Šri Juktešvara saruna

14 07 08 05Dažus gadus man bija liela draudzība ar Šri Juktešvaru. Mēs “nesarunājāmies”, bet “jutām” viens otru. Pēc tam mūsu ceļi izšķīrās. Un, lūk, nesen, kārtojot Skolotāju portretus, es ieraudzīju viņa portretu, un viņš atkal man uzsmaidīja no tā. Šodien viņš pasauca mani parunāties.

Dārgais Šri Juktešvar! Pateicos tev par visiem mūsu gadiem kopā!

Es atkal atnācu pie tevis, manu meitiņ, lai sāktu ar tevi runāt jau nomodā. Tu atkal esi manā laukā, un mūsu sarunas, ceru, atnesīs mums un visiem pārējiem, kuri mūs lasīs, nepašaubāmu labumu. Mums ir dažas dienas, un būsim kopā šajās dienās.

Es gribētu parunāt par mūsu sarunu labumu. Tu esi gluži kā aizsnaudusies, un tevi ir laiks pamodināt jau jaunā realitātē. Tu esi gatava tur atrasties, un – uz priekšu ar mani, pretim liktenim!

Esmu gatava, mans mīļotais Skolotāj!

Es gribu pacelt tevi pāri visām mācībām, lai no augšas tu varētu saskatīt vispārējo ainu, bez sīkumiem un atšķirībām.

Pirmais – tas ir tas, ka visas mācības balstās uz mīlestību, vai tā būtu mīlestība pret bērniem, pret sevi vai citu. Kas ir mīlestība? Kāpēc visas pasaules mācības tik daudz raksta par viņu? Kāpēc neviens tā arī uz Zemes nav spējis iemantot šīs enerģijas pilnīgi, neskatoties uz pilnīgi apskaidrību?

Tāpēc ka Mīlestība – tā ir Būtības īpašība, tā ir veidošanas un radīšanas ugunīgā enerģija. Tā ir radioaktivitāte un senums, līdzdalība pasaules radīšanā. Priekš jums tas skan nedaudz pārspīlēti svinīgi, un jūs neticīgi lasāt tādas rindas, tāpēc ka jūsos nav saskaņas, rezonanses ar tādiem jēdzieniem un enerģijām.

Tikai tas, kurš ir spējis pacelties uz ugunīgo plānu, var saprast, un viņam ir jāsaprot mani vārdi burtiski – “tikai mīlestība glābs pasauli”.

Mums ir frāze – “skaistums glābs pasauli”. Mēs esam nomainījuši dievišķo mīlestību ar skaistumu, tāpēc ka tas ir saprotamāk. Mīlestība tā arī paliek nesaprotama sajūta un stāvoklis.

Un tomēr cilvēki ar visu sirdi tiecas tieši uz mīlestību. Šī ideja fiks vajā katru, tāpēc ka jūsu iekšienē dvēselē briest vajadzība mīlēt nevis vienkārši, kā mīl visi dzīvnieki, ne tikai tā, kā mīl bērni un eņģeļi, bet tā, kā mīl Dievs.

Tad kas gan tāda ir dievišķā mīlestība, un kāpēc cilvēkam ir grūti vienmēr atrasties tieši tādā stāvoklī? Un tas, kurš tā mīl, jums liekas svētais?

Tu biji svētais dzīves beigās?

Nē, es arī nesasniedzu to stāvokli, kad viss ir tavā iekšienē, bet es ārpusē. Taču tā nav bēda. Viss attīstās, un jums katram ir arvien vairāk izredžu kļūt tādam, iemantot uz Zemes to, ko katrs sapņo iemantot Debesīs. Un tas arī ir garīgās attīstības mērķis.

Noformulēsim garīgās attīstības mērķi, lai mēs varētu tevi pilnīgi saprast.

