Maitreija palīdz mums

(Meditācijas fragmenti)

 

Mēs piesaucam Maitreiju pastrādāt šodien ar planētu, notīrīt Zemi. Un, ja ir kāda nepieciešamība, nodarboties ar kaut ko citu.

Viņš ir atnācis tāds priecīgs, viegls, ugunīgs.

Maitreija: Nē, es vienmēr esmu gatavs padarboties ar planētas attīrīšanu un visu planetāro enerģiju harmonizāciju. Labprāt piedalīšos jūsu darbā.

Un tā, es tagad jūs ņemu savās rokās, enerģētiskā kūniņā, un novietoju jūs Planētas Radītāju līmenī. Jūs atrodaties manā ķermenī, jūs visu uztversiet caur manām enerģijām un manu apziņu. Vienkārši atklājieties, vienkārši pieņemiet un izjūtiet.

Un, lūk, tagad viņš mūs ir iesūtījis planetārajā apvalkā. Un mēs varam no turienes no augšas paskatīties uz mazo planētu. Mēs varam viņu pietuvināt, attālināt, kā gribam ar viņu strādāt. Paskatīsimies, ko planēta šodien grib, ko vajag izdarīt.

14 05 28 01

Man atnāca aicinājums iztīrīt planētu no radioaktivitātes. Iespējams, kaut kur ir bijuši radioaktīvi izmeši vai sprādzieni, varbūt atmosfērā. Mēs vienkārši to nezinām. Nu tad mēs kaut kādā veidā iztīrīsim no radioaktivitātes, aizvāksim to. Katrs domā, kas viņam nāk prātā. Tā ir testējoša situācija, praktiska. Mēs mācāmies praktiskās darbībās.

Šī radioaktivitāte nav pie zemes, bet gaisā, pat kaut kur stratosfērā, atmosfēras augstajos slāņos. Varbūt, ka tur karo citplanētieši, varbūt cilvēki tur kaut ko ir uzspridzinājuši un ir bijusi kaut kāda kosmiska katastrofa. Mēs to uzzināsim, bet varbūt arī nē. Pašreiz tur ir izliets radioaktīvs mākonis. Mūsu darbības?

– Putekļsūcējs...

– Filtrs...

– Savāksim to milzīgā atomā. Var ar tīkliņu to savākt...

Bet ko teiks Maitreija, ko viņš var ar to izdarīt?

Viņš saka, ka jūsu ugunīgie ķermeņi spēj pārstrādāt radioaktivitāti...

Jā, mūsu ugunīgie ķermeņi taču ir radioaktīvi. Viņi spēj to pārstrādāt un pārvērst tādā formā, lai tas nebūtu aktīvs, lai tas būtu drošs cilvēkam un visām Zemes bioloģiskajām būtnēm. Kādā veidā mēs to varam izdarīt? Tikai ieejot savos ugunīgajos ķermeņos.

Draugi, mēs vienkārši paceļamies pa sutratmu tik augstu, cik varam pacelties. Paceļamies līdz robežai. Mums ir sutratma, un mēs zinām, kur viņa ir. Un mēs vienkārši ar “kosmisko kuģi” spēji izlidojam augšup.

Tur mēs sasniedzām kaut kādu virsotni, pievilkām sevi līdz tai un atkal šaujam sevi augstāk, augstāk. Un tā vairākus etapus. Pievelkamies pie šī “āķa” augšā. Nolikām to, pievilkāmies un atkal. Daudz reižu. Kamēr nesajutīsim sevi par uguni, vienkārši par plazmu.

Šajā ugunīgo ķermeņu (atgādināšu, ka viņi riņķo apkārt Zemei) apgabalā Zemei ir cita forma, viņa arī ir ugunīga. Tāpēc ka šajā plānā visai vielai ir vienāda struktūra. Un, lūk, šeit, šajā plānā, kā izskatās mākonītis? Radioaktīvs.

14 05 28 02

Mēs vairs neredzam mākonī ūdeni kā blīvajā plānā. Mēs redzam tikai pašu radioaktivitāti, pašu radioaktīvo vielu, un mēs varam to ieslēgt... es, piemēram, gribu to ieslēgt ugunīgā kapsulā, tieši pašu radioaktīvo vielu...

Ūdens mākonis paliks fiziskajā plānā, bet radioaktīvo vielu mēs šeit šajā plānā sasiesim. Un mēs pat varam to mierīgi ievilkt sevī. Tāpēc ka tā mums nav bīstama. Tā pakāpeniski pārstrādāsies. Lūk, es tā arī izdarīju.

Un tagad mēs vēršamies pie Maitreijas un jautājam, ko tad mēs izdarījām, vai mēs pareizi izdarījām, vai nē? Kāpēc es saku “mēs” – tāpēc ka ugunīgie ķermeņi – tas ir kolektīvs ķermenis, mūsu ar jums kopīgs ķermenis.

Maitreija: Jūs izdarījāt ne gluži pareizi. Tāpēc ka pirmkārt jums bija jāuzzina avots un jāaizvāc cēlonis, bet pēc tam jau jāvāc viela. Tāpēc es lieku priekšā jums atkal nolaisties kaut vai uz astrālo vai pat fizisko plānu un pacensties atrast cēloni – kādēļ tas ir noticis.

Mēs sākumā atgriežamies astrālajā ķermenī. Atrodam savu sutratmu, virzāmies precīzi lejup pa savu “dzelzceļu”. Nekur nelienam pa sāniem, lai neapmaldītos. Zinām, kur ir Zeme. Viņa ir tu, lejā. Klusītiņām, nesteidzoties, mierīgi nolaižamies. Mēs esam astrālajā plānā, atgriezušies Zemes orbītā.

