Šri Juktešvars par kosmiskajiem likumiem

14 07 12 02Dārgais Šri Juktešvar, par ko šodien būs mūsu saruna?

Par kosmiskajiem likumiem. Visas mūsu sarunu daļas – par kosmiskajiem likumiem un planētas un cilvēku transformācijas jauninājumiem, bet šodien mēs konkrēti izzināsim realitāti saistībā ar tās vadīšanu. Tā pakļaujas vadīšanai, ja zina realitātes vadības likumus.

Tā nav realitātes pakļaušana personībai, lai kāda tā nebūtu. Tā ir vislabvēlīgāko apstākļu radīšana visa, kas ir – apziņa, matērija, dvēsele un Būtība – attīstībai.

Pats galvenais – nebūt pretrunā ar Radītāja Dabu. Kas tas ir – Radītāja Daba? Tas ir tas, ko jūs saucat par zemi, kosmosu, zvaigznēm un cilvēku kā radību. Skaties, tikko kā jūsu smadzenes sāk vest jūs ne turp, kurp ved Cilvēka Daba, gadās kataklizmas. Tās nav dabas kataklizmas, kuras ieplānotas kā Zemes gribas vai Radītāja gribas darbības izpausmes. Tieši planēta nav pretrunā ar savu realitāti, bet attīstās tā, kā ieplānots. Piemēram, tagad viņa, pretēji cilvēka gribai, pati izdarīja Pāreju uz jaunu realitāti un ved visu planētas apziņu uz šo jauno realitāti.

Kad jūs rīkojaties ne kā sevi mīloša un saprotoša būtne, jūs sākat meklēt savu nepatikšanu cēloņus ārpusē un karojat karos, atklātos un slēptos. Jūs nesaprotat, ka radāt realitāti ar savām domām.

Ņemsim konfliktu Ukrainā. Daļa tautas ir atrāvusies no savām saknēm, Viņa nolēma, ka patstāvīgi visu izdarīs tā, kā grib un kā viņai it kā nav ļāvuši tie, kuri “apspieduši” valsti. Neiznāca, un atkal tauta meklē savu neveiksmju cēloņus ārpusē, ienaidniekos, kurus viņai steidzīgi radīja.

Tas ir ienaidnieks tikai viņiem, mēs taču ļoti jūtam līdzi visiem, kuri karo brāļu karā. Redzi, kā ir izmainījušies mani draugi Ukrainā – neatbild uz manām vēstulēm. Iespējams, viņi baidās? Bet viens vēsa prāta cilvēks ir sācis man sūtīt safabricētas filmas par pretnostatījumu un karu. Viņš domā, ka pie mums tādu filmu nav...

Mīlestības likumu kājām mīda robežas, privātīpašums uz zemi, politiķu un militāristu pretim stāvēšana. Nedomāju, ka visi tavi draugi uzreiz ir “pārstājuši mīlēt” tevi. Vienkārši, kad atrodies virpuļviesuļa iekšienē, ir grūti noturēties un vēsi domāt. Ceru, ka “garīgais ieraugs” glābs viņus, un viņi neies kara tumšā spēka pavadā.

Mēs pārejam pie cita visuma likuma – nekaitē. Jūs tagad savām acīm esat pārliecinājušies, ka kaitēt citam – ir kaitēt sev pašam. Antipātija aptumšo un aktivizē dusošos pretnostatījuma un kritikas, nepieņemšanas un niknuma gēnus tā iekšienē, kurš ir padevies.

Mīlestība paceļ un samierina. Mīlestība ved pie sapratnes, ka mēs visi esam viena liela Būtne – Cilvēce, mēs visi esam atkarīgi cits no cita, un pat citos apziņas slāņos mēs ne tikai esam atkarīgi, bet esam arī Kopība, Vienotība, Viens, atkarībā no apziņas līmeņa.

Kaitējot kādam, pat domās, tu lej ūdeni uz pretošanās Radītāja Likumam dzirnavām. Pretošanās Radītāja Dabas Likumiem ved pie degradācijas, kamēr Radītāja Dabas Likumu izpratne un sekošana tiem (MĪLESTĪBA) ved pie attīstības.

Nu tad vēlreiz iziesim cauri šiem Dabas Likumiem.

Pasaulē viss ir atkarīgs cits no cita.

Mēs ar sevi piepildām realitāti.

Mēs esam radīti, lai attīstītos un izzinātu.

Katram mums ir dots īpašs uzdevums saskaņā ar momentu. Katrs ir neatkārtojama būtne.

Nav iespējams pretoties Radītāja Uzdevumiem. Mēģinājumi pretoties beidzas ar krahu.

Visu saikne ar VISU aktivizējas samērā ar apziņas smalkuma pakāpi. Ejot augšup pa apziņas līmeņiem, jūs arvien vairāk kļūstat saplūduši ar Radītāju, nolaižoties apziņas tumsā, jūs sadalāties un fragmentējaties.

Bet mūsu apakšējo es tumšās pasaules joprojām ir mierīgas un klusas.

Ne visas tumšās pasaules ir klusas un mierīgas, ir ar cīņas un pretnostatījuma pasaules. Jūsu cilvēciskais uzdevums – izbeigt ego mēģinājumus vadīt ceļojumu pa dzīvi un kļūt par daudzdimensionalitātes līderi. Ego ir iztēlojies sevi kā vienīgo un ir izgājis no vienotības un saskaņas. Tikai visu apziņas līmeņu saskaņotībā un mijiedarbībā jūs kļūstat TAS, KAS jūs esat patiesībā.

Mūsu garīgais ceļš tad arī ir aicināts atgriezt mūs vietā...

