Dažādi autori - Turpinām sarunu

Turpinām sarunu sakarā ar Marinas vēstuli

14 05 28 03

 

Marina Nikolajevna Grinkevič-Guščina

14 05 28 04

Pirmais iespaids, nav argumentu – pārejam pie nacionalitātēm (joks).

Nav vilšanās augstākajos spēkos, bet apkārtējās vides analīzē. Ko darīt, ja smadzenes tā, lūk, strādā. Vai nu profesionāla invaliditāte, vai arī mana mīļā būtība ir atgriezusies pie sahasraras. It kā nu mēs ar jums uz krēsla aizvācām viņu, bet es kaut kā, godīgi sakot, esmu uzkārusies. Ja es varētu nedaudz pacelties – tas ir precīzi. Vai nevaru uztaustīt, kurp un kā, bet es tagad ne par to.

Nevis vilšanās man tuviniekos, kuri šķiras, cilvēci nicina utt. Bet tieši visu to, ar kuriem tiekos, tajā skaitā arī Jūsu semināros, analīze. Tika uzskaitīti visspilgtākie iespaidi no kontaktiem ar semināru apmeklētājiem, tajā skaitā ar dažiem organizatoriem. Mani, es teiktu, tas vienkārši skumdina.

Es negaidīju augstāk uzskaitīto uzvedību tieši no šīs kategorijas cilvēkiem. No citiem es pat ļoti ne to vien esmu gatava izdzirdēt. Cilvēki – viņi ir tādi. Teiksim tā, dažādi. Lai nu ko, bet nosodīt es kā reiz esmu sen atradinājusies. Tas ir ezotērikas un advokatūras prakses kopīgs rezultāts.

Man nevis lepnība iet pāri malām, es saprotu, ka ļoti daudzi redz, dzird, sazinās. Es rakstu par manu uztveri. Tieši es nevaru iedomāties, ka paņemšu “dvēseli aiz rokas” un vilkšu uz portālu. Man tas nav pieņemams.

Bet vispār es priecājos, ka izvirzīju tādu tēmu, varbūt dialogā mēs spersim vēl vienu soli uz gaismu.

Mīlu Visus.

 

Vēl Marina Nikolajevna Grinkevič-Guščina

(Sakarā Olgas Serajas vēstuli)

Pateicos. Ļoti sakarīgs raksts. Kaut gan, kā es sapratu, visi sāks mani apspriest kā izvirzījušu kādas idejas, nevis pašas idejas un jautājumus. Par to arī atsevišķs paldies. Iespējams, būs man kaut kāds grūdiens, jo šis uzkārtais stāvoklis man ir pamatīgi apnicis.

Situācija ir tāda, ka esmu viena. Bija cilvēks, kurš faktiski arī parādīja man ezotēriku, bet tā pēc 2012.12.21 ir tādos džungļos, ka dod Dievs atrast ceļu atpakaļ. Sazināmies pavirši. Guru nepieņemšu. Uz “saietiem” neeju)))).

Es vispār uzskatu visādus guru, teiksim tā, par psiholoģiskiem vai enerģētiskiem kruķiem. Ja es nepalīdzēšu sev pati, man neviens nepalīdzēs. Šobrīd es vispār praktiski neko, izņemot šīs vietnes vēstkopu, nelasu. Negribas. Viss ir ne mans.

 

Zencova Svetlana, Novokuzņecka

14 05 28 05

Saulainu dienu, Natālija!

