Skolotāju mentālie mitekļi

14.07.30.

Dārgais Šri Juktešvar, mēs turpinām mūsu mācības.

Šodien mēs iesim augšup, uz mūsu Skolotāju mitekli, uz Augstākā Mentāla nodaļu, kur sakoncentrēti to karapulki, kuri veltījuši sevi cilvēku rases un apziņas noskaņošanai un saprātīguma attīstībai. Šeit mēs pavadīsim dienu, un varam kopā apspriest tavus iespaidus.

Es ieraudzīju ļoti lielu spožas saules gaismu ar iezilganiem ceriņkrāsas uzzibsnījumiem. Mēs iegājām šajā gaismā, un mūsu priekšā pavērās telpa, pielieta ar maigu ugunīgu sauli. Šeit manī sakoncentrējās viss, kas ir, manā nelielā punktā. Nācās taisīt izvērsumu un kļūt par ārējo apvalku, tad telpa nostājās manā iekšienē. Šri J. izrādījās aiz muguras, nākošais apvalks, apņemošs mani. Tagad es ar savu apziņu pieleju visu, kas ir iekšienē. Šeit, manā iekšienē, sāka peldēt garām iedomājamas smalkas caurspīdīgas to figūras, kurus es meklēju. Š.J. teica, ka tagad mēs apmeklēsim Skolotāju Konklāvu.

Manā priekšā ir lodveidīga mirdzoša telpa... Vai šeit ir Kuthumi un El-Morija, manai sirdij dārgie Skolotāji? Manas enerģijas pastiepās kaut kur augstāk, manā uztverē uz augšu, un es izlidoju plakanā saules pielietā telpā. Es esmu maza lodīte, ielidoju lielākā lodē, domāju, ka ieeju Skolotājā, bet tas nav tas, ko vajag... man kļuva smagi, un es izlidoju no viņa. Viņš tur mani it kā ar līmi.

Š.J., lūdzu man palīdzēt atbrīvoties no tā!

Viņš izņem mani no turienes, kur es iegāju.

Tā ir telpas aizsardzība?

Š.J.: Tas ir savdabīgs sliekšņa sargs. Tagad mēs uzrādīsim savas pilnvaras.

Viņš savā centrā izvērš uguns strūkliņu, telpa gluži kā atveras vaļā, pārlūstot uz pusēm, un mēs ielidojam šajā aizā. Šeit ir tika daudz ļaužu! Daudz ir to, kuri vienkārši pazīstami kā laika darbinieki – Platons, Kukurma, Diogēns, Vlasils... nāk pēc vēstures man uz Zemes pazīstamu un nepazīstamu, telpā sakoncentrētu cilvēku vārdi. Lūk, arī El-Morija. Viņam šeit ir cits vārds. Es metos apkampties, bet roku taču šeit nav! Mans prieks izšļācas un gluži kā apdedzina Skolotāju. Viņš smejas un arī priecājas. Viņa prieks vienkārši glauda mani. Mēģinu dzirdēt viņa vārdu, un tas visu laiku “noslīd”... Nēronā.

Tu biji Nērons?

E-M: Nē, protams, mans vārds šajā telpā ir Nērons. Pēc katras augšupcelšanās mūsu vārdi mainās, un mums tiek piešķirts tas vārds, kā diasporā es ietilpstu...

Ā! es atcerējos, kā Amora rakstīja pa dieviem Ra, visiem no Ģimenes bija analoģisks vārds...

E-M: Jā, pilnīgi pareizi, ieejot, šajā gadījumā, Zemes Skolotāju diasporā, tieši garīgo Valdnieku diasporā, es ieguvu citu vārdu, kuru nes visi, kuri ir ar mums kopā. Bet jūs varat saukt mani kā agrāk.

Tas ir kā dvēseļu klasteris?

E-M: Ļoti līdzīgi, tikai klasterim jūsu izpratnē ir vienkārši nesakārtotas kopas nozīme, bet šeit ir radniecīgu dvēseļu kristālisks apvienojums.

Kas es esmu šeit? “Viens no mums” – dzirdu atbildi. El-Morija vienmēr man tā teica arī agrāk. Mans vārds? – prātā pazib jauna sprogaina kaila jaunekļa, pārmetuša apmetni pār plecu, sengrieķu skulptūra, tā, liekas, ir Samsona figūra?

Š.J., kas es esmu šeit?

Š.J. Pēc šīs inkarnācijas tev būs pārdēvēšana. Tā kā vienkārši nejautā, bet pacenties uztvert pēc iespējas vairāk.

Man gribas parunāties ar E-M. Es “ietriecos” viņa iekšienē un saņemu visas atbildes uzreiz. Tagad pamēģināšu kaut ko izmakšķerēt no sevis. Nērons – tā ir viņa daļiņa, galvenā dvēsele pašreiz ir sakoncentrēta pavisam citā vietā. Šajā telpā ir viņa zemes daļa, bet lielākā daļa ir sakoncentrēta ārpusē. Kur tu vēl mīti, El-Morija?

E-M: Mana daļa sakoncentrēta (rāda)...