Es uzskatu, ka jebkurš cilvēks, vai viņš tiektos iemantot apskaidrību, māceklis vai jau noformējies garīgais skolotājs var, un viņam jāvar nolaist Debesis uz Zemi. Tas arī ir garīgās attīstības mērķis. Kas stāv aiz šīs formulas? Iemantot dievišķu stāvokli, veselību un mīlestības laimi šeit, nevis nākotnē, kad viņš augšupcelsies.

Nākotne ir vienmēr, vai vajag dzīvot priekš nākotnes? Tava rītdiena sākās vakar, kad tu padomāji, kā tu dzīvosi tālāk. Tātad tu vienmēr atrodies rītdienā, neskatoties uz to, ka tu dzīvo šodien.

VAKAR TU APDOMĀJI. NOLĒMI. UN ŠODIEN TU KĻUVI.

Ko es pateicu? Apspriedīsim, lai nepaliktu traktējumi.

“Šodien” tu esi vienmēr, bet tavs “šodien” sastāv no visām enerģijām, no pagātnes, tagadnes un nākotnes. Un pat tas, kā tu stādies priekšā savu nākotni – kā vairākas izvēles, iepriekš paredzētas tavā dzīves grāmatā, tas nemaz tā nav (es padomāju, bet viņš iebilda maniem priekšstatiem).

Tu radi laiku un apziņu vienmēr.

Vai jēdziens VIENMĒR atšķiras no lineārā laika?

Tāpēc tev nevajag domāt, ka tavs garīgais ceļš – tā ir tikai savienošanās ar Augstākajiem Es un viņu apziņām. Pats galvenais, iemācīties mīlēt tā, kā viņi. Līdz tam vajag apzināties, kas ir dievišķā mīlestība.

Bet kas priekš tā ir vajadzīgs?

Iziet uz viņu līmeni un iemantot savas patiesības un zināšanas, saprašanu un piedošanu no turienes uz savu cilvēcisko līmeni.

Man likās, ka es tā arī daru, piemēram, tagad. Vakar es sarunājos ar Mihaēlu un divu valstu egregoriem. Vēl kaut kas?

Tev JĀKĻŪST.

Jākļūst tādai kā Sanats Kumara, ne brīnumu, teleportācijas un triku ziņā, bet iegūstot ugunīgā plāna apziņu. Tev vajag savienot visus apziņas līmeņus Vienā.

Tu mani atkal vedīsi pie Sanata Kumaras?

Viņš ir tevī, bet tu viņu maz dzirdi.

Kāpēc?

Sevi nedzirdi.

Atkal ceļš pie sevis?

Tieši tā.

Es iegāju savā iekšienē, iekšā bango ugunīgas enerģijas, virpuļviesulis. No ārpuses pilnīgs miers un klusums. Pat negaiss ir pagājis. Un kļuvis parasti un klusi.

 

Es kļuvu par Sauli. Sāku interesēties, kas notiek mūsu laikā, kāpēc viss kļūst jauns un izmainās pēdējā laikā? Es, protams, zinu par Pāreju, bet kā tas notiek šeit?

Sākumā es kļuvu par fizisko Sauli. Šeit, izņemot izstarojumu, cilvēciskajām saprātam ir grūti kaut ko saprast. Spīdeklim ir cita apziņa.

Pēc tam paplašinājos līdz Saules Logosa astrālajai apziņai.

Šeit notiek izvērsums caur dienvidpolu, it kā Saules viela, savā pamatā šķidra, izlīst caurumā dienvidos un slānī paceļas pa virsu fiziskajai lodei līdz ziemeļiem, izveidojot jaunu tora slāni.

Man patīk analizēt un salīdzināt. Un tagad nostādu fizisko lodi un astrālo un salīdzinu viņu stāvokli. Tepat nostādīšu arī mentālo plānu, kurā ieskatīšos vēlāk.

