. līdz 7. dimensijai. Mēs esam Mentālā plāna Lielās Būtības atzars) attīstībai.

– Bet iznāk, ka katrs cilvēks sevi var uzskatīt par tās pasaules, kādā viņš attīstās, ķīlnieku, par tās klases, kurā viņu noteikuši vecāki, skolnieku?

– Bet vai tad viņš nav VIENA daļa? Vai tad viņš nav šis pats VIENS?

– Kādā veidā dot viņam par to sapratni, ja vairākums noliedz mūsu Zināšanas un jūt, ka viņiem ir nemājīgi, slikti šajā pasaulē?

– Viņi nenoliedz, vienkārši vēl nav nobrieduši. Nobriedīs. Sapratīs tad, kad būs gatavi. Jūs esat sējēji. Sējēji zina, ka vajag laiku, lai sēklas uzdīgtu. Nemēdz būt momentānas ražas. Viss pasaulē attīstās. Jūsu dvēseles arī ļoti ilgi attīstījās, daudz ilgāk, nekā attīstās tās, kuras sāk tagad. Jūs iemināt viņām ceļu.

– Parunāsim vēl par ciešanām. Kāda ir to daba, un kādēļ tās principā vajadzīgas?

– Tās vajadzīgas kā regulators. Jūs nesāksiet atkārtot to, kas jūsos izraisa ciešanas. No pretējā jūs attīstīsieties paši un attīstīsiet realitāti uz to pusi, kur ir mīlestība un svētība. Ciešanas ir labvēlīguma un dzīvības enerģijas avota neesamības rādītājs.

Kā attīstās augi? Sēklas sākumā iet saknē un, attīstot sakni ļoti nelabvēlīgā vidē, starp akmeņiem un smiltīm, starp šķēršļiem, pēc tam aug uz gaismu, uz arēji neglītās saknes attīstot apbrīnojami skaistu radību. Šī radība, kurai ir droša barošanās no saknes, izgājušas pārbaudījumus un nepatikšanas (dažreiz uz dzīvības zaudēšanas robežas), pēc tam pārvēršas skaitā kokā vai maigā zāles stiebriņā. Cilvēki atkārto šo ceļu savā līmenī. Ciešanas ne tikai māca jums humānismu, bet arī vienkārši saglabā jūsu rases dzīvību. Un nevienam neienāks prātā nosodīt, ka sakne, lūk, ir nolaidusies dziļi materiālismā un ka viņai ir tikai materiālas rūpes. Visam savs laiks!

Jūs sējat sēklas. Vai tad sējējs rūpējas par to, lai katra sēkliņa noteikti uzdīgtu? Nē, viss norit ar rezervi. Visu būtņu daba ir pārpilna, un nav rūpju, ka kāda laikā neuzdīgs vai traucēs gaitu Sējēja iecerētajām lietām. Mēs varam gan pārsēt, gan aplaistīt, rūpējoties par sējumiem, palīdzot un mēslojot, pagarinot vasaru, un sākt atkal un atkal.

Jūsu rūpes – pašiem kļūt apskaidrotiem. Pašiem kļūt par to, par ko runājat. Pašiem iemīt ceļu pie visuma pārpilnības. Pašiem apmierināt savu garīgo un dvēselisko badu. Šis ceļš ir individuāls tikai zemes plānā. Tālāk tu kļūsti par Milzīgu Kolektīvu ar daudziem tādiem pašiem kā tu. Tas tad arī ir tas Radītājs, par kuru tu apmācies. Taču katrai tāda Radītāja šūniņai ir jābūt gatavai tām enerģijām un zināšanām, kuras viņam piemīt, apmācītai, “pagatavotai” pēc viņa plāna. Viņai ir jābūt stingri “savējai”, lai neienestu disonansi viņa Gaismas Harmonijā.

Tu kļūsti par Kori, bet viss Koris – tā esi tu. Tu tagad atšķirībā no korista esi sīciņš solists, bet pēc tam kļūsi ne tikai par Kori, bet arī par Komponistu. Tu visu laiku pārvērtīsies. Tu nevienam nepaliksi parādā, ne no kā neatsacīsies. Tu būsi mazs kristāls drūzā un visa drūza, piepildīta ar skaistumu un svētlaimi.