Bet kur tas ir?

E-M: Vajag jautāt nevis “kur”, bet “kas tas ir?” Tā ir milzīga dvēseļu “pilsēta”, viņa pieder (nosauc būtības vārdu, grūti atkārtot, tā kā tas nav vārds).

Viņš rāda man savu jauno mitekli. Mirdzoši kristāliski adataini veidojumi, gluži kā uz mākoņiem novietoti. Telpa piepildīta ar maigu lietišķu enerģiju, radījumu apspriešanām, domas spriedzi. Man kļuva pasmagi. Visa mana būtne gluži kā saspringa pūlēs aptvert visu apjomu.

E-M: Tu vēl neesi gatava šeit ilgi būt. Seko man. Katra “telpa” ir paredzēta noteiktai apskaidrībai un saprāta sagatavotībai. Tu atnāksi tieši uz šejieni, kā man liekas. Tikai vēl vajag paaugties.

Viņa vārdi mani iepriecināja, El-Morija man vienmēr ir bijis gluži kā vecākais draugs. Viņa enerģijas man likās radniecīgas vai vismaz mīļas.

E-M: Mēs ar tevi vienkārši esam brāļi, mēs abi esam no Sanata Kumaras ģimenes, tu taču to zini! Tagad es tev parādīšu vēl vienu manu galveno klātbūtni, kur ir sakoncentrēts daudz manu enerģiju.

Prātā izveidojās milzīga adataina zvaigzne. Es gribēju viņu ievest savā telpā, lai uztvertu, taču neizdevās. Esmu pārāk maza. Es atcerējos, kā vajag iebūvēties, jo Ireks taču tā arī darīja! Es iegāju “galvu” pie “galvas”, šajā gadījumā ar savu analoģisko stariņu šīs būtnes lielajā starā.

E-M: Prasmīgi. Ko tu jūti?

Ugunīga kristāliska telpa. Tas liecina nevis par ugunīgo ķermeni, bet par starveidīgo.

E-M: Tā ir Mentālā slāņa augstākā nodaļa. Šeit es izeju tālāko apmācību un attīstību. No šejienes mana dvēsele iziet inkarnācijās, nesaistītās ar Zemi un Saules sistēmu. Mūsu uzdevumi ir atjaunojušies, un es izvēlējos nonākt magnētisko veidojumu stāvokļu nodaļā (mana valoda ir neveikla, nepadodas tulkojumam, šeit vajadzētu fiziķi prasmīgam tulkojumam). Mēs mācāmies radīt jaunus kosmiskā magnētisma laukus, kuri ietver pašreiz radītos saprāta paveidus uz dažādām planētām un starpplanētu telpā.

Man vienmēr ir gribējies uzzināt, kādā formā tiek uzturēti saprāti starpplanētu telpā? Uz mazām planētām vai mākslīgām sfērām?

E-M: Mentālajā plānā eksistē daudz mākslīgu pārveidotāju, kuri ietver apziņu “N” veidā (termins, kurš apzīmē dīgli, apziņas nosaukumu, vārda apzīmējumu, nepilnu klātbūtni daļiņas, kura priekš Veselā saņem kaut kādu jaunu izglītību/apmācību, veidā). “N” – tās ir Būtības, kura dala sevi daudzās daļiņās, fragmenta daļiņas, un katra vienlaicīgi var aizstāt veselas Būtības klātbūtni, iegūstot šeit kaut ko savai attīstībai. Katrs pārveidotājs ir aizņemts ar noteikta veida darbību, teiksim, pēta kaut kādu Radījuma fragmentu viņa veselumā vai daļā, piemēram, pēta cilvēku kopumā kā Radījumu. Mēs vairs nedalām viņu atsevišķos ķermeņos – fiziskajā, mentālajā, bet varam izpētīt visu ķermeņu atkarību un dažas pārrēķināšanās, kuras neļauj cilvēkiem izmantot visus ķermeņus uzreiz apzināti.

Tātad tās ir radītas realitātes, mākslīgas? Kas tās ir radījis?

E-M: Tas ir kā pielikums mentālajām realitātēm. Tādas realitātes, konkrēti, ap Zemi, ietver pilnu Radītāja (Radītāju) pielikumu, tādas, kā saprāta skolas, planētas un visu apziņu uz viņas attīstības radošās darbnīcas, datu apstrāde un radījuma uzlabošana kopumā, radījuma viengabalainuma un nesagraujamības saglabāšana, jaunu rasu audzināšana, dzīvnieku un augu pasaules jaunu sugu radīšana, Akašas Hronikas, radījumu DNS sfērā un citu programmu nodaļa.

Pašreiz es lasu D. Andrejeva “Pasaules Rozi”[1], un mani pārsteidza tumšās ciešanu un nesamierināmas cīņas pasaules. Tai pat laikā, nolaižoties savās pašas pirmās un otrās dimensijas nodaļās, es tur atrodu mieru un atbilstošas apziņas, kuras it nemaz necieš no tā, ka viņas atrodas šajos blīvumos. Ko tu par to vari teikt?