Kā Monāde varēja radīt tādu briesmoni kā mūsu saprāts, nolēmušu pretoties Radītājam?

Vai tev neliekas, ka tas ir plānots mēģinājums radīt alternatīvu?

Un tā tagad arī tiek radīta, bet jūsu variants negāja cauri. Ir pasaules, kuras spēja pievienot iepriekšējam apziņas apjomam un līmenim kaut ko, kas sekmīgi spēja papildināt Radītāju, neesot pretrunā ar Viņa Dabas Likumiem.

Tā ir mīlestība pret bērniem un bērnu saprātīga audzināšana.

Tā ir mīlestība pret planētu (jeb apdzīvoto telpu) un planētas veselības prioritāte.

Tā ir sapratne par visu iemītnieku kop-atkarību citam no cita.

Tā ir tiekšanās ieskaut sevi mīlestības un skaituma realitātē, katra apzināta izvēle no šūpuļa līdz nāvei.

Tā ir apmācība veselībai.

Tā ir smalka Kosmosa Dabas Likumu izpratne.

Tā ir psihiskās enerģijas, eņģelisko spēku, daudzdimensionalitātes izpratne.

Mēs runājam par fiziskām planētām?

Protams. Kā tu domā, cilvēki uz tādām planētām ir laimīgi?

Protams, viņi visi ar savām domām rada mīlestības un saskaņas, skaistuma un harmonijas realitāti, viņi dzīvo tādā realitātē.

Tad, lūk, Radītāja Plāns ir radīt realitātes, kur katrs būtu laimīgs, realizētu savus personīgos uzdevumus un atstātu maksimāli skaistas pēdas no savas atrašanās materiālajā ķermenī.

Kāpēc mēs nespējām radīt ko tādu? Jo bija taču iedīgļi – Hiperboreja, Atlantīda, bija gan domas, gan tādas zināšanas.

Būt atsevišķai laimīgai tautai atšķirībā no pārējās planētas nevar. Jūs izejat uz planetārās kopības līmeni, un visas pasaules visas bēdas nostājas jūsu iekšienē. Vienmēr esiet daudzdimensionāli un tālredzīgi. Nepadodieties tumsas viltībām. Iemācieties savaldīt un pieradināt tumsas spēkus savas ideālās sabiedrības radīšanai.

Atgriezīsimies pie tiem Radītāja Likumiem, kurus vēl nepieminējām. Pievērs uzmanību, ka mūsu uzskaitījumā nav jums nekā nezināma. Jūs visi šos Likumus zināt, tikai tie nerod atsauksmi daudzās, daudzās apziņās, kuras vada cilvēkus.

Tātad, ko mēs vēl nenosaucām?

Radītāja daudzdimensionalitāte rada daudz pasauļu ar dažādiem uzdevumiem. Jūsu pasaule ir fiziski-astrāli-mentāla.

Ir Ugunīgā, Monādiskā, Radošā pasaule.

Ir palīgpasaules, palīgu un izpildītāju pasaules.

Ir iznīcinātāju un apkopēju pasaules.

Visumu Radītāju pasaule, ļoti stipra pasaule, ļoti koncentrēta kā pēc enerģijām, tā arī pēc apziņas.

Ceru, ka jūsu pasaule – viena no miriādēm pasauļu, nespēs ietekmēt visas pārējās pasaules, aptumšot tās.

Kop-atkarības izpausme tad arī bija zvaigžņu sējuma atnākšana uz jūsu pasauli kā palīdzība jaunas apziņas audzēšanā, kā palīdzība tumšo pamatu atstāšanā un pāriešanā gaismas ērā. Bez šīs palīdzības ne tikai Zemes pasaule būtu tumša, bet arī tās pasaules, kuras ir kop-atkarīgas ar jums, paliktu bez tā brīvības un mierīguma līmeņa, kādam tās ir paredzētas.

Atlicis parunāt par dvēseli. Kas ir dvēsele monādiskajā izpratnē?

Tas ir apziņas pārvadītājs, sevis un dzīves apzināšanās instruments, tas ir dzīves mehānisms. Tas nav mehānisks dators, bet apgarota radība.

Gars ir klātesošs radīšanā.

Saki, mēs sakām, ka jebkurā atomā ir klātesošs gars, Radītāja apziņas daļiņa. Ar ko tādā gadījumā cilvēka apgarotība atšķiras no atoma apgarotības?

Labs jautājums. Atomu līmenī ne ar ko. Jūs sastāvat no tiem pašiem atomiem kā āmurs un nagla. Tas ir atomu līmenī. Taču eksistē citi apziņas līmeņi, šūnu, piemēram, elemetālais, cilvēciskais, Būtības apziņa. Visas ierīces ir radītas un strādā dažādā veidā. Atomi ir tie paši, bet šeit ir gāze, šeit ir ūdens, šeit ir metāls, akmens, uguns u.c.

Tāpat arī Radītāja pasaulē. Elementu sakopojums un apgarotība ir dažāda dažādiem radīšanu uzdevumiem. Un sakopojums dod dažādas būtnes, ne tikai saprotošas un apzinošās dažādi, bet arī konstruējošas dažādas realitātes.

Dvēsele ir ļoti sarežģīts, daudzdimensionāls, sakopots radījums, viens no pašiem grūtākajiem radīšanai un dzīvei, tāpēc ka ir pietuvojusies Radītāja iespējām un Būtību Aizstāšanai, tāpēc ka viņai ir daudzdimensionāla uzbūve un Visa dziļas izpratnes potenciāls.

Pateicos tev, dārgais Skolotāj!

 

Pievienots 12.07.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/shri-ukteshvar-o-kosmicheskich-zakonach

Tulkoja Jānis Oppe