Izlasīju Marinas rakstu un jūsu atbildi, Māmuļas Zemes atbildi. Kad lasīju Marinas rakstu, laidos lejup (enerģētiski) kā pa kāpnēm uz pagrabu, bija jūtamas autores sāpes, man nav tuvas Marinas pārdomas, neatrada tās atsaukšanos manā Sirdī. Lasot Jūsu un Zemes rindas, cēlos atpakaļ, priecīgi, augšup. Radās vēlēšanās atsaukties Marinas AEs aicinājumam, pievienojos un sūtu Mīlestību un Gaismu Marinas Labumam un Visa, kas Ir, Labumam. Katra dvēsele ir Cilvēces Dvēseles neatņemama daļa. Zemes Dvēsele uz mūžiem ir saistīta ar Cilvēces Dvēseli. Nav nekā un neviena sveša uz planētas Zeme – mēs esam Viens, mēs esam viena Dzimta. Un iztīrot savu Sirdi no bailēm, pārdarījumiem, agresijas, smagām emocijām, destruktīvām domām, mēs attīrām visu Cilvēci un mūsu Skaistuli Planētu. Gaismot Vienmēr, Visur, Visiem un Visam uzskatu par pašu galveno katra cilvēka Uzdevumu. Bet ja nav varēšanas un spēka Gaismot, tātad ir vērts pirmām kārtām ieskatīties Sirdī un ar Pateicību un Mīlestību atbrīvot savu Sirds telpu no visa nevajadzīgā, iestrēgušā kā skabarga, izveidojošā sastrēgumu mūsu Siržu Gaismas Ceļā.

Mīlestības un Gaismas Stariņi no Sirds uz Sirdi)

Ar siltumu un cieņu, Zencova Svetlana

Novokuzņecka

 

Ludmila Kozlova, Ņižņijnovgoroda

14 05 28 06

Sveika, Nataša, jāņtārpiņ Mīļais! Sen neesmu tev rakstījusi, bet pēc tava komentāra rakstam “Viņa varētu nedaudz pacelties” man ļoti sagribējās uzrakstīt tev vēstuli. Arī mani aizķēra šī meitene, tāpēc ka dažreiz tādas domas apmeklē mani pašu. Un cik lieliski, ka mums esi tu, kura trauksmju un šaubu brīžos vienmēr atradīs vajadzīgos vārdus un argumentus, iztīrīs smadzenes, skaties, un visa šī pelēkā muļķība paiet. Atkal jūties kā CILVĒKS – RADĪTĀJS – DIEVS, un dzīve kļūst brīnišķīga. URĀ!!!

Man viss ir labi. Strādāju par advokātu, darīšanu nav pārāk daudz, parādās laiks darbam ar grupu. Ar grupu turpinām strādāt, vairāk strādājam ar Akašas Hr., tā kā vēl ir ļoti daudz neapdomātu un nesaprotamu problēmu, vispār tīrāmies paši un tīrām savus tuviniekus un telpu, kurā dzīvojam. Bet, jāsaka, ka tas arī ir radošs process. Dažreiz kas tāds dziļš izlien, ka “māmiņa, neskumsti”.

Laiks tīrīšanai aiziet diezgan daudz, dažreiz vairākas dienas un pat nedēļas. Žēl. Ļoti gribas visu to ātrāk iziet. Sapņoju par metodiku, kura paātrinātā variantā palīdzēs cilvēkiem apzināties sevi. Cieši tevi apkampju un mīlu.

Ludmila.

 

Vladimirs Mazničenko, Ukraina

14 05 28 07

Dārgā Natālija! Interesanta pēdējā tēma par tumšajiem un gaišajiem un mūsu attieksmi pret viņiem, bet Jūsu atbildēs principā viss ir pateikts ļoti saprotami un pieejami. Domāju, ka mums vajag vairāk veltīt uzmanību konkrētam darbam, pirmām kārtām ar sevi un ar savu konkrēto ieguldījumu. Droši vien šajā kontekstā būtu loģiski atcerēties Amoras Guaņ Iņ rakstu par delfīna smadzeņu repaterningu. Bet tā jau ir atsevišķa un ietilpīga tēma.

Vladimirs.

 

Lauma Ivāne, Latvija

14 05 28 08

Sveicināta, dārgā Natālija! Man gribas Jūs par Saules māsiņu nosaukt!

Tagad mūsu Gaismas bagātību pēc vēlēšanās var izlasīt latviešu valodā vietnē http://spekavots.ucoz.ru/

Te ir atrasta arī atbilde uz jautājumu: “Vai jūs atradīsiet cilvēkus, kuri var iebilst pret mīlestību?”