Atgriežos pie tēmas par Svētlaimi – tas ir tikai viens stāvoklis no tūkstošiem. Tiecoties uz pastāvīgu svētlaimi, jūs tiecaties uz ierobežojumu. Mēs gribam, lai svētlaime jūs nepamestu dzīves laikā, taču viņa var izvērsties miljonos pārdzīvojumu, kurus jūs nesauksiet par saldiem. Taču tieši tie jums pēc tam veidos Dzīves ainu uz Planētas. Krāsa viena pati dod plakni. Dziļumu dod ēnas. Nebaidieties pārdzīvot, trokšņot un priecāties, ciest un vēlēties izveseļoties. Viss ir jūsu rokās. Tā ir Dzīve.

– Daži uzskata, ka mēs paši esam aizklājušies no Tēva, mēs esam aizvēruši kanālu, pa kuru pie mums nāk Dieva Svētība. Vai mēs to varam izdarīt principā?

– Bet kā gan tu ar Mani sarunājies?

– Droši vien runa ir par visiem tiem, kuri netic Dievam vai nepraktizē? Kā tad viņš var aizvērt dzīvības enerģijas kanālu, kanālu pie Tēva?

Es vienkārši pagaidām neesmu viņā apzināts, bet enerģiju viņš uztver, citādi nedzīvotu. Runa šeit ir par citu. Cilvēks neapzinās.

CILVĒKS NEAPZINĀS.

Padomā, ko tas nozīmē, ka viņš nesaprot ne esamības mehānismus, ne attīstības likumus, viņš neapzinās savas attīstības uzdevumus.

Kas tas ir – APZINĀS? Tā ir apziņa ar atklāsmēm, ar dziļu sapratni, ar pārdomām, ar Patiesības – Manis meklējumiem. Ne ap-zinās – tā ir dīglī esoša APZIŅA. Tātad, attīstot apziņu, jūs ieminat ceļu pie Manis, pie manas Apzinātas Klātbūtnes jūsos.

Jūs nevarat Mani ievietot citā cilvēkā, jūs varat tikai atklāt viņu Man. Es neieeju viņā, Es vienkārši kļūstu apzināts viņā. Viņš taustās pēc garīgas taciņas, pakāpeniski pārvēršot šo taciņu par Ceļu, rādot to pārējiem.

Jūs esat celmlauži. Jūs esat sējēji. Jūs esat apzinātības skolotāji. Jūs esat dvēseles un apziņas dziednieki. Jūs esat mani mīļie bērni, kuri jau ir paaugušies un sāk apkārt apmācīt citus. Dodieties ceļā, manas asins lāsītes!

***

Man gribas apkopot sarunas rezultātus. Tēvs Enerģijas un Mīlestības līmenī ir izliets pa Pasaules-ēku. Taču viņa Klātbūtne netiek apzināta. Neviens no Viņa nav aizklājies, nav aizvēris ne kanālus, ne portālus. Viss ir atvērts. Lai pie Viņa atnāktu, vajag to apzināties, tas ir, noiet attīstības ceļu līdz tam, ieiet citā Apziņā. Bet – paraugieties apkārt – cik bieži mēs joprojām esam “Pērtiķis Luvrā”?

Pērtiķim nav dots saprast Leonardo, Mikelandželo un Rafaēlu. Vai tā ir viņa vaina? Vai var teikt, ka viņš pats ir vainīgs? Vai līdz ar to iztrūkst visi muzeja krāšņumi? Nē, bet tie pērtiķim nav vajadzīgi. Viņš tos neapzinās.

Apzināšanās dod mums spēcīgu attīstīšanās un atveseļošanās impulsu visos plānos. Mēs gluži kā sataustām taciņu pie Augstākās Svētības, Mīlestības, Harmonijas, Prieka un Skaistuma. Mēs kļūstam par šo Augstāko Enerģiju un Mīlestības uztveršanas antenām. Un nesam Svētību visiem pārējiem.

Mēs esam Dievā. Mēs esam Svētībā. Mēs esam savienoti ar Tēvu mūsu iekšienē.

– Pateicos, mans Mīļais Debesu Tēvs!

– Vienmēr priecājos palīdzēt. Vērsieties!

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2014., 4. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Tulkoja Jānis Oppe