Fiziskā Saule

Astrālā Saule

Mentālā Saule

Blīvums gravitācijas iedarbībā iekšienē, karstas gāzes no ārpuses. Tālāk – tikai degšana. Tora augšējie “brunči” un apakšējie “brunči” viļņojas, elpo.

(brunči iet no vidus uz leju un augšu kā divas medūzas).

Blīvums iekšienē izzudis. Esmu liela un vieglāka. Sajūtama enerģiju stāvokļa brīvība. Manī iekšā ir divi ekvatori – kā pie mums, un 90° leņķī. Un ir iekšējā lode, pēc diametra mazāka, sadalīta daiviņās kā Dzīvības Zieds.

Saules fiziskā lode nav redzama. Saulei ir brīva forma, formu mainoša gaiša mākoņa veidā, gluži kā no zvaigznēm. Saules Logoss ir tikai daļa no manis, mākonītis pie debesīm. Mākonīša iekšienē ir mierīgi, nav spriedzes vai gaidu.

Plazma.

Gāzveida stāvoklis.

Es – apziņa.

Priecīgs degšanas stāvoklis.

Atbrīvošanās stāvoklis. Putna lidojums.

Darbīgs stāvoklis, radošs, piepildīts ar jēgu un plāniem.

Bērna apziņa.

Jaunieša apziņa.

Pieaugušā apziņa.

Nākotne – degt, kamēr nenodegsi. Pēc tam Pāreja uz citādu stāvokli.

Mani gaida pilnīgs uzplaukums, esmu tikai uz jaunības sliekšņa. Priekšā ir tik daudz prieka, jaunu iespaidu un pieredžu gaidas.

Grandiozi projekti, radīšana, pieredzes uzsūkšana. Pasaules iemantošana caur tās sapratni un savu apzināšanos. Arvien lielāka saplūšana un savienošanās.

Kļūt Veselam jaunā līmenī, nevienu neatkārtojot. Kļūt par Sevi pašu,

caur savu pieredzi un savu pasaules sapratni. Viens un tas pats Veselais, dažādi apzinoties.

Liels iekšējs viengabalainums, monolīts. Apziņa un pasaules jušana sakoncentrētas iekšienē.

Es nevienu un neko vairāk nezinu.

Manī ir daudz tautas. Mani apdzīvo pasaules, visas dažādas. Mans uzdevums – savākt Pieredzes Medu, Zināšanu Amritu un Ciešanu Sāli. Rezultāts – uzkāpšana no ciešanām, apskaidrošanās un mīlestība.

Visa šī apmācība ir aiz muguras kā sapnis. Mēs – Likums, Zvaigžņu radīšanas radošā darbnīca. Vieduma krājkasīte, novators, pati zinātkāre. Būtība, kura pastāvīgi paplašinās, meklējot arvien jaunu pasaules sapratni un pasaules radīšanu.

 

Saki, tas, ko esmu izdarījusi, tas ir ceļš pie sevis? Jeb aiz šī jēdziena stāv kaut kas cits?

Ne gluži, manu meitenīt. Ceļš pie sevis – tas ir ne tikai ceļš pie manis, bet arī ceļš pie savas zvaigznes.

Ko tas nozīmē?

Es ieraudzīju staru no savas zvaigznes uz mani, gluži kā no NLO. Stars izpletās par visiem 360°, pacēlies augšup, un pielēja ar gaismu visu telpu.

Tā ir mana zvaigzne?

Tā tu arī esi. Tagad ieej.

Es iegāju gaismā. Gaisma izšāva mani gluži kā raķeti augšup, šeit es izpletos, ieraudzīju sevi kā Saules heliosfēru.

Lūk, šeit tad arī atrodies biežāk. Rīt turpināsim. Uz tikšanos!

Pateicos tev, dārgais Skolotāj. Uz tikšanos!

 

Pievienots 08.07.2014

http://sanatkumara.ru/stati-4/beseda-shri-ukteshvara

Tulkoja Jānis Oppe