Es stipri esmu zemes cilvēks, slikti pārvaldu datoru un krievu valodu. Taču man lidot gribas, izlasot vietnē jūsu darbus un domas lidojošās, kuras mani it kā zem Jūsu spārniņa sauc!

Žēl, ka slikti pārvaldu krievu valodu, bet dzimtajā, latviešu valodā Radītāja domas pierakstu kopš 2006. gada. Ļoti pamācošas mums “mazajiem” cilvēkiem.

Bet cilvēki netic, uzskata par veca cilvēka murgiem (man ir 77 gadi). Protams, grūti noticēt! Bet šī taču arī ir tikai otrā vēstule krievu valodā, un svešā datorā patstāvīgi rakstu. Man pašai liekas, ka sanāk neslikti, tikai par to, ka Radītājs atbalsta “mazā” cilvēka Dvēseli, paldies Dievam-Radītājam!

Lūk, tad arī “lidoju” pie Jums, Saules Māsiņas, pēc atbalsta “mazajiem” cilvēkiem! Ja Jūs ar tulkošanu palīdzētu manis pierakstītās Vēstules – Nezināma Avota Domas, kā es tās nosaucu latviešu valodā, pārtulkot krievu valodā, lai arī krievu “mazie” draugi, parastie cilvēki, varētu izlasīt, tad mēs visi kļūsim kolēģi, kopā uz zvaigznēm lidosim!

Saulaino Māsiņ! (Nav svarīgi, ka gados Jūs esat daudz jaunāka par mani.) Kaut kā esmu pārliecināta, ka Jūs varat noticēt vecmāmiņai. Jo tikai Dievs taču domās ar cilvēku runā! Un viņš man pēdējo vēstuli, ļoti svarīgu, nodeva, kuras nosaukums ir “Eksperiments” (http://spekavots.ucoz.ru/news/nad_vestule_eksperiments/2013-03-31-531), un ir svarīgi, lai Eksperimentā būtu vairāk cilvēku. Es tā saprotu.

Bet arī šo vēstuli, ko Jums rakstu, es kā Dieva uzdevumu pieņemu un izpildu, kā protu. Paldies Jums! Paldies Dievam-Mātei-Radītājam! Lai esam kopā Zvaigznēs, Laimē!

Ar pateicību Mīlestībā,

Eslauma.

 

Dajanova Jamilja Nagimovna, Baškortostana

14 05 28 09

Par raksta “Viņa varētu nedaudz pacelties...” tēmu.

Šī aktuālā tēma, Marinas izvirzīta un citu gaismas nesēju turpināta, jau sen ir briedusi noteiktu izmaiņu pieņemšanai vispārējās praksēs.

Un es gribēju izteikt savu viedokli virknē jautājumu.

Jebkurš gaismas darbs – tās nav tikai meditācijas, skolas, semināri, tikšanās utt., bet arī pastāvīgs, dažreiz salīdzinoši darbietilpīgs darbs ar sevi pašu. Un, lūk, tie paši joga, taiczi, ciguns, enerģētiskās, elpošanas prakses un mērenība ēšanā tevi atbalsta, nostiprina un ved uz mērķi (Dao – Ceļi pie Gaismas).

Viena lieta ir aiziet uz nodarbībām, noklausīties un kopā pavadīt zināmu laiku meditācijās un enerģētiskās praksēs kopā grupās, cita – kad pašpilnveidošanās, garīgais un gaismas darbs kļūst par visu tavu dzīvi.