E-M: Kāpēc tu uzskati, ka tādu pasauļu nevar būt? Tu savas apakšējās nodaļas redzēji caur savas tīrās apziņas prizmu; nevis cilvēkus, kuri atrodas šajā vietā, nevis apakšējās pasaules, bet normālu, ar noziegumiem un manipulācijām nesaistīta cilvēka uzbūvi. Tai pat laikā eksistē masa tādu pasauļu, kuras vienkārši nav vērts zināt nenobriedušai cilvēka apziņai.

Kā tādi apakšējo pasauļu indīgi baiļu un ciešanu izgarojumi provocē cilvēkus? Kas notiek, kad cilvēku piespiež pašnāvībai, noziegumam, dzeršanai? Ar ko ir saistītas psihiskās slimības? Vai ar galvu slims cilvēks var nest tādu pašu atbildību Padomes priekšā kā normālais? Kur tāds cilvēks būs pēc nāves, kādās pasaulēs?

E-M: Diemžēl nav iespējams dot viennozīmīgas atbildes uz tādiem jautājumiem. Psihiskās slimības vienmēr ir saistītas ar mentālā lauka traucējumiem, ar apvalku pārrāvumiem, ar karmiskiem pārkāpumiem, ar piesūcekņiem un parazītiem, ar citu dzīvju vēsturi. Dažreiz tādos ķermeņos ielien apakšējās apziņas, ieejot ķermeņos un kļūstot par apsēstošajiem. Cilvēks, pabijis apakšējās pasaulēs, kur viņam bija saistītas rokas un kājas, vēl vairākas dzīves nebūs pilnīgi vesels.

Kādu funkciju no Veselā redzes viedokļa nes tādas pasaules, cilvēka apziņas grāvējas un saprāta apsēstošas?

E-M: Pasaule ir eksperimentu pilna, un ne vienmēr visi mūsu radījumi ir pavisam pilnīgi. Zeme ietver ļoti daudz radību, kuras attīstās nevis pēc Radītāja gribas, bet kuras radījuši jau viņa radījumi, kuriem piemīt radīšanas spēks. Viss attīstās, un attīstās patstāvīgi.

Vai tiešām neviens neregulē procesus, kuri notiek uz planētas vai viņas apkaimē?

E-M: Tā arī ir pašregulācija. Jo tumšajās pasaulēs nonāk tumši cilvēki, atbilstošās apziņas vibrācijās. Un katram vienkārši ir jāņem vērā, ka tavas izvēles uz zemes apgrūtinoši apstākļi atvedīs tevi pēc nāves ne uz debešķīgām vietām.

To vajag pasniegt no bērnības, tad būs mazāk noziegumu. Un pat rakstnieki, kuri raksta par noziegumiem, nonāk tumšajās pasaulēs, tā kā negatīvi ietekmē apziņu. Vai tiešām visi, kuri pašreiz ir ķērušies pie detektīviem, vilks dzīvību pēc nāves?

E-M: Viņu dvēseles fragmenti, kuri pašreiz ir inkarnējušies, iespējams, atbildēs par daudzu, daudzu zemiešu prātu samaitāšanu. Tas ir ļoti smags noziegums pret Radītāju, kurš iecerēja citu savu radījumu attīstības plānu – apziņas pakāpeniskas apskaidrošanas ceļu, pa kuru ej arī tu. Tas tad arī ir tas pats, kad jūs sakāt – es piekrītu Radītāja gribai.

Paceļojam vēl pa gaišām telpām.

Vienmēr var atnākt vēlreiz, bet tagad man gribas tevi stādīt priekšā mūsu Valdniekam.

Es ieraudzīju daudz gaismas, mani appludināja maigas mīlošas enerģijas. Es pastiepu savu staru, lai iekārtotos šajā Apziņā.

Valdnieks: Es zinu, ka tev ir jautājums sakarā ar Navnu, krievu tautas Dvēseli. (Viņa atrodas ieslodzījumā apakšējās pasaulēs, un Jarosvets cīnās par viņas atbrīvošanu, kā raksta D. Andrejevs.) Šeit autors ir mazliet neprecīzs. Ne visa dvēsele ir aizgājusi zem zemes, šī gaišā veidojuma daļa un ļoti liela daļa atrodas gaišajās pasaulēs. Dvēseles un vēl jo vairāk egregoriskie veidojumi fragmentējas. Bet, protams, pienāks diena, kad viss nostāsies savās vietās. Tā diena ir tuvu, un tev nav vērts veltīt tam vērīgu uzmanību. Mācies, bērniņ, un nes savu gaismu uz zemi. Klau, es tevi noskūpstīšu...

Ugunīgs stars caururba manu galvu un aizgāja līdz sirdij. No acīm izsprāga asaras. Kakla centrā ienāca ugunīga lode. Es pameklēju Šri Juktešvaru, lai piespiestos viņam. Viņa smaids man apgaismoja telpu. Saruna beidzās.

Pateicos visiem, kuri šodien bija ar mani. Pateicos Valdniekam par burvīgo dāvanu.

 

Pievienots 01.08.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/mentalnie-obiteli-uchiteley

Tulkoja Jānis Oppe