Tagad mēs esam atgriezušies fiziskajā plānā, atraduši šo mākonīti. Nu, tas jau ir kļuvis tāds nebīstams. Mēs jau visu novācām, sasējām radioaktivitāti. To mākonīti mēs atradām un skatāmies, no kurienes tas radies. Šeit pēc idejas mums tas jāzina, tāpēc ka šeit ir kolektīvā realitāte, kolektīvā apziņa, un vajag vienkārši iemācīties viņu izmantot. Ieslēdzam savus lokatorus un jautājam, kāda ir šī mākoņa izcelsme, kurš to ir radījis.

– Ziemeļkoreja.

Interesanti... Jautājam sev, savam Augstākajam Es, tas ir izmēģinājums Ziemeļkorejā – jā vai nē? Nu, šķiet, ka tā. Man arī saka “jā”.

Tad šo mākonīti tagad nolaižam uz Ziemeļkoreju. Lai tas nolīst lietutiņā, pat ja tur ir kaut kādas paliekas, vismaz tas nekur tālāk neaizies.

Vai mēs tagad visu izdarījām pareizi, Maitreija?

Maitreija: Jā, jūs tagad visu izdarījāt pareizi.

– Un tagad mēs varam paskatīties, noskenēt, ko uz Zemes vajag novākt, notīrīt, piekopt...

– Agresiju.

Jā, pašreiz ļoti daudz agresīva griežas ap Maidanu, visa Eiropa un Amerika par to domā. Gan Krievija, gan visas valstis. Principā raugās uz šo Maidanu kā uz agresijas avotu. Pieliesim Maidanu vienkārši ar gaismu un mīlestību, bet pēc tam visu Ukrainu, īpaši valdību un visus sektorus.

Te ir tipisks Ļeņina formulējums: augšas nevar, apakšas negrib. Lūk, arī iznāk revolūcija.

Tur ir ļoti daudz nomanipulētu lietu, tās ir ļoti sarežģīti izvilkt no cilvēkiem. Viņi neuzskata sevi par krieviem, neuzskata sevi par eiropiešiem, viņiem ir ļoti grūti izšķirties. Un tā dzīvot viņi nevar. Vienkārši dosim viņiem iespēju vismaz atvilkt elpu, piepildīsim viņus ar gaismu un mīlestību, nolaidīsim pār viņiem daudz, daudz naudas... dolāru, cik grib. Upēm, jūrām, kabatā ielikt, kaut vai virtuāli, no visas sirds vēlēsim viņiem labklājību, lai viņi nomierinātos un sāktu dzīvot miermīlīgi.

Paskatieties, pats Maidans – tas ir kaut kas melns, kā vēža audzējs. Lūk, mēs tagad tur īpašus starus nosūtīsim.

– Tur apakšā Kozje Boloto palika.

Nolaižamies zemāk. Vienkārši vairāk gaismas... vairāk gaismas un mīlestības. Tāpat kā meditācijas attīra auru, tāpat arī šī vieta principā attīrās, gan astrālā, gan mentālā daļa attīrās. Un ja daudz strādā, bieži, tad tā patiešām ir palīdzība.

Maitreija: Ko tu gribi?

Es saku: es tā gribu šo vietu izrakt un pacelt. Un aizliet šo bedri... vēl aizliet – ar gaismu un maigumu, mīlestību. Tur ir cilvēki, tādi paši kā mēs. Bet viņi vienkārši ir nomanipulēti. Daži no viņiem ir ļoti nabadzīgi, nestrādā. Viņi gāja uz turieni kā uz darbu, saņēma tur naudu, bet pēc tam pierada. 5 miljardus dolāru šī revolūcija maksāja Amerikai.

– Vai tur iedēstīt kaut kādu labestības sēkliņu?

– Iedēsti, protams, kāpēc nē. Vajag iedēstīt daudz sēklu.

Es tagad pajautāšu Maitreijam, kur ir mūsu kļūda. Kāpēc tur neaizkavējas gaisma un mīlestība?

Tur taču nav kam pieņemt, saprotiet? Gan gaismu var liet, gan mīlestību var sūtīt daudz, bet vajag taču, lai nostiprinātos tur cilvēkos, kokos, mājās, bet tur viss ir jau tādā mērā izdedzināts un viss tādā mērā tur...

– Tur viss ir atrofējies.

– Zināt, it kā no viņiem atlec. Nosūti turp mīlestības stariņu, bet viņš – viens, divi, un atlēcis kā no dzels plāksnes.

– Varbūt tur pagaidām uzstādīt piramīdu?

Klau, uztaisīsim mīlestības un gaismas kupolu. Un šos starus nosūtīsim uz kupolu, lai viņš tur ilglaicīgi strādā. Lai cik enerģijas mēs tur nenosūtītu, viņa tur saglabāsies un vēlreiz, un vēlreiz atstarosies un atkal turp. Lūk, tādu kupolu noliksim.

– Virs Maidana?

Jā. Mēs piesaucam turp to cilvēku Augstākos Es un Eņģeļus-Palīgus, kuri saistīti ar Maidanu, lai viņi tur arī palīdzētu mums šo darbu saglabāt, lai viņi pieņemtu šo mīlestību tur, lai viņi paņemtu šo enerģiju un tur izstarotu.

Man tagad rāda, ka tur ir cilvēki vispār bez Augstākajiem Es, bioroboti. Ir cilvēki ar Augstākajiem Es, un ir bioroboti.

– Kāda vēl neatstrādāta karma ir Ukrainai?

Savu sakņu pazaudēšana. Kad nav sakņu, tu nezini, vai tu esi Eiropa, vai Krievija, vai kas...

(...)

 

Pievienots 28.05.2014

http://www.sanatkumara.ru/stati-4/maytreyya-pomogaet-nam

Tulkoja Jānis Oppe