Kad tava pasaule mainās, saskaņojoties ar to, kas pārveidojas tevī pašā, atsijājot no tavas pasaules karmiskos dārgos un tuvos (bieži sāpīgi un dvēseli plosoši), aizvācot tos nodarbošanos un aizraušanos veidus, kuri vairs nav ar tevi saskanīgi, un dažreiz vietā atnāk tas, kas uz pirmo acu uzmetienu nemaz nav tavs, piemēram, kāpelēt pa kalniem, pilnīgi nepazīstamiem, dažreiz pat bīstamiem zemes transporta caurejamības ziņā, tikties ar cilvēkiem, pilnīgi nepazīstamiem, bet dārgiem un tuviem burtiski pēc 5 min. Dažreiz tevi izrauj no tavas iedzīvotās vietas, mājas, lai tu caur sevi izvestu enerģētiskus sabiezējumus, kuri attīra telpas (pie tam var tikt radīti salīdzinoši sāpīgi tev un dārgajiem apstākļi). Un saņemt informāciju un vēstījumus no Skolotājiem no smalkās pasaules, kad burtiski nedēļas vai divu laikā izkārtojas jauni braucieni, tikšanās, tik rezultatīvi pēc spēka, pieredzes un veikumiem. Un šo braucienu, tikšanos, darbu izpildīšanai visa telpa dod zaļo gaismu, radot komfortablus laika apstākļus, pārvietošanās līdzekļus, materiāli un viegli atrisinās jebkuri jautājumi.

Un, lūk, man rodas jautājums...

Kādēļ pēkšņi man un maniem draugiem tādas privilēģijas šo darbu atrisināšanā?

Kādēļ mēs veicam šos rituālus, enerģētiskos darbus, dažreiz tie pēc mūsu domām pilnīgi nav saistīti ar to, ar ko mēs nodarbojamies šajā periodā? Un ne vienmēr tie nāk vienā līmenī ar tām praksēm, kuras iet pa valsti, pasauli.

Kas mūs atbalsta?

Kādu gan lomu mēs izpildām (bieži dalībnieku loks mainās, dažreiz negaidīti)?

Jeb tas tiešām ir mūsu pusaudžu, laikā nerealizētais potenciāls, kuru mums ļauj realizēt?

Un tad es kļuvu par novērotāju.

Braucienu un jebkuru prakšu veikšanas laikā mēs vienmēr strādājam ar Beznosacījuma Mīlestību un Pateicību (mēs viņu izstrādājam pret visu, pret visiem, ar ko mēs savienojamies, veidojam, sazināmies, radām).

Ar Māmuļas Zemes, Garu un Dabas Elementāļu atļauju un apkārtējās telpas un to, kuri ir atbildīgi šajā telpā (gars, elemetālis, enerģētisks sabiezējums, kristāls, dievība-jebkura būtība), atļauju mēs veicam darbības, kuru dēļ mūs aicināja šajā telpā. Un šeit nav mūsu sadalīšanās daļās. Mēs kļūstam par mūs aptverošās telpas daļu, Dieva Rokām, kuras caur mums atrisina, transformē un harmonizē telpā klātesošās enerģētiskās paketes.

Bieži šīs enerģētiskās paketes ir mūsu pašu atstātas citos iemiesojumos pabeigšanai vai evolucionārai pārmaiņai.

Šajā periodā uz Zemes notiek garīgās pamošanās un visu būtību uz Zemes dzīvības procesu norises aktivizācijas izvēršanās Gaismā (Zelta Laikmets, Vēdu pareģots, Kali-Jugas laikmetu garā virknē). Tādēļ no Zemes telpas tiek aizvākts dualitātes aizsegs, atverot visas telpas piepildīšanai ar Patiesības Gaismu.

Un atslēgu, enerģētisko pakešu atvēršana notiek tā, ka biežāk šo darbību veicēji pat nenojauš, kādēļ viņi to dara.

Un, iespējams, tas ir vispareizākais Radītāja Plānu realizācijas ceļš, kad cilvēciskais un Būtības Ego nespēj traucēt šiem Veikumiem.

Pat vairums gaismas nesēju brauc uz jebkuriem pasākumiem, tikšanos ar apslēptu mērķi – uzlabot veselību, aizvākt materiālās grūtības, atrisināt ģimenes, dzimtas problēmas, bet globālākus planetārus uzdevumus pieņem it kā par papildus slodzi)))

Un rit atrisinājuma gaidas, kāpēc gan es vēl arvien slimoju, nav tā, šitā, kāpēc nav satikts tautu dēls, tautu meita un kādēļ vēl arvien nomāc citas problēmas?

Un pie tam aizmirstam, ka jebkuri notikumi, problēmas – tās ir tās pašas būtības. Un daudzi jautājumi, problēmas, konflikti, konfrontācijas uzkrājas Būtības Ķermenī daudzus gadus, dažreiz gadsimtus.

Aktivizācijas procesi, gaismas darbu pasākumi iedarbināja Būtības ārstēšanas procesus. Un kā pie jebkuras ārstēšanas notiek procesa saasināšanās – lai izmestu, transformētu, neitralizētu no ķermeņa neharmoniskas, destruktīvas enerģijas (elementus, būtības). Protams, bieži šis process ir ļoti sāpīgs, īpaši, kad šajā procesā iesaistīti tuvie, dārgie, dzimtās mājas.

Bet diemžēl, jebkuras pazeminošas, ieaijājošas, sakāvnieciskas enerģijas vedīs pie izveseļošanās stabilizācijas procesa turpināšanās un paildzināšanās.

Tikai Gaisma, Beznosacījuma Mīlestība un Pateicība (mūsu spēku un iespēju apmērā) tiem, kuriem vajadzīgs tāds atbalsts, palīdzēs un paātrinās izdziedināšanu un Miera, Labklājības un Savienošanās Būtībā atjaunošanu (valstij, tautai, telpai).

GAISMU UN MĪLESTĪBU JŪSU NAMĀ

GAISMU UN MĪLESTĪBU JŪSU SIRDĪS

DIEVIŠĶĀ GAISMA LAI APSPĪD JŪS

UN DAO MĪT JŪSOS UZ MŪŽIEM

Un, lūk, iepatikās dzeja:

Все нужно пережить на этом свете,

Все нужно испытать и оценить...

Несчастье, боль, измену, горе, сплетни -

Все нужно через сердце пропустить.

 

Но главное - во тьме безумной века,

Чтоб ни случилось в жизни - устоять!

Быть чутким к горю, оставаться человеком

И теплоту сердец не потерять...

 

И что-то в жизни этой бессердечной

Вам суждено исправить, изменить,

Во имя счастья, жизни бесконечной

Вам суждено спасать, добро творить!

 

И, может быть, когда-то Вы поймете,

Что для кого-то счастье принесли.

И со спокойной совестью вздохнете -

Вы не напрасно жизнь свою прошли!

 

Все нужно пережить на этом свете,

Все нужно испытать и оценить...

И лишь тогда, вставая на рассвете,

Вы сможете смеяться и любить…

Visu vajag pārdzīvot šajā pasaulē,

Visu vajag izjust un novērtēt...

Nelaimi, sāpes, nodevību, bēdas, tenkas –

Visu vajag caur sirdi izlaist.

 

Bet galvenais – gadsimta neprātīgajā tumsā,

Lai kas nenotiktu dzīvē – noturēties!

Būt jutīgam pret sāpēm, palikt cilvēkam

Un siržu siltumu nepazaudēt...

 

Un kaut ko šajā dzīvē cietsirdīgajā

Jums lemts izlabot, izmainīt,

Laimes, dzīves bezgalīgās vārdā

Jums lemts glābt, labu darīt!

 

Un varbūt reiz Jūs sapratīsiet,

Ka kādam laimi atnesāt.

Un ar mierīgu sirdsapziņu ieelposiet –

Jūs savu dzīvi velti nenogājāt!

 

Visu vajag pārdzīvot šajā pasaulē,

Visu vajag izjust un novērtēt...

Un tikai, ceļoties ar ausmu,

Jūs spēsiet smieties un mīlēt...

 

2014. gada 24. maijā

Jamilja Dajanova

 

Pievienots 28.05.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/prodolzhaem-razgovor

Tulkoja Jānis Oppe